Ekspertu ziņojumam

Tieslietu ministrija (TM) 2024. gada 6. augustā izsludināja grozījumus Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumos Nr. 616 “Noteikumi par uzturlīdzekļu apmēru, ko izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda” (Grozījumi). TM piedāvā noteikt, ka no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs katram bērnam līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai ir 115 euro un septiņu gadu vecumu sasniegušajiem bērniem – 140 euro mēnesī. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pilnībā piekrīt, ka ir jāpaaugstina uzturlīdzekļu apmērs, ko izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF), vienlaikus LBAS norāda, ka piedāvātais pieaugums ir ārkārtīgi niecīgs un nepietiekams, lai nodrošinātu bērniem primārās vajadzības, nerunājot nemaz par bērnu dzīves kvalitātes paaugstināšanu. Ņemot vērā, ka mājsaimniecībās lielākā daļa izdevumu ir pārtikai un mājoklim, uzturlīdzekļu pieaugumam ir jābūt atbilstošam šo patēriņa grupu inflācijai, bet jebkurā gadījumā ne mazākam kā vispārējam cenu pieaugumam. Kā liecina Centrālā statistikas biroja dati, patēriņa cenu pārmaiņas 2024. gada jūlijā salīdzinot ar 2020. gada janvāri ir 33.8%, patēriņa grupai...

Jau 46 organizācijas ir paudušas iebildumus Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Grozījumi paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) uzsver, ka UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Organizāciju galvenie iebildumi: Biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet gan, lai sasniegtu savus mērķus un nodrošinātu organizācijas ilgtspēju. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, palīdzētu dažādām sociālajām grupām, ilgtspēju un neatkarību,...

Lai gan Darba likums nosaka skaidras normas attiecībā uz atvaļinājumu piešķiršanu un izmantošanu, realitātē pastāv vairāki būtiski praktiski aspekti, kas bieži vien tiek atstāti novārtā. Šie aspekti var būtiski ietekmēt uzņēmuma darbību un darbinieku tiesības, ja tie netiek laikus ņemti vērā. Plānojot atvaļinājumus, ir jāpievērš uzmanība gan juridiskajiem, gan praktiskajiem nosacījumiem, piemēram, kalendāra brīvdienām, svētku dienām un citiem faktoriem, kas varētu ietekmēt uzņēmuma darbību un darbinieku intereses, norāda Karīna Platā, maģistre tiesību zinātnēs un personāla vadībā, metodiskā materiāla “Darba koplīguma loma darba tiesiskajās attiecībās” autore. Vispirms ir jāsāk ar pašiem pamatiem – atvaļinājuma plānošanu. Tas nav tikai formāls pienākums, ko uzliek likums; tas ir būtisks organizatorisks process, kas ietekmē gan darba devēju, gan darbinieku. Ja darba devējs laicīgi nesastāda atvaļinājumu grafiku un neplāno darbinieku atvaļinājumus, tas var novest pie situācijām, kuras likumā paredzētā kārtība skaidri nenosaka. Rezultātā jebkuri strīdi vai neskaidrības tiek risinātas par labu darbiniekam, kas var radīt būtiskas neērtības uzņēmumam....

Nereti sociālajos tīklos sastopamies ar publikācijām, kuru autori, vēloties risināt strīdus, kas radušies ar citiem cilvēkiem vai vēloties brīdināt pārējo sabiedrību par gūto negatīvo pieredzi attiecībās ar kādu personu, publicē šo personu identificējošu informāciju, kā arī apraksta radušos situāciju šai personai neglaimojošā veidā. Pat, ja emociju uzplūdā personas aprakstīšana un nokaunināšana internetā šķiet piemērots risinājums, lai panāktu, ka šī persona izpilda kādas saistības, pārtrauc kādas nevēlamas darbības, vai lai brīdinātu par šo personu citus sabiedrības locekļus, jāatceras, ka arī šādu darbību ietvaros tiek veikta personas datu apstrāde. Līdz ar to arī jāievēro normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi, kas vērsti uz personu privātuma aizsardzību, uzņemoties atbildību par veiktajām darbībām. Datu Valsts inspekcija, vēršot uzmanību uz datu apstrādes principiem šādu publikāciju sakarā, kā arī šādu publikāciju ietekmi, aicina šādos gadījumos rūpīgi izsvērt apstrādes nepieciešamību un tās saturu. Piemērs Kāds brīvā laika taku skrējējs nolēmis atriebties kādam Jānim, kurš izmetis atkritumus mežā un...

