Ekspertu ziņojumam

Latvijas Banka ir izdevusi jaunus noteikumus, kas paredz finanšu tirgus dalībnieku klientu riska noteikšanas, klientu izpētes, klientu padziļinātas izpētes un informācijas tehnoloģiju risinājumu nodrošināšanas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju risku pārvaldības jomā. Jaunie noteikumi mazinās normatīvo slogu, jo tajos integrētas trīs iepriekš atsevišķos noteikumos ietvertās prasības. Turklāt noteikumos atsevišķas izpētes prasības vienkāršotas, sniedzot iespēju finanšu tirgus dalībniekiem plašāk izmantot uz risku izvērtējumu balstītu pieeju un individuāli noteikt piemērotus klientu izpētes pasākumus un termiņus. Noteikumi paredz vispārīgus principus, kas finanšu tirgus dalībniekiem jāņem vērā, nosakot klienta risku, un izpētes pasākumus, kas ir tieši atkarīgi no klientam piemītošā riska. Noteikumi paredz, ka, ievērojot tajos noteiktos pamatprincipus, padziļinātās izpētes termiņu varēs noteikt paši finanšu tirgus dalībnieki. Noteikumi vairs neparedz pazīmes savstarpēji saistītu klientu grupas noteikšanai, bet ietver vispārēju prasību klienta padziļinātās izpētes ietvaros, kad konstatēts paaugstināts risks, izvērtēt, vai klients un tā darījumi ir saistīti ar citiem tā...

Finanšu ministrija ir izstrādājusi un saskaņošanai virza grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz samazināt administratīvo slogu, vienkāršot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu un padarīt to draudzīgāku nodokļu maksātājiem, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri. Ja MUN maksātājs taksācijas periodā būs pārtraucis MUN maksāšanu un saimniecisko darbību un tajā pašā taksācijas periodā nebūs atkārtoti reģistrējis saimniecisko darbību citā nodokļu režīmā, tam būs tiesības atkārtoti reģistrēties par MUN maksātāju. Par vienu taksācijas periodu (kalendāra gadu) tiek pagarināts Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktais laika periods, pēc kura MUN maksātājs zaudē MUN maksātāja statusu, ja tam nav bijis apgrozījums. Savukārt no 2026. gada fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri, tiek paredzēta iespēja izvēlēties reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējiem un pieteikties MUN maksātāja statusa iegūšanai uz terminētu laika periodu – vienu vai vairākiem ceturkšņiem taksācijas perioda ietvaros. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā tiek virzīti likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru...

Visiem, kam būtiski izprast un apgūt finanšu grāmatvedības uzskaites nianses un aktualitātes, ko svarīgi zināt gan grāmatvežiem, gan uzņēmuma vadītājiem, Bilances Akadēmija piedāvā 40 mācību stundu interneta tiešraides kursus "Finanšu grāmatvedība". Kursu sākums: 2.oktobrī. Kursus pasniegs lektore Laila Kelmere, grāmatvede, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) un Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) viesdocente, Grāmatvedības un finanšu koledžas (GFK) docente, SIA «L.Kelmeres birojs» valdes locekle. Kursu ietvaros notiks 8 nodarbības interneta tiešraidē šādos datumos: 02.10.2024., 9:30 – 15:15 (6 mācību stundas) 09.10.2024., 9:30 – 12:45 (4 mācību stundas) 16.10.2024., 9:30 – 15:15 (6 mācību stundas) 23.10.2024., 9:30 – 12:45 (4 mācību stundas) 30.10.2024., 9:30 – 15:15 (6 mācību stundas) 07.11.2024., 9:30 – 12:45 (4 mācību stundas) 14.11.2024., 9:30 – 12:45 (4 mācību stundas) 21.11.2024., 9:30 – 15:15 (6 mācību stundas) Tiešraides nodarbības notiek interneta vidē, kurām var sekot līdzi savā datorā. Tiešraides nodarbību dalībniekiem ir iespēja sekot līdzi lektora vizuālajai un audio prezentācijai,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 23. septembrī sācis uzrunāt tos cilvēkus (privātpersonas), kuriem saskaņā ar VID veikto datu analīzi ir būtiskas neatbilstības starp viņu oficiāli deklarētajiem ienākumiem un banku sniegto informāciju par viņu banku kontu apgrozījumu. Pirmās aptuveni 5000 vēstules tiks izsūtītas tiem cilvēkiem, kuriem ir konstatētas vislielākās neatbilstības, proti, starpība starp viņu bankas kontu apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem ir vismaz 90 000 eiro. Šie cilvēki ir VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) lietotāji, līdz ar to iesākumā vēstules tiks sūtītas elektroniski (EDS), taču turpmākās vēstules tiks sūtītas gan EDS, gan pa pastu uz cilvēka deklarēto dzīves vietu (ja cilvēks nav EDS lietotājs). Tādēļ līdz šī gada novembra beigām VID aicina regulāri pārbaudīt savas pastkastītes saturu. Saņemot vēstuli EDS, savā e-pastā cilvēki saņems tikai paziņojumu par informāciju, kas pieejama EDS, turklāt šajā paziņojumā būs saite uz EDS eds.vid.gov.lv. Vēstulē VID aicinās cilvēkus izvērtēt, vai 2022. un/vai 2023. gadā ir deklarēti visi gūtie ienākumi, un...

