LIKUMDOŠANA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Saeima 2017.gada 22.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums) ir veikti šādi būtiskākie grozījumi. Piemērojamās nodokļa likmes Jaunā redakcijā ir izteikts likuma 41.panta pirmās daļas 2.punkts, nosakot, ka ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) apliekamiem darījumiem piemēro nodokļa samazināto likmi 5 vai 12 procentu apmērā saskaņā ar likuma 42.pantu. PVN samazinātās likmes piemērošana pārtikas produktu piegādēm iekšzemē Ar 2017.gada 22.novembra grozījumiem likumā ir noteikts, ka iekšzemes PVN maksātājs ar 2018.gada 1.janvāri piemēro PVN samazināto likmi 5 procentu apmērā tādām pārtikas produktu piegādēm, kas ir svaigi augļi, ogas un dārzeņi, tostarp mazgāti, mizoti, lobīti, griezti un fasēti, bet nav termiski vai kā citādi apstrādāti, piemēram, saldēti, sālīti, kaltēti, un kuri ir minēti likuma pielikumā “Augļi, ogas un dārzeņi, kuriem piemēro nodokļa samazināto likmi 5 procentu apmērā”,. Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā...

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ceturtdien, 7.decembrī, sagatavojot Saeimas lēmuma projektu, noslēdza darbu pie kolektīvā iesnieguma “Samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem, veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem!” izskatīšanas. Lēmuma projektā teikts, ka saskaņā ar šī gada novembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā no nākamā gada Latvijā tiks ieviesta PVN samazinātā likme piecu procentu apmērā. To piemēros Latvijai raksturīgu svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm, tādējādi vairāk nekā 10 tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums tiek atzīts par apmierinātu saistībā ar prasību PVN samazināt Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem. Attiecībā uz iniciatīvas autoru ierosinājumu palielināt PVN līdz 31 procentam saldinātajiem dzērieniem un konditorejas izstrādājumiem, kuri satur mākslīgi iegūtas transtaukskābes, un produktiem, kuriem pievienotais sāls daudzums pārsniedz 1,25 gramus uz 100 gramiem produkta, Mandātu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs uzsver, ka jāņem vērā valdības atbalstītās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2020.gadam, kas neparedz nodokļu paaugstināšanu. Savukārt saistībā ar ierosinājumu par PVN likmes samazināšanu citiem iesniegumā minētajiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2017.gada novembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā no Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā Ar grozījumiem izslēgta likuma 36. panta otrā daļa. Likuma 42. pants papildināts ar devīto daļu, nosakot, ja pašvaldības dome azartspēļu organizētājam ir atteikusi šajā pantā minētās pašvaldības atļaujas izsniegšanu, bet azartspēļu organizētājs pašvaldības domes lēmumu ir pārsūdzējis un likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums, ar kuru uzdots atļauju izsniegt un pašvaldībai vairs nav jāizdara lietderības apsvērumi, pašvaldība azartspēļu organizētājam izdod attiecīgo pašvaldības atļauju. Noteikumi papildināti ar pārejas noteikumu 21. punktu, nosakot, ka attiecībā uz šā likuma 36. panta otrajā daļā minētajiem darījumiem, kas veikti līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 36. pantā par tā otrās daļas izslēgšanu, azartspēles organizētājs nodrošina personu (spēlētāju) identificējošo datu un ar šo personu veikto darījumu apliecinošo dokumentu saglabāšanu ne mazāk kā piecus gadus. Veikti redakcionāli precizējumi 36. panta trešās daļas 2....

