Ekspertu ziņojumam

No 2020. gada ikvienam pensiju 2. līmeņa dalībniekam, kuram vēl nav piešķirta vecuma pensija, ir tiesības izvēlēties, kā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) rīkoties ar viņa uzkrāto pensiju 2. līmeņa kapitālu, ja viņš nomirs pirms vecuma pensijas piešķiršanas. Viena no iespējām ir uzkrāto kapitālu nodot mantošanā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Gandrīz 80% no savu izvēli VSAA paziņojušajiem, ir atzīmējuši tieši šo iespēju. Tiesības uz mantoto uzkrājumu pensiju 2. līmenī mantiniekiem jāpiesaka, vēršoties pie notāra, tāpēc mantojuma atstājējam vēlams tuviniekus par savu novēlējumu informēt. VSAA vērš uzmanību, ka mantinieki nav izrādījuši interesi par vairāk nekā tūkstoti mirušo pensiju 2. līmeņa dalībnieku novēlētajiem uzkrājumiem – tie ir no 2020. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim mirušie. Visos šajos gadījumos mantojumā atstātais pensiju 2. līmeņa kapitāls pārsniedz 43,75 eiro –šī summa nav mantojama un tiek ieskaitīta valsts pensiju speciālajā budžetā. Kā rīkoties iespējamajiem mantiniekiem? Ja mantinieki nav informēti par mirušā...

Pēc šīs vasaras spēcīgās vētras un lietavām sociālajos tīklos raisījās diskusijas par iespējamajiem apdrošinātāju atteikumiem izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību plūdu ietekmē cietušo īpašumu īpašniekiem. Kā iemesli atteikumiem tika minēti noslēgto apdrošināšanas līgumu noteikumi, tajos noteiktā jēdziena „plūdi” definīcija, kā arī noteikumos paredzētie izņēmumi. Atsevišķu apdrošinātāju sākotnējā nostāja daudzos radīja arī zināmu sašutuma vētru un pārdomas par apdrošinātāju rīcības ētiskumu un tiesiskumu. Apdrošināšanas atlīdzības atteikuma gadījumi Apdrošināšanas līguma likuma 31. pantā ir noteikts, ka apdrošinātājam nav tiesību atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā, ja ir saņemti pierādījumi par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos. Vienlaikus Apdrošināšanas līguma likums paredz vairākus gadījumus, kad apdrošinātājam nav tiesību izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Vairāk izņēmumu, kad apdrošināšanas atlīdzība tomēr var netikt pilnīgi vai daļēji izmaksāta, paredz arī apdrošināšanas līgumi un to noteikumi, kuriem, slēdzot apdrošināšanas līgumus, nereti netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pilnīgs vai daļējs atteikums nenoliedzami ir fakts, kas finansiāli negatīvi ietekmē apdrošinājuma ņēmēja mantiskās intereses. Līdz...

Zemkopības ministrija (ZM) atgādina, ka atbilstoši Saeimas dotajam pilnvarojumam valdība ir atbalstījusi ZM izstrādātos Ministru kabineta (MK) 2024. gada 13. augusta noteikumu Nr. 542 “Noteikumi par pārtikas tirdzniecības vietā izvietojamo norādi par valsti, kurā ražots pārtikas produkts”, kas stājušies spēkā 1. septembrī. ZM ir sagatavojusi Vadlīnijas par ražotājvalsts norādēm pārtikai jauno noteikumu piemērošanai. Vadlīniju pirmajā daļā ir sniegta skaidrojoša informācija par MK noteikumiem un par pārtikas produktu pieejamo informāciju saistībā ar MK noteikumos noteikto prasību piemērošanu, savukārt otrajā daļā ir sniegti piemēri ar pārtikas produktu marķējumu paraugiem un skaidrots, kā tajos var identificēt ražotājvalsti. Noteikumi attiecas ne vien uz mazumtirdzniecības vietām - veikaliem, bet arī uz izbraukuma tirdzniecību, ielu tirdzniecību, sabiedrisko ēdināšanu un pārtikas automātiem. Vadlīnijās skaidrots, ka mazumtirdzniecības vietā patērētājam piedāvātajam galaproduktam var būt tikai viena valsts, kurā tas ir ražots. Noteikumu izpratnē marķējumā, pavaddokumentos vai piegādātāja citā veidā mazumtirdzniecības uzņēmumam sniegtajā informācijā par pārtikas produktu norādītā informācija, piemēram, "… Eiropas...

Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, augustā pieaudzis visās saimnieciskās darbības jomās: rūpniecībā par 1,0, būvniecībā par 2,2, bet pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā attiecīgi par 1,1 un 0,8 procentpunktiem. Savukārt patērētāju sniegtais nenoteiktības vērtējums augustā ir negatīvs (- 2,0), tātad sociālekonomiskā situācija patērētāju skatījumā kļuvusi lielākā mērā prognozējama, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati. Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs (sezonāli nekoriģēti dati, saldo, %) Augustā ekonomikas sentimenta rādītājs1 Latvijā bija 97,3 (iepriekšējā mēnesī 96,0), savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs turpināja samazināties, sasniedzot 97,2 , un pēdējos piecus mēnešus ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību. Ekonomikas sentimenta rādītājs un nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs (ilgtermiņa vidējais 2000 - 2023 = 100) Uzņēmēju noskaņojums uzlabojas Uzņēmēju noskaņojums 2024. gada augustā, salīdzinot ar jūliju, uzlabojies un mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā tas bija pozitīvs, bet būvniecībā un apstrādes rūpniecībā, kaut arī nedaudz uzlabojies, tomēr aizvien palicis negatīvs. Augustā konfidences2 rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja ir pilnvarotā pārstāve saistībā ar 2023. gada 15. septembrī VID Muitas pārvaldes Latgales Muitas kontroles punktu (MKP) daļas Terehovas MKP veikto muitas fizisko kontroli, sastādīto muitas apskates aktu un 2023. gada 28. septembrī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākto kriminālprocesu par kravu pēc Krimināllikuma 84. panta pirmajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma pazīmēm, par Eiropas Savienības (ES) un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju pārkāpšanu, t.i., par sankcijām pakļautas luksus preces izvešanu, pārkāpjot Padomes Regulu (ES) 2023/1214 (2023. gada 23. jūnijs), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, 3.h panta 2. punktā minēto aizliegumu, ko piemēro luksus precēm, ciktāl to vērtība pārsniedz 300 EUR par vienību. 2024. gada 19. aprīlī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, jo nav noticis noziedzīgs nodarījums un tika pieņemts lēmums...

Esošo nodokļu pārskatīšanas scenāriji pašlaik izskatās pēc nebeidzama un slikta meksikāņu seriāla ar paredzamām, gana traģiskām un atmiņā paliekošām beigām. Viena no šīm sērijām, pašlaik tiek veltīta valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu “terminētai” samazināšanai. Lai arī risinājuma izstrādes mērķis – sloga samazināšana darba devējiem – ir atbalstāma, pensiju 2. līmeņa iemaksu samazināšana kopsakarā ar jau iepriekš vēsturiski pieļautām kļūdām iemaksu mazināšanā pamatīgi iedragās iedzīvotāju uzticību Latvijas pensiju sistēmai. Lai veidotu pensijas kapitāla uzkrājumu, jāatceras, ka šis uzkrājums daudziem nākotnē būs vienīgais reālais uzkrājums. Šeit vēlos uzsvērt, ka piedāvātais risinājums liks mūsu iedzīvotājiem būtiski un vēl vairāk apšaubīt jau tā zemo motivāciju maksāt nodokļus. Turklāt jāuzsver, ka pensiju 2. līmenis nav nodoklis, bet katra strādājošā personīgā nauda – uzkrājums vecumdienām, ko pie tam var atstāt arī mantojumā. Pieņemot lēmumu samazināt pensiju 2. līmeņa iemaksas no 6 uz 4%, pašiem iedzīvotājiem, kā fondēto pensiju shēmas dalībniekiem, tuvākajos gados vien varētu tikt zaudēta iespēja kopā...

NUMURA INTERVIJA Par sankciju ievērošanu atbild ne tikai uzņēmuma valde. Ar Jāni Ciguzi, BDO Law AML un sankciju prakses grupas vadītāju, sarunājas Ikars Kubliņš JURISTA PADOMS Likumisko procentu piedziņas iespēja nepamatota apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikuma gadījumā. Inita Apšeniece, Zvērinātu advokātu birojs “CersJurkāns” SIA, zvērināta advokāte KONKURENCE Kā izpaužas dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana? Ievas Dāboliņas, Konkurences padomes Analītiskā departamenta direktores vietnieces, skaidrojumu pierakstīja Inese Helmane NODOKĻI Aktualitātes starptautiskajās un ES nodokļu tiesībās. Jūlija Sauša. Mag. Iur., Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja IEPIRKUMI Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE EST atziņas, ja par grūtniecību uzzināts pēc atlaišanas no darba. Iveta Zelča, Mag. Iur., zvērināta advokāte, LL.M. Eiropas Savienības tiesībās Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Vai nelaimes gadījums noticis darbā, ja nav bijis rakstiska darba līguma? Prasības celšanas termiņš, ja...

