PVN

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka ievedmuitas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atbrīvojumu piemērošanas termiņš precēm, kas ir nepieciešamas un tiek ievestas no trešajām valstīm Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai, ir pagarināts līdz 2021. gada 30. aprīlim. Tas noteikts ar Komisijas 2020.gada 28.oktobra Lēmumu (ES) 2020/1573, ar kuru groza Lēmumu (ES) 2020/491 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2020. gadā. Iepriekš ar Eiropas Komisijas lēmumu bija noteikts, ka atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un PVN šādām precēm tiek piešķirts līdz šī gada 31.oktobrim. Imports, ko Eiropas Savienības dalībvalstis veikušas saskaņā ar Lēmumu (ES) 2020/491, ir devis labumu, nodrošinot dalībvalstīs valsts organizācijām un kompetento iestāžu apstiprinātām organizācijām piekļuvi trūkstošajām nepieciešamajām zālēm, medicīniskajam aprīkojumam un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Šādu preču tirdzniecības statistika liecina par to, ka importa apjoms joprojām ir liels. Tā kā Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits dalībvalstīs joprojām apdraud sabiedrības veselību un...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2020.gada 15.oktobrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas 2020.gada 21.oktobrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.204 un stājas spēkā 2021.gada 1.jūlijā. Galvenās izmaiņas Likumā ir veikti šādi būtiskākie grozījumi: ārpussavienības režīms tiek paplašināts uz jebkādiem pakalpojumiem; savienības režīms tiek paplašināts uz jebkādu pakalpojumu sniegšanu, preču tālpārdošanu ES teritorijā, kā arī preču piegādi ar saskarnes palīdzību; ieviests jauns importa režīms jeb īpašs režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai; ieviests īpašs PVN režīms importa par preču sūtījumiem deklarēšanai un samaksai. Likumā katra konkrētā režīma (ārpussavienības, savienības, importa) piemērošanai izveidoti atsevišķi panti, kuros vienuviet noteikts: personu loks, kuras var reģistrēties konkrētā režīma izmantošanai; reģistrācijas procedūra un termiņi, reģistrācijas iesniegumā konkrētā režīma izmantošanai norādāmā informācija; izslēgšanas no konkrētā režīma reģistra iemesli, PVN maksātāja pienākumi režīma piemērošanai; PVN deklarācijas iesniegšanas kārtība un nodokļa samaksas termiņš, kā arī deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā PVN maksātājs, kas...

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 123.panta piektās daļas mērķis ir noteikt pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas brīdi, nevis regulēt gadījumus, kad iekasējams pievienotās vērtības nodoklis. Proti, ja preces atrodas pagaidu uzglabāšanā vai tām piemēro muitas procedūru (izņemot muitas procedūru „laišana brīvā apgrozībā”) saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā, tad pievienotās vērtības nodokli aprēķina un iemaksā valsts budžetā tad, kad kļūst iekasējams ievedmuitas nodoklis - šādi secinājumi izriet no Augstākās tiesas Senāta 12. oktobra sprieduma (lieta Nr. A420240017, SKA-464/2020). Savukārt tiesiskais pamats pievienotās vērtības nodokļa iekasējamībai gadījumā, ja nav izpildīti kādi muitas procedūras nosacījumi, ir tad, ja pastāv risks, ka preces ir nonākušas Eiropas Savienības ekonomiskajā apritē, un tieši šādos gadījumos ir pamats piemērot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 123.panta piekto daļu, secināts spriedumā. Senāta izskatītais strīds bijis starp Valsts ieņēmumu dienestu un nodokļu maksātāju, kur pirmais vēlējies piemērot pievienotās vērtības nodokli, kā arī nokavējuma naudu, pamatojoties uz to, ka nodokļu maksātājam radies ievedmuitas nodokļa parāds,...

Esam namu apsaimniekošanas uzņēmums SIA «A», PVN maksātājs. Iedzīvotāji nolēma mājai veikt fasādes renovāciju, un SIA «A» rēķinā iedzīvotājiem klāt uzrādīja — uzkrājums remontdarbiem, piemēram, summa 1000 eiro bez PVN. Darbu veicēja SIA «B» apsaimniekotājiem izrakstīja rēķinu — reverso PVN. Mēs esam starpnieki. Vai mums PVN deklarācijā ir jāuzrāda šis darījums ar SIA «B»? Vai ir pareizi, ka iedzīvotājiem izrakstām rēķinā summu bez PVN? Kā pareizi grāmatvedībā uzrādīt starpnieka darījumus (siltums, elektroenerģija u.c.),un vai PVN deklarācijā tie arī ir jāliek? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk — PVN likums) 1. pantu starpnieks ir nodokļa maksātājs, kurš piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku vai faktisko pakalpojumu sniedzēju, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos. Starpnieks izraksta nodokļa rēķinu un saņem atlīdzību tikai par savu sniegto starpniecības pakalpojumu. Savukārt PVN likuma 6. panta 3. daļa noteikts, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājs, kas darbojas...

