Ekspertu ziņojumam

Kā noteikt mēneša vidējo izpeļņu darbiniekam ar summēto darba laiku, ja pēdējos 6 mēnešos (no 2023. gada novembra līdz 2024. gada aprīlim (ieskaitot)) viņš nav strādājis pilnus mēnešus? Šajā periodā darbinieks nostrādāja tikai 427 stundas, jo periodiski bija slims, kā arī izmantoja atvaļinājumu. Noteicu stundas vidējo izpeļņu, bet tālāk netieku. Kā aprēķināt dienas vidējo izpeļņu, vidējo nostrādāto stundu skaitu kalendāra dienā un mēneša vidējo izpeļņu šajā situācijā? Atbilde Jārēķina tieši tā, kā teikts Darba likuma (DL) 75. panta 3., 4. un 5. daļā. NB! Jāpievērš īpaša uzmanība nosacījumiem, kad aprēķins attiecas uz nostrādātām dienām, kad uz darba dienām pēc kalendāra (faktiski uz standarta darbdienām no pirmdienas līdz piektdienai) un kuras darba dienas (un to apmaksa) nav jāņem vērā (attaisnotā prombūtne). Šāds algoritms ieviests DL (no Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likuma)) un ir loģisks un taisnīgs tieši gadījumiem, kad mēneša vidējo izpeļņu nav iespējams noteikt vienkāršā (standarta)...

Lai trešajā valstī reģistrēts transportlīdzeklis varētu piedalīties ceļu satiksmē Latvijā, tas būs jādeklarē, paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā 4. jūnijā konceptuāli atbalstītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Arvien aktuāls ir jautājums par trešajās valstīs reģistrētu automobiļu izdarītajiem masveida pārkāpumiem ceļu satiksmē un grūtībām noteikt šo automobiļu īpašniekus vai vadītājus, lai sauktu pie administratīvās atbildības. Tāpat beidzot jārod risinājums, kas piespiestu šos pārkāpējus samaksāt piemērotos sodus, uzsver komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Laikā no 2020. līdz 2023. gada maijam fotoradari fiksējuši vairākus desmitus tūkstošus ceļu satiksmes pārkāpumu, ko izdarījuši trešajās valstīs reģistrētie automobiļi, norādīts likumprojekta anotācijā. Deklarēšanu varēs veikt elektroniski, izmantojot VSIA "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) nodrošinātos e-pakalpojumus. Atbildot uz deputātu jautājumiem, CSDD norādīja, ka deklarācijas aizpildīšanai nav nepieciešama autentifikācija. Deklarēšana notiek, verificējot e-pasta adresi. Savukārt Iekšlietu ministrija uzsvēra, ka transportlīdzeklis būs jādeklarē pirms iebraukšanas Latvijas teritorijā. Deklarācijā būs jānorāda transportlīdzekļa marka un modelis, reģistrācijas valsts un reģistrācijas numurs, informācija...

Tiesībsargs aicina Saeimu veikt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, lai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) netiktu aplikta pašvaldības kompensācija vecākiem par bērnu pirmsskolas, pamata, vidējās, profesionālās ievirzes vai interešu izglītību. Šobrīd esošā prakse (aplikšana ar nodokli), tiesībsarga ieskatā, nav atbilstoša bērnu interesēm. Kā alternatīvs risinājums varētu būt pašvaldību savstarpējie norēķini, un šajā gadījumā vecākiem nebūtu vispirms pašiem jāsamaksā par bērna interešu izglītību un pašvaldībai pēc tam jākompensē. Tiesībsarga birojs raksturo situāciju ar šādu piemēru: Annas vecāki par bērna mūzikas skolu pilsētā X samaksā 100% maksu, bet viņas dzīvesvietas pašvaldība Y viņiem atlīdzina 77% no maksas, ieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli 23% apmērā. Savukārt, ja pašvaldības veiktu savstarpējos norēķinus, vecākiem par mūzikas skolu nebūtu jāmaksā vispār. Minēto nepilnību tiesībsargs konstatēja, izskatot iesniegumu par vienas pašvaldības līdzfinansējuma aplikšanu ar IIN par citā pašvaldībā iegūto profesionālās ievirzes izglītību. Pašvaldības saistošajos noteikumos teikts: “pašvaldība tās iedzīvotājiem līdzfinansējumu par citu pašvaldību dibināto izglītības iestāžu profesionālās ievirzes izglītības...

