LIKUMDOŠANA

Šā gada 11. aprīļa Ministru kabineta sēdē atbalstīti "Noteikumi par valsts nodevu par energoefektivitātes veicināšanu un energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles nodrošināšanu (energoefektivitātes nodevu)", kas mudinās uzņēmējus efektīvāk izmantot energoresursus, sniedzot ilgtermiņa ieguvumus gan konkrētā uzņēmuma, gan Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas celšanai. Nodeva netiks piemērota uzņēmumiem, kuri Energoefektivitātes likumā noteiktajos termiņos būs ieviesuši: - sertificētas energopārvaldības sistēmas; - vai sertificētas un ar energoefektivitātes sadaļu papildinātas vides pārvaldības sistēmas; - vai arī veikuši energoauditu, kas pastāvīgi nodrošinās optimāla enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesu, - kā arī ziņos Ekonomikas ministrijai par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem. Uzņēmumiem, kas rūpējas par efektīvu enerģijas un resursu izmantošanu, valsts ir paredzējusi arī papildu priekšrocības. Saskaņā ar Energoefektivitātes likumu sertificētas energopārvaldības sistēmas esamība ir labvēlīgs kvalificējošs kritērijs, vērtējot lielo elektroenerģijas patērētāju projektu pieteikumus dažāda veida valsts atbalstam. Savukārt energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kuros ieviesta energopārvaldība, drīzumā varēs pretendēt uz samazinātu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti, kas...

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi. To paredz Saeimā ceturtdien, 30.martā, galīgajā lasījumā pieņemtais likumprojekts, ar kuru ratificē Latvijas un Japānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu. Konvencija paredz stabilu nodokļu maksāšanas režīmu attiecībā uz dividendēm, procentiem un autoratlīdzībām. Izcelsmes valstī dividendes un procentu ienākumi tiks atbrīvoti no nodokļa uzlikšanas, ja to patiesais labuma guvējs ir otras līgumslēdzējas valsts rezidents, kas nav fiziska persona. Savukārt autoratlīdzības ienākums, ja tā patiesais labuma guvējs ir otras līgumslēdzējas valsts rezidents, arī fiziskās personas gadījumā tiks atbrīvots no nodokļa uzlikšanas. Tāpat konvencijā paredzēti nosacījumi, kas novērš ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas, kā arī ietver normu, kas paredz strīdu risināšanas kārtību, tostarp to izskatīšanas laiku. Konvencija arī radīs likumīgu pamatu Latvijas un Japānas kompetento...

Otrdien, 28.martā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas kārtību. Izmaiņas noteikumos paredz precizēt kultūraugu kodu sarakstu, saskaņā ar kuru tiek nodrošinātas iespējas dārzeņu, augļu un ogu audzētājiem nodarbināt sezonas laukstrādniekus ar īpaši samazināto sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa likmi. Grozījumi paredz papildināt noteikumu pielikumā esošo kultūraugu kodu sarakstu ar jauniem kodiem, kā arī koriģēt esošos kodus atbilstoši kārtībai, kādā lauksaimnieki varēs pieteikties vienotajam platību maksājumam saskaņā ar izmaiņām tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem. Šobrīd jau noteikts, ka Lauku atbalsta dienests (LAD) nodrošina piekļuvi informācijas sistēmai, ja sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa izmaksātājs vienotā platības maksājuma pieteikumā ir norādījis vismaz vienu no noteikumu pielikumā minētajiem kultūraugu kodiem. Izmaiņas nosacījumos sagatavotas, lai dārzeņu, augļu un ogu audzētājiem būtu pieejams papildinātais un precizētais kultūraugu saraksts, uz kura pamata, sākot ar 2017. gada 1.aprīli, notiek pieteikšanās sezonas laukstrādnieku reģistrēšanai LAD informācijas sistēmā. Sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīms būtiski samazina...

