Ekspertu ziņojumam

Noteikti būsiet jau pamanījuši, ka dokumentu pārvaldības jomā kopš šī gada 10. maija spēkā ir jauns normatīvais regulējums – Ministru kabineta (MK) 2024. gada 7. maija noteikumi Nr. 282 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi”. Tajos noteikta kārtība, kādā institūcija reģistrē un glabā saņemtos datu subjektu paziņojumus, kā tiek nodrošināta sasaiste ar institūcijas dokumentiem, kā arī tas, kādā kārtībā notiek informācijas apmaiņa starp institūcijām un Latvijas Nacionālo arhīvu. Kādas izmaiņas tajos ieviestas, salīdzinot ar iepriekš spēkā bijušajiem trim noteikumiem dokumentu pārvaldības jomā un kas nu zaudējuši spēku?* Kā tās ietekmē praktisko darbu dokumentu un arhīvu pārvaldībā? Kādas izmaiņas ieviestas papīra dokumentu arhivēšanā (arhīva lietu sakārtošana)? Kādi risinājumi ir piemērojami elektronisko dokumentu arhivēšanā? Kādi ir jaunumi saistībā ar dokumentu atlasi un to iznīcināšanu (papīra, elektronisko)? Atbildes uz šiem un citiem līdzīgiem jautājumiem uzzināsiet 23. augustā plkst. 10:00 – 12:00, piedaloties Mg. sc. admin. Ilgas Robežnieces vadītajā BILANCES AKADĒMIJAS vebinārā "Dokumentu un e-dokumentu izstrāde, saglabāšana...

Lai gan globālā līmenī 2023. gads privātā un riska kapitāla jomā ir bijis sarežģīts, Baltijas fondu pārvaldnieki kopā piesaistījuši vairāk nekā 540 miljonus eiro. Baltijas fondu investīcijas Latvijas uzņēmumos sasniegušas visu laiku augstāko rādītāju – 65 miljonus eiro, kā arī veikts lielākais darījumu skaits – 93, secināts pētījumā par Baltijas riska kapitāla tirgu - "Baltic Private Equity and Venture Capital Market Overview 2023 ", ko veikusi KPMG Baltics (Igaunijas) Darījumu konsultāciju komanda kopā ar Baltijas valstu privātā un iespējkapitāla asociācijām. Pētījumā aplūkots kopējais piesaistītais kapitāls, ieguldījumi un atbrīvošanās darījumi. 2023. gadā kopējais piesaistītais kapitāls pārsniedza 3,4 miljardus eiro, un Baltijas fondos joprojām ir aptuveni 1,6 miljardi eiro neieguldīta kapitāla. 2023. gadā tika veikti 297 darījumi, ieguldot kopā 239 miljonus eiro. Ievērojama daļa ieguldījumu tika veikta vietējos uzņēmumos, taču Baltijas riska kapitāla fondi paplašina arī savu ģeogrāfisko darbības jomu. Visvairāk investīciju nonāca uzņēmējdarbības un rūpniecības preču sektorā (36%), kam sekoja enerģētikas un vides...

Finanšu ministrija Tiesību aktu portālā publiskai apspriešanai, kas paredzēta līdz 25. augustam, ir nodevusi likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā". Tas paredz, ka no nākamā gada biedrībām un nodibinājumiem ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamo bāzi noteiks attiecībā uz saimnieciskās darbības ieņēmumiem un izdevumiem, ievērojot tiem gada pārskatu sagatavošanas normatīvajos aktos noteiktos ieņēmumu un izdevumu atzīšanas principus. Vienlaikus šāda norma netiks piemērota attiecībā uz biedrības vai nodibinājuma, kam saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, saimnieciskās darbības ienākuma daļu, kas tiek izlietota statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai. Likumprojekts arī paredz, ka biedrības un nodibinājumi, kuri veic saimniecisko darbību, UIN deklarāciju par 2025. gada decembri būs jāiesniedz līdz 2026. gada 20. aprīlim un aprēķināto UIN jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 23. aprīlim. Grozījumi UIN likumā saistīti ar plānotajiem grozījumiem Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, kurus paredz piemērot no 2025. gada 1. janvāra un kuriem publiskā apspriešana noslēgusies jau...

