LIKUMDOŠANA

No nākamā gada plānots ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi piecu procentu apmērā, un to piemēros svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.oktobrī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Samazinātā PVN likme attieksies uz mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem dārzeņiem, augļiem un ogām, bet to nepiemēros, ja šie produkti būs, piemēram, saldēti, sālīti vai kaltēti. Piecu procentu PVN likmi plānots ieviest, lai mazinātu ēnu ekonomiku, palielinātu legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju un mazinātu augļu, ogu un dārzeņu cenas, tādējādi arī palielinot šo produktu daudzumu ikdienas uzturā. PVN likumu plānots papildināt ar pielikumu ar Latvijai raksturīgu dārzeņu, augļu un ogu uzskaitījumu, kuru piegādēm varēs piemērot nodokļa piecu procentu likmi. Grozījumi paredz, ka samazinātā likme būs spēkā no 2018.gada 1.janvāra trīs gadu periodā, šajā laikā dodot iespēju izvērtēt šādas samazinātās nodokļa likmes ieviešanas ietekmi uz dažādām sabiedrības grupām. Paredzams, ka nodokļa likmes izmaiņu rezultātā valsts budžeta ieņēmumi...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2017. gada septembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Ministru kabineta 12. septembra noteikumi Nr. 539 “Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 6. janvāra noteikumos Nr. 3 “Noteikumi par izložu un azartspēļu nodokļa pārskatu veidlapu paraugiem un izložu un azartspēļu nodokļu pārskatu iesniegšanas kārtību”” Saskaņā ar 2016.gada 23.novembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, kas stājās spēkā 2017.gada 1.janvārī, veiktas izmaiņas noteikumos, grozot pārskatu par aprēķināto izložu nodokli par valsts un vietējā mēroga izlozēm un momentloterijām, lai tajā norādāmā informācija būtu atbilstoša minētā likuma 7.panta redakcijai. Tādejādi ar grozījumiem, jaunā redakcijā ir izteikts noteikumu 2. pielikums “Pārskats par aprēķināto izložu nodokli par valsts un vietējā mēroga izlozēm un momentloterijām”, nodrošinot iespēju pārskata aizpildītājiem sniegt precīzu informāciju par aprēķinātajām izložu nodokļa summām. Grozījumi stājas spēkā ar pārskata ceturksni, kas sākas 2017. gada 1. oktobrī. 12.09.2017 15.09.2017. Ministru kabineta...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 27.septembrī, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Sociālā uzņēmuma likumu, kas izstrādāts ar mērķi radīt labvēlīgu vidi sociālajai uzņēmējdarbībai. Jaunā tiesiskā regulējuma mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitāti un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju nodarbinātību. Jaunais likums dos tiesisko ietvaru, paredzot gan kritērijus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, gan kārtību, kā valsts atbalstīs šāda veida uzņēmējdarbību. Sociālā uzņēmuma statusu varēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas īsteno radošu saimniecisko darbību ar labvēlīgu sociālo ietekmi, piemēram, sniedz sociālos pakalpojumus, veido iekļaujošu pilsonisko sabiedrību, veicina izglītību, atbalsta zinātni, strādā pie vides aizsardzības un saglabāšanas, nodrošina dzīvnieku aizsardzību vai veicina kultūras daudzveidību. Pēc plašām diskusijām komisijā atbalstītas arī pašvaldību tiesības piedalīties sociālā uzņēmuma izveidē un darbībā. Taču pašvaldībām šādos uzņēmumos nevarēs būt balsu vairākums, kā arī šī uzņēmuma darbības mērķim jābūt mērķa grupas nodarbinātībai. Šāda norma būs spēkā trīs gadus pēc likuma spēkā stāšanās, taču likumdevējam, izvērtējot likuma darbību, būs...

Šā gada 26.septembra sēdē Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus būvkomersantu reģistrācijas noteikumos. Grozījumi noteikumos ir sagatavoti, ņemot vērā sekojošus principus: būvkomersantu nodeva tiek aprēķināta no pārbaudāma gada pārskata rādītāja; tiek vienādota nodevas piemērošana attiecībā uz visiem būvkomersantiem; veicināta nozares ģenerālvienošanās noslēgšana; veicināta konkurence, atsakoties no būvspeciālistu nodarbinātības ierobežojumiem. Ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka turpmāk būvkomersantu ikgadējo valsts nodevu maksās bez izņēmuma visi būvkomersantu reģistrā reģistrētie būvkomersanti. Pašlaik nodevu maksā būvdarbu veicēji un būvuzraugi, savukārt arhitektūras, projektēšanas un inženierizpētes pakalpojuma sniedzēji nodevu nemaksā. Nav pamata šo slogu uzlikt tikai daļai no reģistrā reģistrētajiem būvkomersantiem, šāds izņēmums arī nenodrošina vienlīdzīgus nosacījumus starp visiem būvkomersantiem. Grozījumi arī paredz, ka turpmāk reģistrā iekļaus visus komersantus, kuri norādīja būvniecību kā savu galveno darbības veidu. Grozījumi paredz, ka turpmāk valsts nodevu par ikgadējās informācijas iekļaušanu būvkomersantu reģistrā būvkomersants maksās no attiecīgā gada neto apgrozījuma. Savukārt tie būvkomersanti, kuri būs parakstījuši nozares darba koplīgumu Darba likuma izpratnē...

