Ekspertu ziņojumam

Bezskaidras naudas norēķini ir mūsdienu finanšu sistēmas neatņemama sastāvdaļa. Tehnoloģiju attīstības rezultātā iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas norēķināties ar maksājumu kartēm – tas ir populārākais bezskaidrās naudas maksāšanas veids. Viens no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027. gadam pasākumiem paredz veicināt bezskaidras naudas norēķinus, jo tiem ir vairākas priekšrocības attiecībā uz lielāku finanšu drošību un pārskatāmību un tie samazina administratīvo slogu. Tas ir pozitīvs solis ceļā uz modernāku un efektīvāku maksājumu sistēmas izveidi un ir viens no priekšnoteikumiem sekmīgai tautsaimniecības attīstībai. Tādēļ Finanšu ministrijā pievēršam īpašu uzmanību tam, cik pieejami, ērti, ātri un droši ir bezskaidras naudas norēķini Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Notiek pakāpeniska paradumu maiņa Neskatoties uz to, ka zināma iedzīvotāju daļa ikdienas maksājumos joprojām priekšroku dod skaidrai naudai, absolūti lielākā daļa jeb 77% darījumu Latvijā notiek ar bezskaidras naudas norēķiniem. Turklāt redzam, ka šis procents katru gadu aug. Bezskaidras naudas norēķini palīdz nodrošināt lielāku ekonomisko aktivitāti, pateicoties to ērtumam, drošumam un ātrumam....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Sabiedriskā labuma organizāciju gada pārskatos biežāk pieļautās kļūdas". 1. Sabiedriskā labuma organizācija (turpmāk – SLO) iesniegusi gada pārskatu VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), izvēloties neatbilstošu grāmatvedības reģistru kārtošanas sistēmu. Ja SLO grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata (turpmāk – IIP), ziedojumu un dāvinājumu pārskata, gada pārskata paskaidrojuma un vadības ziņojuma.1 Ja SLO grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no IIP, ziedojumu un dāvinājumu pārskata un vadības ziņojuma.2 2. Ieņēmumu un izdevuma pārskatā izdevumi sabiedriskā labuma darbībai un izdevumi saimnieciskās darbības veikšanai nav norādīti atsevišķi tiem noteiktos posteņos. SLO, kas veic saimniecisko darbību, nodrošina atsevišķu saimnieciskās darbības ieņēmumu un ar šiem ieņēmumiem saistīto saimniecisko darbību izdevumu uzskaiti.3 IIP postenī “Izdevumi, izņemot izdevumus saimnieciskās darbības veikšanai” norāda izdevumus, kas saistīti ar pārskata gadā statūtos noteikto mērķu īstenošanu, kā arī vadīšanas, organizācijas īpašumu uzturēšanas un citus ar pašu...

AKTUĀLS TEMATS Lielāka atbildība, piesaistot ārvalstu darbaspēku. Inese Helmane par grozījumiem Imigrācijas likumā Zaļais koridors viesstrādnieku piesaistei. Jānis Lielpēteris, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras politiskais direktors JURISTA PADOMS Kā valsts amatpersonai nenonākt interešu konfliktā. Inta Nolle, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Pirmās pārvaldes Otrās nodaļas galvenā inspektore KONKURENCE Kā iesniegt kopīgu piedāvājumu iepirkumā, nepārkāpjot Konkurences likumu. Informē Ieva Šmite, Aizliegtu vienošanos departamenta direktore, Maija Buša, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta vecākā eksperte NODOKĻI Aktualitātes Eiropas Savienības nodokļu tiesībās. Jūlija Sauša, Mag. iur., Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja IEPIRKUMI Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE EST atziņas par norīkošanu darbam citā dalībvalstī, ja uzturēšanās ilgums pārsniedz 90 dienas 180 dienu posmā. Iveta Zelča, Mag. Iur., zvērināta advokāte, LL.M. Eiropas Savienības tiesībās Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Darba devēja...

