PVN

Valdības sēdē 17. decembrī izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumu projekti, kas attiecas uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumu: "Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām""; "Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai". Izmaiņas attiecībā uz preču piegādēm uz noliktavu citā dalībvalstī Grozījumi MK noteikumos Nr.40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" mērķis ir saskaņot PVN deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanas kārtību atbilstoši grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājas spēkā ar 2020.gada 1.janvāri. Likumā veiktie grozījumi noteic jaunu PVN piemērošanas kārtību preču piegādēm uz noliktavu (“call of stock”) citā dalībvalstī, proti, šādi darījumi, ja tie notiek starp diviem reģistrētiem PVN maksātājiem, noteiktos apstākļos tiks uzskatīti par tādiem, kas ietver vienu piegādi, kura atbrīvota no PVN preču nosūtīšanas dalībvalstī, un vienu iegādi ES teritorijā tajā dalībvalstī, kurā atrodas noliktava....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2019. gada 28. novembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī. Ar grozījumiem likumā ir noteikta kārtība preču piegādei uz noliktavu citā dalībvalstī (“call of stock”), PVN piemērošana preču piegādes darījumos uz noliktavu citā dalībvalstī (“call of stock”) Preču piegāde uz noliktavu (“call of stock”) nozīmē situāciju, kad preču transportēšanas brīdī uz citu dalībvalsti piegādātājs jau zina tā preču pircēja identitāti, kuram šīs preces tiks piegādātas vēlākā posmā pēc tam, kad tās ievestas galamērķa dalībvalstī. Minētajam preču pircējam ir tiesības pašam izņemt preces no noliktavas, proti, ir noslēgts tā saucamais “call of stock” līgums. Preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī neuzskata par preču piegādi par atlīdzību, ja tiek izpildīti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteiktie nosacījumi: komersants vai trešā persona, kas rīkojas viņa vārdā, nosūta vai transportē preces uz citu dalībvalsti, lai tās vēlākā posmā un pēc ievešanas...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka ar 2019. gada 28. novembra grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī, Pievienotās vērtības nodokļa likums ir papildināts ar jaunu 43.1 pantu, kas nosaka PVN 0% likmes piemērošanas nosacījumus darījumu ķēdē. Darījumu ķēde ir tādas secīgas preču piegādes ES teritorijā, uz kurām attiecas viena transportēšana. PVN atbrīvojumu (0% likmi) preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā ir tiesības piemērot tikai vienam ķēdes posmam. PVN 0% likmi piemēro darījumu ķēdes starpniekam veiktajai preču piegādei. Darījumu ķēdes starpnieks ir preču piegādātājs darījumu ķēdē, kas nosūta vai transportē preces uz citu dalībvalsti pats, vai arī ar trešās personas starpniecību, kura darbojas viņa vārdā, un kas nav pirmais preču piegādātājs darījumu ķēdē. PVN 0% likmes piemērošana kāda darījumu ķēdes posmam ir atkarīga no darījumu ķēdes starpnieka izvēles, kādu PVN reģistrācijas numuru tas paziņos preču piegādātājam. PVN reģistrācijas numura lietošana Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikts, ka PVN atbrīvojuma piemērošanai ir ieviests...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vasarā ir aktīvi strādājis un publicējis vairākas uzziņas par aktuāliem nodokļu maksātāju jautājumiem par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu. Par uzziņu saturu – šajā rakstā. Par PVN un UIN piemērošanu patapinātas reprezentatīvas automašīnas degvielas un remonta izdevumiem VID 19.07.2019. uzziņā Nr. 30.1–8.7/ 252214 ir sniegtas atbildes uz nodokļu maksātāja (iesniedzējs) jautājumu par situāciju, kurā iesniedzējs savā saimnieciskajā darbībā izmanto no citas juridiskas personas patapinātu automašīnu, kas patapinājuma devēja grāmatvedībā tiek uzskaitīta kā reprezentatīva automašīna saskaņā ar UIN likuma 1. panta 17. punktu. Iesniedzējs ir uzdevis VID jautājumus par to, vai šajā gadījumā arī iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē automašīna būtu jāuztver kā reprezentatīva automašīna, t.i., visas izmaksas par degvielu un remontu jāiekļauj iesniedzēja ar saimniecisko darbību nesaistītajās izmaksās un tam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli, jo nepastāv PVN likuma 100. panta 3. daļā1 minētie izņēmumi. Saskaņā ar uzziņu VID uzskata, ka gadījumā, ja iesniedzējs savā saimnieciskajā...