Otrdien, 26. septembrī, Ministru kabinets (MK) skatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus noteikumu projektā par kārtību, kādā budžetā tiek ieskaitīti kārtējie nodokļu maksājumi un nokavētie nodokļu maksājumi. Vienkāršota nodokļu parāda nomaksa sekmēs godprātīgas uzņēmējdarbības attīstību, kā arī mazinās ēnu ekonomikas riskus. Nodokļu maksātāju parādu sloga atvieglošana ir viens no pasākumiem, lai mudinātu nodokļu maksātājus iziet no ēnu ekonomikas. Tādējādi šī gada 27. jūlijā Saeimas sēdē tika apstiprināts nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai paredzētā atbalsta likums. Tas paredz, ka nodokļu maksātājam, samaksājot nodokļa pamatparādu, tiek dzēsta ar nodokļu parādu saistītā nokavējuma nauda un soda nauda, ja tāda ir aprēķināta. Šāds atbalsts paredzēts visiem nodokļu veidiem, kas ieskaitāmi valsts budžetā. Uz atbalstu var pieteikties nodokļu maksātāji – gan fiziskās personas, gan juridiskās personas. Proti, fiziska persona var pieteikties, ja tai ir nodokļa pamatparāds pēc stāvokļa uz iesnieguma par pieteikšanos atbalstam iesniegšanas dienu. Savukārt juridiska persona var pieteikties atbalstam, nepārsniedzot pamatparāda apmēru,...

Otrdien, 26. septembrī, Ministru kabinets (MK) skatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Tas paredz pilnveidot nodokļu administrēšanas procesu un mazināt administratīvo slogu, tostarp izmaksas, nodokļu maksātājiem. No 2021. gada plānots ieviest vienoto nodokļu kontu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem valsts budžeta maksājumiem, tostarp nodokļiem – iedzīvotāju ienākuma nodoklim, uzņēmumu ienākuma nodoklim, pievienotās vērtības nodoklim, akcīzes nodoklim, muitas maksājumiem, dabas resursu nodoklim, izložu un azartspēļu nodoklim, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksām, elektroenerģijas nodoklim, mikrouzņēmumu nodoklim, subsidētās elektroenerģijas nodoklim. Tāpat vienotais nodokļu konts tiks ieviests arī citiem regulāri veicamiem maksājumiem, tostarp uzņēmējdarbības riska valsts nodevai, valsts nodevai par numerācijas lietošanas tiesībām, patentmaksai, maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu, maksājumiem par Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu nodokļu administrāciju iesniegtajiem pieprasījumiem par nodokļu parādu piedziņu. Vienotajā nodokļu kontā saņemtie maksājumi tiks novirzīti VID administrēto nodokļu maksājumu saistību segšanai to maksājuma termiņa iestāšanās dienā atbilstoši nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņam. Tāpat, lai...

Ar mērķi uzlabot patentmaksas regulējumu Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi izmaiņas kārtībā, kādā piemērojama patentmaksa un tās apmēri fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā. Regulējums izstrādāts, lai samazinātu administratīvo slogu patentmaksas maksātājiem, paredzot vienkāršot pieteikšanās un patentmaksas maksāšanas kārtību, tostarp piedāvājot iespēju izmantot mobilo aplikāciju. Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa un tās apmēri fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā” 14. septembrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Pašlaik patentmaksām ir atšķirīgas maksas atkarībā no konkrētās profesijas un svārstās no 43 līdz 100 eiro atkarībā no sadalījuma pa reģioniem un profesijām. Grozījumi paredz noteikt vienotu maksas apmēru: Rīgā - 100 EUR/mēn., bet ārpus Rīgas - 50 EUR/mēn., saglabājot samazinātu patentmaksas apmēru pensionāriem un personām ar I. un II. grupas invaliditāti - 9 EUR/6 mēn. vai 17 EUR/gadā. Arī saimniecisko darbības veidu sadalījums šobrīd ir pārāk detalizēts un nav konsekvents. Tādēļ ministrija piedāvā atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, nosakot jaunu konsolidētu...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka līdz šī gada 15.septembrim jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas 2017.gada augustā pārsniedza 711,44 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2017.gada 2.oktobrim. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot...

