Ekspertu ziņojumam

Šā gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) reizi ceturksnī informē līdzekļu pārvaldītājus par tiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem, kuru līdzekļus tie pārvalda. Līdzekļu pārvaldītāji, izvērtējot, vai dalībnieks atrodas savam vecumam atbilstošā ieguldījumu plānā, ir sākuši konsultēt par piemērotāka plāna izvēli. Jau pirmajā mēnesī ir ievērojams pensiju 2. līmeņa dalībnieku aktivitātes pieaugums. 2024. gada jūlijā ieguldījuma plānu mainīja 24,6 tūkstoši pensiju 2. līmeņa dalībnieku, kas ir divas reizes vairāk nekā vidēji gada iepriekšējos mēnešos. Pirmajā pusgadā vidēji mēnesī plānu mainīja 11,8 tūkstoši dalībnieku. Iepriekš ieguldījumu plānu maiņa vairāk notika, mainot līdzekļu pārvaldītāju. No tiem, kuri izvēlējās citu plānu, mēnesī 29% mainīja ieguldījuma plānu tā paša līdzekļu pārvaldītāja ietvaros un 71% izvēlējās citu līdzekļu pārvaldītāju. Savukārt jūlijā 61% no dalībniekiem izvēlējās jaunu ieguldījumu plānu pie jau esošā līdzekļu pārvaldītāja un tikai 39% izvēlējās cita līdzekļu pārvaldītāja ieguldījumu plānu. Lielākā daļa maiņu veikušo...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas vērsts uz Eiropas Savienības (ES) direktīvu pārņemšanu attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vienkāršošanas pasākumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas procesā, PVN 0% likmes piemērošanas pārskatīšanu darījumos ar Latvijā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, preču iegādes ES teritorijā definīcijas precizēšanu, pakalpojumu sniegšanas vietas precizēšanu kultūras un sporta pasākumiem, kā arī PVN jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu atbilstoši ES prasībām un saskaņošanu ar citu nozaru tiesisko regulējumu. Kā norādīts tiesību akta projekta anotācijā, vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas nolūkā MVU šobrīd Pievienotās vērtības nodokļa likums (PVN likums) paredz, ka iekšzemes PVN maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 euro. Lai iekšzemes PVN maksātāji varētu piemērot lielāku MVU atbrīvojuma slieksni nekā tas ir noteikts Direktīvā...

Viena no potenciāli riskantām situācijām, kad uzņēmumiem iespējams iedzīvoties problēmās ar konkurences tiesību regulējumu, ir kopīgu piedāvājumu iesniegšana iepirkumos. Kas jāņem vērā, iesniedzot šādus piedāvājumus, kādās situācijās to drīkst, un kādās – nedrīkst darīt? Par to uzņēmējus Konkurences padomes organizētajā vebinārā informēja Ieva Šmite, Aizliegtu vienošanos departamenta direktore, un Maija Buša, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta vecākā eksperte. Kad ļauts apvienot spēkus? Vairumā gadījumu kopīgu piedāvājumu iesniegšana iepirkumos neradot sarežģījumus. Konkurences likumā pastāv atsevišķa norma (11. panta pirmās daļas 5. punkts), kas to atļauj darīt, ja vien mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. „Doma ir, lai tirgus dalībnieki, kuri nespēj iepirkumā piedalīties individuāli, varētu iesniegt piedāvājumus, apvienojoties ar citu tirgus dalībnieku, kurš ir līdzīgā situācijā,” sacīja M. Buša. Tomēr svarīgi saprast, kas tieši ir atļauts, un kas – ne. Viens no svarīgākajiem apsvērumiem, kas jāņem vērā – vai tirgus dalībnieks būtu spējīgs konkrētajā iepirkumā piedalīties arī individuāli, neapvienojoties ar citu? Ja...