Vasaras mēneši paskrējuši, laiks domāt par ražas novākšanu! Tas, tiešā nozīmē, attiecas uz lauksaimniekiem, taču arī valsts pārvaldei jādomā, kā piepildīt nodokļu apcirkņus. Augusta nogalē izskanēja publiski paziņojumi par to, ka nākamā gada valsts budžetā var parādīties iztrūkums un ka par jaunām iniciatīvām pagaidām domāt pāragri. Iespējams, būs atkal jāsavelk josta, jo tā dēvētā fiskālā telpa rādās ar mīnusa zīmi. Tomēr daudzi uzņēmēji ar neskaidrajām vēstīm par iespējamo nodokļu likmju pārskatīšanu nebija mierā, tika draudēts pat pārcelt uzņēmējdarbību uz kaimiņvalstīm, kur nodokļu likmes ir komercdarbības attīstībai draudzīgākas. Tiesa, sociālajos tīklos bija lasāms arī jurista brīdinājums, ka, ja formāli reģistrē uzņēmumu citā valstī, bet reāli uzņēmums atrodas Latvijā, no pašmāju nodokļiem izvairīties nevarēs. Kā valdībai un Saeimai veiksies ar kompromisa atrašanu, vai vairākkārt izstrādātie un pēc tam mainītie priekšlikumi nebūs „izlējuši no vanniņas bērnu”, varēsim spriest, iespējams, jau šomēnes, jo oktobrī sāksies ar valsts budžeta piepildīšanu saistīto likumprojektu izskatīšana. Tikmēr veram vaļā žurnālu...

Lai nodrošinātu efektīvu un pastāvīgu valsts atbalstu mainīgajos tirgus apstākļos, kad uzņēmējiem nepieciešams pārorientēt tirgu un sekmēt eksportu, meklējot jaunus piegādes un noieta tirgus, valdība 27. augustā lēma par vairāk nekā 11 miljoniem eiro palielināt atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) eksporta veicināšanai un piešķirt papildu divus miljonus eiro divējāda pielietojuma produktu un tehnoloģiju attīstībai. Šādu atbalstu paredz grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 407 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" 1.2.3.1. pasākuma "Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai" īstenošanas noteikumi". Aktivitātes ietvaros komersanti varēs saņemt: grantu dalībai starptautiskos pasākumos, platformās; publicitātes, reklāmas mārketinga materiālu izstrādei; tirgus pētījumu mērķa tirgos izstrādei un iegādei; ražotņu un produktu atbilstības novērtēšanai; dalībai starptautisko nozaru asociācijās; ārvalstu atbilstošās nozares eksperta piesaistei eksporta tirgos; preču zīmes un dizainparauga izstrādei un reģistrēšanai; dalībai finansējuma saņēmēja organizētajās...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz vairākiem jautājumiem par strukturētajiem e-rēķiniem. Sākot no 2025. gada 1. janvāra, uzņēmumam, izsniedzot attaisnojuma dokumentu (rēķinu) citam uzņēmumam, budžeta iestādei, preces vai pakalpojuma saņēmējam samaksāšanai, tas jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins. Paredzētais e-rēķinu lietošanas obligātums nodokļu maksātāju B2G (Business to Government) segmentā strukturētā elektroniskā formā ir attiecināms arī uz G2B (Government to Business) un G2G (Government to Government) segmentu. Minētais attiecas ne tikai uz dalību publiskajos iepirkumos, bet arī uz citiem darījumiem. E-rēķinam jābūt XML formātā. E-rēķinu datu nodošana VID būs obligāta, sākot no 2026. gada 1. janvāra. Vai no 2026. gada apsaimniekotājam, kurš izsūtīs rēķinus dzīvokļu īpašniekiem (fiziskām personām) par komunālajiem pakalpojumiem, tie jāveido kā strukturēti e-rēķini XML formātā? Atbilde: obligāta e-rēķinu aprite ir paredzēta tikai starp B2G un B2B segmentiem, neietverot fiziskās personas, tādēļ rēķinus privātpersonām varēs turpināt izrakstīt ierastajos formātos. Vienlaikus noteiktās prasības neaizliegs sagatavot e-rēķinu strukturētā formātā arī fiziskajām personām,...

Šī gada 2. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem pilnā slodzē pārrēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 671 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 146 eiro jeb 9,6%, kas ir zemāks gada pieauguma temps, salīdzinot ar 1. ceturksnī reģistrētajiem 11,0%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,41 eiro jeb par 8,9%. Salīdzinot ar 2024. gada 1. ceturksni, 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 2,9%, bet stundas samaksa – par 7,2%. Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 213 eiro Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 213 eiro jeb 72,6% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 8,9%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 8,0%. Mēneša darba samaksas mediāna – 1...