Otrdien, 12. septembrī, Ministru kabinets pieņēma Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas atbilstoši Saeimā apstiprinātajiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma (Kadastra likums) grozījumiem precizē kadastrālās vērtēšanas noteikumus un paredz spēkā esošo kadastrālo vērtību bāzi saglabāt arī 2018. un 2019. gadā. Grozījumi paredz, ka turpmākos divus gadus kadastrālo vērtību aprēķinā piemēros 2016. gada bāzes vērtības, kas noteiktas, balstoties uz 2012. un 2013. gada nekustamā īpašuma tirgus informāciju. Grozījumi Vērtēšanas noteikumos paredz izmaiņas, kas skars dzīvojamās apbūves zemes īpašniekus. 2018. un 2019. gadā, aprēķinot kadastrālo vērtību zemes vienībai, kurai kaut viens no lietošanas mērķiem ir no dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupas (Individuālo dzīvojamo māju un daudzdzīvokļu māju apbūves zeme), un tai ir reģistrēts kultūras pieminekļa apgrūtinājums, piemēros vērtību samazinošo koeficientu 0,7. Tādējādi zemes kadastrālā vērtība šādām zemes vienībām tiks samazināta par 30%. Samazinošais koeficients attiecas ne tikai uz dzīvojamās apbūves zemes vienībām, bet arī citas izmantošanas zemēm, ja...

Ministru kabinets 16. augustā pieņēmis MK noteikumus, kas maina kārtību, kādā piemēro atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem. Jaunie noteikumi paredz, ka apsaimniekotājam, kura līgumpartneri ir atbrīvoti no nodokļa samaksas, un nodokļa maksātājam, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu un ir atbrīvots no nodokļa samaksas, pārskats par izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo trauku apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli Valsts vides dienestam turpmāk būs jāiesniedz katru gadu līdz 30. oktobrim par laikposmu no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Otrā pusgada pārskats vairs nebūs jāiesniedz, savukārt gada pārskats par iepriekšējo gadu būs jāiesniedz līdz 30. aprīlim, paredz jaunie noteikumi. Gada pārskatam arī jāpievieno auditora atzinumu par pārskatā minētās informācijas atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par iepakojuma un vienreiz lietojamo trauku uzskaiti un apsaimniekošanu. Apsaimniekotājam, kura līgumpartneri ir atbrīvoti no nodokļa samaksas, gan pusgada, gan gada pārskatam jāpievieno arī precizētu apliecinājumu par finansiālo...

Saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli”, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi veicami vienu reizi ceturksnī ne vēlāk kā 31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15. novembrī - vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas vai arī reizi gadā - avansa veidā (ja termiņš ir brīvdiena, tas tiek pārcelts uz tuvāko darba dienu). Nomaksāt NĪN iespējams pašvaldības norēķinu punktos, bankā, internetbankā, portālā www.epakalpojumi.lv un www.latvija.lv. Veicot maksājumu internetbankā, būtiski ir pārliecināties, vai pārskaitījums adresēts pašvaldībai, kas izsūtījusi paziņojumu par NĪN nomaksu. Pārskaitījums veicams uz kādu no tiem pašvaldības kontiem, kas norādīti sagatavotajā maksāšanas paziņojumā. Droši un ērti NĪN ir nomaksāt portālā www.epakalpojumi.lv vai www.latvija.lv. Abos portālos pieejami pašvaldību banku konti NĪN samaksai, kā arī nodokļa maksātājam automātiski uzrādās visa nepieciešamā informācija maksājuma veikšanai. Portālā www.epakalpojumi.lv iespējams veikt nomaksu arī par citas fiziskas vai juridiskas personas īpašumiem. Pašvaldības aicina nodokli samaksāt laicīgi, jo saskaņā ar likumu par laikā neveiktu maksājumu tiek aprēķināta nokavējuma nauda 0,05% apmērā...