Trešdien, 22. novembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemta virkne būtisku izmaiņu iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN), kā arī likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas no nākamā gada 1.janvāra skars arī autoratlīdzību saņēmējus un izmaksātājus. Nodokļu reformas ietvaros mainītas ne tikai autoratlīdzības saņēmēju attaisnoto izdevumu kategorijas un paaugstināts to procentuālais slieksnis, bet arī ieviesta darba pasūtītāja sociālā nodokļa iemaksa un veikti citi nozīmīgi likuma grozījumi. Kas jāņem vērā autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem, turpinot darbu saskaņā ar jaunajām likuma normām, skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperti. “Viens no vissvarīgākajiem jaunievedumiem, par kuru autoratlīdzības līguma slēdzējiem noteikti jāatceras, ir izmaiņas līdzšinējā kārtībā, kādā tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Turpmāk tās būs jāveic ne tikai autoratlīdzības saņēmējam, bet arī darba pasūtītājam. Iemaksas apjomam, ko no saviem līdzekļiem veic autordarba pasūtītājs un kas paredzēts autoratlīdzības saņēmēja valsts pensiju apdrošināšanai, vajadzēs sastādīt 5% no autoratlīdzības līguma summas,” norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Arī autoratlīdzības saņēmējam jārēķinās ar...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome ir apstiprinājusi AS „Enerģijas publiskais tirgotājs” iesniegtās aprēķinātās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes. Apstiprinātās komponentes stāsies spēkā no 2018.gada 1.janvāra. Apstiprinātās komponentes paredz vidējā maksājuma samazinājumu no 26,79 EUR/MWh uz 25,79 EUR/MWh. Saeimā apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz no 2018.gada 1.janvāra ieviest jaunu jaudas maksājuma segšanas kārtību. Atbilstoši likuma grozījumiem, publiskajam tirgotājam radītās papildu izmaksas, veicot obligāto iepirkumu, sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam (mainīgā daļa). Savukārt izmaksas, ko veido maksājumi par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi elektroenerģijas sistēmas lietotāji proporcionāli izvēlētā sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētajam maksājumam (fiksētā daļa). Līdz ar to balstoties uz likuma grozījumiem, Regulators pieņēma lēmumu par jaunu Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikas apstiprināšanu. Visiem elektroenerģijas lietotājiem tas nozīmē, ka kopējo maksājumu par OIK turpmāk veidos divas daļas, no kurām viena būs fiksēta, savukārt otra mainīsies proporcionāli patērētajai elektroenerģijai. Mainīgā daļa (obligātā iepirkuma komponente) veidosies proporcionāli...

Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde atgādina - lai 2018.gadā dzīvošanai paredzētajam nekustamajam īpašumam tiktu piemērota samazinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 0,2% - 0,6% no kadastrālās vērtības, tad īpašumā jābūt deklarētai dzīvesvietai. Ja pieder dzīvokļu īpašums vai viena dzīvokļa māja, objektā taksācijas gada 1.janvārī plkst. 0.00 dzīvesvietai ir jābūt deklarētai vismaz vienai personai, kas ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai persona, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā. Ja pieder dzīvokļu īpašumos nesadalīta divu vai vairāku dzīvokļu māja, domājamās daļas no šādas mājas vai telpu grupa nedzīvojamā ēkā, kuras lietošanas veids ir dzīvošana, ar samazināto nodokļa likmi apliekamā platība tiek piesaistīta objektā deklarēto personu skaitam - uz vienu dzīvesvietu deklarējušu personu attiecinot 30 m2 no dzīvošanai paredzētās platības. Nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmi, tiek ņemtas vērā dzīvesvietā taksācijas gada 1.janvārī plkst.0.00 deklarētās personas. Detalizētāku informācija par nekustamā īpašuma nodokļa likmju...

No nākamā gada Latvijā tiks ieviesta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme, un to piemēros svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm. To paredz Saeimā trešdien, 22.novembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Samazinātā PVN likme attieksies uz mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem dārzeņiem, augļiem un ogām, bet to nepiemēros, ja šie produkti būs, piemēram, saldēti, sālīti vai kaltēti. Piecu procentu PVN likmes ieviešanas mērķis ir mazināt ēnu ekonomiku, palielināt legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju un mazināt augļu, ogu un dārzeņu cenas, tādējādi arī palielināt šo produktu daudzumu ikdienas uzturā. PVN likumam pievienots pielikums ar Latvijai raksturīgu dārzeņu, augļu un ogu uzskaitījumu, kuru piegādēm varēs piemērot nodokļa piecu procentu likmi. Grozījumi noteic, ka samazinātā likme būs spēkā no 2018.gada 1.janvāra trīs gadu periodā. Šajā laikā plānots izvērtēt samazinātās nodokļa likmes ieviešanas ietekmi uz dažādām sabiedrības grupām. Termiņa ierobežojums samazinātās likmes piemērošanai noteikts, jo, ņemot vērā, ka tās ieviešana ir atkāpe...

