Ekspertu ziņojumam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformas uzraudzības padomes sēdē 30. maijā pārrunāta VID reformas norises gaita, aktualitātes un izstrādāto VID reformas likumprojektu paketes saskaņošanas rezultāti. Pašlaik reformas ievešana notiek atbilstoši grafikam, un 30. maijā ir noslēdzies VID reformas ietvaros izstrādāto sešu tiesību aktu projektu starpinstitūciju saskaņošanas process Tiesību aktu projektu (TAP) portālā. Padome nolēma atbalstīt likumprojektu paketes iesniegšanu valdībā. Ministru kabinetā iesniegti likumprojekti: Nodokļu un muitas policijas likums; Valsts ieņēmumu dienesta likums; Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”; Grozījumi Muitas likumā; Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"; Grozījumi Kriminālprocesa likumā. VID reformas uzraudzības padome atbalstīja VID digitālās attīstības vadības komitejas darbības detalizēta regulējuma noteikšanu Valsts ieņēmumu dienesta likuma projektā, tai skaitā tās uzdevumus un regulējumu neatkarīgu Latvijas un ārvalstu ekspertu piesaistei. Komitejas uzdevums būs identificēt inovāciju iespējas VID digitālās transformācijas jomā, noteikt VID digitālās transformācijas prioritātes un virzienus atbilstoši tā stratēģiskajiem mērķiem, kā arī izvērtēt VID informācijas tehnoloģiju attīstības stratēģijas...

Uzņēmumu reģistrs (UR) identificējis pirmo smagnējo birokrātisko šķērsli UR darbības regulējumā. Ar Tieslietu ministrijas atbalstu birokrātijas mazināšanai un vienprātību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par sadarbību ātrai un efektīvai uzņēmēju apkalpošanai, UR piedāvā turpināt nodot informāciju VID par gadījumiem ar potenciāliem nodokļu riskiem to efektīvai pārvaldībai, bet aicina atteikties no šo gadījumu ietekmes uz UR reģistrācijas procesiem. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Šobrīd uzņēmuma reģistrācija kopā ar padziļinātu risku analīzi var ieilgt līdz pat 10 dienām. Šāds process ir smagnējs un neefektīvs, it īpaši gadījumos, kad ir iesaistītas liela apmēra investīcijas un katra diena ir no svara. Vairumā gadījumu ciešs tieši godprātīgie uzņēmēji, bet negodprātīgie vienkārši nomaina informāciju reģistrācijas datos. Jaunais risinājums netraucēs nodrošināt uzņēmuma reģistrācijas pakalpojumu ne ilgāk kā trīs darba dienās – ātri un bez liekas birokrātijas. Tādā veidā mēs būtiski veicināsim Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju Eiropas un citu valstu vidū.” Situācijas izvērtējumu veic pirms nepilniem diviem mēnešiem amatā...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Pat grāmatvedim ir jāatpūšas! Un kad tad nu vēl, ja ne vasarā. Tā kā grāmatvedim ir liels potenciāls izdegšanai, tad atvaļinājums un hobiji brīvajā laikā ir īpaši svarīgi. Novēlu visiem izbaudīt šo skaisto saulaino, ziedošo laiku un sakrāt spēkus nākamajam darba cēlienam. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Baltijas kaimiņi dodas uz priekšu straujāk. Vai spēsim pielikt soli? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Kopš pagājušā gada jūlija varējāt lasīt par Baltijas valstu ekonomikām, iedziļinoties to veidojošajos faktoros un salīdzinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sekmes. Analītiski pētniecisko rakstu sērijas noslēgumā pavelkam zemsvītru secinājumiem, apciemojot kaimiņus un uzklausot, kas viņu ekspertiem sakāms par savas valsts ekonomikas veiksmēm un neveiksmēm. Viļņā tikāmies ar Grētu Ilekīti, Swedbank Lietuva ekonomisti, bet Tallinā — ar Lenno Ūskulu, Luminor Bank Igaunijas filiāles galveno ekonomistu un Tartu Universitātes asociēto profesoru. Aiga Pelane: Latvijas ekonomiku var iekustināt valsts un uzņēmēju ambīcijas RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Gadiem uzkrātās un nerisinātās problēmas, nepietiekamas ambīcijas gan...