Valdība otrdien, 14. martā, atbalstīja grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.190 "Noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību"", kas paredz mainīt dažas nianses mikrouzņēmumu elektroniskajā deklarācijā Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Vienas no izmaiņām saistītas ar šogad noteikto pārejas periodu mikrouzņēmumu nodokļa apmēram, mikrouzņēmumiem ar gada apgrozījumu līdz 7000 eiro ļaujot maksāt zemāku likmi (12%) nekā tiem mikrouzņēmumiem, kas šo slieksni pārsniedz (15% likme). Tāpēc deklarācijā nodrošināta iespēja mikrouzņēmumam mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijā norādīt informāciju par attiecīgu mikrouzņēmuma ceturkšņa apgrozījumu, kuram piemēro 12 vai 15 procentu mikrouzņēmumu nodokļa likmi. Otrkārt, grozījumi paredz, ka deklarācijā tiks izveidota funkcionalitāte, lai automātiski ielasītu Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par nodokļa maksātāja bērna kopšanas atvaļinājuma, arī darbnespējas lapas “B” periodiem. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu automātisku minimālā mikrouzņēmumu nodokļa aprēķinu, ņemot vērā šā gada 1. janvārī spēkā stājušos grozījumus Mikrouzņēmuma likumā, kas paredz nepiemērot minimālo mikrouzņēmumu nodokļa maksājumu 50 eiro apmērā proporcionāli...

Arī daudzbērnu ģimenes pirmās pakāpes augšupējiem radiniekiem – vecāka, audžuvecāka vai aizbildņa mātei vai tēvam - pienāksies nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums. Šāds priekšlikums otrdien, 15.martā, atbalstīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, virzot izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Nodokļa atvieglojumu daudzbērnu ģimenes bērnu vecvecāki varēs saņemt, ja attiecīgais īpašums, kur dzīvesvieta deklarēta arī daudzbērnu ģimenei, ir viņu īpašumā. “Šāds risinājums būtu taisnīgs situācijās, kad daudzbērnu ģimene dzīvo kopā ar bērnu vecvecākiem viņiem piederošā īpašumā, jo praksē bieži vien maksu par īpašumu samaksā pati ģimene, kas arī faktiski ir attiecīgā nekustamā īpašuma mantinieki,” priekšlikuma būtību raksturo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns. Patlaban noteikts, ka nodokļa atvieglojumu 50 procentu apmērā no aprēķinātās nodokļa summas piemēro, ja nekustamais īpašums pieder arī kādam no daudzbērnu ģimenes bērniem. Komisijā atbalstīts priekšlikums, kas paredz maksimālo nodokļa atvieglojuma summu no līdzšinējiem 427 palielināt līdz 500 eiro. ...

Lai sekmīgāk cīnītos ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas pārrobežu līmenī, likumā "Par nodokļiem un nodevām" plānots ieviest jaunas izmaiņas, kas paredzēs stingrākas prasības starptautiskām uzņēmumu grupām. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" ceturtdien, 2. martā, ticis skatīts Valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojekts paredz pienākumu nodokļu maksātājam sniegt starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatus (par katru valsti) Valsts ieņēmumu dienestam. Šādā veidā būs iespējams nodrošināt labāku pārraudzību un informācijas apmaiņu ar citu valstu nodokļu administrācijām. Tā rezultātā nodokļu administrācijai būs iespēja reaģēt uz nevēlamu nodokļu praksi, veicot izmaiņas tiesību aktos, atbilstīgus riska novērtējumus vai nodokļu revīzijas, kā arī noteikt, vai uzņēmumi ir iesaistījušies praksē, kuras rezultātā mākslīgi novirza ievērojamas ienākumu summas uz vidi, kurā pastāv nodokļu priekšrocības. Pārskatu paredzēts sniegt nodokļu administrācijai tajā ES dalībvalstī, kurā atrodas starptautiskas uzņēmumu grupas galīgais mātes uzņēmums. Savukārt nodokļu administrācija, kura saņems pārskatu, nosūtīs to visām pārējām ES dalībvalstu nodokļu administrācijām, kurās ir pārstāvēta attiecīgā starptautiskā uzņēmumu grupa....