Arī vasarā Eiropas Savienībā norisinājušies svarīgi notikumi nodokļu pasaulē, par kuriem uzzināsit šajā rakstā. Tāpat vēršam uzmanību uz nodokļu aktualitātēm Latvijā un esošo nodokļu regulējumu, kuru atbilstību valsts pamatlikumam pārbaudīs Satversmes tiesa. Satversmes tiesā šā gada 8. jūlijā ierosināta lieta par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas un 17. panta 7.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķina un apmaksas kārtību un šī nodokļa piemērošanu caurplūstošajām dividendēm (lietas sagatavošanas termiņš ir šā gada 8. decembris). Savukārt šā gada 28. jūnijā ierosināta lieta par kredītiestādes pienākumu maksāt kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu (lietas sagatavošanas termiņš ir 28. novembris). Satversmes tiesā šā gada 19. jūnijā ierosinātas divas lietas par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas veikšanas pienākumu, kā arī tās aprēķināšanas kārtību pēc patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju pieteikumiem (abu ierosināto lietu sagatavošanas termiņš ir šā gada 19. novembris). Eiropas Komisijas 2024. gada...

Vēršam uzmanību, ka 16. augustā stājās spēkā valdībā akceptētie Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta noteikumi Nr. 519 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām"". Kā liecina tiesību akta projekta anotācija, sākotnēji grozījumi tika iecerēti, lai iekļautu Profesiju klasifikatorā jaunu profesiju – Brīvprātīgā darba koordinators, jo līdz šim šāda profesija nepastāvēja, lai gan brīvprātīgā darba veiksmīgai organizēšanai tāds amats bija nepieciešams, ņemot vērā, ka prsaksē pastāv nevalstiskās organizācijas, kuras organizē brīvprātīgo darbu. Koordinatora pienākumi paredz plānot un koordinēt brīvprātīgo darbu, piesaistīt brīvprātīgos un nodrošināt tiem brīvprātīgā darba veikšanai nepieciešamās mācības. Atgādinām, ka 2024. gada 20. jūnijā trešajā lasījumā pieņemti grozījumi Brīvprātīgā darba likumā, kuru mērķis ir nostiprināt valsts pārvaldes iestāžu kompetenci brīvprātīgā darba jomā, nodrošinot vienotas brīvprātīgā darba politikas izstrādi un koordinēšanu, kā arī informatīvā atbalsta sniegšanu, lai sekmētu brīvprātīgā darba attīstību un veicinātu sabiedrības līdzdalību brīvprātīgā darba aktivitātēs....

Pašvaldība, noslēdzot līgumu par zemes iznomāšanu mazdārziņa ierīkošanai, rīkojas kā jebkurš zemes īpašnieks, tāpēc atteikums pagarināt šādu līgumu ar personu, kas mantojusi no noslēgtā zemes nomas līguma izrietošās saistības, aplūkojams pēc privāttiesību noteikumiem. Attiecīgi strīds starp privātpersonu un pašvaldību saistībā ar nomas līguma pagarināšanu ir pakļauts izskatīšanai nevis administratīvā, bet civilprocesuālā kārtībā. Pie šāda secinājuma nonākts Augstākās tiesas priekšsēdētāja sasauktā Senāta departamenta priekšsēdētāju sēdē. Vienlaikus nolemts, ka konkrētais pieteikums tomēr ir izskatāms administratīvajā tiesā. Šāds lēmums pieņemts, lai pēc tam, kad gan no administratīvās tiesas, gan pēc tam - vispārējās tiesas saņemts atteikums izskatīt lietu un lēmums bijis neapstrīdams, pieteicējam tomēr nodrošinātu pieeju tiesai un efektīvu tiesību aizsardzību. Pašvaldība privātpersonai pēc tās mātes nāves bija atteikusi pagarināt zemes nomas līgumu, ko māte ar pašvaldību par mazdārziņa ierīkošanu bija noslēgusi uz 10 gadiem. Privātpersona vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā un lūdza tiesu uzlikt pienākumu pašvaldībai pagarināt zemes nomas līgumu. Administratīvās...

