Ekspertu ziņojumam

Ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) klientu neapmierinātību ar pastāvošo EDS paziņojumu kārtību, ka informatīvs paziņojums par EDS paziņoto dokumentu vai informāciju tiek nosūtīts uz EDS klienta uzrādīto e-pasta adresi un E-adresi (EDS klienti izsaka vēlmi saņemt dokumentus un informāciju gan tikai EDS, gan tikai E-adresē), vieni no izstrādātiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredz, ka turpmāk klienti varēs izvēlēties - saņemt paziņojumus tikai EDS, tikai E-adresē vai kā līdz šim. Likumprojekts paredz, ka tie EDS lietotāji, kuri vienlaikus ir arī E-adreses lietotāji, pēc noklusējuma saņems dokumentu un informāciju abos saziņas kanālos - EDS un E-adresē. Saziņas efektivitātei EDS lietotājam tiks nodrošināta iespēja izvēlēties vēlamāko dokumentu un informācijas saņemšanas veidu, t.i. izvēlēties vai: atstāt noklusējuma uzstādījumus; dokumentus un informāciju saņemt tikai EDS; informāciju par dokumenta un informācijas paziņošanu EDS saņemt arī EDS norādītajā e-pasta adresē. VID, attīstot EDS funkcionalitāti izstrādās un ieviesīs klientiem ērti lietojamu dokumentu un...

Raksts ir turpinājums žurnāla 2024. gada jūnija un jūlija numuros publicētajam apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Izņēmumu apstrīdēšanas iespēja Vai ir pieļaujama pieteikuma par sabiedrisko pakalpojuma sniedzēja rīkota iepirkuma, ja iepirkuma priekšmets ietver likumā noteiktos izņēmumus, izskatīšana tiesā administratīvā procesa kārtībā? Šāds jautājums ir risināts Senāta 2023. gada 22. novembra spriedumā lietā SKA–186/2023. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs (pašvaldībai piederošs siltumapgādes uzņēmums) rīkoja konkursu par siltumenerģijas piegādi, un konkursā iepirkuma komisija par uzvarētāju atzina pieteicēju. Vēlāk sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja valde nolēma iepirkumu pārtraukt, jo pieteicējas piedāvājums nav ekonomiski izdevīgs. Pieteicēja šo lēmumu apstrīdēja Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) un vēlāk arī pārsūdzēja tiesā. Pieteicējas prasījums tiesā bija par lēmuma pārtraukt konkursu atzīšanu par prettiesisku. Vērtējot jautājumu tiesvedības laikā, vai pieteicējas pieteikums ir pieņemams, Senāts norādīja, ka Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā ir noteikti šā likuma piemērošanas izņēmumi, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īstenota preču vai pakalpojumu iegāde...

Atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, arī šogad 1. oktobrī notiks pensiju indeksācija. Pensiju indeksu veido faktiskais patēriņa cenu indekss (jeb inflācija) par 12 mēnešu laika posmu un daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas (kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas) pozitīva reālā pieauguma procentiem. 2024. gadā tiks pārskatītas pensijas un atlīdzības vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 683 eiro, t.i. 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 683 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 683 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 683 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs. Šogad vecuma pensiju indeksācijā tiks...

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) nodoklis ir jāmaksā par preču importu. Preču imports ir preču ievešana Eiropas Savienības (ES) teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, tās izlaižot brīvā apgrozībā. Preču importēšanas vieta ir tā ES dalībvalsts, kurā tiek pabeigta (noslēgta) muitas procedūra — preču izlaišana brīvā apgrozībā. Importējot preces, ar nodokli apliekamajā vērtībā iekļauj arī pakalpojumu vērtību, ja pakalpojumi ir tieši saistīti ar preču importu un šo pakalpojumu vērtība (tai skaitā komisijas maksa, kā arī preču transportēšanas, iesaiņošanas un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās līdz pirmajam galamērķim iekšzemē) nav iekļauta importēto preču muitas vērtībā; normatīvajos aktos noteiktos nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kas aprēķināti par preču importu, izņemot PVN. Tāpēc jāņem vērā, ka importēto preču vērtība rēķinā, ko apmaksājam piegādātājam, var atšķirties no ar PVN apliekamās summas muitas deklarācijā. Atkarībā no tā cik liela ir no trešajām valstīm iegādāto preču pasūtījuma vērtība, arī PVN maksājums var svārstītiem no dažiem simtiem eiro līdz...

