LIKUMDOŠANA

Turpmāk varētu nebūt nepieciešama speciāla atļauja jeb licence Latvijas uzņēmumu darbībām ar tādām akcīzes precēm, kas atrodas ārpus Latvijas un nav paredzēts tās importēt, ievest vai saņemt Latvijā. Šādu regulējumu, veicot grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli" otrajam un galīgajam lasījumam atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Grozījumiem noteikta steidzamības kārta. Tāpat paredzēts noteikt, ka licence nebūs nepieciešama arī darbībām ar akcīzes precēm, kuras pārvieto cauri Latvijai, kā arī kuras nelicencēta persona izved no citai personai piederošas akcīzes preču noliktavas uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, eksportē, realizē nelicencētai personai noliktavas robežās vai citā akcīzes preču noliktavā, vai realizē noliktavas turētājam. Finanšu ministrijā (FM) skaidro, ka, attīstoties darbības veidiem un iespējām, ko dod digitalizācija, attīstās arī attālinātās darbības ar akcīzes precēm. Paplašinot darbības lauku, Latvijas komersants varētu iegādāties akcīzes preces no darījuma partnera vienā ES dalībvalstī un piegādāt šīs akcīzes preces galasaņēmējam citā ES dalībvalstī. Šajā gadījumā akcīzes preču iegāde un piegāde...

Valdības 29. aprīļa sēdē tiek skatīts likumprojekts "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", kas paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu var piemērot arī personas, kas ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērības nodokļa likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību. Saeima 2024. gada 12. decembrī pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz no 2025. gada 1. jūlija ieviest īpašu kārtību reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā nodokļa maksātājam, kas saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu, vai veic preču iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā. Pašreizējais regulējums noteic, ka, lai mikrouzņēmums varētu izvēlēties maksāt MUN, tam ir jāatbilst šādiem kritērijiem: paredzamais apgrozījums nepārsniegs PVN reģistrācijas slieksni; mikrouzņēmums neplāno kļūt par reģistrētu PVN maksātāju līdz PVN reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai. Rosinātie grozijumi likumā paredz, ka personām, kas reģistrētas VID PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērības nodokļa likuma 139.2...

Finanšu ministrija izstrādājusi un līdz 7. maijam starministriju saskaņošanai nodevusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz ieviest starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Nodokļu maksātājam savukārt būs ar likumu noteikts pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ziņojumu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Nosacījumus, kuriem iestājoties ir sniedzama informācija, iesniedzamās informācijas apjomu un kārtību, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta un iesniegta VID, kā arī pasākumus, kādi veicami automātiskās informācijas apmaiņas nodrošināšanai, kārtību, kādā VID veic automātisko informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai citas valsts vai teritorijas kompetento iestādi, ar kuru Latvijas Republikas kompetentā iestāde noslēgusi attiecīgu kompetento iestāžu līgumu, noteiks Ministru kabinets. Likumā paredzēts veikt izmaiņas saistībā ar grozījumiem Globālajā standartā par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem (turpmāk – CRS), kuru mērķis ir paplašināt ziņojamās informācijas tvērumu, un precizēti automātiskās informācijas apmaiņas ietvaros saņemtās informācijas izmantošanas mērķi, teikts likumprojekta anotācijā. Līdz ar šiem...

Finanšu ministrijā sagatavots un līdz 12. maijam nodots saskaņošanai grozījumu projekts Ministru kabineta (MK) 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 17). Ar rosinātajiem grozījumiem ir plānots precizēt MK noteikumu Nr. 17 2. un 3. pielikumu, pielāgojot tajā esošās reģistrācijas iesniegumu veidlapas 2024. gada 12. decembrī pieņemtajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likumā). Atbilstoši PVN likumam PVN maksātāju reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā (arī atbilstoši īpašajai reģistrācijas kārtībai), pamatojoties uz reģistrācijas iesniegumu. Saskaņā ar PVN likuma 66. panta astotajā daļā noteikto pilnvarojumu reģistrācijas iesniegumu veidlapu paraugus, to aizpildīšanas, parakstīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka valdības izdotie noteikumi. Ņemot vērā minēto, MK noteikumus Nr. 17 ir nepieciešams papildināt ar iesnieguma veidlapas paraugu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā īpašajā kārtībā. Īpašās reģistrācijas kārtības mērķis ir PVN nomaksa par saņemtajiem pakalpojumiem...