Jēdziens „procesu digitalizācija” jau kļuvis par mūsu ikdienas dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Uzņēmēji var digitalizēt dažādus komercdarbībā izmantotos procesus – biznesa vadības, grāmatvedības, personālvadības, IKT un citus, kas paaugstina to konkurētspēju un produktivitāti. Pat grūti iedomāties, kā varētu atgriezties tai laikā, kad iztikām bez interneta un ar to saistītajām tehnoloģijām. Taču, lai kaut ko digitalizētu, nepieciešama informācija jeb dati, ko no analogā formāta pārnest uz digitālo un vēl panāktu, ka procesi kļūst automatizēti. Uzņēmējdarbībā šādu datu kopu kļūst arvien vairāk. Par digitalizāciju šai žurnāla numurā runājam ar Uzņēmuma reģistra jauno vadītāju Laimu Letiņu, jo viņas vadībā turpināsies aizsāktais iestādes modernizācijas process. Ko tas nozīmēs reģistra klientiem? Noteikti palīdzēs monitorēt būtisku informāciju par partneriem, atvieglos izmaiņu veikšanu reģistra datos un nodrošinās, ka valsts iestādes pašas iegūs datus no sistēmām un tādējādi tiks minimizēti birokrātiskie procesi. Arī grāmatvežiem būs ieguvumi, jo visbiežāk no viņiem tiek prasīts uzmanīt, lai klienti vai sadarbības partneri nenāktu no ekonomikas...

Ceturtdien, 30. maijā, Saeima trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Izmaiņas paredz, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi nepieaugs. Likuma grozījumi paredz, ka 2025. gadā tiks nošķirtas un būs spēkā divas kadastrālās vērtības - fiskālā un universālā. Fiskālā kadastrālā vērtība tiks izmantota nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, nodevu aprēķiniem, nomas maksas noteikšanai. Tā paliks līdzšinējā apmērā, balstoties uz 2012.gada tirgus datiem. Universālā kadastrālā vērtība nodrošinās patiesāku priekšstatu par īpašuma vērtību. To izmantos zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanai, grāmatvedībā un finanšu pārskatos. Universālā kadastrālā vērtība tiks noteikta, balstoties uz 2022.gada tirgus datiem. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere skaidro: “Ņemot vērā pieaugušo dzīves dārdzību, Tieslietu ministrija ir panākusi draudzīgāko risinājumu Latvijas ģimeņu budžetam – nošķirt divas kadastrālās vērtības. Latvijas iedzīvotāji var justies droši, ka nekustamā īpašuma nodoklis ne šogad, ne nākamgad nepieaugs līdz ar kadastrālo vērtību aktualizēšanu. Tiesiskā, demokrātiskā valstī iedzīvotājiem ir jābūt drošiem, ka esošā ekonomiskā situācija tiek...

Gadījumos, kad akciju sabiedrības rīcībā nav visu aktuālo datu par akcionāru, tā varēs Uzņēmumu reģistrā iesniegt arī nepilnīgi aizpildītu pirmreizējo akcionāru reģistru, noteic ceturtdien, 30.maijā, Saeimā otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstītie par steidzamiem atzītie grozījumi Komerclikumā. Patlaban likums akciju sabiedrībām noteic pienākumu līdz 30.jūnijam Uzņēmumu reģistrā iesniegt akcionāru reģistru vai ziņas par centrālo vērtspapīru depozitāriju. Ja akciju sabiedrība minētajā termiņā neiesniedz attiecīgās ziņas un dokumentus, tās darbība var tikt izbeigta. Tāpat spēkā esošais regulējums noteic, ka akcionāru reģistrā jānorāda akcionāra vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, tad dzimšanas datums) un sasniedzamības adrese. Ja nav norādītas kādas no likumā minētajām ziņām, akcionāru reģistrs uzskatāms par nepilnīgi aizpildītu, un Uzņēmumu reģistrs atsaka pieņemt šādu dokumentu. Likumprojekta autori Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā norāda, ka ir konstatētas situācijas, kad no akciju sabiedrības neatkarīgu iemeslu dēļ tai nav visu aktuālo ziņu par akcionāru, piemēram, iztrūkst adrese vai nav pieejams akcionāra...