Budžeta iestādei pieder nekustamais īpašums (pamatlīdzeklis), kurā ir notikuši remontdarbi un ir paveikts sekojošais: nomainīts jumts, veikta ēkas siltināšana un atsevišķās telpās veikts remonts. Remontdarbi uzsākti 2023. gadā un pabeigti 2024. gadā. Izmaksas uzskaitītas kontā 1240 Pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtā būvniecība. Vai 2024. gadā visas izmaksas palielina pamatlīdzekļa — nekustamā īpašuma — uzskaites vērtību? Budžeta iestādē pamatlīdzekļus novērtē un uzskaita, ievērojot Ministru kabineta 13.02.2018. noteikumos Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 87) minētos nosacījumus. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 87 attiecībā par pamatlīdzekļiem ir noteikts sekojošais: izmaksas, kas radušās, saglabājot vai uzturot pamatlīdzekļu esošo stāvokli, kā arī remontējot vai labojot pamatlīdzekļus, atzīst kā pamatdarbības izdevumus periodā, kad tās radušās; izmaksas, kas uzlabo attiecīgā pamatlīdzekļa stāvokli (aktīva pārbūve, restaurācija vai atjaunošana) tā lietderīgās lietošanas laikā vai būtiski maina esošā aktīva īpašības, salīdzinot ar tā iepriekšējiem rādītājiem, iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizē). MK noteikumi Nr. 87 nesniedz definīcijas šiem...

Tiešsaistes meklētājā meklējot informāciju par dzeramnaudu, visbiežāk izdodas atrast rakstus par to, cik daudz ir pieņemts atstāt dzeramnaudā dažādās valstīs, piemēram, Latvijā ir pieņemts dzeramnaudā atstāt ap 10% no rēķina. Bet informācijas par to, ko uzņēmumam iesākt ar saņemto dzeramnaudu, ir gaužām maz, un tā ir pretrunīga. Ir lasāmi vairākus gadus seni raksti, kur skaidrots, ka no dzeramnaudas nodokļi nav jāmaksā; ir informācija, ka no dzeramnaudas jāmaksā darba devēja nodokļi, kā arī ir skaidrojumi, ka, ja dzeramnauda nenonāk darba devēja rīcībā, tad par nodokļu nomaksu jāgādā pašam darbiniekam. Lai uzzinātu, kādi ir Latvijas iedzīvotāju paradumi saistībā ar dzeramnaudu atstāšanu, autore sazinājās ar SIA Paynt mārketinga nodaļas vadītāju Jāni Līci, kurš sniedza informāciju par 2023. gadā veikto pētījumu sadarbībā ar pētījumu kompāniju Norstat. To, vai un cik lielu dzeramnaudu pēc maltītes atstāj Latvijas iedzīvotāji, skatīt 1. attēlā. Pētījumā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji par apkalpošanu kafejnīcās un restorānos vislabprātāk dzeramnaudā atstāj no diviem līdz...

Valdība 13. augustā atbalstīja Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 28. marta noteikumos Nr. 185 "Noteikumi par uzturlīdzekļu izmaksu", lai arī jaunieši līdz 21 gada vecumam, kuri iegūst pamatizglītību, vidējo izglītību, speciālo izglītību vai arodizglītību ārvalstīs, var saņemt uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF), ja kāds no vecākiem nenodrošina UGF izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru. Ar grozījumiem tiek ievērots vienlīdzības princips, paredzot, ka valsts garantētos uzturlīdzekļus no šī gada 1. septembra būs tiesības saņemt arī jauniešiem līdz 21 gadu vecumam, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija, bet iegūst pamatizglītību, vidējo izglītību, speciālo izglītību vai arodizglītību ārvalstīs. Līdz šim uz šādām izmaksām bija tiesības attiecīgā vecuma jauniešiem, ja tie mācījās Latvijā. Izmaiņas apliecina, ka visiem jauniešiem, neatkarīgi no izglītības iestādes atrašanās vietas, ir tiesības saņemt sociālo atbalstu uzturlīdzekļu veidā, ja to nenodrošina un likumu nepilda kāds no vecākiem. Vajadzība pēc uzturlīdzekļiem ir vienlīdz svarīga kā skolēniem, kas mācās Latvijā, tā arī...