Kā atzīst Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas, nodokļu jomā visbiežākās nesaskaņas starp VID un nodokļu maksātājiem aizvien rada pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lietas. Kas tieši atšķiras VID un nodokļu maksātāju interpretācijā? Ieskats žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI oktobra numura lielajā intervijā ar VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktori Ingu Brutāni un viņas kolēģēm Ilonu Torgašovu, Samīti Kolneju, Daci Studenti un Sanitu Zviedri-Koņuševsku. Runājot par PVN lietām – kādi ir VID biežāk konstatētie pārkāpumi un kādi ir nodokļu maksātāju pretargumenti? PVN strīdi parasti saistīti ar priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām vai nulles procentu likmes nepamatotu piemērošanu. Ja PVN maksātājam veikts uzrēķins, tad parasti arguments ir, ka VID neesot iedziļinājies un sapratis tieši šī darījuma un komercdarbības jomas specifiku. Vēl apelē pie tā, ka VID neesot guvis pietiekamus pierādījumus tam, ka nodokļu maksātājs zināja vai tam vajadzēja zināt par darījuma partneru nodomiem. Tāpat kā argumentu min nepareizu tiesību normu interpretāciju. Gandrīz katrā sūdzībā tiek...

Ministru kabinets (MK) ārkārtas sēdē 30. septembrī izskatīja arī Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz no 2021. gada saglabāt COVID-19 izraisītās krīzes laikā noteikto 30 dienu termiņu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas izvērtēšanai un atmaksai, tādējādi veicinot savlaicīgu naudas līdzekļu atgriešanu PVN maksātājiem. Tāpat paredzēts no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim saglabāt PVN samazināto likmi piecu procentu apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem, vienlaikus nosakot sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Pasākums plānots, lai veicinātu augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstību, mazinātu ēnu ekonomiku, palielinātu legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju, kā arī veicinātu svaigu augļu, ogu un dārzeņu patēriņu. Spriežot pēc likumprojekta anotācijas, paredzētas vēl citas izmaiņas, kas skars PVN piemērošanu, kā, piemēram, mainītā regulējuma mērķis ir saskaņot PVN likuma regulējumu ar grozījumiem Iepakojuma likumā, ar kuriem ar 2021.gada 1.februāri ievieš obligāto depozīta sistēmu atkārtoti lietojamam un vienreiz lietojamam iepakojumam. Depozīta maksa netiks iekļauta pārdodamās preces ar PVN apliekamajā...

Saistībā ar Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par darījumu, kuriem piemērojams pievienotās vērtības nodoklis (PVN), veikšanas kārtību ar AK. Pēc pārejas perioda beigām ES noteikumi par PVN, ko piemēro pakalpojumiem, AK un tās teritorijā vairs nebūs saistoši. Sākot ar 2021.gada 1.janvāri, sniegtajiem un saņemtajiem pakalpojumiem ar AK PVN piemērošanas kārtība būs tāda, kāda tā noteikta ar trešajām valstīm un trešajām teritorijām. VID aicina uzņēmumus, kuri sniedz pakalpojumu AK vai saņem pakalpojumu no AK un plāno to turpināt arī pēc pārejas perioda, laikus iepazīties ar noteikumiem, ko piemēro pakalpojumiem, kurus sniedz trešajām valstīm/teritorijām un saņem no tām, kā arī veikt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz pakalpojumiem, uz kuriem attiecas īpašais PVN režīms jeb MOSS (Mini One Stop Shop/Mini vienas pieturas aģentūra). MOSS darījumi līdz 2020.gada 31.decembrim Nodokļa maksātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību Latvijā vai jebkurā citā ES dalībvalstī, kas ir reģistrēti MOSS kādā no ES dalībvalstīm...

