PVN

Cilvēkam, kurš pasūta preces internetā un sūtījumu saņem no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, jārēķinās ar to, ka ir jākārto muitas formalitātes un jāmaksā nodokļi, ja preču vērtība pārsniedz Eiropas Savienības* un nacionālajos normatīvajos aktos** noteiktos ierobežojumus, skaidro Valsts ieņēmumu dienests. Nodokļu nomaksa Pašlaik nelielas vērtības preču sūtījumiem (komerciāliem sūtījumiem) atbrīvojumu no muitas nodokļa piemēro vērtībā līdz 150 EUR, savukārt no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) – vērtībā līdz 22 EUR. Atbrīvojumi no nodokļiem neattiecas uz sūtījumā esošiem alkoholiskiem dzērieniem, kā arī smaržām un tualetes ūdeņiem. Tabakas izstrādājumus interneta veikalos iegādāties ir aizliegts. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad nelielas vērtības preču sūtījuma vērtība nepārsniedz 22 EUR, tas ir atbrīvots no muitas nodokļa un PVN. Ja sūtījuma vērtība pārsniedz 22 EUR, bet nepārsniedz 150 EUR, ir jāmaksā PVN no preču muitas vērtības, kuru veido preces vērtība un piegādes izmaksas. Savukārt, ja preču vērtība pārsniedz 150 EUR, jāmaksā gan muitas nodoklis, kura likmi nosaka atbilstoši...

Arī 2021. gadā tiks saglabāts 30 dienu termiņš pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatotības izvērtēšanai un atmaksai, tādējādi veicinot savlaicīgu naudas līdzekļu atgriešanu PVN maksātājiem, informē Finanšu ministrija. Tāpat kā līdz šim, pirms pārmaksātā PVN atmaksas uz bankas kontu tiks segti nodokļu maksātāja nesamaksātie nodokļi, nodevas, citi valsts noteiktie maksājumi un ar tiem saistītie maksājumi. Lai uzņēmumiem ekonomiskais šoks būtu pēc iespējas mazāks un ilglaicīgi neietekmētu iedzīvotājus un ekonomiku kopumā, atbalsta pasākumi arī nākamgad tiek turpināti. Tas ir viens no atbalsta mehānismiem uzņēmējiem - ātrāka PVN deklarācijās uzrādītā pārmaksātā PVN pamatotības izvērtēšana un atmaksa, norāda ministrija. Ieviestais atmaksas termiņš ir 30 dienas pēc PVN deklarācijas iesniegšanas, tās neuzkrājot līdz taksācijas gada beigām. Tas ļauj atbalstīt nodokļu maksātājus un operatīvi atgriezt tiem pienākošos finanšu līdzekļus, ko ieguldīt uzņēmuma darbībā un attīstībā, kas īpaši svarīgi Covid-19 izraisītajā krīzes situācijā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka no 2021.gada 1.jūlija Latvijā, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīs, tiks atcelta atbrīvojuma no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana precēm komerciālos sūtījumos. Pašlaik PVN nav jāmaksā par precēm sūtījumā, kas tiek saņemts no valsts ārpus ES, ja to vērtība nepārsniedz 22 EUR. Stājoties spēkā grozījumiem ES normatīvajos aktos, par visiem sūtījumiem, kas tiks saņemti no valstīm ārpus ES, neatkarīgi no sūtījuma vērtības un neatkarīgi no tā, vai saņēmējs būs fiziska, vai juridiska persona, būs jānoformē importa muitas deklarācija. PVN par precēm būs jāmaksā, jau sākot ar pirmo centu. Lai nodrošinātu ES normatīvo aktu prasību ieviešanu, Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (turpmāk – EMDAS) papildus esošajām importa muitas deklarācijām (standarta importa muitas deklarācija, importa muitas deklarācija pasta sūtījumiem) tiks ieviests jauns importa muitas deklarācijas veids – Importa muitas deklarācija pirkumiem līdz 150 EUR. Šī deklarācija būs jānoformē un jāiesniedz muitā šādos gadījumos: ja preču...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka no 2021. gada 1. jūlija Latvijā, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tiks atcelta atbrīvojuma no pievienotās vērtības nodokļa ( PVN) piemērošana precēm komerciālos sūtījumos. Pašlaik PVN nav jāmaksā par precēm sūtījumā, kas tiek saņemts no valsts ārpus ES, ja to vērtība nepārsniedz 22 EUR. Stājoties spēkā grozījumiem ES normatīvajos aktos, par visiem sūtījumiem, kas tiks saņemti no valstīm ārpus ES, neatkarīgi no sūtījuma vērtības un neatkarīgi no tā, vai saņēmējs būs fiziska, vai juridiska persona, būs jānoformē importa muitas deklarācija. PVN par precēm būs jāmaksā, jau sākot ar pirmo centu. Lai nodrošinātu ES normatīvo aktu prasību ieviešanu, Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS) papildus esošajām importa muitas deklarācijām (standarta importa muitas deklarācija, importa muitas deklarācija pasta sūtījumiem) tiks ieviests jauns importa muitas deklarācijas veids – Importa muitas deklarācija pirkumiem līdz 150 EUR. Šī deklarācija būs jānoformē un jāiesniedz muitā šādos gadījumos: ja preču...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka ievedmuitas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atbrīvojumu piemērošanas termiņš precēm, kas ir nepieciešamas un tiek ievestas no trešajām valstīm Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai, ir pagarināts līdz 2021. gada 30. aprīlim. Tas noteikts ar Komisijas 2020.gada 28.oktobra Lēmumu (ES) 2020/1573, ar kuru groza Lēmumu (ES) 2020/491 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2020. gadā. Iepriekš ar Eiropas Komisijas lēmumu bija noteikts, ka atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un PVN šādām precēm tiek piešķirts līdz šī gada 31.oktobrim. Imports, ko Eiropas Savienības dalībvalstis veikušas saskaņā ar Lēmumu (ES) 2020/491, ir devis labumu, nodrošinot dalībvalstīs valsts organizācijām un kompetento iestāžu apstiprinātām organizācijām piekļuvi trūkstošajām nepieciešamajām zālēm, medicīniskajam aprīkojumam un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Šādu preču tirdzniecības statistika liecina par to, ka importa apjoms joprojām ir liels. Tā kā Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits dalībvalstīs joprojām apdraud sabiedrības veselību un...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2020.gada 15.oktobrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas 2020.gada 21.oktobrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.204 un stājas spēkā 2021.gada 1.jūlijā. Galvenās izmaiņas Likumā ir veikti šādi būtiskākie grozījumi: ārpussavienības režīms tiek paplašināts uz jebkādiem pakalpojumiem; savienības režīms tiek paplašināts uz jebkādu pakalpojumu sniegšanu, preču tālpārdošanu ES teritorijā, kā arī preču piegādi ar saskarnes palīdzību; ieviests jauns importa režīms jeb īpašs režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai; ieviests īpašs PVN režīms importa par preču sūtījumiem deklarēšanai un samaksai. Likumā katra konkrētā režīma (ārpussavienības, savienības, importa) piemērošanai izveidoti atsevišķi panti, kuros vienuviet noteikts: personu loks, kuras var reģistrēties konkrētā režīma izmantošanai; reģistrācijas procedūra un termiņi, reģistrācijas iesniegumā konkrētā režīma izmantošanai norādāmā informācija; izslēgšanas no konkrētā režīma reģistra iemesli, PVN maksātāja pienākumi režīma piemērošanai; PVN deklarācijas iesniegšanas kārtība un nodokļa samaksas termiņš, kā arī deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā PVN maksātājs, kas...