Latvijas Būvniecības padome (LBP) nākusi klajā ar alternatīvu regulējumu ģenerāluzņēmēja atbildības ieviešanai par apakšuzņēmēju samaksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām par to darbiniekiem. Kā zināms, 2016. gada 23.novembrī tika pieņemti grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz, ka ģenerāluzņēmējs uzņemas solidāro atbildību un maksā ikmēneša sociālās iemaksas par apakšuzņēmēja nodarbinātajiem strādniekiem. LBP uzskata, ka šāds regulējums slēpj vairākus riskus (uzņēmumi atteikšoties piedalīties ģenerālvienošanās noslēgšanā par minimālās algas celšanu nozarē līdz 700 eiro, palielināšoties birokrātiskais slogs publiskajos būvdarbos). LBP izstrādājusi alternatīvu regulējumu, kurš būšot efektīvāks un vienkāršāks, nemainīšot VSAOI aprēķināšanas un samaksas kārtību, veicināšot laicīgu un regulāru VSAOI maksājumu veikšanu, kā arī neparedzēšot papildu birokrātiskās procedūras ne uzņēmējiem, ne arī Valsts ieņēmumu dienestam. LBP piedāvājums paredz, ka ģenerāluzņēmējam jānodrošina, lai apakšuzņēmējam neizveidotos sociālo nomaksu parāds, kas pārsniedz 150 eiro. Ja ģenerāluzņēmējs konstatē, ka šāds parāds izveidojies, tam jāveic avansa maksājums vai apmaksa par apakšuzņēmēja veiktajiem darbiem tikai šī sociālā nodokļa parāda apmērā,...

Darba devējiem turpmāk būs jāsniedz ziņas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) par darba ņēmējiem, kuriem ir piešķirts atvaļinājums sakarā ar ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz trim gadiem adopciju. Minēto paredz grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas tika apstiprināti 31. janvāra valdības sēdē. Tas nepieciešams, lai varētu izpildīt jaunās likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” normas, kas paredz paternitātes pabalstu piešķirt arī par līdz 3 gadiem vecu, adoptētu bērnu. Likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.¹ un 10.² pants paredz, ka paternitātes pabalstu piešķir un izmaksā par piešķirtā atvaļinājuma desmit kalendārajām dienām bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu un vienam no vecākiem sakarā ar ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz trim gadiem adopciju, kā arī to, ka pabalsta piešķiršanas pamats ir pabalsta pieprasītāja iesniegums, informācija par bērna tēva...

Ministru kabinets (MK) 24. janvārī akceptēja grozījumus 2012.gada 11.decembra noteikumos Nr.858 „Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtība", kuri precizēs vairākas normas saistītas ar nodokļu maksāšanu. Ņemot vērā izdarītos grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā un, lai nodrošinātu tajā paredzētos atbrīvojumus no šī nodokļa maksāšanas personām ar invaliditāti, tiek paredzēts, ka atbrīvojums ir piemērojams arī tad, ja personai ar invaliditāti īpašumā ir reģistrēts transportlīdzeklis, kuram kā turētājs ir reģistrēta cita persona bez invaliditātes. Tāpat likumā noteikts, ka ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa iekasēšanas un administrēšanas kārtību nosaka MK. Grozījumi noteikumos paredz, ka ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā pirms ārvalstī reģistrēta M1 un N1 kategorijas automobiļa izmantošanas ceļu satiksmē Latvijā. Minēto nodokli ir iespējams samaksāt ar maksājumu karti Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) nodrošināto e-pakalpojumu sistēmā vai skaidrā naudā vai ar maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī CSDD kasē. Veicot maksājumu, jārāda transportlīdzekļa vadītāja vārdu,...

No 16. līdz 19. janvārim Rīgā notika sarunas par Latvijas – Saūda Arābijas nodokļu konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – nodokļu konvencija) noslēgšanu. Sarunu gaitā abas puses panāca vienošanos par atšķirīgajiem jautājumiem, savstarpēji saskaņojot konvencijas projekta tekstu, un tas tika parafēts 19. janvārī. Nodokļu konvencija ir viens no galvenajiem starptautiskajiem līgumiem ekonomiskās sadarbības veicināšanai. Tā galvenie uzdevumi ir vienota nodokļu uzlikšana, nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana, nodokļu nemaksāšanas novēršana, nodokļu uzlikšanas tiesību precīza sadalīšana starp līgumslēdzējām valstīm, diskriminācijas nodokļu uzlikšanas veidā novēršana un tiešas sadarbības nodibināšana. Tādējādi ieguvēji ir abu valstu rezidenti, jo tiek nodrošināts labvēlīgāks nodokļu uzlikšanas režīms, kā arī pavērtas plašākas iespējas komercdarbības attīstīšanai. Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas uzsāka 1992. gadā. Līdz šim sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu notikušas ar 72 valstīm (parafētas), un ir uzsākta 59 konvenciju piemērošana.