Izsludināta publiskā apspriešana Finanšu ministrijas sagatavotajam likumprojektam "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Sabiedrība iebildumus vai priekšlikumus par minētā likuma grozījumiem var izteikt līdz 1. maijam. Likumprojekts ir saistīts ar 2024. gada 31. oktobrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Grāmatvedības likumā, ar kuriem ir noteikta obligāta prasība attaisnojuma dokumentu (rēķinu) lietošanai strukturētā elektroniskā formā. Atgādinām, ka Grāmatvedības likuma regulējums paredz, ka visiem uzņēmumiem (Grāmatvedības likuma subjektiem) no 2026. gada 1. janvāra tiek noteikts obligāts pienākums rēķinu, kas izrakstīts samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, sagatavot kā strukturētu elektronisku rēķinu (Business to Business (B2B) darījumos). Savukārt Latvijā reģistrēts uzņēmums attaisnojuma dokumentu (rēķinu), kuru izraksta budžeta iestādei - preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai, noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu (Business to Goverment (B2G) darījumi) jau sākot no 2025. gada 1. janvāra. Tādēļ arī Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) regulējums ir pielāgojamsu grāmatvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktai obligātai prasībai par attaisnojuma dokumentu (rēķinu) lietošanu strukturētā elektroniskā formā....

Valdības sēdē 1. aprīlī izskatītais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" iezīmē būtiskas izmaiņas akcīzes nodokļa regulējumā Latvijā, reaģējot gan uz digitalizācijas izaicinājumiem un Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu prasībām, gan vietējā tirgus aktualitātēm. Apskatīsim galvenās plānotās izmaiņas, kas varētu ietekmēt gan uzņēmējus, gan patērētājus. Pārrobežu darījumi un digitalizācija Viens no būtiskākajiem grozījumu mērķiem ir modernizēt akcīzes preču regulējumu, ņemot vērā straujo digitalizācijas attīstību un pieaugošo pārrobežu darījumu skaitu. Likumprojekts paredz precizēt nosacījumus Latvijas uzņēmumu darbībām ar akcīzes precēm, kas fiziski neatrodas Latvijā. Turpmāk varētu nebūt nepieciešama speciāla atļauja (licence) darbībām ar akcīzes precēm, kas atrodas ārpus Latvijas un nav paredzēts tās importēt, ievest vai saņemt Latvijā, ja uz tām attiecas noteikumi par trīsstūrveida darījumiem PVN jomā vai ja tās tiek pārvietotas tranzītā caur Latviju (Latvijas komersants varētu iegādāties akcīzes preces no darījuma partnera vienā ES dalībvalstī un piegādāt šīs akcīzes preces galasaņēmējam otrajā ES dalībvalstī). Šīs izmaiņas atvieglos administratīvo slogu uzņēmumiem,...

Valsts kancelejā iesniegts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kura saskaņošana notikusi vēl pagājušā gada vasarā un turpinājās šī gada februārī. Likumprojekts paredz izmaiņas saistībā ar nepiedzenamā nodokļu parāda sliekšņa pārskatīšanu; izmaiņas elektroniskās informācijas uzskaites būvlaukumā regulējumā; izmaiņas nokavējuma naudas aprēķināšanas regulējumā, kā arī citas izmaiņas, kas tostarp paredz aktualizēt atsevišķas tiesību normas, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciatīvu. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26. panta 6.1 daļu ir noteikts, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, izņemot muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus, neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 eiro. Atbilstoši minētā likuma 18. panta pirmās daļas 11. punktam nodokļu administrācijai ir pienākums piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus, nokavējuma naudas, soda naudas un citus valsts noteiktos maksājumus šā likuma 26. pantā paredzētajā kārtībā. Tātad VID ir deliģēts pienākums piedzīt ikvienu nodokļu parādu, sākot no 15,01 eiro. Savukārt saskaņā...

Finanšu ministrija informē, ka 26. februārī notika ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu vadības un koordinēšanas sanāksme, kurā piedalījās nozaru ministriju pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri. Sanāksmes dalībnieki diskutēja par Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam pasākumu izpildes progresu 2024. gadā, aktuālajiem nozaru jautājumiem, kā arī izrunāja turpmāk veicamos darbus. “Aizvadītā gada laikā kopā ar sadarbības partneriem esam paveikuši nozīmīgu darbu ēnu ekonomikas ierobežošanā. Ir ieviesti jauni pasākumi, kas vērsti uz caurspīdīgāku uzņēmējdarbības vidi – skaidras naudas aprites kontrole, e-rēķinu ieviešana, stingrāka uzraudzība būvniecības nozarē un citi būtiski risinājumi. Vienlaikus apzināmies, ka darbs pie ēnu ekonomikas izskaušanas ir nepārtraukts process, tāpēc turpināsim īstenot plānā noteiktās iniciatīvas arī nākamajos gados, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, stiprinātu nodokļu maksāšanas kultūru un veidotu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību,” uzsver Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne. Plāna pasākumu ieviešanā 2024. gadā noritēja aktīvs darbs un ir panākts nozīmīgs progress. Ir veiktas izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai ieviestu ēnu ekonomiku ierobežojošus...