Šā gada 17. septembrī ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 52 “Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtība”, tie stājušies spēkā 21. septembrī, informē Valsts ieņēmumu dienests. Grozījumi izstrādāti, lai ietvertu tiesību normas, kuras nosaka elektroenerģijas tirgotājam, kas piegādā elektroenerģiju galalietotājam, iespēju identificēt Elektroenerģijas nodokļa likuma 6. pantā noteikto elektroenerģijas kategoriju, kurai ir paredzēts piemērot elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu. Grozījumi attiecas uz elektroenerģijas nodokļa (EEN) maksātājiem, kas veic no elektroenerģijas nodokļa atbrīvotās elektroenerģijas piegādi/tirdzniecību elektroenerģijas galalietotājiem. Sistēmas operators elektroenerģijas tirgotājam/piegādātājam sniedz informāciju tikai par patērētās elektroenerģijas daudzumu, kas ir piegādāta Elektroenerģijas nodokļa likuma 6. panta otrajā, trešajā un piektajā daļā noteiktiem izmantošanas mērķiem. EEN atbrīvojums Nodokļa maksātājs, kas piegādā elektroenerģiju galalietotājam, uz kuru ir attiecināms EEN atbrīvojums, vienojas ar galalietotāju par informācijas saņemšanu, kurā tiek norādīta piegādātās elektroenerģijas atbilstība kādai EEN atbrīvojuma kategorijai, kā arī par saņemtās informācijas formu un biežumu. Piemēram, no elektroenerģijas lietotāja saņemtā informācija par izmantotās elektroenerģijas...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un virza saskaņošanai grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, lai arī turpmāk svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem piemērotu PVN samazinātu likmi. Šiem produktiem likmi 12% apmērā paredzēts piemērot līdz nākamā izvērtēšanas perioda beigām, proti, līdz 2028. gada 31. decembrim. Pasākumam uz valsts budžetu plānota negatīva ietekme – 2025. gadā 17,1 miljons eiro, 2026. gadā 19,1 miljons eiro, 2027. gadā 23,4 miljoni eiro, savukārt 2028. gadā 24 miljoni eiro. Tāpat FM pašlaik strādā pie izmaiņām citos normatīvajos aktos, kas sniegs atbalstu lauksaimniekiem. Tostarp paredzēts saglabāt vienu no atbalsta mehānismiem – ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neaplikt saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Atbrīvojums ir spēkā no 2013. gada un tā piemērošanas termiņš ir ticis regulāri pagarināts. Atbrīvojuma darbību paredzēts pagarināt vēl uz pieciem gadiem – līdz 2029. gadam, pēc tam atkārtoti vērtējot tā efektivitāti. Piedāvātais nodokļu izmaiņu scenārijs...

Līdz ar plānotajām izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes paaugstināšanā no 20% uz 25,5%, jārēķinās, ka nodoklis pieaugs dažādiem ienākumu veidiem, ne tikai darba algām. Finanšu ministrija informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā uzskaitījusi ienākumu veidus, kuriem IIN likme tiek paaugstināta uz 25,5%, kam līdz šim piemēroja IIN 20% likmi: dividendes, ienākums no dzīvības apdrošināšanas ar līdzekļu uzkrāšanu, ienākums no privātajos pensiju fondos veiktajiem iemaksu ieguldījumiem, procentu ienākums, ienākums no akciju vai kapitāla daļu maiņas, ienākums no darījuma ar akcijām vai kapitāla daļām, ienākums no darījuma ar cita veida kapitāla aktīviem, ienākums no darījuma ar virtuālo valūtu, ienākums no jaukta veida darījumiem ar kapitāla aktīviem, ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, algotā darba ienākums no profesionāliem sportistiem. IIN likmes progresivitāte nozīmē, ka no 2025. gada tiek ieviesta 2 pakāpju likmju sistēma: 25,5% ienākumam līdz 105 300 euro gadā; 33% ienākumam virs 105 300 euro gadā. Savukārt ienākumiem (atalgojumam,...