Kaut arī augusts vēl ir atvaļinājumu mēnesis, rūpes par gada otro pusi jau ir prātā. Drīz sāksies jaunais mācību gads, no brīvdienām atgriezīsies Saeima un turpinās darbu pie likumprojektu izskatīšanas, tostarp pie nākamā gada budžeta un iespējamām nodokļu izmaiņām. Tepat kaimiņos – Igaunijā – jaunā valdības koalīcija jau ir paziņojusi par nodokļu celšanu no nākamā gada vidus, izdevumu samazināšanu ministrijās un valsts uzņēmumos. Vai arī Latvijā sekosim šim piemēram? Finanšu ministrija ir norādījusi, ka valsts budžeta veidošanas procesā 2025. gadam galvenā prioritāte būs valsts drošība. Vienlaikus ministrijām paredzēts strādāt pie bāzes izdevumu pārskatīšanas, lai jaunos pasākumus, kas nav saistīti ar valsts drošību, nodrošinātu esošās bāzes ietvaros – pārskatot pašreiz īstenotās programmas un ieņēmumus. Savukārt nodokļu maksātāji tiek aicināti līdzdarboties nozares politiku veidošanā, „lai publiskās pārvaldes pieņemtie lēmumi būtu atbilstoši sabiedrības vajadzībām, savlaicīgi izskaidroti un saprotami tiem, uz kuriem tie attieksies. (..) Ja par kādu no ministrijas darba jomām jums ir pieejama papildu...

Līdz 15. augustam lauksaimnieki Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) var iesniegt informāciju par vētras un lietavu postījumu apmēru savā saimniecībā sadaļā “Pieteikums 2024. gada jūlija vētras un lietavu radīto postījumu apzināšanai”. EPS ir jānorāda lauks un tā numurs, postījumu skartā platība konkrētajā laukā hektāros, informācija par to, vai lauks ir apdrošināts. EPS būs iespēja norādīt arī cita veida informāciju par postījumiem lauksaimniecības ēkām, inženierbūvēm, lauksaimniecības tehnikai u.c. Informācijai ir jāpievieno arī fotoattēli ar ģeotelpiskajām koordinātēm, tos var iesniegt LAD mobilās lietotnes autorizētajā versijā. Ja ir jautājumi, informāciju var noskaidrot, zvanot LAD klientu apkalpošanas speciālistiem pa tālruni 67095000 (darba dienās no plkst.8.00 līdz 20.00). Zemkopības ministrs Armands Krauze uzdeva Zemkopības ministrijas ekspertiem sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu, Valsts meža dienestu un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru operatīvi apzināt 28. un 29. jūlija stiprās vētras un lietavu nodarītos postījums un to apmēru lauksaimniecībā (sējumi, augļudārzi, lauksaimniecības būves u.c.)...

Tieslietu ministrija (TM) iesniegusi Finanšu ministrijai informāciju par tieslietu sektora prioritārajiem pasākumiem un nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem 2025.-2027. gadam. TM prioritārajiem pasākumiem, kas vērsti uz valsts iekšējās drošības un tiesu varas stiprināšanu, kā arī bērnu tiesību jautājumu risināšanu, 2025. gadā lūdz novirzīt aptuveni 3,19 milj. eiro un aptuveni 2,14 milj. eiro tiesu prioritārajiem pasākumiem. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere skaidro, ka nākamā gada budžetā pieprasīti papildu 2,14 milj. eiro, lai stiprinātu apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesu darbinieku kapacitāti un nodrošinātu tiesu darba nepārtrauktību un pieejamību sabiedrībai, palielinot tiesu darbinieku atalgojumu 6% apmērā. Tiks arī palielināts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs tiem bērniem, kuru vecāki izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas un valsts to dara viņu vietā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) starpniecību, gan izveidots pagaidu pakalpojums augsta riska pusaudžiem, lai samazinātu draudus bērnu un jauniešu dzīvībām. No nākamā gada plānots palielināt izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērnam līdz 7 gadu vecumam - 115 eiro mēnesī (patlaban - 107,50 eiro), bet...

Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" nosaka pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas pielikuma – Pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu (turpmāk – PVN 7 pārskats), veidlapu paraugus un to aizpildīšanas kārtību. PVN 7 pārskats sastāv no divām daļām: "I. Par nekustamā īpašuma reģistrāciju (A sadaļa) un nekustamā īpašuma izslēgšanu no reģistra (C sadaļa)" (turpmāk – PVN 7 pārskata I daļa);reizinot vienu simt divdesmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa ar 5 (pilnu mēnešu skaits, kas atlicis no mantiskā ieguldījuma veikšanas faktu apstiprinošo dokumentu noformēšanas mēnesim sekojošā mēneša līdz gada beigām). Lasiet arī: PVN aktualitātes pārrobežu e–komercijas darījumos PVN rēķini no Polijas Kā jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksa?

Lai gan darba līguma noslēgšana ar uzņēmuma darbiniekiem nav grāmatveža atbildība un Darba likumā atbildīgs par to ir darba devējs, tomēr praksē ir situācijas, kad darba devējs sagaida no grāmatveža arī šī pienākuma pārraudzību, norāda Maija Grebenko, Mg.sci.oec., praktiskās grāmatvedības speciāliste, žurnāla “Bilance” rakstu ilggadējā autore. Darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. "Galvenais - atcerēties, ka darba līgumā, līdzīgi kā jebkurā citā līgumā, jāietver maksimāli visa iespējamā informācija, kas varētu attiekties uz konkrēto darbinieku konkrētajā amatā, jo citādi konfliktsituācijas gadījumā darbiniekam būs vienkārši atrunāties, ka par kaut ko nav zinājis, nebija informēts, un tamlīdzīgi," norāda M. Grebenko. Vēl gan ir iespēja atsevišķus vispārīgos uzņēmuma jautājumus neiekļaut tieši darba līgumā, bet norādīt tajā atsauci uz uzņēmuma kārtības noteikumiem, profesijas aprakstu vai vēl kādu citu dokumentu. Darba līgumā jānorāda nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, ja darbinieka darba grafiks ir pilnībā vai lielākoties paredzams. Savukārt, ja nolīgts nepilns darba laiks vai darba grafiks...

Senāts 26.jūlijā izskatīja administratīvo lietu, kurā bija strīds, vai pieteicējs, kas nodarbojas ar videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošanu un straumēšanu, saņemot brīvprātīgus maksājumus no tiešraižu skatītājiem, ir guvis ar nodokli apliekamus ienākumus. Konstatējot, ka nav izvērtēts viens no strīda izšķiršanai būtiskiem aspektiem, Administratīvās apgabaltiesas spriedums tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai. Pieteicējs veidoja videospēļu spēlēšanas tiešraides un straumēja tās savā kanālā sociālajā tīklā YouTube, kā arī datorspēļu straumēšanas servisā Twitch. No skatītājiem viņš par to saņēma brīvprātīgus maksājumus. Valsts ieņēmumu dienests uzskatīja, ka pieteicējs ir nodarbojies ar nereģistrētu saimniecisko darbību un guvis ar nodokli apliekamus ienākumus. Attiecīgi tika aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda, kopumā gandrīz 14 000 eiro. Pieteicējs iestādes lēmumam nepiekrita un vērsās tiesā. Atceļot apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteikums noraidīts, Senāts par pareizu atzina apgabaltiesas secināto, ka pieteicējs ir veicis saimniecisko darbību un guvis ar nodokli apliekamus ienākumus. Pretēji apgabaltiesai, Senāts atzina, ka videospēļu spēlēšanas video...