Eiropas Savienības (ES) Padome 18. februārī oficiāli pieņēma jaunus noteikumus, kuru mērķis ir pašreizējos papīra sertifikātus, kurus izmanto, lai deklarētu atbrīvojumus no ES pievienotās vērtības nodokļa (PVN), aizstāt ar jaunu elektronisku veidlapu. "Mēs speram vēl vienu soli, lai vienkāršotu un digitalizētu mūsu PVN sistēmas. Jaunais sertifikāts būtiski samazinās birokrātiju," norādījis Andžejs Domaņskis, Polijas finanšu ministrs Papīra sertifikāti, kurus izmanto gadījumos, kad preces ir atbrīvotas no PVN, tiks aizstāti ar elektronisku veidlapu. Tas vienkāršos un racionalizēs procesu uzņēmumiem un administrācijām, kad šīs preces tiek importētas vēstniecību, starptautisku organizāciju vai bruņoto spēku vajadzībām. Jaunie pasākumi stāsies spēkā 2031. gada 1. jūlijā, kam sekos vienu gadu ilgs pārejas laiks, kurā dalībvalstis varēs izmantot gan elektronisko, gan papīra formātu. Nepieciešamās IT specifikācijas tiks apspriestas ekspertu grupās un noteiktas ar Komisijas īstenošanas aktiem. Komisija 2024. gada 8. jūlijā publicēja divus priekšlikumus, kuru mērķis ir aizstāt pašreizējo papīra formāta PVN atbrīvojuma sertifikātu ar elektronisko PVN atbrīvojuma sertifikātu: priekšlikumu...

Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 12. februārī konceptuāli atbalstīja plātos grozījumu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tie paredz nepiemērot nodokli ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ienākumam no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. Nodokļa atbrīvojumu paredzēts piemērot triju gadu periodā. Patlaban komersantam par kriptoaktīvu atsavināšanu tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 3% apmērā un nerezidentam ir tiesības samaksāto nodokli atprasīt rezumējošā kārtībā. Likumprojekta autori anotācijā norādījuši, ka šāds process ir smagnējs un nepievilcīgs jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū. Kriptoaktīvu nozares pārstāvji, kuri vēlas darboties kādā no Eiropas Savienības (ES) valstīm, lai saņemtu atļauju, izskata dalībvalstu piedāvātās iespējas, un izmaiņas rosinātas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un piesaistītu ārvalstu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus, teikts anotācijā. Nodokļa atvieglojumu plānots attiecināt uz komersantiem, kuri saņēmuši attiecīgās regulas atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus ES. Ar grozījumiem paredzēts uzdevums Ekonomikas ministrijai (EM) sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā izvērtējumu par to, cik lietderīga ir nodokļa...

Valdībā 21. janvāra sēdē izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas paredz nepiemērot ārvalsts nodokļu maksātājam kriptoaktīvu atsavināšanas ienākumam 3% likmi no izmaksātās atlīdzības apmēra. Grozījumu mērķis ir padarīt pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulu (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk – MiCA regula) no 2024. gada 30. decembra visiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas darboties kādā no ES valstīm, ir nepieciešams saņemt atļauju jebkurā no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Līdz ar to kriptoaktīvu nozares pārstāvji izskata ES valstu piedāvātās iespējas uzņēmējdarbības attīstībai konkrētajā valstī, minēts likumprojekta anotācijā. Turklāt pērn 30. jūnijā ir stājies spēkā Kriptoaktīvu pakalpojumu likums, kas izstrādāts MiCA regulas prasību ieviešanai. Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar 203. un 204. punktu šādā redakcijā: "203. Piemērojot šā likuma 3....