Aplūkojot Finanšu ministrijas mājaslapā publicēto nodokļu reformas infografiku, secināms, ka visvairāk no reformas finansiāli iegūs tie darbinieki, kuri saņem minimālo algu, taču viens no vismazākajiem ieguvumiem būs tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri saņem algas, kas ir valstī vidējās algas līmenī vai nedaudz virs tās. Nodokļu reforma paredz nākamgad palielināt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī palielināt maksimālo neapliekamo minimumu līdz 200 eiro (2019. gadā - līdz 230, bet 2020. gadā - līdz 250 eiro) un atvieglojumus par apgādājamiem līdz 200 eiro (2019. gadā - līdz 230, bet 2020. gadā - līdz 250 eiro). Finanšu ministrija publicējusi aprēķinus pa algu grupām, kas atklāj, kā šo izmaiņu rezultātā mainīsies uz rokas saņemamā alga dažādu līmeņu atalgojumos. Piemēram, minimālās algas saņēmēji nākamgad uz rokas saņems par 58 eiro vairāk nekā šogad, 2019. gadā - vēl par 6 eiro vairāk, bet 2020. gadā - vēl iegūstot 4 eiro (kopējais ieguvums trīs gadu laikā sasniegs 68...

Otrdien, 4. jūlijā, Ministru kabinets (MK) nodokļu reformas ietvaros atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļu likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā un likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”. Nodokļu reforma konceptuāli ir apstiprināta, taču šobrīd norit aktīvs darbs pie nodokļu reformas pirmajā paketē iekļauto likumprojektu grozījumu apstiprināšanas. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļu likums paredz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtības maiņu no 2019. gada 1. janvāra, proti, nodokļa maksātājiem nodokli vairs nevajadzētu maksāt avansā par visu kalendāro gadu, kā līdz šim, bet nodokļa samaksa tiktu veikta par transportlīdzekļa ekspluatācijas periodu. Savukārt grozījumi likumprojektā paredz šādas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtības maiņas atcelšanu, tādējādi veicinot plānotās nodokļu izmaiņas valstī, jo, mainot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtību, 2019. gadā veidotos šī nodokļa ieņēmumu samazinājums, radot negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu 46,4 miljonu eiro apmērā. Tāpat MK sēdē tika apstiprināti grozījumi Pievienotās vērtības...

Finanšu ministrijas pieteiktās nodokļu reformas ietvaros jau ar 2018. gadu pilnveidos fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzību. Tāpēc, lai varētu veikt fizisko personu, tai skaitā amatpersonu, ienākumu un izdevumu analīzi, Finanšu ministrija sagatavojusi attiecīgus grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām. Likumprojekta grozījumi nosaka pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus, līdz pēctaksācijas gada 1. februārim (reizi gadā) sniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par tiem klientiem (Latvijas Republikas rezidentiem), kuru konta debeta un kredīta apgrozījumu par iepriekšējo gadu pārsniedz 15 000 eiro, norādot bankas konta atlikumu iepriekšējā kalendāra gada 31.decembrī, kā arī konta debeta un kredīta apgrozījumu par iepriekšējo gadu. Tāpat likumprojekts paredz paplašināt to gadījumu skaitu, kad sabiedrībai ir tiesības piekļūt VID rīcībā esošajai informācijai, tajā skaitā arī attiecībā uz fiziskajām personām: darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā vai mazāks, fiziskajām personām un valdes locekļiem, kuri ir administratīvi sodīti...

Finanšu ministrijas pieteiktās nodokļu reformas ietvaros jau nākamgad fiziskās un juridiskās personas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) varēs pieteikties uzkrātās nokavējuma un soda naudas dzēšanai, noteiktā termiņā nomaksājot izveidojušos nodokļu parādus. Atbalsts nodokļu maksātājam ir paredzēts uz visiem nodokļu veidiem, kas ieskaitāmi valsts budžetā un ko administrē VID. Likumprojekta par atbalstu nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai mērķis ir atvieglot nodokļu maksātājiem radušos nodokļu parādu slogu un palielināt budžeta ieņēmumus. Šobrīd nodokļu parāda apmērs, kas būtu attiecināms uz minēto priekšlikumu, ir aptuveni 163 miljoni eiro. Vienkāršota nodokļu parāda nomaksa sekmēs godprātīgas uzņēmējdarbības attīstību, kā arī mazinās ēnu ekonomikas riskus. Vidējais piedzenamā parāda apmērs ir 1570 eiro uz vienu šādu parādnieku. Privātpersonu vidū visbiežāk šādās situācijās nonāk nodokļa par kapitāla pieauguma nemaksātāji, jo, pārdodot īpašumu, cilvēks nereti aizmirst vai nav zinājis, ka šāds nodoklis ir jāmaksā. Tāpat grūtības piedzīvo salīdzinoši nelieli uzņēmumi, kuriem nav paveicies ar sadarbības partnera izvēli, jo tie...