Nākamgad spēkā stāsies vērienīga nodokļu reforma, kuras ietvaros tostarp tiks īpaši atbalstīti tie uzņēmumi, kuri labprāt ziedo līdzekļus sabiedriskā labuma organizācijām. Publiskajā telpā par šo jautājumu tika lauzts daudz šķēpu, tāpēc ir ļoti svarīgi paskaidrot, ka nevalstiskais sektors arī pēc nodokļu reformas spēs piesaistīt finansējumu savai darbībai, kā arī uzņēmējiem saglabāsies stimuli ziedot sabiedriskā labuma organizācijām, informē Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore. Patlaban spēkā esošais Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējums paredz lielāku valsts finansēto līdzdalību, piemērojot UIN atlaidi, savukārt jaunais atbalsta modelis kopumā dos iespēju uzņēmumam ziedot lielāku summu, nepiemērojot šai summai UIN. Jāuzsver, ka UIN atvieglojumi pienāksies tiem nodokļu maksātājiem, kas ziedos sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas. Laikā, kad Finanšu ministrija tikai izstrādāja jaunās nodokļu politikas pamatnostādnes, tika nolemts mainīt esošo ziedojumu sistēmu, kā rezultātā tika paredzēti divi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojuma varianti ziedotājiem, ņemot vērā...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē, ka 2017.gada 14.novembrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.672 "Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai"" (turpmāk - Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17). Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī, un tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk - likums) pieņemtajiem grozījumiem, kas stājās spēkā 2017.gada 1.jūnijā un likuma pieņemtajiem grozījumiem, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Ņemot vērā, ka likumā lietotie termini ir precizēti atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošajos tiesību aktos lietotajai terminoloģijai, Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 vārds "rekonstrukcija" aizstāts ar vārdu "pārbūve", bet vārds "renovācija" aizstāts ar vārdu "atjaunošana". Tā kā likums ir papildināts ar 143.4 un 143.5pantu, kas nosaka īpašo pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) piemērošanas režīmu metālizstrādājumu piegādei un ar to...

Kā zināms, no nākamā gada 1. janvāra tiks ieviesta PVN apgrieztās maksāšanas kārtība darījumiem ar metālizstrādājumiem un ar tiem saistītajiem pakalpojumiem, kā arī darījumiem ar sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektrisko aparatūru. Valdība otrdien, 7. novembrī, apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai", kuros uzskaitīts, tieši kādiem metālizstrādājumiem un sadzīves elektronikas iekārtām piemērojams reversais PVN. Noteikumi paredz, ka PVN apgrieztās maksāšanas kārtība būs jāpiemēro darījumiem ar ledusskapjiem, saldētavām, trauku mazgājamajām mašīnām, printeriem, kopētājiem, faksa aparātiem, putekļu sūcējiem, fotoaparātiem un citām sadzīves elektronikas ierīcēm (pilnu sarakstu skatīt noteikumu 8. pielikumā). Savukārt noteikumu 7. pielikumā uzskaitīti metālizstrādājumi (piemēram, vara stieņi un profili, alumīnija stieples, čuguna caurules, u.c.), kuriem no 1. janvāra piemērojams reversais PVN. Tāpat grozījumi precizē noteikumos lietoto būvniecības terminoloģiju, saskaņojot to ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā (un būvniecības normatīvajos aktos) esošo terminoloģiju, atbilstoši aizstājot vairākus...

Otrdien, 7. novembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus MK noteikumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem, kuri veikti saistībā ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" . Noteikumi neparedz izmaiņas paziņojuma par fiziskajām personām izmaksātajām summām veidlapā, bet ir precizēti paziņojumā norādāmie ienākumu veidi un to kodi. No nākamā gada 1. janvāra dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums un nosacītās dividendes ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums, savukārt tās nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tādā gadījumā, ja nodoklis jau ir samaksāts uzņēmuma līmenī – samaksājot uzņēmuma ienākuma nodokli. Tāpat ar iedzīvotāju ienākuma nodokli no nākamā gada nav apliekams ienākums no likvidācijas kvotas, ja Latvijas Republikā ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, vai ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis, kā arī gadījumā, ja ārvalstī no likvidācijas kvotas ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis. Attiecīgi noteikumos iekļauti precizējumi attiecībā...