No 1. janvāra ir stājies spēkā likums "Par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam". Kur nonāks katrs cents no viena nodokļos samaksātā eiro, skaidrots Finanšu ministrijas (FM) izveidotā infografikā. Piemēram, 36,4 centi no viena nodokļos samaksātā eiro 2025. gadā tiks novirzīti iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai jeb tādiem izdevumiem kā iedzīvotāju slimības, invaliditātes, vecuma, ģimenes un bezdarbnieku pabalsti. Veselībai no viena nodokļos samaksātā eiro šogad tiks novirzīti 10,5 centi. Izglītībai, zinātnei, sportam un kultūrai no viena nodokļos samaksātā eiro tiek novirzīti 8,4 centi, valsts aizsardzībai – 9,7 centi, bet sabiedriskajai kārtībai un drošībai tiek novirzīti 6 centi. Tāpat no viena nodokļos samaksātā eiro 14,2 centi tiek piešķirti finansējumam pašvaldībām, savukārt ekonomiskajai darbībai, tai skaitā satiksmei un lauksaimniecībai 5,5 centi. 0,4 centi tiek vides aizsardzībai un teritoriju attīstībai, bet valsts parāda apkalpošanai un iemaksām Eiropas Savienības budžetā novirzīti 5 centi. 1 cents paredzēts kopīgi Prezidenta kancelejai, Saeimai, Ministru kabinetam...

No 2025. gada 1. janvāra stāsies spēkā Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumi Nr. 857 "Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2025. gadā", kas regulēs uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (URVN) apmēru, maksāšanas kārtību un daļu, kas ieskaitāma darbinieku prasījumu garantiju fondā. Noteikumu mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu sistēmu darbinieku prasījumu apmierināšanai darba devēju maksātnespējas gadījumā, kā arī veicināt valsts budžeta stabilitāti. Galvenās izmaiņas un nosacījumi URVN apmērs 2025. gadā: noteikts 0,36 eiro mēnesī par katru darbinieku ar darba tiesiskajām attiecībām. Izņēmumi: darba devējiem nebūs jāmaksā URVN par darbiniekiem, kuriem tiek piemērots sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis. Šis regulējums atbalsta lauksaimniecības nozari un jauniešu nodarbinātību vasaras sezonās. Maksāšanas termiņš: nodeva par pārskata mēnesi būs jāsamaksā līdz nākamā mēneša 23. datumam, izmantojot vienoto nodokļu kontu. Plānotie ieņēmumi un sadalījums 2025. gadā no URVN tiek plānoti ieņēmumi 3,1 miljona eiro apmērā. No šīs summas: 63,51% (1,98 milj. eiro) tiks ieskaitīti darbinieku prasījumu garantiju fondā; 36,49% (1,14...

Saeima 6. decembrī otrajā – galīgajā – lasījumā ir pieņēma likumprojektu "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam". Apstiprināts arī 31 budžetu pavadošais likumprojekts. Ņemot vērā ekonomikas izaicinājumus un pieaugošo ģeopolitisko spriedzi, budžets ir izstrādāts ar mērķi nodrošināt sabalansētu, ilgtspējīgu un Eiropas Savienības prasībām atbilstošu finanšu politiku. Galvenā prioritāte ir valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, informē Finanšu ministrija. “Budžeta veidošanā centāmies sasniegt divus būtiskus stratēģiskos mērķus: nodrošināt pienācīgu finansējumu valsts drošībai – gan iekšējai, gan ārējai, kā arī radīt apstākļus izaugsmei un iedzīvotāju ienākumu pieaugumam. Esmu gandarīts, ka sagatavotais budžeta projekts ir ieguvis augstu Eiropas Komisijas novērtējumu kā pilnībā atbilstošs. Jāpiebilst, ka esam vienīgā Baltijas valsts, kas saņēmusi šādu atzinību,” uzrunājot Saeimas deputātus, uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens. 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Salīdzinot ar 2024. gada budžetu, 2025. gadā plānotie valsts budžeta...

Otrdien, 8. oktobrī, Ministru kabinetā izskatīti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ar kuriem tiks īstenoti pasākumi, kas vērsti uz darbaspēka konkurētspējas palielināšanu un darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu darba ņēmējiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Ar likumprojektu tiek pārskatīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes un neapliekamā minimuma sistēma. Nākamais solis - likumprojekta pieņemšana Saeimā. Ar grozījumiem plānots aizstāt diferencēto neapliekamo minimumu ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas tiks piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra. Neapliekamā minimuma apmērs 2025. gadā būs 510 eiro mēnesī, 2026. gadā – 550 eiro mēnesī, bet no 2027. gada – 570 eiro mēnesī. Tāpat plānots palielināt pensionāra neapliekamo minimumu no 500 eiro mēnesī (6 000 eiro gadā) līdz 1 000 eiro mēnesī (12 000 eiro gadā). Vienlaikus, lai kompensētu neapliekamā minimuma palielinājumu, tiks ieviestas divu pakāpju iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvās likmes. Likme 25,5% apmērā tiks piemērota ienākumiem, kas nepārsniedz 105 300 eiro gadā, savukārt likme...