Ar diskusiju par Latvijas finanšu sistēmu, kreditēšanas grūtībām un to ietekmi uz ekonomiku, trešdien, 28. augustā, tika atklāta INDEXO bankas ienākšana Latvijas tirgū. Jaunā banka sola klientiem vairākus inovatīvus finanšu risinājumus, kā arī pakalpojumu izmaksu samazināšanu. Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents, diskusijas ievadā norādīja, ka, kamēr hipotekāro kredītu jomā konkurence jau sāk mosties, uzņēmumu kreditēšanā tā aizvien stagnē. "Latvijas banku sektorā šobrīd darbojas 14 bankas, kas nodrošina plašu finanšu pakalpojumu klāstu. No tām četras ir lielas bankas, kas dominē tirgū, viena ir mazāka, bet pārējās krietni mazākas. Tomēr tieši mazākās bankas pēdējos gados ir uzrādījušas ievērojamu izaugsmi. Šo banku kredītportfeļi pēdējo četru gadu laikā ir pieauguši par vairāk nekā 50%, salīdzinot ar tikai 3% pieaugumu lielajās bankās. Šis pieaugums atspoguļo mazo banku spēju pielāgoties tirgus vajadzībām un piedāvāt konkurētspējīgus finanšu pakalpojumus. Lai gan pagājušā gada beigās kreditēšanas izaugsmes temps bija gandrīz nulle, šāgada vidū tas jau ir pieaudzis līdz 3,6%. Šie skaitļi...

Ir plānots precizēt apdrošināšanas stāža noteikšanas kārtību, sasaistot darbu un tam pielīdzinātos periodus bijušajās PSRS republikās ar iesaistes ilgumu Latvijas pensiju sistēmā. To paredz grozījumi likumā “Par valsts pensijām", kas otrdien, 27. augustā, pieņemti valdības sēdē. Par tiem vēl jālemj un jānobalso Saeimā. "Mēs turpinām pilnveidot pensiju sistēmu Latvijā, veicinot tās ilgtspēju un stabilitāti. Šie pensiju likuma grozījumi noteiks, ka turpmāk, piešķirot valsts vecuma pensiju, bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi tiks ieskaitīti apdrošināšanas stāžā tikai tiem, kuri būs snieguši noteiktu ieguldījumu esošās valsts pensiju sistēmas uzturēšanā," uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis. Latvijas valsts pensijas šobrīd tiek piešķirtas un maksātas arī par vēsturisku un apdrošināšanas stāžam pielīdzinātu periodu līdz 1990. gada 31. decembrim, kas nav balstīts uz sociālās apdrošināšanas iemaksām. Kopš 2023. gada 17. jūnija Latvijas vecuma pensiju var piešķirt arī personām, kas dzīvo ārpus Eiropas Savienības, kas palielina pieprasītāju skaitu, tostarp ar personām, kuras vispār nav piedalījušās...

Ieviešot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna pasākumus, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi un 20. augustā nodevusi publiskai apspriedei likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Iniciatīvas mērķis ir palielināt skaidras naudas plūsmas caurskatāmību, rezultātā fokusējot uzmanību uz regulāru liela apjoma skaidras naudas izmantošanu, kas palīdzētu atklāt nelegālas izcelsmes skaidras naudas darījumus. Vienlaikus jānorāda, ka uzņēmējiem un fiziskām personām to ikdienas aktivitātēs paredzētā prasība neradīs papildu slogu. FM vieš skaidrību par sagatavoto likumprojektu, ka turpmāk Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem vērtībā virs 750 eiro vienā darījuma reizē, ar to saprotot banku klientu veiktās iemaksas vai izmaksas no bankomātiem, kredītiestādēm, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vai krājaizdevumu sabiedrībām, ja iemaksas vērtība pārsniedz 750 eiro. Šī prasība nav attiecināma uz pirkumiem mazumtirdzniecības veikalos, attiecīgi veikalam nebūs nekas papildus jāziņo, ja persona iegādāsies dārgu televizoru vai datoru skaidrā naudā. Tāpat arī norēķināšanās par, piemēram, komunālajiem pakalpojumiem, nav šādas izpētes intereses fokusā. Jāatzīmē, neskatoties...

2024.gada 13. augustā izdoti grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumos Nr. 336 “Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”, kuri stājas spēkā 2024. gada 22. augustā. Noteikumos gramatiski un redakcionāli precizēti attaisnotie izdevumi, par kuriem var atgūt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, informē Valsts ieņēmumu dienests. Būtiskākās izmaiņas: attaisnotajos izdevumos ietverami izglītības izdevumi par augstākās izglītības un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu, kā arī par specialitātes (profesijas, kvalifikācijas vai tās daļas, amata, aroda) iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai valsts akreditētos studiju virzienos vai veicot ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībāattaisnotajos izdevumos ietverami izglītības izdevumi par valsts valodas (latviešu valodas) apgūšanu pie izglītības pakalpojumu sniedzēja, ja tas ir akreditēta izglītības iestāde vai ja tas ir saņēmis atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai Izglītības izdevumi neietver izdevumus par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības,...