Ekspertu ziņojumam

Lai pārtraukt jauniešu diskrimināciju darba tirgū, darba pienākumu veikšanai nepamatoti pieprasot krievu valodu, ar grozījumiem Darba likumā paredzēts nostiprināt, ka svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū. Plānots, ka šo noteikumu varēs neattiecināt, ja svešvalodas prasme darba veikšanai būs objektīvi pamatota, piemēram, gadījumos, ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm. Likumprojektu rosinājusi Saeimas deputātu grupa un to akceptēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimā. Ar likumagrozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām. Gadījumā, ja darba sludinājumā būs prasība pēc svešvalodas prasmes, tajā būs jāiekļauj arī tās nepieciešamības pamatojums. Savukārt darba intervijā nebūs pieļaujami darba devēja jautājumi par svešvalodu zināšanām, ja tām nav būtiskas nozīmes darba pienākumu veikšanā. Sociālo un darba lietu komisija...

Šajā lietā Senātam pēc būtības bija jāatbild uz jautājumu, no kura brīža skaitāms Darba likuma 110. panta ceturtajā daļā minētais termiņš prasības celšanai tiesā, ja, atbildot uz darba devēja pieprasījumu uzteikt darba līgumu ar arodbiedrības biedru, darbinieku arodbiedrība ir sniegusi atbildi, ka nepiekrīt darba līguma uzteikumam un papildus norādījusi, ka ir apsverams, vai darba devējs nevar piedāvāt šim darbiniekam citu līdzvērtīgu amatu. Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 17. jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC–410/2024 (C33524421) Darba likuma 110. pantā ir noteikti gadījumi, kad darba devējam ir aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas. Ja arodbiedrība absolūti iebilst (nepiekrīt) darba līguma uzteikumam, viena mēneša laikā no atbildes saņemšanas dienas darba devējs var celt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu. Bet, kā rīkoties, ja arodbiedrības atbilde ir kvalificēta (tāda, kurā ir piedāvāts apsvērt uz darbinieka interešu ievērošanu vērstu risinājumu ārpustiesas kārtībā)? Lietas faktiskie apstākļi Darba devējs...

Darba līgumā darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks. Atlīdzība ir noteikta 4,20 EUR/stundā pirms nodokļu nomaksas. 2024. gada jūnijā darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi — 152 darba stundas, no tām 10 stundas nostrādātas svētku dienā. Kā veicams darba samaksas aprēķins šajā situācijā? Atbilde Summētais darba laiks ir elastīgāks normālā darba laika organizēšanas veids, pieļaujot dienā vai nedēļā strādāt vairāk par Darba likumā noteiktajām normālā darba laika stundām, nodrošinot, ka pārskata periodā darbinieka stundu skaits tiek izlīdzināts un atbilst attiecīgajā periodā darbiniekam noteiktajam normālajam darba laikam. Būtībā summētā darba laika organizācija ir piesaistīta normālajam darba laikam. Tomēr summētā darba laika pielietošana dažkārt rada izaicinājumus grāmatvedībā darba samaksas aprēķināšanā. Saskaņā ar praktisko piemēru izskatīsim darba samaksas aprēķināšanas kārtību un arī attiecīgās normatīvo aktu normas, kas nosaka, kā aprēķināma darba samaksa summētā darba laika gadījumā, kad iekrīt svētku dienas, kad darbinieks ir strādājis svētku dienā un ja attiecīgajā mēnesī tiek konstatēts, ka darba alga ir...

Valdība 10. septembra sēdē pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 61 "Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi", kas paredz skaidrību par to, kā tiek aprēķināti maksimālie parāda atgūšanas izdevumi. Jaunā likumprojekta mērķis ir ieviest tehniskus labojumus MK Noteikumos, kas reglamentē parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru, kā arī precizē parādnieka definīciju, iekļaujot arī aizņēmēju (fizisko personu). Grozījumi paredz, ka maksimālais parāda atgūšanas izdevumu apmērs, kas iepriekš bija 17 eiro, tiks paaugstināts līdz 30 eiro. Jaunā kārtība nosaka, ka sākotnējie parāda atgūšanas izdevumi (piemēram, izdevumi par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu) būs 15 eiro, nevis iepriekšējie 7 eiro, un šis jaunais apmērs būs attiecināms uz lietām, kurās parāda atgūšana uzsākta pēc grozījumu spēkā stāšanās. Savukārt maksimālie parāda atgūšanas izdevumi par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām jaunajā redakcijā paredzēti 15 eiro iepriekšējo 10 eiro apmērā, bet šajā gadījumā tie būs attiecināmi arī uz lietām, kurās parāda atgūšana uzsākta...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir iesniegusi priekšlikumus noteikumu projektam “Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība”, iesniedzot atzinumu Tiesību aktu portālā. Tas ir pirmais vienošanās dokuments tālākai nodokļu reformas attīstībai un budžeta izstrādei. LBAS rosina minimālās algas atsauces vērtību noteikt 50 procentu apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par 12 mēnešu vidējo algu, atpakaļejoši sākot ar iepriekšējā gada 1. ceturksni. Tā savstarpēji ir vienojušies sociālie partneri – LBAS un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). LBAS priekšlikumā teikts, ka 2025. gadā minimālā alga tiek noteikta 47 procentu apmērā no CSP aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par noteikto periodu, kas sastāda 740 eiro. Sākot ar 2026. gadu minimālās algas apmērs turpina pieaugt par 0,5 procentpunktiem, līdz tiek sasniegts noteiktais apmērs. Vēl LBAS savā atzinumā Tiesību aktu portālam raksta, ka, sākot ar 2025. gadu Latvijas Republikā tiek noteikts fiksēts neapliekamais minimums 510 eiro apmērā, vienlaikus valdības un sociālo...