Finanšu ministrijas sagatavotajos grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzēts precizēt norises vietu attālināti (virtuāli) organizētiem kultūras un sporta pasākumiem. Patlaban Direktīvā 2006/112/EK atrunātie pakalpojumu sniegšanas vietas noteikumi, kas PVN aplikšanā balstās uz patēriņa dalībvalsts principu, ir attiecināmi tikai uz pasākumiem, kas norisinās klātienē. Taču mūsdienās kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citi līdzīga rakstura pasākumi norisinās ne tikai klātienē, bet arī virtuālajā vidē. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka PVN aplikšana notiek patēriņa dalībvalstī, ar Direktīvu 2022/542 ir precizējami pakalpojumu vietas noteikumi, nosakot, ka visiem kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumi, ko pakalpojuma saņēmējam var sniegt elektroniski, PVN uzliek vietā, kur ir pakalpojumu saņēmēja mītnes vieta, pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta. Tāpat tiks mainīta arī pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšana elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu gadījumā. Uzņēmumi, kuru saimnieciskā darbība ir elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana, balstoties uz praksi starp valstīm, izteica priekšlikumu grozīt PVN likuma 30.panta otrās...

Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) ir pieņemts tiesību normu piemērotājiem noderīgs spriedums par Ukrainas valstspiederīgo (trešās valsts valstspiederīgie) norīkošanu darbam citā dalībvalstī, ja uzturēšanās ilgums citā dalībvalstī pārsniedz 90 dienas 180 dienu posmā. EST 2024. gada 20. jūnija spriedums lietā C–540/22 SN u.c. pret Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid Lietas apstākļi Vairākiem Ukrainas valsts­piederīgajiem Slovākijas ie­stādes izsniedza pagaidu uzturēšanās atļauju, kas bija derīga līdz 2020. gada 21. novembrim. Ukrainas valsts­piederīgie strādāja Slovākijā reģistrētajā sabiedrībā ROBI spol s.r.o., kura viņus norīkoja darbā Nīderlandē reģistrētajā sabiedrībā Ivens NV, proti, uzdevumu veikšanai Roterdamas ostā (Nīderlande). ROBI 2019. gada 4. decembrī informēja Nīderlandes atbildīgās iestādes par to darbu būtību, kuros Ukrainas valsts­piederīgie tika norīkoti, un darbu ilgumu, kas sākotnēji bija paredzēts uz laiku no 2019. gada 6. decembra līdz 2020. gada 4. martam. Neilgi pirms plānoto darbu beigām, t.i., 2020. gada 28. februārī, ROBI informēja Nīderlandes atbildīgās iestādes par darbu pagarināšanu līdz 2021. gada 31....

Eiropas Komisija 2024. gadā ir izstrādājusi grozījumus lauksaimniecības de minimis regulā, paaugstinot atbalsta griestus lauksaimniekiem no 25 tūkstošiem eiro jebkurā trīs fiskālo gadu periodā vienam vienotam uzņēmumam ar nosacījumu, ka dalībvalstī ir ieviesta de minimis atbalsta uzskaites centralizētā sistēma, līdz 37 tūkstošiem eiro, kur de minimis atbalsts nevienā trīs gadu periodā nepārsniedz vienam vienotam uzņēmumam 37 tūkstošus eiro. Tāpat arī šajā regulā1 Latvijai noteiktā piešķirtā de minimis atbalsta maksimālā kumulatīvā uzņēmumiem piešķiramā atbalsta kopsumma jebkuram trīs gadu periodam ir palielināta no 20 224 450 eiro jebkurā trīs fiskālo gadu periodā līdz 28 840 000 eiro, kur de minimis atbalsts nevienā trīs gadu periodā nepārsniedz 28 840 000 eiro. De minimis atbalsta uzskaites laika posmu turpmāk paredzēts uzskaitīt no datuma, kurā plānots piešķirt atbalstu, par jebkuru trīs secīgu gadu laikā piešķirto atbalstu, nevis – kā līdz šim – kalendārā gada ietvaros. De minimis atbalsts nozīmē, ka valsts šobrīd drīkst atbalstīt vienu vienotu uzņēmumu...

Kas jāzina, lai mūsdienu sarežģītajos, normatīvā regulējuma jauno prasību un tehnoloģisko inovāciju apstākļos darbotos zvērināta revidenta palīga profesijā? Kādas teorētiskas un praktiskas pamatzināšanas pieprasa revīzijas process? Ieva Liepiņa, Mag. oec., sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle, iezīmē galvenos aspektus, ar kuriem iepazīstinās BILANCES AKADĒMIJAS rīkotajā divu dienu mācību kursā "Revīzijas teorija un prakse". Mācības norisināsies 10. un 17. septembrī klātienē, Mārstaļu ielā 3, Rīgā. Uzzināt vairāk par kursiem Lasiet arī: Revidenta darbu ietekmē gan normatīvo aktu prasības, gan jaunās tehnoloģijas Nevajadzētu terorizēt kartupeļu racējus!