Pirmdien, 6. novembrī, Ministru kabineta komitejas sēdē tika izskatīts noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība"". Tas nosaka vairākas izmaiņas saimnieciskās darbības izdevumu iegrāmatošanā. Lai noteikumu projekts stātos spēkā, tas būs jāapstiprina valdības sēdē. Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka sākot ar 2018.gada 1.janvāri, nodokļa maksātājs - saimnieciskās darbības veicējs, aprēķinot ar nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības, saimnieciskās darbības izdevumos būs tiesīgs iekļaut ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus tādā apmērā, kas nepārsniedz 80% no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kā arī tiek noteikti atsevišķi saimnieciskās darbības izdevumu veidi, kuri ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā (tie ir: darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tai skaitā solidaritātes nodoklis, ko saimnieciskās darbības veicējs maksā par saviem darbiniekiem; nekustamā īpašuma nodoklis; pamatlīdzekļu nolietojums, ko aprēķina saskaņā ar likuma par IIN 11.5 pantu un Ministru kabineta...

Otrdien, 7. novembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto noteikumu projektu par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām. Ņemot vērā Latvijas dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) un daudzpusējā konvencijā par sadarbību nodokļu jautājumos, attiecīgajos noteikumos tiek samazināts valstu un teritoriju skaits, kas uzskatāmas par beznodokļu vai zemu nodokļu valstīm vai teritorijām, jo starptautiskais līgums paredz informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma. Noteikumu projektā aktualizēts zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts, un tā izstrādes procesā izmantota OECD mājaslapā pieejamā aktuālā (uz 2017.gada 12.septembri) informācija – jurisdikcijas, kas pievienojušās daudzpusējai konvencijai par administratīvo sadarbību nodokļu jomā. Ja pēc šī datuma vēl kāda valsts vai teritorija pievienosies minētajai konvencijai, atbilstoši noteikumu projektam, tā netiks uzskatīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju. Jāatzīmē, ka Latvija kopš 2014 gada 1. novembra ir OECD Daudzpusējās konvencijas par savstarpējo administratīvo palīdzību dalībvalsts. Informācijas apmaiņa nodokļu jomā ir atzīta par vienu no ļoti...

Otrdien, 7. novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi noteikumos par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem. Šī gada jūlijā Saeima pieņēma grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas nosaka attaisnoto izdevumu par izglītības un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu normas gan procentuālu, gan summāru ierobežojumu. Attiecīgi procentuāli tie ir 50% no maksātāja gada apliekamā ienākuma, savukārt summāri – 600 eiro gadā par maksātāju un katru maksātāja ģimenes locekli. Minētos attaisnotos izdevumus varēs attiecināt uz nākamo triju taksācijas gadu apliekamo ienākumu hronoloģiskā secībā. Tādējādi grozījumi likumā paredz precizēt noteikumus atbilstoši Saeimā pieņemtajām izmaiņām likumā. Tāpat noteikumi paredz svītrot normas, kas attiecas uz attaisnotajiem izdevumiem par medicīnas pakalpojumiem, kuriem līdz šim nebija noteikts ierobežojums. Tādējādi turpmāk medicīnas izdevumi, kam pašreiz nav ierobežojums (izdevumi par plānveida operācijām un zobārstniecības pakalpojumiem), tiks iekļauti kopējā attaisnoto izdevumu limitā un tos summēs kopā ar citiem attaisnotajiem izdevumiem par medicīnu un izglītību. Attaisnoto izdevumu...

Biznesa augstskolas "Turība" Finanšu un grāmatvedības programmas direktore, lektore Anna Medne pauž viedokli, ka sabiedrības sašutums pret to, ka Valsts ieņēmumu dienests dzēš vecos un praktiski neatgūstamos nodokļu parādus, ir informētības trūkuma sekas. Lektore arī norāda, ka sabiedrības attieksme mēdz būt ļoti divdabīga - no vienas puses, tiek pārmests, ka tiek atlaisti nodokļu parādi, no otras puses - kad VID pret nodokļu nemaksātājiem vēršas stingrāk, sabiedrība mēdz nostāties šo nemaksātāju pusē. Vai sabiedrības sašutums par nepiedzenamo parādu dzēšanu ir pamatots? Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir veicis rūpīgu analīzi un atlasījis uzņēmumus, kuriem līdz 2021.gadam dzēsīs parādus. Tie ir uzņēmumi, kuriem saimnieciskā darbība ir pārtraukta, un, kā informē VID, šie uzņēmumi vairs nepastāv, līdz ar to no tiem nav iespējams piedzīt parādu. Kopējais parādu apjoms ir 1,288 miljardi eiro, no kuriem piedzenamie parādi ir aptuveni 200 miljoni eiro. Jau kādu laiku uzņēmumiem ir iespēja izmantot 2012.gadā pieņemto nodokļu atbalsta pasākumu likumu, kas vērsts...