Atgādinām, ka reģistrētiem iekšzemes pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem, sākot ar 2020. gada 1.janvāri, veiktajām būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras (turpmāk –preču) piegādēm būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. To paredz Eiropas Komisijas lēmums, ka Latvijai netiks piešķirta atļauja ieviest apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm. Valsts ieņēmumu dienests skaidro: ja klients (reģistrēts PVN maksātājs) 2020.gadā piegādātājam atgriezīs preci, kura saņemta saskaņā ar 2019.gadā izrakstīto PVN rēķinu un kurai 2019.gadā bija piemērojama Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība un šī atgriešana nebūs saistīta ar piegādātās preces bojājumiem, cenu samazinājumu vai pirkuma anulēšanu, tad šāds darījums pēc ekonomiskās būtības būs preču atpakaļ pārdošana nevis preču atgriešana. Līdz ar to klientam par preces atpakaļ pārdošanu jāizraksta PVN rēķins, piemērojot vispārīgo PVN maksāšanas kārtību. Ja klients (reģistrēts PVN maksātājs) 2020.gadā piegādātājam atgriezīs preci, kura saņemta saskaņā ar 2019.gadā...

Atgādinām, ka pēc Eiropas Komisijas lēmuma Latvijai netiks piešķirta atļauja ieviest apgriezto jeb reverso pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm. Šīm preču grupām reversā PVN maksāšanas kārtība tiek atcelta ar 2020. gada 1. janvāri. Valsts ieņēmumu dienests (VID) saistībā ar minēto PVN piemērošanas pāreju informē par PVN piemērošanu dažādās situācijās 2020.gadā. Darījuma brīdi un tā deklarēšanas brīdi PVN deklarācijā nosaka vairākas Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas, piemēram, 31.pants, 84.pants, 97.pants, 120.pants, 124.pants u.c. Tādējādi katram konkrētajam darījumam PVN ir jāpiemēro atbilstoši to normatīvo aktu redakcijām, kas ir spēkā darījuma brīdī Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē –identiski kā tas bija pirms būvizstrādājumu un sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādei tika ieviesta apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība vai, kad mainījās PVN standartlikmes. Reģistrētiem iekšzemes PVN maksātājiem, sākot ar 2020. gada 1.janvāri, savām veiktajām būvizstrādājumu un sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras...

Eiropas Komisija nav piešķīrusi atļauju Latvijai ieviest apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumiem un sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektriskajai aparatūrai, līdz ar to, sākot no 2020.gada 1.janvāra komersantiem, kuri veic minēto preču piegādes, būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. 2019. gada 30. maijā ir pieņemti vairāki būtiski grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, to skaitā apgrieztās jeb reversās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtības atcelšana būvizstrādājumiem un sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektriskajai aparatūrai no 2020.gada 1.janvāra. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142. un 143.5 pantā noteiktais īpašais PVN piemērošanas režīms būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm būs spēkā tikai līdz 2019.gada 31.decembrim. Ņemot vērā minēto, visiem komersantiem, kuri veic jebkāda veida būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādes, sākot no 2020.gada 1.janvāra būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. VID atgādina, ka katram konkrētajam darījumam tiek piemēroti tie normatīvie akti, kas Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē ir...