Zemnieka saimniecību iespējams nodibināt jau kopš 90. gadu sākuma, kad tika pieņemts likums «Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību» (turpmāk arī — ZS likums), kas spēkā ir joprojām. Zemnieka saimniecības statusa reforma bija iecerēta divas reizes, bet neviena no tām spēkā nestājās. Uzņēmumu reģistrā (UR) pieejamā informācija liecina, ka šobrīd arvien tiek reģistrētas jaunas zemnieka saimniecības, lai gan šīs uzņēmējdarbības formas tiesiskais regulējums ir ļoti vājš un vairākās jomās — arī samērā neskaidrs. Šoreiz pievērsīšu uzmanību dažiem jautājumiem, kas saistīti tieši ar zemnieka saimniecības tiesisko statusu, nodokļu un grāmatvedības normām, kā arī zemnieka saimniecības un tās īpašnieka mantiskajām attiecībām. Lai reģistrētu ZS — jābūt zemei Zemnieka saimniecība (turpmāk — ZS) ir individuālais uzņēmums, kas ražo lauksaimniecības produkciju, izmantojot šim mērķim galveno ražošanas līdzekli — zemi. Protams, patlaban ir pietiekami daudz ZS, kuru darbības joma nebūt nav lauksaimniecības produkcijas ražošana, bet likums neliek mainīt juridisko formu, ja lauksaimniecības produkcija ZS...

Likumā "Par Pievienotās vērtības nodokli" plānoti grozījumi īpašajam PVN piemērošanas režīmam darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām. Saskaņā ar PVN likuma 138.panta ceturto daļu lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu pārdevējs (turpmāk - pārdevējs) ir persona, kura iekšzemē vai no citas dalībvalsts piegādā vai nodod tirgotājam pārdošanai lietotas mantas, mākslas darbus, kolekciju priekšmetus un senlietas, un kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: 1) nav PVN maksātājs; 2) veic tikai tādus darījumus, kas nav apliekami ar PVN saskaņā ar PVN likuma 52.panta pirmo daļu (no PVN atbrīvoti darījumi) vai attiecīgajiem citas ES dalībvalsts tiesību aktiem; 3) piegādā vai nodod pārdošanai tirgotājam lietotus pamatlīdzekļus un ir nereģistrēts PVN maksātājs vai arī citas dalībvalsts nereģistrēts PVN maksātājs saskaņā ar citas ES dalībvalsts tiesību aktiem; 4) ir tirgotājs, kas preču piegādei piemēro īpašo PVN piemērošanas režīmu saskaņā ar šo pantu vai attiecīgajiem citas dalībvalsts tiesību aktiem. Respektīvi, ja pārdevējs...

Iespēju papildināt zināšanas finanšu grāmatvedībā piedāvā Lailas Kelmeres, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) un Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) viesdocentes, Grāmatvedības un finanšu koledžas (GFK) docentes vadītie kursi. Kopumā 8 tiešraides nodarbībās interneta vidē mācību dalībniekiem būs iespēja sekot līdzi lektora vizuālajai un audio prezentācijai, kā arī rakstiski uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā. Dalībnieki saņems savā e-pastā lektora sagatavotos izdales materiālus (pirms katras nodarbības) un nodarbības video ierakstu (3 darba dienu laikā pēc nodarbības norises). Nodarbības plānotas par šādiem tematiem: Pirmā nodarbība: Ilgtermiņa ieguldījumu novērtēšana un uzskaite (6 mācību stundas) Nemateriālie ieguldījumi: novērtēšana, atzīšana, uzskaite. Pamatlīdzekļi: uzskaites vispārīgie jautājumi, sākotnējās vērtības noteikšana, uzskaite un novērtēšana pēc sākotnējās vērtības noteikšanas, nolietojuma aprēķināšana ar dažādām metodēm, izslēgšana. Finanšu noma un operatīvā noma. Otrā nodarbība: Krājumi (4 mācību stundas) Krājumu uzskaites vispārīgie jautājumi, sākotnējās vērtības noteikšana. Krājumu uzskaites un krājumu pašizmaksas novērtēšanas metodes. Pašražoto krājumu uzskaite. Krājumu zudumi, zudumu normu noteikšana. Dāvanu kartes...