Rakstā turpinām skatīt Latvijas Republikas Senāta aktuālos spriedumus darba tiesībās. Šajā reizē pieminētas divas civillietas un viena administratīvā lieta, kurā skaidrotas gan Darba likuma, gan Civillikuma normas, kā arī pamatots, kāpēc ar nodarbinātību saistītā strīdus situācija nav risināma administratīvā procesa kārtībā. Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 17. janvāra spriedums lietā Nr. SKC–129/2024 (C77838522) Darba likuma 110. pantā ir noteikts, ka darba devējs var celt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu, ja darbinieku arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam. Šādā gadījumā strīds tiek skatīts tiesā un ar spriedumu tiek izlemts par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Šajā lietā radās strīds, vai Darba likuma 112. panta pirmās daļas tiesību norma, kas paredz pienākumu izmaksāt atlaišanas pabalstu, ir piemērojama arī gadījumā, kad darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas ar tiesas spriedumu pēc darba devēja iniciatīvas. Tāpat Senātam bija jāatbild uz jautājumu, vai darbiniekam ir tiesības prasīt likumiskos nokavējuma procentus, ja darba devējs ir nepamatoti atteicis izmaksāt darbiniekam kādu...

«Jelgavai ir bijusi nozīmīga loma Latvijas valsts tapšanā un ir nozīmīga vieta arī šodien Zemgalē un visas valsts dzīvē. (..) Uzņēmīgie jelgavnieki ir spējuši piesaistīt ārvalstu investoru ieguldījumus, vienlaikus palīdzot attīstīties vietējiem ražotājiem. Jelgava ir apvienojusi kvalitatīvu ikdienas dzīvi ar aktīvu uzņēmējdarbības vidi,» — šādus vārdus vizītes laikā Jelgavā 2023. gadā pilsētai veltīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Taču — cik lielā mērā tas apraksta realitāti? Kā Latvijas ceturtajai lielākajai pilsētai patiesībā veicas ar ekonomikas, labklājības un dzīves kvalitātes attīstību? Ko rāda dati un ko saka eksperti? Bilances pētījuma par Latvijas valstspilsētu saimniecību pirmā raksta fokusā — Jelgava. «Rēzekne pie Rīgas» Jelgava ir ceturtā lielākā Latvijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2024. gada sākumā pilsētā dzīvoja 54 701 cilvēks. Līdzīgi kā gandrīz visās lielākajās pilsētās, tas palēnām, bet nemitīgi sarūk, un, ja šī tendence turpināsies, tad jau tuvākajos gados Jelgavu varētu apsteigt Jūrmala, kur vērojams konstants populācijas...

No 2024. gada 8. augusta lietotāju ērtībām pieejama vēl viena iespēja pieslēgties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) – ar elektroniskās autentifikācijas rīku “Smart-ID”, kas ir vienkāršs, drošs un ātrs veids, kā identificēt sevi tiešsaistē, reģistrēties e-pakalpojumu saņemšanai un parakstīt dokumentus. Ar “Smart-ID” EDS varēja pieslēgties arī iepriekš, taču līdz šim tas notika, izmantojot vienotās pieteikšanās moduli “Latvija.lv”. Tas varēja radīt grūtības pieslēgties sistēmai gadījumos, kad EDS centās vienlaicīgi pieslēgties īpaši liels lietotāju skaits. Taču turpmāk pieslēgšanās EDS, izmantojot “Smart-ID”, notiks nepastarpināti un to neietekmēs citu valsts informācijas sistēmu darbība un to iespējamās tehniskās problēmas. Pieslēgšanās EDS ar “Smart-ID” notiek tāpat kā, piemēram, pieslēdzoties savai internetbankai – EDS sākumlapā jāuzklikšķina uz ikonas “Smart-ID”, jāievada savs personas kods un pēc tam - PIN 1 kods, kas uzrādās jūsu viedtālrunī. Rēķinoties, ka cilvēku paradumi mēdz būt dažādi un ne visi izmanto “Smart-ID”, arī turpmāk varēs izmantot jau ierastos autentifikācijas līdzekļus, lai pieslēgtos...