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 123.panta piektās daļas mērķis ir noteikt pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas brīdi, nevis regulēt gadījumus, kad iekasējams pievienotās vērtības nodoklis. Proti, ja preces atrodas pagaidu uzglabāšanā vai tām piemēro muitas procedūru (izņemot muitas procedūru „laišana brīvā apgrozībā”) saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā, tad pievienotās vērtības nodokli aprēķina un iemaksā valsts budžetā tad, kad kļūst iekasējams ievedmuitas nodoklis - šādi secinājumi izriet no Augstākās tiesas Senāta 12. oktobra sprieduma (lieta Nr. A420240017, SKA-464/2020). Savukārt tiesiskais pamats pievienotās vērtības nodokļa iekasējamībai gadījumā, ja nav izpildīti kādi muitas procedūras nosacījumi, ir tad, ja pastāv risks, ka preces ir nonākušas Eiropas Savienības ekonomiskajā apritē, un tieši šādos gadījumos ir pamats piemērot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 123.panta piekto daļu, secināts spriedumā. Senāta izskatītais strīds bijis starp Valsts ieņēmumu dienestu un nodokļu maksātāju, kur pirmais vēlējies piemērot pievienotās vērtības nodokli, kā arī nokavējuma naudu, pamatojoties uz to, ka nodokļu maksātājam radies ievedmuitas nodokļa parāds,...