Lai gan iedzīvotāju skaits Daugavpilī no kādreizējiem vairāk nekā simts tūkstošiem cilvēku patlaban samazinājies līdz 78 tūkstošiem, tā šī kritērija ziņā aizvien ir Latvijas otra lielākā pilsēta aiz Rīgas. Tomēr ekonomikas un vispārējās attīstības rādītājos Daugavpils jau ilgstoši (vēl kopš laika, kad Centrālā statistikas pārvalde (CSP) apkopoja teritoriju attīstības indeksu) ieņēmusi vienu no pēdējām vietām starp valstspilsētām. Kas varētu būt cēloņi šai situācijai, ko pilsēta plāno un ko tai vajadzētu darīt, lai atpalicību mazinātu un varbūt pat izrautos savam izmēram atbilstošās pozīcijās Latvijas valstspilsētu konkurencē? Vai ģeogrāfijas ķīlniece? Vadošais Daugavpils uzņēmums 2023. gadā ar 72 miljonu eiro lielu apgrozījumu bijis optisko instrumentu ražotājs SIA Pulsar Optics, kas ir viens no investīciju piesaistes veiksmes stāstiem Latgales speciālās ekonomiskās zonas atbalsta programmas ietvaros (uzņēmuma galvenais birojs atrodas Viļņā). Tam seko AS Latvijas Maiznieks ar 67,6 miljonu eiro apgrozījumu un SIA Intergaz — 57,2 miljoni eiro. TOP desmitniekā atrodas vēl vairākas ar enerģētiku saistītas kompānijas...

Līdz šī gada 30. septembrim iedzīvotāji tiek aicināti paziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ka vēlas saņemt nodokļa pārmaksu automātiski, bez gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Iesniegums, kurā norādīts bankas konta numurs, uz kuru pārskaitīt naudu, cilvēkiem ir jāiesniedz VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Tie iedzīvotāji, kuri līdz šī gada 30. septembrim aizpildīs iesniegumu un norādīs tajā savu bankas kontu, turpmāk iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, ja tāda būs radusies, varēs saņemt automātiski, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Automātisks nodokļa aprēķins un atmaksa notiks, sākot ar 2023. gadu, un turpmāk. Cilvēkiem, kuri jau pērn pieteicās automātiskai nodokļa atmaksai, šogad iesniegums ir jāraksta tikai tādā gadījumā, ja vēlas, lai aprēķinātā summa tiktu ieskaitīta citā viņam piederošā bankas kontā. Ja konta numurs, kas paziņots VID nodokļa atmaksai, nav mainījies, tad atkārtoti iesniegums nav jāraksta. Automātiska iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa tiek veikta, pamatojoties tikai uz tiem datiem, kuri ir VID rīcībā: ja cilvēka algai vai pensijai gada laikā nav...

Šeit iespējams iepazīties ar nesaīsinātām atbildēm no Daugavpils vadības un Daugavpils universitātes uz žurnāla "Bilance" uzdotajiem jautājumiem rakstam par pilsētas ekonomisko attīstību. Daugavpils domes atbildes 1) Par Daugavpils ekonomikas attīstības stratēģiju. Kādas ekonomikas nozares Daugavpils prioritāri vēlas attīstīt, un kāpēc? Kur primāri piesaistīt investīcijas, kāda veida biznesa projektus vairāk atbalstīt - respektīvi, kādai jābūt Daugavpils ekonomikas specializācijai? Daugavpils attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam šie virzieni iezīmēti visai plaši - "uz zināšanām, pētniecību un videi draudzīgām tehnoloģijām balstītu inovatīvo ražošanu (gala produktu ar augstu pievienoto vērtību), kā arī radošo un jauniešu uzņēmējdarbību". Varbūt varētu sniegt kādus konkrētākus piemērus, tieši kādas "inovatīvas", "videi draudzīgas", "uz zināšanām balstītas" un galvenais - "ar augstu pievienoto vērtību" - uzņēmējdarbības nozares un konkrēti biznesa projekti pēdējos gados Daugavpilī atbalstīti un/vai attīstījušies? Daugavpils valstspilsētai tuvāko 5-10 gadu laikā būtu īpaši svarīga ekonomikas diversifikācija un pārkārtošanās no energoietilpīgās ražošanas uz viedu, efektīvu un klimatneitrālu uzņēmējdarbību, attīstoties tieši IKT un augsto...