Trešdien, 18.janvārī, Tokijā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Japānas Ārlietu ministrijas parlamentārais vice-ministrs Motome Takisawa (Motome Takisawa) parakstīja Latvijas valdības un Japānas valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem. Konvencijas parakstīšana veicinās komercdarbību, ārvalstu investīciju piesaisti, kā arī atvieglos investoru darbu. Nodokļu konvencija ir viens no galvenajiem starptautiskajiem līgumiem ekonomiskās sadarbības veicināšanai, kuras galvenie uzdevumi ir nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana, nodokļu nemaksāšanas novēršana, nodokļu uzlikšanas tiesību precīza sadalīšana starp līgumslēdzējām valstīm, diskriminācijas nodokļu uzlikšanas veidā novēršana un likumīga pamata abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai nodibināšana. Parakstot konvenciju, Latvijas un Japānas potenciālajiem investoriem tiks radīts stabilāks nodokļu uzlikšanas režīms otrā valstī gan attiecībā uz uzņēmējdarbības ienākumu, gan arī uz tādiem pasīvajiem ienākumiem kā dividendes, procenti un autoratlīdzības, kas ir definētas konvencijā un attiecībā uz kurām ir noteiktas maksimālās likmes, pēc kādām otra valsts drīkst uzlikt nodokļus šiem ienākumiem. Konvencijā tiek noteikts, ka to izcelsmes...

"Jāizveido nodokļu politika, kas mazinās iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību, stimulēs uzņēmējdarbības veidošanu un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei", uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu. "Mērķis ir panākt, lai mūsu iedzīvotāji kļūtu turīgāki. Kopīgiem spēkiem jāpalīdz izaugt vidusšķirai, jo tā ir stabilas un demokrātiskas valsts pamats," teica Raimonds Vējonis. Valsts prezidents sarunā ar finanšu ministri norādīja, ka nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādāšana ir valdības prioritārs uzdevums, kas jāpaveic līdz šā gada aprīlim. Izstrādes procesā ir svarīgi uzklausīt Latvijas uzņēmēju un ekspertu viedokļus, kā arī izvērtēt starptautisko institūciju sniegtās rekomendācijas. Raimonds Vējonis aicināja finanšu ministri, veidojot nodokļu politiku, apsvērt enerģijas nodokļu izmantošanu, kas būtu iespēja samazināt darbaspēka nodokļus, nostiprinot Latviju kā energoefektīvu, videi un klimatam draudzīgu ekonomiku. Valsts prezidenta izveidotā Enerģētikas drošības komisija secinājusi, ka pasaulē strauji attīstītās mazāk energointensīvas ekonomikas. Turpinoties urbanizācijai, kas rada priekšnosacījumus efektīvākai ekonomiskās dzīves organizēšanai un energoefektivitātes uzlabošanai, klimata mērķu sasniegšanā arvien vairāk pasaulē tiek...