Ņemot vērā saņemtās patērētāju sūdzības, kā arī sniegtās konsultācijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sniedz noderīgus ieteikumus saistībā ar ceļojumu apdrošināšanu. Pat visrūpīgāk organizētos ceļojumu plānos var ieviesties negaidītas situācijas, tāpēc patērētāji bieži vien izvēlas veikt ceļojuma apdrošināšanu, kas var sniegt drošības izjūtu, radot aizsardzību pēkšņu negadījumu laikā, kā arī pasargāt no neparedzētiem izdevumiem. Tomēr, izdarot izvēli par labu kādai no apdrošināšanas kompānijām, jāzina, kam pievērst uzmanību, slēdzot ceļojumu apdrošināšanas līgumu. Slēdzot ceļojumu apdrošināšanas līgumu, rūpīgi izlasiet un iepazīstieties ar līguma noteikumiem un nepieciešamības gadījumā lūdziet sniegt skaidrojumu par visiem nesaprotamajiem jautājumiem apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējam. Pārliecinieties, vai izvēlētā apdrošināšanas polise sedz visus iespējamos riskus, kas, jūsuprāt, varētu rasties ceļojuma laikā. Iepazīstieties ar apdrošināto risku aprakstu, apdrošinājuma summu un pašriska apmēru. Rūpīgi iepazīstieties ar apdrošināšanas līgumā (gan polisē, gan noteikumos) noteiktajiem izņēmuma gadījumiem, iespējamiem papildu izņēmumiem katra apdrošinātā riska aprakstā un speciāliem izņēmumiem, kas var būt norādīti apdrošināšanas polisē, kādos apdrošinātājs neatlīdzinās...

Tuvojoties vasaras brīvlaikam, Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā, ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē. Nodokļu atvieglojumi vecākiem Ja bērns līdz 19 gadu vecumam turpina mācības un strādā tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo, un atrašanās vecāka apgādībā arī netiks pārtraukta automātiski. Tādējādi arī tad, ja bērns vasaras brīvlaikā strādā, vecāks saglabā atvieglojumu par apgādībā esošu personu – vecāka algas daļa, ko neapliek ar nodokļiem, ir 250 eiro mēnesī. Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un strādā arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā. Nodokļu samaksas nosacījumi Nodokļu samaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā, kāds nodokļu...

Tiem iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2023. gadu ir jāiesniedz obligāti, tas ir jāizdara līdz 2024. gada 3. jūnijam vai 1.jūlijam – atkarībā no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā. Gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) https://eds.vid.gov.lv. Obligāti deklarācija ir jāiesniedz tiem iedzīvotājiem, par kuru ienākumiem valstij citādi nav informācijas – piemēram, pašnodarbinātajiem vai iedzīvotājiem, kas ienākumus guva ārvalstīs. Deklarācija obligāti jāiesniedz arī tad, ja gada laikā ir saņemti mazākajiem ienākumiem paredzētie atvieglojumi, bet gada kopējie ienākumi tomēr bijuši lielāki, tāpēc cilvēkam pēc deklarācijas aizpildīšanas jāatmaksā šī atvieglojuma jeb atlaides daļa. Brīvprātīgi iesniedzamā gada ienākumu deklarācija Savukārt brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem, var ikviens cilvēks, par kura ienākumiem tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Attaisnotie izdevumi ir izdevumi par ārstniecības un zobārstniecības pakalpojumiem, par augstāko izglītību un kvalifikācijas celšanu, kā arī par bērnu...