Kopš pagājušā gada jūlija varējāt lasīt par Baltijas valstu ekonomikām, iedziļinoties to veidojošajos faktoros un salīdzinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sekmes. Analītiski pētniecisko rakstu sērijas noslēgumā pavelkam zemsvītru secinājumiem, apciemojot kaimiņus un uzklausot, kas viņu ekspertiem sakāms par savas valsts ekonomikas veiksmēm un neveiksmēm. Viļņā tikāmies ar Grētu Ilekīti, Swedbank Lietuva ekonomisti, bet Tallinā — ar Lenno Ūskulu, Luminor Bank Igaunijas filiāles galveno ekonomistu un Tartu Universitātes asociēto profesoru. Labie kaimiņi Ar L. Ūskulu runājam par Igaunijas ekonomikas attīstību, sākot no valsts neatkarības atjaunošanas deviņdesmito gadu sākumā. Mērķis — saprast, kur «aug kājas» ziemeļu kaimiņu sekmēm, kuras Latvijā nereti mēdzam apskaust. Liela daļa no L. Ūskulas sacītā apstiprina šajā rakstu ciklā aplūkotos datus, skaidrojumus un secinājumus, taču izskan arī jaunas, nedzirdētas perspektīvas. Igaunija Baltijas valstu ekonomikas līderpozīcijā izrāvās deviņdesmito gadu pirmajā pusē — ap 1995.–1996. gadu Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP) handikaps pār tuvāko sekotāju (Latvija ar Lietuvu tolaik pārmaiņus apsteidza viena otru)...

Finanšu ministrija publiskai apspriešanai līdz 16. jūnijam Tiesību aktu projektu (TAP) portālā iesniegusi grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kurā paredzētas vairākas būtiskas izmaiņas un precizējumi, kas vienlaikus vērsti uz to, lai mazinātu administratīvo slogu gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu administrācijai. Lai veicinātu sadarbību ar nodokļu maksātājiem un vienlaikus mazinātu administratīvo slogu, likumprojektā paredzēts pilnveidot nokavējuma naudas aprēķināšanas regulējumu, nosakot, ka par vienotajā nodokļu kontā iemaksājamā nodokļa (izņemot muitas nodokli), nodevas un cita valsts noteiktā maksājuma samaksas termiņa kavējumu nokavējuma nauda maksātājam tiek aprēķināta tikai divas reizes mēnesī, proti, katra mēneša pirmajā un 15. datumā. Turklāt, nokavējuma nauda netiks aprēķināta, ja nokavētais nodokļa maksājums būs saņemts līdz nokavējuma naudas nākamajam aprēķina datumam. Tāpat nokavējuma nauda, piemēram, netiks aprēķināta, ja deklarācija iesniegta, nokavējot termiņu, taču līdz samaksas termiņam ir bijusi veikta iemaksa vienotajā kontā, kas uz deklarācijas iesniegšanas brīdi nav izmantota citu saistību segšanai. Grozījumi attiecībā uz nokavējuma naudas aprēķināšanu varētu stāties spēkā...

Grāmatvedības likumā noteikts, ka grāmatvedību iestādē kārto iestādes grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis. Tāpat Grāmatvedības likums atrunā iestādes vadītāja lomu un atbildību grāmatvedības procesā. Ņemot vērā Likuma par budžetu un finanšu vadību 23. panta otrajā daļā noteikto, iestādes, kurai grāmatvedību kārto Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, vadītāja pienākumi un atbildība daļēji tiek pārcelta uz vienoto pakalpojumu centru. Normatīvajos aktos, kas regulēs grāmatvedības kārtošanu Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, atsevišķos gadījumos tiks noteikts no Grāmatvedības likuma atšķirīgs regulējums, tādēļ, lai novērstu tiesību normu kolīziju, plānots veikt grozījumus Grāmatvedības likumā. Grāmatvedības likuma 17. pants tiek papildināts ar otro daļu šādā redakcijā: "Uz valsts budžeta iestādes un no budžeta nefinansētas iestādes vadītāju šā panta pirmās daļas prasības attiecas tiktāl, ciktāl Likumā par budžetu un finanšu vadību un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos par grāmatvedības uzskaites kārtošanu valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros nav noteikts citādi." Minētais grozījums veikts, jo...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt noderīgus Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas būtiski uzņēmuma valdēm, skaidro tiesību uz taisnīgu tiesu un administratīvā procesa norisi. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 19. jūlija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA662/2023 (A420148222) Šajā lietā radās strīds par to, vai ir uzskatāms, ka lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots juridiskajai personai, ja brīdī, kad lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu tiek ievietots Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), juridiskajai personai vairs nav valdes. Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. pantu VID ir tiesības uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis vai kura faktiski īsteno valdes funkcijas un uzdevumus laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies (turpmāk — valdes loceklis), ja tiek izpildīti visi turpmāk...