Lai arī ir ierasts domāt, ka Rīga kā lielākā Latvijas pilsēta ir tā, kura pie sevis atvilina daudzus iedzīvotājus, atstājot reģionus tukšus, bet pati uzpūšas kā ūdensgalva, realitātē un skatoties statistikas datus — tā gluži nav. Diemžēl valstī iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Kaut arī visas pilsētas ir spējušas piesaistīt jaunus iedzīvotājus uz iekšējās migrācijas rēķina, tajās vienlaikus iedzīvotāju nominālais skaits turpina samazināties, tā saasinot vairākas problēmas un neļaujot pilsētām attīstīties ar daudz lielāku jaudu. Stipras pilsētas ir būtiski attīstības centri jebkurā valstī, arī Latvijā. Diemžēl joprojām valstī par būtisku attīstības centru var uzskatīt tikai galvaspilsētu Rīgu. Taču arī te ir daudz nianšu. Rīga gluži vairs nav izteikti liela pilsēta ar savām robežām, uz kuru trauktos daudzi iedzīvotāji no reģioniem, bet gan drīzāk izplūdusi kā pankūku mīkla pa vairākiem apkārtējiem novadiem un tuvākajām pilsētām. Iedzīvotāji labāk izvēlas dzīvot blakus pilsētās un novados, bet darbavietu atrod Rīgā. To uzskatāmi arī parāda dati, kuros redzamas...

Ņemot vērā valsts teritorijā notikušo reģionāla mēroga dabas katastrofu un to rezultātā radītos postījumus, 6. augustā Ekonomikas ministrija (EM) pulcēja uz tikšanos pārstāvjus no Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, biedrības Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA), Latvijas Finanšu nozares asociācijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), lai pārrunātu jautājumus saistībā ar plūdu radīto apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesu, t.sk. no apdrošināšanas ņēmējiem saņemto informāciju par izmaksu atteikumiem. LAA informēja, ka par vētras un lietavu radītajiem postījumiem ir saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 13 milj. eiro apmērā. LAA norādīja, ka atlīdzību pieteikumu skaits turpina augt, tādējādi šie vēl nav galīgie skaitļi. Vienlaikus LAA atzīmēja, ka tās rīcībā nav informācijas par atteikumu skaitu, kā arī uzsvēra, ka apdrošinātāji rūpīgi izvērtē katru gadījumu un iespējami nāk pretim iedzīvotājiem. PTAC informēja, ka pašlaik ir saņēmis tikai vienu iesniegumu par apdrošināšanas kompensācijas atteikumu, vienlaikus uzsverot, ka saņem iedzīvotāju zvanus un jautājumus šajā jomā. ...

Tieši uzņēmēju ierosinājumi ir viens no iemesliem, kāpēc tika grozīts Imigrācijas likuma regulējums attiecībā uz viesstrādnieku piesaisti, uzskata Jānis Lielpēteris, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) politiskais direktors. Darbaspēka trūkums, tā ierobežotā pieejamība, ja neskaita vēl citas krīzes, ko izjūt komersanti – Covid–19 pandēmijas sekas, Krievijas iebrukumu Ukrainā, energoresursu sadārdzinājumu, ir viena no galvenajām problēmām. Turklāt tā ir izjūtama visos tautsaimniecības sektoros. Uzņēmēju ierosinājumi uzlabot imigrācijas noteikumus lielā mērā saistās ar darbaroku trūkumu, kas Latvijā aizvien ir aktuāls. Nevar teikt, ka tā ir darba devēju liela vēlme – piesaistīt darba ņēmējus no trešajām valstīm, tā teikt, dodiet ārvalstniekiem priekšroku. Nereti viesstrādnieki darba devējam izmaksā finansiāli dārgāk, jo jāmaksā tāds atalgojums, kāds ir noteikts normatīvajā regulējumā, – līdz šī gada pirmajai pusei tā bija vidējā alga valstī. Ar Imigrācijas likuma grozījumiem paredzēts, ka Ministru kabinetam līdz augusta beigām ir jāizstrādā noteikumi, nosakot jomas, kā arī prasības un kritēriji uzņēmumiem, kuri darbam Latvijā ir...