NUMURA INTERVIJA Uzņēmumu reģistra informācija – biznesam noderīgs rīks. Saruna ar Laimu Letiņu, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāri JURISTA PADOMS Aizmugurisks spriedums. Notiesāts, pašam nezinot – vai tas ir iespējams, un ko darīt šādā situācijā? Olavs Cers, Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns SIA partneris, zvērināts advokāts Kā pārvaldīt sankciju riskus. Skaidro Edvīns Draba, ZAB Sorainen vecākais jurists, sertificēts naudas atmazgāšanas novēršanas speciālists NODOKĻI Aktualitātes Eiropas Savienības nodokļu tiesībās. Jūlija Sauša, Mag. Iur., Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja IEPIRKUMI Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Eiropas Savienības Tiesas atziņas lietās, kas saistītas ar patērētāju tiesībām. Iveta Zelča, LLM., Mag. iur., zvērināta advokāte Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Nodokļu piedziņa, ja uzņēmumam nav valdes. Taisnīga un objektīva tiesas procesa norise. Atvaļināšana no dienesta veselības stāvokļa dēļ. Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību...

Saistošā izziņa ir nozīmīgs instruments starptautiskajā tirdzniecībā, jo tā veicina vienveidīgu muitas nosacījumu piemērošanu, vienlaikus nodrošinot uzņēmējiem lielāku tiesisko paļāvību, informē Valsts ieņēmumu dienests. Pašlaik atbilstoši Savienības Muitas kodeksā¹ noteiktajam uzņēmēji Eiropas Savienībā var izmantot iespēju saņemt muitas dienestu sagatavotu saistošo izziņu par tarifu (SIT) un saistošo izziņu par izcelsmi (SII). Arī Latvijas uzņēmēji šo iespēju izmanto; piemēram, 2023. gadā VID Muitas pārvalde izsniedza 59 SIT, bet iepriekšējos piecos gados kopā izsniegtas 254 SIT. Lai palielinātu pārredzamību, juridisko noteiktību, atbilstību un vienotu pieeju muitas vērtības noteikšanas jomā, labvēlīgi ietekmējot uzņēmējus, muitas dienestus un Savienības finanšu intereses, nākotnē ir plānots nodrošināt iespēju preču importētājiem saņemt arī saistošo izziņu par muitas vērtību (SIV) (angļu valodā – Binding Valuation Information). To paredz Eiropas Savienības tiesību akti – Eiropas Komisijas Deleģētā regula (ES) 2024/1072² un Īstenošanas regula (ES) 2024/1071³ –, kas tiks piemēroti no 2027. gada 1. decembra. Minēto regulu mērķis ir nodrošināt vienotu pieeju, t.sk....

“Lai nozare varētu izdzīvot un atkoptos pēc iespējas ātrāk, samazinātā pievienotās vērtības likme sabiedriskās ēdināšanas nozarē jānosaka jau no nākamā gada 1.janvāra,” trešdien, 29.maijā, uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājas biedrs Jānis Vitenbergs. Deputāti sēdē skatīja 10 186 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par samazinātā PVN 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai”. Komisijas priekšsēdētājas biedrs norādīja, ka kolektīvo iesniegumu ir izskatījusi arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kas konceptuāli atbalstīja samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 12 procentu apmērā piemērošanu sabiedriskajā ēdināšanā konkrētām uzņēmumu grupām. Vēstulē atbildīgajām ministrijām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina rast kritērijus samazinātā PVN piemērošanai ēdināšanas uzņēmumiem, kuru darbaspēka izmaksas pārsniedz 10 līdz 15 procentus no apgrozījuma, informēja J.Vitenbergs. Komisijas priekšsēdētājas biedrs norādīja, ka samazinātā PVN likme neattiektos, piemēram, uz ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. Savukārt Tautsaimniecības komisija vēstulē aicinās Ministru kabinetu atbilstošus grozījumus ieviest jau no 2025.gada 1.janvāra un uz trim gadiem, sacīja J.Vitenbergs. Ēdināšanas nozares...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis metodisko materiālu "Pārskats par aprēķināto dabas resursu nodokli", kurā sniegta informācija par aprēķināto dabas resursu nodokli (DRN) un tā sadalījumu maksājumiem valsts un pašvaldības pamatbudžetā. Pārskatu sagatavo DRN maksātājs un iesniedz VID vispārējā gadījumā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 20. datumam. Ja nodokļa summa par visiem nodokļa objektiem kopā nepārsniedz 142,29 EUR, pārskatu iesniedz par kalendāro gadu līdz nākamā gada 20. janvārim.Tieši tāpat par kalendāro gadu iesniedz pārskatu par C kategorijas piesārņojumu. Savukārt par vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem pārskats sniedzams par kalendāro gadu līdz nākamā gada 20. aprīlim, bet par pārstrādājamo un nepārstrādājamo plastmasas iepakojumu, kurš nav pārstrādāts vai reģenerēts (attiecas tikai uz apsaimniekotāju) pārskatu par kelendāro gadu iesniedz līdz nākamā gada 20. oktobrim. Lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izveidota funkcionalitāte, kas, tuvojoties termiņam, aicina uzņēmumus iesniegt pārskatu. EDS ieraksti un paziņojumi izveidoti, pamatojoties uz uzņēmumu pārskatu iesniegšanas...