Ministru kabinets 4. jūnijā apstiprināja grozījumus “Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, kas veicinās vienotiem standartiem atbilstošas, pārbaudītas un vispusīgas informācijas publiskošanu par kapitālsabiedrību ieguldījumiem vides, sociālo un labas pārvaldības mērķu sasniegšanā, tādējādi palielinot sabiedrības izpratni par kapitālsabiedrību darbību attiecīgajās jomās. Šo izmaiņu mērķis ir noteikt to publisko personu kapitālsabiedrību loku, uz ko būs attiecināmas jaunā Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteiktās ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas prasības, un noteikt, kā uzņēmumi pāries no pašreizējās nefinanšu ziņojumu sniegšanas uz jaunu ilgtspējas informācijas sniegšanu, kas atbilst Eiropas Komisijas apstiprinātajiem standartiem. Sniegtā ilgtspējas informācija būs pieejama sabiedrībai caurskatāmā, sistematizētā un salīdzināmā formā. Īstenojot 2022. gada 14. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2464 par korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, Finanšu ministrija ir izstrādājusi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu. Šis likums nosaka, vispārsaistošas ilgtspējas informācijas atklāšanas prasības. Saistītie grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā paredz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā nosaukto subjektu loku paplašināt, attiecinot...

Valdība 28. maijā ir atbalstījusi Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā", kas paredz pielāgot administratīvā pārkāpuma procesu tehnoloģiskajai attīstībai, ieviešot iespēju automatizēti pieņemt lēmumus par sodu piemērošanu. Izmaiņas, piemēram, paredz, ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmā fiksēts nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa kavējums, tad automatizēti tiek sagatavots un pieņemts apvienots lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu. Automatizētas lēmuma pieņemšanas gadījumā personām ir noteiktas plašas tiesību aizsardzības garantijas, kas vienlaikus sekmēs tiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. Automatizēta lēmuma pieņemšana notiek bez personas, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu (t. i., amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas), vai cita lēmuma pieņēmēja (piemēram, iestādes, kura organizē un kontrolē nolēmuma par sodu izpildi) iesaistes. Tādējādi šā lēmuma pieņemšanā nepiedalās persona, kura var noteikt lēmuma saturu. Projekts netiešā veidā paredz iespēju personai izteikt viedokli par pieņemto lēmumu, neiesniedzot sūdzību (piemēram, norādīt tehniskas kļūdas). Amatpersonai ir paredzētas tiesības atcelt lēmumu gan pēc savas iniciatīvas, gan...

Kādi Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmu pakalpojumi var būt noderīgi arī grāmatvedībā un laikus sniegt būtisku informāciju, piemēram, par biznesa partneriem? Vai neaktualizēta juridiskā adrese var kļūt par iemeslu uzņēmuma izslēgšanai no Komercreģistra? Kā digitalizācija un procesu automatizācija maina un mainīs klientu pieredzi? Atbildes uz šiem jautājumiem skaidrojām sarunā ar Laimu Letiņu, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāri. Viņa pēc uzvaras konkursā šai amatā stājās salīdzinoši nesen – šā gada 2. aprīlī. Pārnākot no iepriekšējās darbavietas Latvijas Finanšu nozares asociācijā, L. Letiņai Uzņēmumu reģistra vide nav sveša, jo iepriekš viņa bijusi Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece. L. Letiņa savulaik strādājusi arī Tieslietu ministrijas Komerctiesību nodaļā. Stājoties amatā, minējāt, ka nozīmīgi ir uzlabot UR informācijas sistēmas darbību un attīstību, to funkciju ietvaros „veicamo uzdevumu juridisko kvalitāti, draudzīgumu, ērtību lietotājiem, kā arī sadarbspēju ar citiem kā publiskā, tā privātā sektora pakalpojumiem”. Kādas attīstības ieceres slēpjas zem šiem vārdiem – ko plānots mainīt, uzlabot un kā tas ietekmēs...

Un kad tad nu vēl, ja ne vasarā. Tā kā grāmatvedim ir liels potenciāls izdegšanai, tad atvaļinājums un hobiji brīvajā laikā ir īpaši svarīgi. Novēlu visiem izbaudīt šo skaisto saulaino, ziedošo laiku un sakrāt spēkus nākamajam darba cēlienam. Tomēr par savām profesionālajām aktualitātēm nevaram piemirst. Tāpēc šoreiz stāstīsim par specifiskiem gadījumiem brīvdienu apmaksā. Lai gan liekas, ka brīvdienas nevajadzētu apmaksāt, tomēr ir situācijas, kad to tomēr būs jādara. Visiem patīk saņemt dāvanas un patīk tās dāvināt. Bet kuros gadījumos par dāvanām jāmaksā nodoklis? Un kuros tās jādeklarē? Mūžīgi aktuālā tēma ir PVN. Šoreiz par to, vai maziem uzņēmumiem, kuri nav PVN maksātāji, arī vajadzētu lasīt Pievienotās vērtības nodokļa likumu. Droši vien, ka kādu reizi katrs no mums ir papukstējis par to, ka «ar to ēnu ekonomiku jau neviens necīnās». Kādi tad ir plāni ēnu ekonomikas apkarotājiem un uz ko tiks likts uzsvars? Izskatās, ka pie mums ir izplatīti norēķini skaidrā naudā, jo...