Kad cilvēki vēršas pie apdrošinātāja, lai saņemtu atlīdzību par sevis apmaksātiem medicīniskajiem pakalpojumiem, nereti apdrošinātājs pieprasa ne tikai dokumentu, kas apliecina pakalpojuma apmaksu (piemēram, čeku vai kvīti), bet arī papildu informāciju, kas pamato, ka apdrošinātājam ir pienākums tos atlīdzināt. Šādās situācijās Datu Valsts inspekcija saņem iedzīvotāju jautājumus, vai apdrošinātājs tik tiešām var pieprasīt informāciju, kas ietver ievērojamu veselības datu apjomu? Respektīvi, vai apdrošinātājs var prasīt, piemēram, medicīniskās izmeklēšanas rezultātus, norīkojumus, izrakstus u.c.? Kā zināms, īpašo kategoriju personas datus (tostarp arī veselības datus) apstrādāt ir aizliegts, ja vien nav piemērojams kāds no izņēmumiem. Valsts var saglabāt vai ieviest arī papildu nosacījumus, tostarp ierobežojumus, attiecībā uz veselības datu apstrādi. Latvijā likumdevējs ir noteicis, ka apdrošināšanas sabiedrībām tiesības apstrādāt veselības datus dod Apdrošināšanas līguma likums. Tādejādi, lai varētu izpildīt līguma nosacījumus, apdrošinātājs drīkst apstrādāt arī veselības datus. Likumā noteikts, ka apdrošinātājam ir tiesības pieprasīt nepieciešamo informāciju no apdrošinātās personas. Līdz ar to cilvēkam, kurš izmanto...

Datu valsts inspekcija skaidro galvenās lietas, kam pārzinim jāpievērš uzmanība, lai ievērotu Vispārīgās Datu aizsardzības regulas prasības personas datu apstrādes gaitā. Zemāk analizētas pārziņu izplatītākās kļūdas, tostarp kļūdas, par kurām piemēroti sodi. Netiek piemērots atbilstošs tiesiskais pamats Pārzinim ir jābūt pārliecinātam par precīzu nolūka noteikšanu un tiesiskā pamata piemērošanu katrai atsevišķai datu apstrādei. Tie kalpo kā pamats, lai datu apstrāde būtu likumīga. Ja tiesiskā pamata nav vai tas izvēlēts neatbilstoši, tad apstrāde uzskatāma par nelikumīgu. Nav pienācīgi informēti datu subjekti Datu apstrāde ir jāveic, informējot par to datu subjektus vismaz atbilstoši Datu regulā noteiktajam. Tas nozīmē - sniegt informāciju gan iekšēji (organizācijas darbiniekiem), gan arī ārēji, piemēram, informējot savus potenciālos klientus tīmekļa vietnē. Visbiežāk tas tiek paveikts, izmantojot privātuma politiku (ārējai saziņai) un iekšējos datu apstrādes noteikumus (iekšējai saziņai). Datu subjektu informēšana notiek, izvēloties tiem piemērotāko saziņas kanālu, un šajā dokumentā tiek sniegta vispārīga informācija par visām datu apstrādēm. Informācija par konkrētas...

Ieguldījumu konts ir atbilstoši līgumam starp ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju un fizisko personu— konta īpašnieku — atvērts konts vai, ja katrai valūtai ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs atver atsevišķu kontu, vairāku kontu kopums, kurā esošie naudas līdzekļi un finanšu instrumenti tiek izmantoti darījumu veikšanai, informē Valsts ieņēmumu dienests. Ieguldījumu kontam var būt piesaistīts viens vai vairāki konta īpašnieka finanšu instrumentu un naudas līdzekļu uzskaites konti vai viens vai vairāki naudas līdzekļu konti termiņnoguldījumu darījumu norēķiniem. Ienākumam no ieguldījumu konta piemēro 20 % nodokļa likmi. Ienākumi no ieguldījumu konta uzrāda gada ienākuma deklarācijas D11 pielikumā “Taksācijas gadā gūtie ienākumi, kuriem nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumus”. Ieguldījumu konta statusa piešķiršana Ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam vienlaikus jāatbilst šādiem nosacījumiem: • tā ir kredītiestāde, tās filiāle vai ārvalsts kredītiestādes filiāle vai komersants, kas atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam vai tam pielīdzināmam pakalpojumu sniedzēja rezidences valsts regulējumam ir saņēmis licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai; • tas ir Latvijas vai citas...