Bažījoties par situācijas eskalāciju Tuvajos Austrumos, par reisu atcelšanu un vairāku reisu lidojumu maršrutu maiņu, izvairoties no Irānas un Irākas gaisa telpu šķērsošanas paziņojušas daudzas pasaules aviokompānijas. Arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija atkārtoti aicinājusi Latvijas valstspiederīgos neceļot uz Izraēlu. Izraēlā esošos Latvijas valstspiederīgos ministrija aicina sekot situācijas attīstībai un vietējo drošības dienestu rekomendācijām. Ja gadījumā esat rezervējis avioreisa biļeti uz kādu no minētajām valstīm un ir atcelts lidojums, Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina iepazīties ar aviopasažieru tiesībām šajā gadījumā. Ar reisa atcelšanu saprot tāda lidojuma neveikšanu, kurš ir bijis iepriekš ieplānots un uz kuru ir rezervēta vieta. Reisa atcelšanas gadījumā, attiecīgajiem pasažieriem ir šādas tiesības: septiņu dienu laikā saņemt biļetes atlīdzinājumu (un attiecīgā gadījumā atpakaļceļa lidojumu uz sākotnējo izlidošanas vietu), vai mainīt maršrutu līdz to galamērķim. Ja pasažieris ir izvēlējies maršruta maiņu, aviokompānijai pasažierim bez maksas jānodrošina alternatīvs reiss galamērķa sasniegšanai pēc iespējas agrāk. Alternatīvā reisa gaidīšanas periodā (ja gaidīšanas periods...

Biedrībām un nodibinājumiem turpmāk obligāti būs jānorāda sava darbības joma, paredz izmaiņas Biedrību un nodibinājumu likumā, kas stājušās spēkā šāgada 1. jūlijā. Plānots, ka biedrības un nodibinājumi to varēs izdarīt, iesniedzot gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, paredz izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 439 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā". Darbības joma, atbilstoši Ministru kabineta izstrādātajam biedrību un nodibinājumu darbības jomu klasifikatoram, būs norādāma pārskata vadības ziņojumā. Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēma tiks papildināta ar biedrību un nodibinājumu darbības jomu uzskaitījumu, no kura organizācijas varēs izvēlēties sev atbilstošāko darbības jomu. Biedrību un nodibinājumu likuma pārejas noteikumu 11. un 14. punktā ir paredzēts, ka regulējums attiecībā uz biedrību un nodibinājumu darbības jomas obligātu norādīšanu stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Tās biedrības un nodibinājumi, kuri ir ierakstīti biedrību un nodibinājumu reģistrā līdz 2024. gada 30. jūnijam, darbības...

«Ir jārada risinājumi, ko cilvēki var pieņemt, lai izkļūtu no ēnu ekonomikas. Tā ir arī atbilde, kāpēc nevaram vienā gadā pēkšņi samazināt ēnu ekonomiku. Varam, bet vienreiz! Tie, kas «nespēs», aizbrauks. Tas ir ļaunākais, kas var notikt cīņā ar ēnu ekonomiku. Tas ir jautājums: veselīgs uzturs un vitamīni vai ķirurģija? Labāk ir mazliet un pamazām, bet ilgtspējīgi un jēgpilni,» intervijā saka Olga Bogdanova, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos. Latvijā ēnu ekonomika 2023. gadā ir mazinājusies par 3,6 procentpunktiem un veido 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), laužot vairāku gadu negatīvo tendenci. Pētījuma «Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs» autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka kā vienu no izskaidrojumiem ēnu ekonomikas samazinājumam Latvijā min to, ka pašreiz ir iestājusies zināma «sajūtu līmeņa stabilitāte». Proti, uzņēmumi lielākoties ir pieskaņojušies esošajai situācijai, kā arī jauni satricinājumi klāt nav nākuši. Kā jūs skaidrojiet šo sarukumu? Profesora A. Saukas metode mēra...

Pēdējos gados Latvijas darba tirgū arvien biežāk tiek pieminēts gan augsti kvalificētu, gan mazkvalificētu darbaroku trūkums. Tā dēļ dažiem uzņēmumiem pat nākas atteikties no jauniem pasūtījumiem. Darbaspēka pieejamība ir arī viens no iemesliem, kāpēc mazinās Latvijas pievilcība investoru skatījumā. Tomēr sabiedrībā asas diskusijas norit par nepieciešamību Latvijā kā darbaspēku ievest ārzemniekus no trešajām valstīm1. Ar grozījumiem Imigrācijas likumā, kas pieņemti šā gada 23. maijā un stājās spēkā 8. jūnijā, pastiprināts kontroles mehānisms trešo valstu pilsoņu piesaistē. 1 Trešo valstu pilsoņi, kuri nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu (ES27 + Lihtenšteina + Islande + Norvēģija) pilsoņi un Šveices Konfederācijas pilsoņi. Izmaiņas paredz tiesības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) pieņemt lēmumu par aizliegumu uz laiku no viena līdz trīs gadiem fiziskajai vai juridiskajai personai uzaicināt ārzemnieku, ja tiks konstatēts, ka pārkāpti ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītie normatīvie akti. Iepriekš spēkā esošais regulējums neparedzēja atbildīgajām iestādēm pietiekami plašas tiesības ierobežot...