2020. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas nosaka jaunu nodokļa piemērošanas kārtību preču piegādēm uz noliktavu citā dalībvalstī (call–off stock). Preču piegāde uz noliktavu (turpmāk arī — jaunais režīms) nozīmē situāciju, kad preču transportēšanas brīdī uz citu dalībvalsti piegādātājs jau zina tā preču pircēja identitāti, kuram šīs preces tiks piegādātas vēlākā posmā pēc tam, kad tās ievestas galamērķa dalībvalstī. Minētajam preču pircējam ir tiesības pašam izņemt preces no noliktavas, proti, ir noslēgts tā saucamais call–off stock līgums. Normatīvais regulējums preču piegādēm uz noliktavu (call–off stock) citā dalībvalstī Jaunais režīms paredz — ja nodokļa maksātājs preces, kas ir tā saimnieciskās darbības aktīvu daļa, pārvieto uz citu dalībvalsti, veicot preču piegādi uz noliktavu (call–off stock), šo pārvietošanu neuzskata par preču piegādi par atlīdzību. Pievienotās vērtības nodokļa likums Likuma pants Skaidrojums 8.1 pants Definīcija Par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību uzskata kustamas lietas — iekšzemes nodokļa maksātāja saimnieciskajā...

Lai varētu piemērot 0% likmi preču piegādēm ES teritorijā, nepieciešams sagādāt konkrētu pierādījumu kopumu. Par to, kādi tieši dokumenti nepieciešami, seminārā informējusi Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas Otrās metodikas nodaļas vadītāja Daiga Hvickoviča. Lai preču pārdevējs drīkstētu piemērot 0% PVN likmi preču piegāžu ES teritorijā darījumiem, jāievēro šādas pamatprasības: preču transporta pavaddokumentos un nodokļa rēķinā norādītais preču saņēmējs ir uzrādījis preču piegādātājam darījuma brīdī derīgu citas dalībvalsts nodokļa maksātāja (PVN) reģistrācijas numuru preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī, un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta pavaddokumenti Faktiski komersanta rīcībā jābūt pierādījumiem, ka preces patiešām transportētas no vienas ES dalībvalsts uz citu, turklāt preču pārdevējam jābūt vismaz diviem pierādījumiem izvešanas faktam. Pierādījumu dokumenti ES Regulā Nr. 282/2011 ir iedalīti divās grupās - A un B. A grupā ietilpst dokumenti tiešā saistībā ar preču nosūtīšanu vai transportēšanu: parakstīts CMR dokuments, kravas pavadzīme, kravaszīme,...

Latvijas uzņēmums (PVN maksātājs) iegādājas preces no Apvienotās Karalistes. Kā parādīt darījumus ar minēto valstu partneriem pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk — PVN) deklarācijā? Preces ir apliekamas ar PVN stardartlikmi, un tās ir nepieciešamas uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Vai PVN deklarācijas pirmā pielikuma otrajā sadaļā preču vērtība jānorāda ES valsts valūtā ar preču saņemšanas datumu vai rēķina datumu, ja pavadzīme ir saņemta EUR valūtā? Vai šajā gadījumā ir jābūt CMR pavadzīmei? Vēršam jūsu uzmanību, ka Apvienotā Karaliste (turpmāk — AK) ir izstājusies no Eiropas Savienības (turpmāk — ES) 2020. gada 31. janvārī, tātad tā ir uzskatāma par trešo valsti, bet no 2020. gada 1. februāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir spēkā tirdzniecības vienošanās, līdz ar to no 2020. gada 1. februāra līdz 31. decembrim AK ir noteikts pārejas periods (saskaņā ar Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 126. pantu), un līdz šā gada...

Publisku personu (valsts, pašvaldības iestādes), kā arī privātpersonu, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda valsts pārvaldes uzdevumus, veiktiem darījumiem standarta situācijās netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis. Tomēr ir gana daudz izņēmuma gadījumu, kad arī publiskām personām (un privātpersonām, kam deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi), PVN tomēr ir jāmaksā, skaidrots Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajā materiālā. Piemēram, atsevišķos gadījumos, ja atbrīvojums rada nozīmīgus konkurences izkropļojumus, nostādot neizdevīgā stāvoklī citas personas, kas ir PVN maksātāji, publiskās personas un privātpersonas, kuras pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, uzskata par nodokļa maksātājiem. Jāpiemēro PVN šādām darbībām Publisku personu uzskata par nodokļa maksātāju, ja tā veic šādas darbības: 1) sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus; 2) piegādā preces, tai skaitā ūdeni, gāzi, elektroenerģiju; 3) sniedz preču transporta pakalpojumus; 4) sniedz ostu vai lidostu pakalpojumus; 5) sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus; 6) veic lauksaimniecības intervences darījumus, pildot regulu nosacījumus par lauksaimniecības ražojumu tirgus kopējo organizāciju; 7) organizē...