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes sēdē diskutēts par grozījumiem "Autoceļu lietošanas nodevas likumā" un "Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā". LOSP atgādina, ka ilgstošās diskusijās par autoceļu nodokļu aprēķinu (vinjeti) un transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli (TEN), no visiem izstrādātajiem piedāvājumiem ir panākts finansiāli izdevīgākais variants lauksaimniekiem. Neskatoties uz to, ka sabiedrībā no citu organizāciju puses tiek radīta negatīva šī lēmuma rezonanse, LOSP uzver, ka pie cita scenārija maksājumu apjoms varēja radīt daudz lielāku finansiālo slogu uz saimniecībām. Visu iesaistīto pušu sadarbības rezultātā no 2017.g.1.janvāra autoceļu nodokļu aprēķins tiek veikts kravas automašīnām no 3001 - 3500 kilogramiem, kuras paredzētas vai tiek izmantotas kravu autopārvadājumiem. Lauksaimnieki, kuri pārvietojas ar universāļiem un hečbekiem, kuri neizmanto valsts galvenos un reģionālos autoceļus būs ieguvēji, jo līdzšinējo 109,5 eiro vietā būs jāmaksā 54,75 eiro vidējais TEN, līdz ar to šīs kategorijas segmentā ieguvēji būs 5404 lauksaimnieki. Solīts, ka vinjetes ienākumi tiks novirzīti ceļu būvniecībai un...

Saeimas Prezidijs 9.janvārī apstiprināja jaunas parlamenta struktūrvienības – Analītiskā dienesta – nolikumu. Tas būs spēkā no 2017.gada 1.marta. Analītiskā dienesta mērķis būs nodrošināt aprakstošu un analītisku pētījumu veikšanu, lai uzlabotu Saeimā izskatāmo likumprojektu kvalitāti, novērtētu Saeimā pieņemto likumu efektivitāti, kā arī sniegtu atbalstu likumdevējam lēmumu pieņemšanas procesā un kontrolē pār izpildvaru. Dienests analītiskos pētījumus varēs veikt, pamatojoties uz Saeimas Prezidija un Frakciju padomes kopīgu lēmumu, pēc Saeimas komisiju pieprasījuma, vai arī vismaz divu frakciju vadītāju vai vadītāju vietnieku parakstīta attiecīgo frakciju ierosinājuma, kuru parakstījuši kopumā 20 Saeimas deputāti. Jaunā struktūrvienība varēs veikt gan likumprojektu ex ante un ex post izvērtēšanu, gan veikt salīdzinošo analīzi vai izmaksu analīzi. Analītisko pētījumu izstrādei dienests varēs piesaistīt arī ārpakalpojumu. Dienesta uzdevums šajā gadījumā būs sniegt organizatorisko, koordinējošo un konsultatīvo atbalstu pētījuma pasūtīšanas procesā, kā arī uzraudzīt pētījuma izstrādi. Analītiskajā dienestā ietilps arī Saeimas Bibliotēka, kas veiks savus līdzšinējos uzdevumus. Tā parlamentāriešiem nodrošinās bibliotēkas pakalpojumus, pēc deputātu...

Ministru kabineta 3.janvāra sēdē apstiprināti MK noteikumi “Atbalstāmo investīciju projekta pieņemšanas un īstenošanas kārtība”, nosakot kārtību, kādā ir iesniedzams un vērtējams atbalstāmo investīciju projekts. Līdz ar Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanu, uzņēmēji var iesniegt Ekonomikas ministrijā investīciju projektu pieteikumus atbalstāmo investīciju projekta statusa iegūšanai līdz 2019.gada 31.decembrim, saņemot tiesības piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides savas darbības paplašināšanai un modernizācijai. Ar apstiprinātajiem noteikumiem tiks pilnveidota līdz šim pastāvošā kārtība, piemēram, paredzot iespēju projekta iesniedzējam precizēt un iesniegt jaunu projekta pieteikumu. Tādējādi tiks izslēgts risks, ka potenciāli tautsaimniecībai vērtīgi investīciju projekti tiek noraidīti, jo projekta iesniedzējs nav spējis sākotnēji sagatavot pietiekami kvalitatīvu projekta pieteikumu. Tāpat noteikumos ietverta kārtība, kādā vērtē izmaiņas projektā, kas rodas to īstenošanas laikā, kā arī paredzēta izvērtēšanas komisijas pārstāvju aizvietošana operatīvākai sēžu organizēšanai un procesa virzīšanai. Noteikta arī iespēja pagarināt termiņu Valsts ieņēmumu dienesta uzraudzības pasākumu veikšanai, ja nepieciešamas papildu pārbaudes pie projekta iesniedzēja vai tā darījumu partneriem, un skaidri noteikta...