Esam namu apsaimniekošanas uzņēmums SIA «A», PVN maksātājs. Iedzīvotāji nolēma mājai veikt fasādes renovāciju, un SIA «A» rēķinā iedzīvotājiem klāt uzrādīja — uzkrājums remontdarbiem, piemēram, summa 1000 eiro bez PVN. Darbu veicēja SIA «B» apsaimniekotājiem izrakstīja rēķinu — reverso PVN. Mēs esam starpnieki. Vai mums PVN deklarācijā ir jāuzrāda šis darījums ar SIA «B»? Vai ir pareizi, ka iedzīvotājiem izrakstām rēķinā summu bez PVN? Kā pareizi grāmatvedībā uzrādīt starpnieka darījumus (siltums, elektroenerģija u.c.),un vai PVN deklarācijā tie arī ir jāliek? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk — PVN likums) 1. pantu starpnieks ir nodokļa maksātājs, kurš piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku vai faktisko pakalpojumu sniedzēju, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos. Starpnieks izraksta nodokļa rēķinu un saņem atlīdzību tikai par savu sniegto starpniecības pakalpojumu. Savukārt PVN likuma 6. panta 3. daļa noteikts, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājs, kas darbojas...

Kā atzīst Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas, nodokļu jomā visbiežākās nesaskaņas starp VID un nodokļu maksātājiem aizvien rada pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lietas. Kas tieši atšķiras VID un nodokļu maksātāju interpretācijā? Ieskats žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI oktobra numura lielajā intervijā ar VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktori Ingu Brutāni un viņas kolēģēm Ilonu Torgašovu, Samīti Kolneju, Daci Studenti un Sanitu Zviedri-Koņuševsku. Runājot par PVN lietām – kādi ir VID biežāk konstatētie pārkāpumi un kādi ir nodokļu maksātāju pretargumenti? PVN strīdi parasti saistīti ar priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām vai nulles procentu likmes nepamatotu piemērošanu. Ja PVN maksātājam veikts uzrēķins, tad parasti arguments ir, ka VID neesot iedziļinājies un sapratis tieši šī darījuma un komercdarbības jomas specifiku. Vēl apelē pie tā, ka VID neesot guvis pietiekamus pierādījumus tam, ka nodokļu maksātājs zināja vai tam vajadzēja zināt par darījuma partneru nodomiem. Tāpat kā argumentu min nepareizu tiesību normu interpretāciju. Gandrīz katrā sūdzībā tiek...

Ministru kabinets (MK) ārkārtas sēdē 30. septembrī izskatīja arī Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz no 2021. gada saglabāt COVID-19 izraisītās krīzes laikā noteikto 30 dienu termiņu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas izvērtēšanai un atmaksai, tādējādi veicinot savlaicīgu naudas līdzekļu atgriešanu PVN maksātājiem. Tāpat paredzēts no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim saglabāt PVN samazināto likmi piecu procentu apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem, vienlaikus nosakot sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Pasākums plānots, lai veicinātu augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstību, mazinātu ēnu ekonomiku, palielinātu legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju, kā arī veicinātu svaigu augļu, ogu un dārzeņu patēriņu. Spriežot pēc likumprojekta anotācijas, paredzētas vēl citas izmaiņas, kas skars PVN piemērošanu, kā, piemēram, mainītā regulējuma mērķis ir saskaņot PVN likuma regulējumu ar grozījumiem Iepakojuma likumā, ar kuriem ar 2021.gada 1.februāri ievieš obligāto depozīta sistēmu atkārtoti lietojamam un vienreiz lietojamam iepakojumam. Depozīta maksa netiks iekļauta pārdodamās preces ar PVN apliekamajā...

Saistībā ar Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par darījumu, kuriem piemērojams pievienotās vērtības nodoklis (PVN), veikšanas kārtību ar AK. Pēc pārejas perioda beigām ES noteikumi par PVN, ko piemēro pakalpojumiem, AK un tās teritorijā vairs nebūs saistoši. Sākot ar 2021.gada 1.janvāri, sniegtajiem un saņemtajiem pakalpojumiem ar AK PVN piemērošanas kārtība būs tāda, kāda tā noteikta ar trešajām valstīm un trešajām teritorijām. VID aicina uzņēmumus, kuri sniedz pakalpojumu AK vai saņem pakalpojumu no AK un plāno to turpināt arī pēc pārejas perioda, laikus iepazīties ar noteikumiem, ko piemēro pakalpojumiem, kurus sniedz trešajām valstīm/teritorijām un saņem no tām, kā arī veikt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz pakalpojumiem, uz kuriem attiecas īpašais PVN režīms jeb MOSS (Mini One Stop Shop/Mini vienas pieturas aģentūra). MOSS darījumi līdz 2020.gada 31.decembrim Nodokļa maksātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību Latvijā vai jebkurā citā ES dalībvalstī, kas ir reģistrēti MOSS kādā no ES dalībvalstīm...