Lai preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā varētu piemērot nodokļa 0% likmi, viens no priekšnoteikumiem ir preču piegādātāja saglabāts pierādījumu kopums preču transportēšanai uz citu dalībvalsti, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) organizētā seminārā informēja VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Pierādījumu kopums prezumē preču transportēšanu no vienas dalībvalsts uz otru, veicot ne tikai preču piegādi darījuma ķēdes ietvaros, bet arī jebkāda cita veida preču piegādes ES teritorijā (tā saucamo “klasisko” preču piegādi ES teritorijā, preču piegādi uz noliktavu ”call-off stock”) citā dalībvalstī, tā saucamo preču piegādi “trīsstūrveida darījuma” ietvaros un preču piegādi ar montāžu vai uzstādīšanu uz citu dalībvalsti). Regulas Nr.282/2011 45.a pantā noteikts šāds pierādījumu kopums, kas apliecina preču piegādi ES teritorijā, lai varētu piemērot PVN atbrīvojumu (nodokļa 0% likmi) saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 138.pantu: Dokumenti saistībā ar preču nosūtīšanu vai transportēšanu, piemēram: • parakstīts CMR dokuments vai pavadzīme, • kravaszīme, • rēķins par gaisa kravu pārvadājumiem, • preču...

Pievienotās vērtības nodokļa nulles likmi var piemērot ne vien standarta gadījumā (preču piegāde starp diviem komersantiem divās dalībvalstīs), bet arī ķēdes darījumu gadījumā, kad preču piegādēs iesaistīti vairāk nekā divi komersanti. Par to, kā pareizi piemērot PVN šādā gadījumā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) organizētā seminārā informēja VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Darījumu ķēde ir secīgas preču piegādes ES teritorijā (ir vairāki darījumu partneri, kuri viens otram veic piegādes), uz kuru attiecas viena transportēšana. Svarīgi ievērot, ka PVN atbrīvojumu jeb nulles procentu likmi var piemērot tikai vienam ķēdes posmam (pārējiem posmiem tiek piemērotas standartlikmes atbilstoši dalībvalstu normatīvajiem aktiem), tāpēc ir svarīgi noteikt, kuram ķēdes posmam tiks piemērota nulles procentu likme. Galvenie nosacījumi ķēdes darījumam 1) Preces jāpiegādā pēc kārtas (tātad darījumā jābūt iesaistītām vismaz 3 personām) 2) Preces jātransportē no vienas ES dalībvalsts uz citu ES dalībvalsti (neattiecas uz importu/eksportu ārpus ES robežām, kā arī piegādēm vienas dalībvalsts...

Persona iznomā īpašumu juridiskai personai bez saimnieciskās darbības reģistrācijas, bet ir PVN reģistrēta persona, tātad rēķinā ir izrādīts PVN 21%. Juridiskai personai, apmaksājot rēķinu, jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Rodas jautājums: vai IIN jāietur no nomas/īres maksas vai no rēķinā norādītās summas (noma + PVN)? VID atbildēja, ka IIN jāietur no 121%, kas man liekas ne visai loģiski, jo pievienotās vērtības nodoklis (reģistrētai personas) nav nedz ieņēmumi, nedz izdevumi. Atbilde Likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN likums) 17. panta 10. daļā noteikts, ka no fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. Pie šādiem...

Saeimas 21. jūlija ārkārtas sēdē iesniegts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas paredz noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas vienkāršošanas noteikumus e-komercijas jomā, nodrošinot godīgas konkurences vidi Eiropas Savienības līmenī visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to reģistrācijas valsts, paplašinot spēkā esošo īpašu PVN režīmu piemērošanas tvērumu un ieviešot jaunu īpašu PVN režīmu preču sūtījumiem no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām. Šobrīd uzņēmumi PVN maksāšanas nolūkam var reģistrēties tikai vienā dalībvalstī, ja tie sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtos pakalpojumus un ir izvēlējušies izmantot īpašu PVN režīmu – mini vienas pieturas shēmu (Mini One Stop Shop - MOSS). Ar 2021.gada 1.janvāri plānots paplašināt esošo MOSS piemērošanas tvērumu: ārpussavienības režīmu attiecināt uz jebkādiem pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātājs, kurš neveic saimniecisko darbību ES, personām, kuras nav PVN maksātājas, un savienības režīmu attiecināt uz jebkādu pakalpojumu sniegšanu un preču tālpārdošanu ES teritorijā. Tāpat tiks ieviests jauns īpašs režīms no trešajām valstīm...