Eiropas Savienības Tiesas 2024. gada 27. jūnija spriedumā lietā C–284/23 TC pret Firma Haus Jacobus Alten– und Altenpflegeheim gGmbH apskatīts jautājums par Padomes Direktīvā 92/85/EEK1nostiprināto aizliegumu atlaist no darba sievieti, kas par savu grūtniecību uzzināja pēc tam, kad bija beidzies termiņš prasības celšanai par viņas atlaišanu. 1 Padomes Direktīva 92/85/EEK (1992. gada 19. oktobris) par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) Izskatāmās lietas ietvaros darbiniece par savu grūtniecību uzzināja jau pēc atlaišanas no darba. Minētais apstāklis bija par pamatu, lai nacionālā tiesa uzdotu prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST). Atbilstoši Vācijas tiesībām (Atlaišanas aizsardzības likuma, vāc. val. – Kündigungsschutz­gesetz (KSchG) 4. panta pirmajam teikumam) prasība, kuras mērķis ir apstrīdēt atlaišanu, jāceļ trīs nedēļu laikā no rakstveida paziņojuma par atlaišanu. Ja strādājoša...

Lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, Saeima ceturtdien, 19.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā. Ar grozījumiem aizstāvētas darbinieku tiesības izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām, veicot darba pienākumus. Likumā nostiprināts, ka svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū. Šo noteikumu varēs neattiecināt, ja svešvalodas prasme darba veikšanai būs objektīvi pamatota, piemēram, gadījumos, ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm. Grozījumi nodrošinās, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī nevarēs darbiniekiem pieprasīt krievu valodas zināšanas, pauž likumprojekta autori, atsaucoties arī uz šobrīd darba tirgū pastāvošo to jauniešu diskrimināciju, kuriem krievu valodas zināšanas nav pietiekamas. Gadījumā, ja darba sludinājumā būs prasība pēc svešvalodas prasmes, tajā būs jāiekļauj arī tās nepieciešamības pamatojums. Savukārt darba intervijā nebūs pieļaujami darba devēja jautājumi par svešvalodu zināšanām, ja tām nav būtiskas nozīmes darba pienākumu veikšanā.

Starp Latvijas Republikas (LR) Senāta Administratīvo lietu departamenta šī un aizvadītā gada laikā izskatītajām kasācijas sūdzībām ir lasāmi arī vairāki nozīmīgi spriedumi, kas var būt saistoši nodokļu piemērotājiem un grāmatvedības profesionāļiem. Strīdos starp Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un nodokļu maksātājiem ne vienmēr uzvarētājs ir VID, taču lielākajā daļā gadījumu Senāts VID praksi atzinis par pamatotu. Solidaritātes nodoklis kā atsevišķs nodokļa veids LR Senāta Administratīvo lietu departaments 2024. gada 28. februāra spriedums lietā Nr. A420280519, SKA25/2024, norādījis, ka no Solidaritātes nodokļa likuma un ar to saistītajiem grozījumiem likuma «Par nodokļiem un nodevām» 8. pantā nepārprotami izriet likumdevēja griba noteikt solidaritātes nodokli kā jaunu atsevišķu nodokli, nevis kāda jau esoša nodokļa paveidu. Tādējādi solidaritātes nodokļa daļa 10,5 procentpunktu apmērā, kas saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likuma 9. panta trešās daļas 2. punktu ir pārskaitīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) kontā Valsts kasē, nevar veidot IIN pārmaksu. Šai lietā VID atteica pieteicējam atmaksāt 22 155,41 eiro, kas...

Valdība 19. septembrī atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā. Tas sagatavots atbilstoši Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam. Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro. No 2025. gada paredzēts noteikt fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī apmērā un no 2026. gada to paaugstināt uz 550 eiro un 2027. gadā uz 570 eiro mēnesī. Pensionāru neapliekamo minimumu nākamajā gadā paredzēts paaugstināt no 500 uz 1000 eiro mēnesī. Minimālā alga 2025. gadā pieaugs no 700 uz 740 eiro mēnesī, 2026. gadā uz 780 eiro mēnesī, no 2027. gada uz 820 eiro mēnesī, bet no 2028. gada uz 860 eiro mēnesī. Piemēram, ja persona saņem pensiju 750 eiro mēnesī, tad nākamajā gadā viņa...