Turpinot darbu pie muitas informācijas sistēmu pilnveidošanas, 3.jūnijā tikusi ieviesta jauna Automatizētās eksporta sistēmas (AES) un Tranzīta kontroles sistēmas 2 (TKS2) versija, ziņo Valsts ieņēmumu dienests. AES veiktās tehniskās izmaiņas ievērojami atvieglos eksporta deklarācijas sagatavošanu, jo sistēma turpmāk nodrošinās šādas iespējas: kopēt ievadītos datus par vienu vai vairākām precēm, pievienot dokumentus visām precēm vienlaicīgi, automātiski aprēķināt preču statisko vērtību, automātiski aprēķināt un attēlot deklarācijā kopējo neto svaru. Eksporta deklarācijas izdruka ir papildināta ar pārvadājuma dokumentu datu grupu un preces bruto svaru. Tāpat jaunajā AES versijā ir iestrādātas papildu datu pārbaudes, lai mazinātu iespēju kļūdīties: noteikta “Deklarētāja” un “Eksportētāja” valsts piederības pārbaude atbilstoši Savienības Muitas kodeksam, lai pārliecinātos, vai tā ir ES reģistrēta persona, datu ievades obligātuma pārbaudes atbilstoši Latvijas valsts nacionālām prasībām, lai nebūtu iespēja atstāt tukšus datu laukus, kuriem jābūt aizpildītiem, atbilstošu procedūru un iepriekšējo procedūru kombināciju pārbaude, lai nebūtu iespējams norādīt neloģiskas kombinācijas, papildināts “Galamērķa valsts” klasifikators, lai nevarētu norādīt...

Aviopasažieru tiesību aizsardzības jautājumi pēdējā laikā ir kļuvuši īpaši aktuāli. Tas skaidrojams ar faktu, ka aizvien vairāk cilvēku izmanto aviokompāniju pakalpojumus, lai dotos biznesa vai tūrisma braucienos. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) saņem arvien vairāk sūdzību saistībā ar aviopakalpojumiem – 2023. gadā ir saņemtas 610 sūdzības par avioregulas un citiem aviopasažieru tiesību pārkāpumiem (bagāža), savukārt 2022. gadā saņemto sūdzību skaits bija 519. Nokļūstot situācijā, kad lidmašīna kavējas, reiss tiek atcelts vai ir atteikta iekāpšana, lai patērētājs pilnā mērā izmantotu savas normatīvajos aktos paredzētās tiesības, visbūtiskākā nozīme ir patērētāja informētībai – kas šādos gadījumos pasažierim pienākas un kāda ir nepieciešamā tūlītējā rīcība. Aviopasažieru tiesības: Pirms lidojuma iegādes iepazīstieties ar aviopārvadātāja noteikumiem, īpaši pievēršot uzmanību tam, vai biļetes, kuras vēlaties iegādāties, būs atgriežamas vai nē, kādi ir aviopārvadātāja bagāžas pārvadāšanas noteikumi un kādi nosacījumi spēkā, ja ceļojumā tomēr nevarēsiet doties, bet biļete ir nopirkta. Ja iegādājaties vairākus lidojumus pēc kārtas, rūpīgi jāplāno...

Šī gada 1. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 623 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 162 eiro jeb 11,0 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,65 eiro jeb par 16,0%. 2024. gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2023. gada 4. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 0,8%, bet stundas samaksa – par 1,3%. Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 180 eiro Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 180 eiro jeb 72,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,2%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 9,3%. No 2024. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā alga Latvijā pieauga no 620 līdz 700...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis pārskatu par maijā pieņemtajiem normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Ministru kabineta 2024. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 263 “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra noteikumos Nr. 72 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”” Grozījumi paredz šādas izmaiņas: nodrošinātājs ir arī tāda persona, kura par akcīzes nodokļa nodrošinājumu izmanto drošības naudu; akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecību izsniedz uz nenoteiktu laiku, ja ir iemaksāta drošības nauda un nav piešķirts nodrošinājuma samazinājums; akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma samazinājumu 100% apmērā (izņemot pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā aprēķināto akcīzes nodokli un akcīzes nodokļa parādu, t.sk nodokļa parādu, par kuru ir pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi) var piemērot nodrošinājuma iesniedzējam - apstiprinātam noliktavas turētājam (15.1 punktā noteikti septiņi kritēriji); lai saņemtu akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecību sertificēta saņēmēja darbībai, atbilstoša speciālā atļauja (licence) nav nepieciešama gadījumos, ja plānots saņemt akcīzes preces, kuru realizācijai nav...