"Sociālajā platformā X ienācās loģisks jautājums - kādēļ izīrētājiem ar 10% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sistēmu komunālie maksājumi ir apliekami, ja tos īrnieks maksā izīrētājam, bet nav apliekami, ja īrnieks tos maksā pa taisno?", tā savā abonentiem pieejamajā bloga Tax Stories ierakstā vēsta Jānis Taukačs, zvērināts advokāts, ZAB Sorainen partneris. Pirms citējam viņa pārdomas, ko ar advokāta atļauju te pārpublicējam, nedaudz par jautājumu. Kāda platformas X lietotāja uzdeva jautājumu: "Mulstu - kāpēc tad, ja īrnieks izīrētājam pārskaita naudu par komunālajiem maksājumiem (kurus izīrētājs attiecīgi samaksā), tie tiek uzskatīti par ienākumiem un par tiem jāmaksā nodoklis? Saprotu, ka pienākums ir likumā balstīts, bet vai loģisks un nodokļu principiem atbilstošs?". Viņas ierakstu komentēja vairāki platformas lietotāji, tostarp norādot, ka "Izīrētājam tie ir saimnieciskās darbības izdevumi, kurus parasti neapliek." Savukārt citos komentāros lasāms: "Vienkārši īres ieņēmumiem ir 2 opcijas: nereģistrēt saimniecisko darbību, bet maksāt fiksētu 10% par visiem ieņēmumiem (līdzīgi, kā kādreiz darbojās MUN) bez...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Pieteikšanās ir atvērta! Redaktora sleju es gribu iesākt ar uzaicinājumu — piesakiet savu grāmatvedi, kolēģi, draugu, draudzeni, paši sevi — konkursam Gada grāmatvedis 2024! Šogad atkal pulcēsimies novembrī ne tikai, lai uzzinātu, kas jauns sagaida grāmatvežus nākamajā gadā, bet arī, lai godinātu kārtējo titula Gada grāmatvedis laureātu. Tiešām aicinu nekautrēties un pieteikt! BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Neizmantotā potenciāla pilsēta RAKSTS LASĀMS IKVIENAM «Jelgavai ir bijusi nozīmīga loma Latvijas valsts tapšanā un ir nozīmīga vieta arī šodien Zemgalē un visas valsts dzīvē. (..) Uzņēmīgie jelgavnieki ir spējuši piesaistīt ārvalstu investoru ieguldījumus, vienlaikus palīdzot attīstīties vietējiem ražotājiem. Jelgava ir apvienojusi kvalitatīvu ikdienas dzīvi ar aktīvu uzņēmējdarbības vidi,» — šādus vārdus vizītes laikā Jelgavā 2023. gadā pilsētai veltīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Taču — cik lielā mērā tas apraksta realitāti? Kā Latvijas ceturtajai lielākajai pilsētai patiesībā veicas ar ekonomikas, labklājības un dzīves kvalitātes attīstību? Ko rāda dati un ko saka eksperti? Bilances...

Redaktora sleju es gribu iesākt ar uzaicinājumu — piesakiet savu grāmatvedi, kolēģi, draugu, draudzeni, paši sevi — konkursam Gada grāmatvedis 2024! Šogad atkal pulcēsimies novembrī ne tikai, lai uzzinātu, kas jauns sagaida grāmatvežus nākamajā gadā, bet arī, lai godinātu kārtējo titula Gada grāmatvedis laureātu. Tiešām aicinu nekautrēties un pieteikt! Tas nenozīmē, ka grāmatvedim ir bijis jāveic kāds varoņdarbs, pilnīgi pietiek, ja cilvēks ir labs grāmatvedis, kārtīgi un apzinīgi pilda savu darbu — tas ir jau labs pamats pieteikumam. Protams, ļoti svarīgs ir uzrakstītais pieteikums — nekautrējieties, paslavējiet savu grāmatvedi! Esmu pārliecināta, ka lielākā daļa Latvijas grāmatvežu ir šīs balvas cienīgi, tikai pieteikums paliek neuzrakstīts. Anketu atradīsiet šeit. Šogad konferencē esam paredzējuši runāt ne tikai par grāmatveža ikdienu: uzskaite, procedūras, pārskati, ziņojumi, nodokļi…, bet arī par lietām, kas arvien straujāk ienāk katra grāmatveža ikdienā, par tām prasībām un noteikumiem, kurus mums izvirza tehnoloģijas un it īpaši datu drošība un kiberdrošība. Ko darīt, lai...