Kohēzijas politikas Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda investīcijas 2024. gadā, līdzīgi kā 2023. gadā, tiek prognozētas vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā. Pēc investīciju pārskatīšanas un pārdalēm turpmākajos gados investīciju temps sagaidāms vēl intensīvāks: 2025. gadā – indikatīvi vairāk nekā 1,6 miljardi eiro; 2026. gadā – 1,3 miljardi eiro. Šo prognožu izpilde lielā mērā būs atkarīga no nozaru ministriju kapacitātes izstrādāt ES fondu 2021.–2027. gada perioda investīciju regulējumu. Par to liecina 28. maija Ministru kabineta (MK) sēdē Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais pusgada ziņojums par ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības ieviešanas statusu. ES fondu 2021.-2027. gada perioda investīciju ieviešanā patlaban apstiprināti investīciju MK noteikumi par gandrīz 40% pieejamā ES fondu finansējuma jeb 1,62 miljardiem eiro. Aktīvā sadarbībā ar sociālajiem partneriem ir apstiprināti projektu atlašu kritēriji par 68% finansējuma. Kopumā šobrīd izsludinātas vai jau noslēgušās projektu atlases par 1,1 miljardu eiro. Noslēgti līgumi par projektu īstenošanu 382 miljonu eiro apmērā un...

Pārvākšanās un strādāšana ārzemēs sniedz aizraujošas iespējas personīgai un profesionālai izaugsmei. Nīderlande ir pazīstama ar savu spēcīgo ekonomiku, progresīvo darba vidi un augsto dzīves līmeni, ir iecienīta galamērķi starptautiskiem darba meklētājiem. Tomēr darba tirgus un dzīvesvietas nodrošināšana var būt sarežģīta. Šis visaptverošais ceļvedis cenšas sniegt detalizētas stratēģijas un resursus darba ar dzīvesvietu atrašanai Nīderlandē. Nīderlandes darba tirgus izpēte Būtisku nozaru un prasmju pieprasījuma izpratne Izpētiet Nīderlandes ekonomikas svarīgākās nozares. Tehnoloģiju nozarē, īpaši pilsētās kā Amsterdamā un Eindhovenā, tiek meklēti profesionāļi ar prasmēm programmēšanā, mākslīgajā intelektā un kiberdrošībā. Finanšu iestādes Amsterdamā un Roterdamā meklē ekspertus finansēs, grāmatvedībā un risku pārvaldībā. Veselības aprūpes organizācijas visā valstī vērtē medicīnas profesionāļus, īpaši medmāsu un citu speciālistu prasmes. Iepazīstieties ar šīm nozares tendencēm, lai pielāgotu efektīvu darba meklēšanu. Nozares specifisko darba portālu izmantošana Lai gan vispārējie darba portāli kā LinkedIn un Indeed ir noderīgi, ņemiet vērā arī speciālizētas platformas, kas kalpo konkrētām nozarēm vai darba veidiem. Tehniskajiem...