Ar valdībā 15. oktobrī izskatītajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā tiek plānots mainīt kārtību, kādā, piegādājot preces Eiropas Savienības iekšienē uz citas dalībvalsts noliktavu, notiek reģistrācija valstu PVN maksātāju reģistros. Grozījumu pieņemšanas gadījumā, veicot preču piegādi uz citas dalībvalsts noliktavu, izpildoties noteiktiem nosacījumiem, preču piegādātājam vairs nebūs jāreģistrējas otras dalībvalsts PVN maksātāju reģistrā. Grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimā. Pašreizējā kārtība Saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem ES PVN noteikumiem PVN maksātājs, kurš savas preces pārvieto uz citu dalībvalsti novietošanai noliktavā, ir veicis preču piegādi, kas atbrīvota no PVN nosūtītāja dalībvalstī. Preču ierašanās citā dalībvalstī nozīmē iegādi ES teritorijā, ko veicis preces nosūtījušais PVN maksātājs un uz kuru attiecas PVN saistības šajā otrajā dalībvalstī. Uzņēmumam, kurš ir pārvietojis preces, ir jābūt reģistrētam PVN nolūkā galamērķa dalībvalstī, lai savā PVN deklarācijā varētu deklarēt preču iegādi ES teritorijā. Kad preces tiek izvestas no noliktavas un piegādātas pircējam, notiek otra piegāde, kuras vieta ir tā dalībvalsts, kurā...

Eiropas Komisija ir publicējusi ziņojumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) “plaisu” jeb starpību starp prognozētajiem un faktiski iekasētajiem PVN ieņēmumiem. Gan pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID), gan Eiropas Komisijas pētījuma PVN plaisa samazinās, ko sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, taču īpaši pozitīvi to ietekmē pašu problemātisko nozaru iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un godīgu konkurenci vērstā rīcība, informē VID. No 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm, PVN plaisa ir samazinājusies 25 valstīs, bet palielinājusies trijās valstīs. Šāda pozitīva tendence Eiropas mērogā skaidrojama ar 2017.gada iekšzemes kopprodukta (IKP, faktiskajās cenās) pieaugumu par 2,5%. Būtisks IKP pieauguma ietekmējošais faktors ir mājsaimniecību gala patēriņš. Kā liecina VID veiktā plaisas analīze, nedeklarētās PVN saistības ir zināmā mērā atgriezenisks rādītājs IKP dinamikai. Tātad labvēlīga ekonomiskā situācija sekmē nodokļu plaisu samazināšanos un otrādi – pastāv būtiski PVN plaisas pieauguma riski ekonomisko krīžu periodos. Būtiskākie PVN plaisas samazinājumi novēroti Maltai, Polijai un Kiprai. Zemākās PVN plaisas novērotas Kiprai (0,6%), Luksemburgai (0,7%)...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau sesto gadu veic tā saucamās nodokļu plaisas novērtējumu. Nodokļu plaisa – tās ir nodokļu summas, kuras nodokļu maksātāji nedeklarē vai pat deklarē, taču tā arī valsts budžetā nesamaksā. Jaunākais VID veiktais PVN plaisas pētījums par 2018.gadu kopumā liecina, ka PVN plaisai ir tendence samazināties jau kopš 2010.gada. To sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, taču īpaši pozitīvi to ietekmē pašu problemātisko nozaru iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un godīgu konkurenci vērstā rīcība. Saskaņā ar VID aprēķiniem 2018.gadā PVN plaisa veidoja 10,2%, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados. Piemēram, 2017.gadā tā bija 12,1%, bet 2016.gadā – 12,3%. Tas ir visnotaļ labs radītājs, gan ņemot vērā PVN plaisas apmēru citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan PVN plaisas apmērus Latvijā iepriekšējos gados. Īpaši pozitīvi vērtējams ir tas, ka būtiski mazinājusies vispār nedeklarētās PVN summas, proti, ja vēl 2016. gadā vispār netika deklarēti 216,52 miljoni eiro un 2017.gadā 237,36 miljoni...