Ar plānotajiem grozījumiem Administratīvās atbildības likumā paredzēts uzņēmumiem atteikties no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) saņemto vēstuļu dublēšanas elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) un oficiālajā elektroniskajā adresē (e–adrese), kā arī VID paredzēta automatizēta lēmumu pieņemšana saistībā ar administratīvo pārkāpumu par valsts amatpersonas deklarācijas vai gada pārskata iesniegšanas termiņa neievērošanu, vai šādas deklarācijas vai gada pārskata neiesniegšanu. Likumu paredzēts papildināt ar jaunu 42. nodaļu «Automatizēta lēmuma pieņemšana». Grozījumus Administratīvās atbildības likumā (AAL) pirmajā lasījumā Saeima pieņēma šī gada 20. jūnijā. Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Administratīvās atbildības politikas nodaļas jurists Sandis Vilcāns skaidro, ka patlaban AAL 164. pantā ir noteikts, ka VID informācijas sistēmās var fiksēt administratīvos pārkāpumus un pieņemt lēmumus par soda piemērošanu saistībā ar nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu vai minēto deklarāciju neiesniegšanu. Tādējādi automatizēta lēmuma pieņemšana ir paredzēta tikai saistībā ar šiem administratīvajiem pārkāpumiem. Neskarot redakcionālos precizējumus, likumprojekts «Grozījumi Administratīvās atbildības likumā» papildina AAL 164. pantu ar vairākiem jauniem pārkāpumu veidiem,...

Lai kompensētu plānoto darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, piedāvājumā ir ietverta 1% pārnese no fondētās pensiju shēmas (otrā līmeņa) uz pensiju pirmo līmeni. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu, vienlaikus arī uzlabojot nākotnes pensiju apmēru, piektdien, 6. septembrī, izplatītajā paziņojumā norāda Finanšu ministrija (FM). Šādu izmaiņu dēļ iemaksas strādājošā nākotnes pensiju kapitālam nemainīšoties, sola ministrija. Pašlaik 14% tiek novirzīti pirmajam pensiju līmenim un 6% otrajam pensiju līmenim. Piedāvājums ir pirmajam līmenim novirzīt 15% un otrajam līmenim 5%. Abiem šiem līmeņiem ir savs ikgadējs ienesīgums, pirmajam līmenim ienesīgumu nosaka atbilstoši valsts vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas noteiktajai kārtībai, kur viens no faktoriem ir patēriņa cenu indekss, bet otrajam līmenim – ieguldījumu pārvaldnieka piedāvātā ieguldījumu stratēģija un šo ieguldījumu atdeve. Pēdējos gados pensionāriem ienesīgāki ir bijuši ieguldījumi pirmajā līmenī, līdz ar to piedāvātās izmaiņas nodokļu maksātāju nākotnes pensijas nesamazinās. Ja otrā līmeņa iemaksas var ciest arī zaudējumus...

Lai darba ņēmēji varētu aprēķināt savu darba algu 2025. gadam atbilstoši izstrādātajam darbaspēka nodokļu piedāvājumam, Finanšu ministrijas (FM) ir izveidojusi algu kalkulatoru. Ielādējot datni “Algas kalkulators” un norādot algas apmēru un apgādājamo skaitu, darba ņēmēji rīkā var aprēķināt savu darba algu 2025. gadam. Ja valdība un Saeima atbalstīs plānotās nodokļu izmaiņas, no 2025. gada paredzēts noteikt fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī apmērā un no 2026. gada to paaugstināt uz 550 eiro un 2027. gadā uz 570 eiro mēnesī. Ar šo soli sociālie partneri un valdība vienojās uzsākt ieviest principu par neapliekamā minimuma sasaisti ar minimālo algu ar mērķi sasniegt neapliekamā minimuma apmēru 80% apmērā no minimālās algas. Minimālā alga 2025. gadā pieaugs no 700 uz 740 eiro mēnesī, 2026. gadā uz 780 eiro mēnesī, no 2027. gada uz 820 eiro mēnesī, bet no 2028. gada uz 860 eiro mēnesī. Līdzsvarojot neapliekamo minimumu ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN)...