Lai gan iedzīvotāju skaits Daugavpilī no kādreizējiem vairāk nekā simts tūkstošiem cilvēku patlaban samazinājies līdz 78 tūkstošiem, tā šī kritērija ziņā aizvien ir Latvijas otra lielākā pilsēta aiz Rīgas. Tomēr ekonomikas un vispārējās attīstības rādītājos Daugavpils jau ilgstoši ieņēmusi vienu no pēdējām vietām starp valstspilsētām. Kas varētu būt cēloņi šai situācijai, ko pilsēta plāno un ko tai vajadzētu darīt, lai atpalicību mazinātu un varbūt pat izrautos savam izmēram atbilstošās pozīcijās Latvijas valstspilsētu konkurencē? Iekšzemes kopproduktā uz vienu iedzīvotāju pēc 2021. gada datiem Daugavpils ieņem tikai 8. vietu Latvijas valstspilsētu vidū, apsteidzot uz tūrismu orientētās Jūrmalu un Ogri. Togad viena Daugavpils iedzīvotāja radītais IKP faktiskajās cenās bija nepilni 11 tūkstoši eiro, kas ir būtiski mazāk nekā Rēzeknē (13 540 eiro). Vidējā mēnešalga Daugavpilī 2022. gadā bija viszemākā starp valstspilsētām - 740 eiro - šajā ziņā no priekšpēdējā vietā esošās Rēzeknes atpaliekot relatīvi nedaudz. Arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas ziņā uz vienu iedzīvotāju Daugavpils...

Nodokļu izmaiņu piedāvājuma ietvaros Finanšu ministrija informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025. – 2027. gadā" rosina arī vairākas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu jomās. Koplīgumos noteikto atvieglojumu paplašināšana Viens no priekšlikumiem ir paplašināt atvieglojumu IIN maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem par ārstniecības un ēdināšanas izdevumiem, iekļaujot tajos arī pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumus. Ar šo soli iecerēts veicināt darba ņēmēju mobilitāti. Atbrīvojuma kopējais maksimālais apmērs uzņēmumā būs aprēķināms pēc formulas: vidējais darbinieku skaits, kas reizināts ar 700 eiro taksācijas gadā no 2025. gada. Atvieglojumu var izmantot tikai tad, ja darba devējs uzglabā attiecīgos izdevumus apliecinošos attaisnojuma dokumentus. Vienlaikus tiktu saglabāti arī līdzšinējie nosacījumi atvieglojuma piemērošanai, t.sk. nosacījums, ka minētie darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieku izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja kopējā bruto algu fonda. Darba devēja izmaksātās summas darbiniekiem Tāpat plānots palielināt arī IIN atbrīvojumu sliekšņus citām darba devēja izmaksātajām summām darbiniekiem,...

Finanšu ministrija (FM) sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā, ko plānots izskatīt 19. septembra valdības ārkārtas sēdē. Tajā, bez darbaspēka nodokļu izmaiņām ieplānoti vēl citi pasākumi, kas skars vairākus līdzšinējos nodokļus un paredzēti kā kompensējošie ieņēmumi budžetā, kas nosegs izdevumus paredzamajām darbaspēka nodokļu izmaiņām. Lai sasniegtu Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķu sekmēšanu, pakāpeniski plānots paaugstināt akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto par kurināmo, par CO2 komponenti. 2025. gadā likme būs 10 eiro par 1 tonnu CO2 un 2026. gadā 20 eiro par 1 tonnu CO2. Tāpat no 2025. gada paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 g uz 100 ml no 7,4 eiro par 100 litriem līdz 11,0 eiro par 100 litriem. Tā rezultātā nodokļu daļa vienam litram dzēriena pieaugtu par 4 centiem. No 2027. gada, lai harmonizētu akcīzes nodokļa...

Finanšu ministrija (FM) ir izskatījusi un radusi risinājumu jautājumam gan par strādājošu, gan par nestrādājošu visu veidu pensiju saņēmēju ienākumu izmaiņām darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājumā. Lai līdzsvarotu šīs sabiedrības grupas nodokļu piemērošanu ar pārējiem strādājošajiem, FM rosina no 2025. gada noteikt pensionāra neapliekamo minimumu dubultot un noteikt 1000 eiro apmērā. Par to var lasīt FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025. – 2027. gadā", ko paredzēts caurskatīt 19. septembra valdības ārkārtas sēdē. Līdz šim pensionāra neapliekamais minimums bija 500 eiro mēnesī. Nodokļu izmaiņu piedāvājuma sagatavošanas laikā tika piedāvāts to palielināt līdz 650, bet pašreizējais piedāvājums paredz to noteikt 1000 eiro apmērā. Līdz ar to 93% vecuma pensiju saņēmēju nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Piemēram, ja persona saņem pensiju 750 eiro mēnesī, tad nākamajā gadā viņa ieguvums būs papildu 50 eiro mēnesī. Savukārt, ja pensija ir 1000 eiro, tad no 2025. gada persona "uz rokas" saņems...