2020. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas nosaka jaunu nodokļa piemērošanas kārtību preču piegādēm uz noliktavu citā dalībvalstī (call–off stock). Preču piegāde uz noliktavu (turpmāk arī — jaunais režīms) nozīmē situāciju, kad preču transportēšanas brīdī uz citu dalībvalsti piegādātājs jau zina tā preču pircēja identitāti, kuram šīs preces tiks piegādātas vēlākā posmā pēc tam, kad tās ievestas galamērķa dalībvalstī. Minētajam preču pircējam ir tiesības pašam izņemt preces no noliktavas, proti, ir noslēgts tā saucamais call–off stock līgums. Normatīvais regulējums preču piegādēm uz noliktavu (call–off stock) citā dalībvalstī Jaunais režīms paredz — ja nodokļa maksātājs preces, kas ir tā saimnieciskās darbības aktīvu daļa, pārvieto uz citu dalībvalsti, veicot preču piegādi uz noliktavu (call–off stock), šo pārvietošanu neuzskata par preču piegādi par atlīdzību. Pievienotās vērtības nodokļa likums Likuma pants Skaidrojums 8.1 pants Definīcija Par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību uzskata kustamas lietas — iekšzemes nodokļa maksātāja saimnieciskajā...

Lai varētu piemērot 0% likmi preču piegādēm ES teritorijā, nepieciešams sagādāt konkrētu pierādījumu kopumu. Par to, kādi tieši dokumenti nepieciešami, seminārā informējusi Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas Otrās metodikas nodaļas vadītāja Daiga Hvickoviča. Lai preču pārdevējs drīkstētu piemērot 0% PVN likmi preču piegāžu ES teritorijā darījumiem, jāievēro šādas pamatprasības: preču transporta pavaddokumentos un nodokļa rēķinā norādītais preču saņēmējs ir uzrādījis preču piegādātājam darījuma brīdī derīgu citas dalībvalsts nodokļa maksātāja (PVN) reģistrācijas numuru preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī, un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta pavaddokumenti Faktiski komersanta rīcībā jābūt pierādījumiem, ka preces patiešām transportētas no vienas ES dalībvalsts uz citu, turklāt preču pārdevējam jābūt vismaz diviem pierādījumiem izvešanas faktam. Pierādījumu dokumenti ES Regulā Nr. 282/2011 ir iedalīti divās grupās - A un B. A grupā ietilpst dokumenti tiešā saistībā ar preču nosūtīšanu vai transportēšanu: parakstīts CMR dokuments, kravas pavadzīme, kravaszīme,...

Latvijas uzņēmums (PVN maksātājs) iegādājas preces no Apvienotās Karalistes. Kā parādīt darījumus ar minēto valstu partneriem pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk — PVN) deklarācijā? Preces ir apliekamas ar PVN stardartlikmi, un tās ir nepieciešamas uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Vai PVN deklarācijas pirmā pielikuma otrajā sadaļā preču vērtība jānorāda ES valsts valūtā ar preču saņemšanas datumu vai rēķina datumu, ja pavadzīme ir saņemta EUR valūtā? Vai šajā gadījumā ir jābūt CMR pavadzīmei? Vēršam jūsu uzmanību, ka Apvienotā Karaliste (turpmāk — AK) ir izstājusies no Eiropas Savienības (turpmāk — ES) 2020. gada 31. janvārī, tātad tā ir uzskatāma par trešo valsti, bet no 2020. gada 1. februāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir spēkā tirdzniecības vienošanās, līdz ar to no 2020. gada 1. februāra līdz 31. decembrim AK ir noteikts pārejas periods (saskaņā ar Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 126. pantu), un līdz šā gada...

Publisku personu (valsts, pašvaldības iestādes), kā arī privātpersonu, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda valsts pārvaldes uzdevumus, veiktiem darījumiem standarta situācijās netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis. Tomēr ir gana daudz izņēmuma gadījumu, kad arī publiskām personām (un privātpersonām, kam deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi), PVN tomēr ir jāmaksā, skaidrots Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajā materiālā. Piemēram, atsevišķos gadījumos, ja atbrīvojums rada nozīmīgus konkurences izkropļojumus, nostādot neizdevīgā stāvoklī citas personas, kas ir PVN maksātāji, publiskās personas un privātpersonas, kuras pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, uzskata par nodokļa maksātājiem. Jāpiemēro PVN šādām darbībām Publisku personu uzskata par nodokļa maksātāju, ja tā veic šādas darbības: 1) sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus; 2) piegādā preces, tai skaitā ūdeni, gāzi, elektroenerģiju; 3) sniedz preču transporta pakalpojumus; 4) sniedz ostu vai lidostu pakalpojumus; 5) sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus; 6) veic lauksaimniecības intervences darījumus, pildot regulu nosacījumus par lauksaimniecības ražojumu tirgus kopējo organizāciju; 7) organizē...