Igaunijas jaunās valdības koalīcija 19. jūlijā publicējusi līgumu, kurā plānots turpmākajos gados valstī paaugstināt pievienotās vērtības nodokli (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un akcīzes nodokli alkoholam, tabakai un benzīnam. Paredzēts, ka no 2025. gada 1. jūlija PVN palielināsies par 2 procentpunktiem, bet no 2026. gada sākuma – vēl par 2 procentpunktiem pieaugs IIN. Abu nodokļu paaugstinājums paredzēts līdz 24%. Šāds kāpums skars visus nodokļu maksātājus. Ar šīm izmaiņām plānots ieviest tā dēvēto "drošības nodokli, kas veidotos no trim daļām: 2% no apgrozījuma no 01.07.2025., 2% no fizisko personu ienākumiem no 01.01.2026., 2% no uzņēmumu peļņas no 01.01.2026. Koalīcija cer, ka šāds nodoklis netiks piemērots ilgāk kā līdz 2027. gada nogalei, kad valdība pārskatīs esošo nodokļu režīmu. Jaunā koalīcija tāpat sola saglabāt valsts aizsardzības izdevumus vismaz 3% apmērā un segt NATO sabiedroto uzņemšanas izmaksas. Valdība arī sola samazināt budžeta deficītu no prognozētajiem 5,6% līdz 3% 2025. gadā, saglabājot to tādā pašā līmenī...

Konkurences padome (KP), ņemot vērā saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, pēc pašas iniciatīvas no 2023. gada pavasarim līdz 2024. gada pavasarim īstenoja apjomīgu pētījumu, kurā analizēja pārtikas produktu cenu mainību un pārnesi no ražotāja uz pārstrādātāju, vairumtirgotāju un mazumtirgotāju, kā arī vērtēja, vai piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbība atbilst normatīvam regulējumam. Lai uzlabotu situāciju pārtikas produktu mazumtirdzniecībā, KP sagatavoja un 10. jūlijā iesniedza Ekonomikas ministrijai (EM) priekšlikumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) grozījumiem. Konkurences padome padziļinātajā tirgus uzraudzībā secināja, ka daļa mazumtirdzniecības veikalu atsevišķai Latvijā ražotai produkcijai olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu grupā piemēro vidēji lielāku uzcenojumu nekā ārpus Latvijas ražotai produkcijai. Aptuveni 30 procenti mazumtirgotāju piemērojuši lielāku uzcenojumu Latvijas ražotāju produkcijai, salīdzinot ar importēto. Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā Ņemot vērā tirgus uzraudzībā konstatēto, Ministru kabinets š.g. 9. aprīlī noteica KP uzdevumu “sagatavot un iesniegt ekonomikas ministram priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai...

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) informē, ka 2024. gada 1. pusgadā no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 351 794 eiro apmērā 21 maksātnespējīgo uzņēmumu 190 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2024. gada pirmajā pusgadā bija 1 829 eiro. Kopā 2024. gada pirmajā pusgadā pieņemti 219 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā lēmumu labojumi un par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieka prasījumu apmierināšanai. MKD darbinieku prasījumu garantiju fondā 2024. gada pirmajā pusgadā ir arī atguvis 104 460 eiro. Atgādinām, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem tiek apmierināti darbinieku prasījumi saistībā ar darba samaksu, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni, atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos, kā arī kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību. Vēršam arī uzmanību, ka šogad 1. jūlijā stājās spēkā 2023. gada 16. marta grozījumi Maksātnespējas likuma 73. panta 41 daļā, kas...