Ministru kabinets (MK) 2024. gada 9. jūlijā grozīja MK 2023. gada 10. janvāra noteikumus Nr. 10 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.r. "Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu" 2.2.1.2.i. investīcijas "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi", kas nosaka programmas “Atbalsts procesu digitalizācijā” īstenošanas nosacījumus. Grozījumi ir spēkā no 11. jūlija. Pieņemtie grozījumi palielina komersantu loku, kas var pieteikt projektus, tie varēs būt lielāki un tos varēs īstenot paralēli, turklāt samazināts administratīvais slogs. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šīs programmas īstenošanas ietvaros sadarbojas ar EDIC (Eiropas Digitālās inovācijas centru), kuru attīsta Latvijas IT klasteris, un Latvijas Digitālo akseleratoru (prototipēšanas gadījumā). Nozīmīgākie grozījumi Līdz 9 999 EUR palielināts Mazā granta lielums (iepriekš 5000 EUR); uz Mazo grantu (tagad 9 999 EUR) var pretendēt komersanti (MKV un lielie uzņēmēji), t.sk. ārvalstu filiāles, kooperatīvās sabiedrības,...

Interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonas privātās intereses var ietekmēt tās profesionālo lēmumu pieņemšanu, vienlaikus mazinot sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonai, konkrētai institūcijai un publiskajai pārvaldei kopumā. Šajā rakstā apskatīti divi ierobežojumi, kas jāievēro valsts amatpersonai: aizliegumu veikt amata pienākumus interešu konflikta situācijā un amata savienošanas ierobežojumus. Interešu konflikts var izpausties dažādos veidos, piemēram, valsts amatpersona pieņem lēmumu par sava radinieka (laulātā vai bērna) pieņemšanu darbā, pamatojoties uz konkursa komisijas lēmumu, vai valsts amatpersona vizē vai saskaņo dokumentu, kura saturs attiecas uz tās radinieku. Uz jautājumu, kas amatpersonai jādara, lai nenonāktu interešu konfliktā, īsā atbilde ir vienkārša: tai jāievēro likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi. Turklāt tiesību normas skaidri nosaka rīcību, kas amatpersonai ir jāievēro, lai nenonāktu interešu konfliktā. Pie tam valsts amatpersonai ir jāraugās, lai tā ne tikai, veicot amata pienākumus, nenonāktu interešu konfliktā, bet arī netiktu apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte. Aizliegums...

1. augustā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 jeb Mākslīgā intelekta akts. Eiropas Savienības (ES) Mākslīgā intelekta akts ir pasaulē pirmais visaptverošais mākslīgā intelekta (MI) regulējums, līdzsvarojot MI radītās iespējas un riskus. MI aktu Eiropas Parlaments pieņēma šī gada 13. augustā un Eiropas Padomē to apstiprināja 2024. gada 21. maijā, savukārt piemēros - 2026. gada 2. augustā ar definētiem izņēmumiem. MI akta mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotu tiesisko regulējumu, lai veicinātu uzticamu MI risinājumu ieviešanu. Vienlaikus ar to ir plānots aizsargāt pamattiesības, demokrātiju, tiesiskumu un vides ilgtspēju pret MI sistēmu kaitīgo ietekmi un atbalstīt inovācijas. MI akts definē risku pārvaldības nosacījumus. MI akta ietvaros tiek noteiktas...