Esmu jau stāstījusi par savu apzinātības ceļa sākumu. Uz to mani — diemžēl un par laimi — pamudināja pašas pārstrādāšanās līdz izdegšanai. Lai arī izmaiņas dzīvē nāca caur grūtībām, tās mani aizvedušas uz kvalitatīvi labāku pašsajūtu un spēju darboties gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. Apzinātības prakse man ļāvusi niansētāk izprast, cik liela loma uzņēmumā ir grāmatvedim un cik spēcīgi uzņēmumu var balstīt tieši apzināts, mierīgs un harmonisks profesionālis. Par to vari lasīt otrajā sērijas rakstā žurnāla jūlija numurā. Šoreiz gribu parunāt par to, kāpēc komandā tik svarīgi izaugsmes ceļu uzsākt kopā vismaz galvenajiem atslēgas cilvēkiem — grāmatvedim un vadītājam. Kāpēc izaugsmes ceļā svarīgi iet kopā Komandas darbs uzņēmumā lielā mērā ir ne tikai par katra darbinieka profesionālajām prasmēm, bet arī par spēju sadarboties, komunicēt un saprast kolēģus, sadarbības partnerus un sevi. Laika gaitā darbinieku attiecības un ieņemtās lomas (par tām vēl parunāsim vēlāk) nostiprinās. Tāpēc katrs, kurš šādā labi ieeļļotā mehānismā pēkšņi...

Šajā lietā tiesa skatīja jautājumu, vai administratīvajā tiesā ir jāskata prasījumi par diskrimināciju, ja to pamatā ir privāttiesiskas attiecības. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 22. februāra rīcības sēdēs lēmums lietā Nr. SKA–461/2024 (670000824) Pieteicēja bija noslēgusi darba līgumu ar Latvijas Universitāti. Darba līgums paredzēja, ka pieteicēja strādā par pētnieci projektā, kas tiek īstenots atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 19. janvāra noteikumiem Nr. 50 „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” [..] īstenošanas noteikumi”. Projekta īstenošanas gaitā pieteicēja vēlējās izmantot grūtniecības un bērna kopšanas atvaļinājumus, sazinājās ar padomi un noskaidroja, ka garāka atvaļinājuma izmantošanas gadījumā viņa būs spiesta atteikties no projekta izstrādes, jo projekta izstrādes termiņus nav iespējams pagarināt. Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā un lūdza atzīt par prettiesisku Latvijas Zinātnes padomes faktisko rīcību, diskriminējot pieteicēju dzimuma dēļ, un atlīdzināt tās rezultātā nodarītos...

Latvijas brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) rosina 2025. gadā noteikt minimālo bruto algu 750 eiro apmērā, vienlaikus paaugstinot arī neapliekamo minimumu līdz 600 eiro un pārskatot tā piemērošanas robežas, attiecīgi nosakot maksimālā neapliekamā minimuma piemērošanas robežu līdz 1000 eiro, kā arī paaugstinot robežu, līdz kurai tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums – 2000 eiro. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums Latvijā nav paaugstināts divus gadus pēc kārtas, tāpēc LBAS vērš uzmanību, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sanāksmē 2024. gada 17. aprīlī tika pieņemts lēmums atbalstīt neapliekamā minimuma piesaisti minimālajai darba bruto algai un to noteikt vismaz 80% apmērā. Vienlaikus LBAS rosina turpmākajiem gadiem ieviest pārejas grafiku, kas līdz 2027. gadam sasniegtu rosināto minimālās algas līmeni 50% apmērā no vidējās darba samaksas iepriekšējā gada 1. ceturksnī. Grafiks nozīmētu, ka, 2025. gadā ieviešot minimālo algu 750 eiro apmērā, tā veidotu 46,2% no šā gada 1. ceturkšņa vidējās darba samaksas, 2026. gadā minimālajai...

Šajā lietā varēs atrast atbildi uz būtisku jautājumus, kas ir saistīts ar darba devēja atprasījuma tiesību realizāciju. Proti, vai neesot darba devēja rīkojumam par ieturējumu veikšanu, tam vēlāk rodas tiesība celt atbilstošu prasību tiesā? Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 25. janvāra spriedums lietā Nr. SKC–107/2024 (C29361721) Lietas faktiskie apstākļi Papildus darba algai un komandējuma naudai darba devēja bija piešķīrusi darbiniekam naudas līdzekļus izdevumiem, kas saistīti ar amata pienākumu veikšanu. Pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās darbinieka rīcībā ir palikuši viņam avansā izmaksātie un neizlietotie darba devējas naudas līdzekļi. Darbinieks cēla prasību par darba samaksas 6497,40 eiro piedziņu, tā tika noraidīta. Darba devēja savukārt cēla pretprasību par avansā pārmaksāto 4688,68 eiro piedziņu. Apelācijas instances tiesa darba devēja pretprasību apmierināja, un šajā daļā Senāts arī spriedumu atcēla un ierosināja kasācijas tiesvedību. Senāta atziņas Darba likuma 78. panta trešā daļa nav interpretējama atrauti no pārējām šī panta daļām Darba likuma 78. panta pirmajā daļā ir uzskaitīti...