Otrdien, 13. augustā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par “zaļā budžeta” marķēšanu un turpmākiem soļiem tā ieviešanai Latvijā. Klimata neitralitātes nodrošināšana līdz 2050. gadam ir milzīgs globāls izaicinājums. Mērķa sasniegšanai ir būtiski finanšu resursus virzīt nepieciešamajiem pasākumiem. Valsts budžeta resursiem ir būtiska loma šo procesu vadībā, tāpēc FM ir nākusi ar iniciatīvu turpmāk valsts pamatbudžeta sagatavošanas gaitā sniegt politikas veidotājiem un sabiedrībai informāciju par to, cik “zaļš” ir valsts pamatbudžets, jeb valsts pamatbudžeta izdevumu un nodokļu atvieglojumu marķēšanu, tos sadalot piecās kategorijās – “zaļa” jeb labvēlīga un “brūna” jeb nelabvēlīga, kā arī “jaukta”, “neitrāla” un “neskaidra”. Lai arī klimata neitralitāte ir izaicinājums ar nozīmīgu makroekonomisku ietekmi, sākot šo darbu, ir lietderīgi jau sākumā marķēšanā ietvert arī pārējos Eiropas Savienības (ES) klimata un vides mērķus. FM piedāvā marķēšanu veikt, pamatā izmantojot ES Taksonomijas regulu, kurā ir aprakstīts, kādas darbības būtiski veicina vai būtiski kaitē kādam no sešiem regulā minētajiem...

Ministru kabineta š.g. 13. augusta sēdē valdība atbalstījusi grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 74 "Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība”, kas ļaus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) paātrinātā kārtībā izskatīt jaunuzņēmumu pieteikumus un piešķirt valsts atbalstu. Kā zināms, atbilstoši Jaunuzņēmumu atbalsta likumam jaunuzņēmumu straujākai izaugsmei no valsts puses tiek piedāvāts atbalsts fiksēta maksājuma veikšanai (apmērs divu minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērā) ar papildus iespēju saņemt iedzīvotāju ienākumu nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa atvieglojumu (līdz 100%), kā arī augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei. Līdz ar grozījumiem MK noteikumos tiks turpināts atbalsts jaunuzņēmumiem fiksēta maksājuma veikšanai saskaņā ar aktuālajiem Eiropas Savienības de minimis atbalsta regulējuma nosacījumiem, t.sk. palielināta de minimis atbalsta kopsumma līdz 300 000 EUR (līdz šim tā bija 200 000 EUR). Vienlaikus līdz ar grozījumiem precizētas citas ar atbalsta administrēšanu saistītās normas. Vienlaikus jaunuzņēmumiem joprojām ir pieejams arī atbalsts augsti kvalificētu...

Kopš laika, kad mēs visi tikām sanumurēti, pagājuši daudzi gadi, un esam pieraduši, ka vārdam un uzvārdam seko personas kods! Vairākus Krūmiņus un Kociņus vairs nesajauksim, jo personas kodi tiem ir atšķirīgi! Un tas bija tikai sākums. Šis process aizgāja plašumā, kad sāka veidoties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) — bez numerācijas tā nav iespējama, jo visus datus apkopo skaitļošanas tehnika saskaņā ar ieprogrammētu algoritmu. Kaut arī brīžiem EDS sastopamies ar dažām problēmiņām, jāatzīst, ka tās ir ātri atrisināmas un EDS atvieglo gan grāmatvežu profesionālo dzīvi, gan palīdz VID pārbaudīt, apkopot un kontrolēt nodokļu maksātājus (arī nemaksātājus). Viss kļuva iespējams, pateicoties tam, ka cilvēka un sistēmas komunikācija notiek, izmantojot īpašu valodu — ar kodu palīdzību. Citādi nav iespējams apstrādāt informāciju par vairākiem simtiem tūkstošu nodokļu maksātāju. Rakstā pievērsta uzmanība EDS veidlapu (ziņojums, paziņojums) aizpildīšanai atkarībā no tā, kāds līgums ir noslēgts starp fizisko un juridisko personu, kādus datumus un...