Darbību ir uzsākusi sociālās uzņēmējdarbības grantu programma, un ir iespējams pieteikties grantu atbalstam. Programmu īsteno Labklājības ministrija sadarbībā ar ALTUM. Granti paredzēti sociālajiem uzņēmumiem un sociālās uzņēmējdarbības uzsācējiem dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa projektu īstenošanai, darbības sākšanai vai paplašināšanai. Uzņēmumam, lai pretendentu uz atbalstu granta veidā, jābūt reģistrētam sociālo uzņēmumu reģistrā. Uzzināt, kā var pieteikties sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, kā arī, kādi dokumenti iesniedzami, var šeit. Fiziska persona var pretendēt uz grantu, ja ir uzvarējusi Labklājības ministrijas rīkotā uzsācēju Biznesa ideju konkursā. Sociālās uzņēmējdarbības uzsācēju biznesa jaunais ideju konkurss notiks 2024. gada 2. pusgadā. Sīkāka informācija tiks publicēta pirms konkursa. Granti no 10 000 līdz 200 000 EUR investīcijām, apgrozāmajiem līdzekļiem (t.sk. darba atlīdzības izmaksām) būs pieejami atbilstoši biznesa plānam un granta nosacījumiem. Projekta īstenošanas laiks ir līdz diviem gadiem. Grantu var saņemt vairāk nekā vienu reizi, ja: atbalstītais projekts ir sekmīgi realizēts, ir izpildīti visi iepriekšējā granta līguma nosacījumi un ir...

Kopš Latvijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums 2022. gada sākumā, trauksmes cēlēji lielākoties vērsušies četrās iestādēs – Valsts ieņēmumu dienestā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts policijā un Ģenerālprokuratūrā, liecina Valsts kancelejas apkopotā informācija. Gadu no gada šajās iestādēs iesniedz vidēji 45% no visiem trauksmes cēlēju ziņojumiem. Par dažādiem pārkāpumiem 2023. gadā iedzīvotāji iesnieguši 386 iesniegumus, no kuriem par trauksmes cēlēja ziņojumiem atzīti 106, kā arī pieci vispārīgā kārtībā saņemti iesniegumi pārreģistrēti par trauksmes celšanas ziņojumiem. Tādējādi pērn kopā saņemti 111 trauksmes cēlēju ziņojumi. 2023. gadā būtiski pieaudzis ziņojumu skaits par korupciju, būvniecību un publiskajiem iepirkumiem. Par iespējamiem korupcijas gadījumiem saņemti 18 ziņojumi (2022. gadā – viens), par būvniecību pērn bijuši 8 ziņojumi (2022. gadā – 2), bet par publiskajiem iepirkumiem saņemti 11 ziņojumi iepretim 3 ziņojumiem gadu iepriekš. Trauksmes celšanas būtība ir ziņot par pārkāpumiem darba vidē. Bieži vien trauksmes cēlēju ziņojumi skar šādus darba vides jautājumus – aplokšņu algas,...

Saistībā ar 2024. gada 28. un 29. jūlijā Latvijā reģistrēto vētru un augstā nokrišņu līmeņa izraisītajiem nekustamā īpašuma un tiem piegulošo teritoriju bojājumiem, tai skaitā applūdušajām teritorijām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) jautājumu un neskaidrību gadījumā ir gatavs sniegt informāciju un atbalstu. PTAC ir informējis arī Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, norādot, ka nav pieļaujams, ka tiek atteikta atlīdzības izmaksa gadījumos, kad noteikti riski un to interpretācija ir nepietiekami izskaidroti. Ja ir applūdusi patērētāja īpašumā esošā teritorija, kuras apdrošināšanas līgumā ir ietverts plūdu vai nokrišņu izraisītas applūšanas risks, patērētājus aicina rīkoties, sekojot šādiem norādījumiem: pārliecināties, vai apdrošināšanas līgums ietver plūdu, applūšanas risku segumu; vērsties pie apdrošinātāja rakstveidā, iesniedzot visus prasītos pierādījumus; atteikuma gadījumā, nepiekrītot apdrošinātāja viedoklim, vērsties Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombudā, kas ir patērētāju ārpustiesas strīdu risinātājs apdrošināšanas jomā; ja patērētājam rodas aizdomas par netaisnīgiem līguma noteikumiem vai to piemērošanu vērsties ar iesniegumu PTAC. Neskaidrību un jautājumu gadījumā zvanīt uz PTAC konsultāciju tālruni 65452554...