Dabas resursi uz zemes ir ierobežoti, turklāt saimnieciskās darbības rezultātā tie palēnām izsīkst. Turpretī cilvēku skaits un atkritumu daudzums pasaulē palielinās. Dabas resursi tiek patērēti ātrāk, nekā daba resursus spēj ģenerēt. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ ir nepieciešams atteikties no lineārā ekonomikas modeļa un pāriet uz aprites ekonomikas modeli. Lai to sasniegtu, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm tiek izvirzīti konkrēti sasniedzamie mērķi. Turpmāk rakstā par to, kādi rezultāti ir Latvijai un kā mēs izskatāmies, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm. Analizētie dati ir par dažādiem laika periodiem, atkarībā no to pieejamības. Pēdējos gados aprites ekonomikai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība visā pasaulē, jo tas ir veids, kā pārvarēt pašreizējo ražošanas un patēriņa modeli, kas balstīts uz nepārtraukti pieaugošu resursu izmantošanu un atkritumu daudzuma palielināšanos. Aprites ekonomikas mērķis ir palielināt resursu izmantošanas efektivitāti, izmantojot trīs pamatprincipus — novērst atkritumus un piesārņojumu, produktus un materiālus pēc iespējas ilgāk izmantot apritē un saglabāt dabas kapitālu. Ja...

“Uzņēmīgie jelgavnieki ir spējuši piesaistīt ārvalstu investoru ieguldījumus, vienlaikus palīdzot attīstīties vietējiem ražotājiem. Jelgava ir apvienojusi kvalitatīvu ikdienas dzīvi ar aktīvu uzņēmējdarbības vidi,” - šādus vārdus vizītes laikā Jelgavā 2023. gadā pilsētai veltīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Taču - cik lielā mērā tas apraksta īstenību? Kā Latvijas ceturtajai lielākajai pilsētai patiesībā veicas ar ekonomikas, biznesa aktivitātes un dzīves kvalitātes attīstību? Ko rāda dati un ko saka eksperti? Bilances pētījuma par Latvijas valstspilsētu saimniecību pirmā raksta fokusā - Jelgava. Būtībā Jelgavā ir daudzi priekšnoteikumi sekmīgai attīstībai. Pilsētā ir rūpniecības iestrādes un tradīcijas, tā atrodas tikai piecdesmit kilometru attālumā no Rīgas, un tajā darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte. Ņemot vērā šos faktorus, Jelgavai teorētiski vajadzētu būt starp Latvijas ekonomikas līderpilsētām. Bet par ko liecina nepielūdzamā statistika? Jaunākie pieejamie Centrālās Statistikas pārvaldes dati par iekšzemes (vai pareizāk būtu teikt - iekšpilsētas?) kopproduktu Latvijas valstspilsētās pieejami par 2021. gadu. Šajā ekonomikas jaudas mērījumā Jelgava uz...

Datu valsts inspekcija bieži saņem jautājumus no iedzīvotājiem, kuri ir norūpējušies par sava personas koda drošību dažādās situācijās. Piemēram, ja tas tiek pieprasīts, veidojot jaunas tiesiskās attiecības (slēdzot līgumu), vai arī, kad pastāv bažas, ka tas kļuvis zināms trešajām personām. Lielākoties iedzīvotāju bažas saistītas ar iespējamo krāpniecību, kad negodprātīgas personas varētu izmantot iegūto personas kodu ne tiem labākajiem mērķiem. Personas kods, tāpat kā jūsu vārds un uzvārds, ir personas dati Datu regulas izpratnē. Tādējādi to var apstrādāt, ja ir atbilstošs mērķis un tiesiskais pamats. Situācija Nr. 1: Jānis ir nosūtījis savu CV uz kādu uzņēmumu, kurā vēlas kļūt par darbinieku, bet potenciālais darba devējs lūdz nosūtīt arī personas apliecinošu dokumentu, kurā redzams arī personas kods. Saprotot, ka potenciālajam darba devējam šis dokuments un personas kods darbinieku atlases procesā nav nepieciešams, Jānis ir satraukts, ka uzņēmums šo informāciju var izmantot kādā nelikumīgā veidā. Gadījumi, kad personu apliecinošs dokuments ir jākopē, būs norādīti vien...