Finanšu ministrija (FM) nākusi klajā ar jaunu piedāvājumu nodokļu izmaiņām, kas palielināšot ienākumus vairumam Latvijas iedzīvotāju, bet vienlaikus neatklāj konkrētus skaitļus, par cik plānots "pārskatīt" akcīzes nodokļus, t.sk. degvielai un naftas produktiem. Jaunais plāns esot kopīgs "valdību veidojošo koalīcijas partiju un sociālo partneru darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums." FM uzsver, ka tas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro. Minimālās algas kāpums un sasaiste ar vidējo algu Sociālie partneri un valdība vienojušies uzsākt ieviest minimālās algas aprēķināšanas sistēmu sasaistē ar vidējo algu ar mērķi sasniegt minimālās algas apmēru 50% apmērā no tautsaimniecībā vidējās algas, virzoties uz šo mērķi pakāpeniski. Minimālā alga turpmākajos gados varētu augt par 40 eiro gadā - 2025. gadā tā pieaugs no 700 uz 740 eiro mēnesī, 2026. gadā uz 780 eiro mēnesī, no 2027. gada uz 820 eiro...

2024. gada 13. augustā izdoti grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumos Nr. 336 «Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem», kuri 2024. gada 21. augustā publicēti oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 512 (2024/162.2) un stājās spēkā 2024. gada 22. augustā. Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumos Nr. 336 «Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem» gramatiski un redakcionāli precizēti attaisnotie izdevumi, par kuriem var atgūt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Būtiskākās izmaiņas: attaisnotajos izdevumos ietverami izglītības izdevumi par augstākās izglītības un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu, kā arī par specialitātes (profesijas, kvalifikācijas vai tās daļas, amata, aroda) iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai valsts akreditētos studiju virzienos, vai veicot ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; attaisnotajos izdevumos ietverami izglītības izdevumi par valsts valodas (latviešu valodas) apgūšanu pie izglītības pakalpojumu...

Šā gada 10. maijā stājās spēkā jauns normatīvais regulējums – MK noteikumi Nr. 282 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi”, kas detalizētāk regulē arī elektronisko dokumentu glabāšanu un apstrādi. Galvenie noteikumu papildinājumi skaidri definē prasības informācijas sistēmām, lai nodrošinātu, ka visi elektroniskie dokumenti tiek uzskatīti par juridiski derīgiem visa to dzīves cikla laikā, no izveides brīža līdz to iznīcināšanai vai nodošanai arhīvā, "Bilances Akadēmijas" seminārā skaidroja Ilga Robežniece, Mg. sc. admin. (eksperti ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā). Viena no būtiskākajām jaunajām prasībām ir metadatu pievienošana katram elektroniskajam dokumentam. Metadati sniedz papildu kontekstu par dokumenta izcelsmi, tā veidošanas vidi un iesaistītajām personām. Tie apraksta dokumenta īpašības, piemēram, kurš ir autors, kad dokuments ir izveidots, vai tas ir labots vai pārveidots. Šī informācija ir būtiska ne tikai dokumenta satura izpratnei, bet arī tā autentiskuma un integritātes nodrošināšanai (t.i., tie ir ticami un droši), kas īpaši svarīga tiesvedības procesos vai...

Ikviens darba devējs vēlas būt pasargāts no birokrātiskiem strīdiem, kļūdām dokumentācijā un problēmām ar valsts uzraugošajām iestādēm. Lai tā būtu, noder orientēties darba likumdošanā. Lūk, neliels ceļvedis svarīgākajos noteikumos un biežāk pieļautajās kļūdās, pieņemot darbā jaunus darbiniekus. Kas jāņem vērā, pieņemot darbā jaunu darbinieku? Domājams, nevienam nebūs noslēpums, ka darbinieku pieņem darbā, iepriekš noslēdzot darba līgumu. Rūpīgi izveidots līgums palīdzēs sakārtot arī vairākus saistītos procesus, piemēram, algu un nodokļu aprēķinus un citus darba attiecību noteikumus. Pirms ķeramies pie līgumā obligāti iekļaujamās informācijas izklāsta, svarīgi saprast, kad, kā un kuram īsti jāslēdz darba līgums. Ekspertes ieteikums Uzņēmumam vismaz vienreiz vajadzētu rūpīgi un pa punktam pārlasīt un pārbaudīt visu darba līguma pamata tekstu. Ja māk lasīt likumu, to var darīt pats. Ja nē, pieaiciniet palīgā juristu vai darba tiesību ekspertu! 1 Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli,...