Finanšu ministrija (FM) publiskai apspriešanai laikā no 21. augusta līdz 4. septembrim nodevusi likumprojektu "Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”", kurš izstrādāts ar mērķi efektīvāk uzraudzīt skaidras naudas apriti un veicināt bezskaidras naudas izmantošanu darījumos. Grozījumi likumā paredz vairākas būtiskas izmaiņas, un tie ir sagatavoti, izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam iekļautos pasākumus. Likumprojekts ir iekļauts likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" pavadošo likumprojektu paketē. Tādējādi tā spēkā stāšanās paredzēt no 2025. gada 1. janvāra. Likumprojektā Ministru kabinetam tiek deleģēts noteikt gadījumus, kad Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) saņemšanas un analīzes sistēmu. Šobrīd likumā "Par nodokļiem un nodevām" ir noteikts tikai viens konkrēts subjekts un gadījums, kad sliekšņa deklarācija, izmantojot FID Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu, ir iesniedzama VID. Paredzēts, ka...

Valsts kontrole (VK) ir noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), kurā tika vērtēts arī iepriekš sniegto ieteikumu ieviešanas progress, tostarp – cik sekmīgi ir stiprināta zvērinātu revidentu neatkarība un objektivitāte, ierobežojot tiesības sniegt tā saucamos “nerevīziju pakalpojumus”. Revīzijā VK siegusi divus atzinumus: 1) par 2023. gada KSGP sagatavošanas pareizību; 2) par atbilstības jautājumu "Vai informācija par rezultātiem, kas sasniegti ar pārskata gadā izlietoto budžetu, ir izstrādāta, pieejama un uzraudzīta atbilstoši tiesību aktiem un labajai praksei". Lai gan Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir veicis uzlabojumus Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS), tostarp, nodrošinot svarīgu funkciju grāmatvedības kontu analītiskās uzskaites datu izgūšanai, tomēr tas nav bijis pietiekami, lai VK gūtu atbilstošus revīzijas pierādījumus par VID nodokļu pārskatā sniegto informāciju. No visas šajā pārskatā iekļautās informācijas pārliecību bija iespējams gūt tikai par vienu no pārskata posteņiem un arī ne pilnībā, norādījusi Ilze Bādere, VK padomes locekle. VID nodokļu pārskats Kopš 2021....

Uzņēmumam pieder zemes gabals, kuru uzņēmums iznomā, izrakstot nomniekam gada laikā divus rēķinus. Uzņēmumā ir viens darbinieks — valdes loceklis, kuram darba alga tiek maksāta tajos mēnešos, kuros izrakstīti rēķini. Pārējos desmit mēnešos nav ne ieņēmumu, ne izdevumu. Ko darīt ar darbinieku — valdes locekli — tajos mēnešos, kad nav darījumu? Vai katru reizi viņu jāsūta bezalgas atvaļinājumā, vai sistemātiski atbrīvot un pieņemt? Atbilde Cik noprotams, runa jautājumā ir par fiziskās personas darbaspēka nodokļiem sakarā ar to, ka ir veikta saimnieciskā darbība un pildītas darbiniekam raksturīgas funkcijas — izrakstīti rēķini, veikti aprēķini, iesniegti Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pārskati u.tml. Informācijas nepietiekamības dēļ apskatīsim trīs iespējamās situācijas, kurās valdes loceklim — darbiniekam būtu iespējams nokļūt. Pirmais variants Ir reģistrēts uzņēmums (pieļauju — SIA), kas iegādājās zemes gabalu (vai īpašnieks ieguldīja to pamatkapitālā) ar domu gūt ieņēmumus no iznomāšanas. Ir nozīmēts valdes loceklis, kas faktiski pilda visas vajadzīgās funkcijas. Nav aizliegts reģistrēt sabiedrību, kurā...

Fiziskajām personām (Latvijas rezidentiem) ir iespēja izveidot ieguldījumu kontu. Tas ir starp ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju un fizisko personu — konta īpašnieku — atvērts konts. Šādus kontus izmanto, lai no darījumiem ar dažādiem finanšu instrumentiem aprēķinātu un maksātu iedzīvotāju ienākuma nodokli tikai tajā brīdī, kad naudu izņem no ieguldījumu konta, nevis pēc katra darījuma ar akcijām, obligācijām vai citiem kapitāla aktīviem atsevišķi. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā seminārā «Ieguldījumu konts un nodokļi» Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas speciāliste Digna Tarvida skaidroja, ka ieguldījumu konts ir pie licencēta pakalpojuma sniedzēja atvērts konts vai kontu kopums, kurā esošie naudas līdzekļi un finanšu instrumenti tiek izmantoti šādu darījumu veikšanai: darījumi ar finanšu instrumentiem; termiņnoguldījumu darījumi; naudas līdzekļu vai finanšu instrumentu pārvedumi finanšu nodrošinājuma sniegšanai; valūtas maiņas darījumi; naudas līdzekļu pārvedumi starp ieguldījumu kontu un tam piesaistītajiem kontiem. Praksē galvenokārt ieguldījumu kontā notiek darījumi ar finanšu instrumentiem. Ar tiem tiek saprasti visi finanšu instrumenti, kas ir...