Kā liecina pētījums, ar ko 5. septembrī nāk klajā Eiropas Komisija, ES dalībvalstis 2017. gadā zaudēja (neguva) ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gandrīz 137 miljardu eiro apmērā. Tā saucamais “PVN iztrūkums” jeb kopējā starpība starp paredzamajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto summu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir nedaudz samazinājusies, tomēr tā joprojām ir ļoti liela. EK pētījumā arī norādīts, ka PVN plaisa Latvijā ir nevis samazinājusies, bet pieaugusi. Komisijas ieskatā ir vajadzīga visaptveroša ES PVN noteikumu reforma, kas tika ierosināta jau 2017. gadā, un ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm, lai cīnītos pret krāpšanu PVN jomā, un, lai noteikumi būtu funkcionāli arī tādiem uzņēmumiem un tirgotājiem, kuri darbojas likumīgi. PVN iztrūkums parāda PVN izpildes un atbilstības nodrošināšanas pasākumu efektivitāti katrā dalībvalstī, jo tas sniedz aplēsi par ieņēmumu zaudējumiem, kuru iemesls ir krāpšana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešana, bankroti, finanšu maksātnespējas gadījumi, kā arī nepareizi aprēķini. Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas...

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājās spēkā šāgada jūlijā, paredz Valsts ieņēmumu dienestam plašākas tiesības izslēgt no VID PVN maksātāju reģistra tādus PVN maksātājus, kuri savās PVN deklarācijās sešu mēnešu periodā nav norādījuši nevienu darījumu vai arī veikuši visu uzņēmuma amatpersonu nomaiņu (PVN likuma 83.4. un 83.5. pants). Papildus tam, lai nepieļautu nodokļa krāpniecības shēmās izmantot jau reģistrētu PVN maksātāju reģistrācijas numurus, VID ir noteikts pienākums līdz 2019. gada 20. septembrim no PVN maksātāju reģistra izslēgt neaktīvos uzņēmumus, t.i., tādus, kas laika posmā no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam savā PVN deklarācijā nav norādījuši nevienu ar PVN apliekamu darījumu (PVN likuma Pārejas noteikumu 35. punkts). Likumā noteiktajā procedūrā noteikts, ka VID vispirms nodokļa maksātājam nosūta rakstveida brīdinājumu, kurā informē par savām tiesībām izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no VID PVN reģistra, vienlaikus aicinot nodokļa maksātāju sniegt rakstveida skaidrojumu par minētās situācijas faktiskajiem apstākļiem. Ja 20 darbdienu laikā pēc...

Kā nosakāma elektronisko pakalpojumu piegādes vieta saskaņā ar jaunākajām PVN regulējuma izmaiņām? Skaidro INA SPRIDZĀNE, sertificēta nodokļu konsultante Elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma sniegšanas vieta, ja tas sniegts personai, kura nav nodokļa maksātāja, ir šīs personas mītnes vieta vai deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta (PVN likuma 27. panta 1. daļa). Kā zināms, uzņēmumi, kuri sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtos pakalpojumus personām, kas nav nodokļa maksātājas, var nereģistrēties katrā dalībvalstī PVN maksāšanas nolūkam, ja tie ir izvēlējušies izmantot īpašu PVN režīmu PVN deklarēšanai un maksāšanai - mini vienas pieturas aģentūru (MOSS režīms). Lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem un veicinātu it īpaši mazu un vidēju uzņēmumu iesaisti pārrobežu e-komercijas darījumos, no 2019. gada 1. janvāra stājās spēkā grozījumi direktīvā, ar kuriem tika noteikta robežvērtība ES iekšienē veiktajiem darījumiem 10 000 eiro apmērā, kuru nepārsniedzot, tādu pakalpojumu, uz ko var attiecināt īpašu PVN režīmu elektroniskajiem pakalpojumiem,...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā vaučeriem, kas izsniegti, sākot ar 2019. gada 1. jūliju, jāņem vērā Padomes 2016.gada 27.jūnija Direktīva (ES) 2016/1065. Valsts ieņēmumu dienests skaidrojis būtiskākās nianses, kas jāņem vērā, piemērojot PVN vairāku mērķu vaučeriem. PVN aprēķina brīdis Vairāku mērķu vaučera pārdošana nav PVN objekts, tas ir, vairāku mērķu vaučeriem PVN nepiemēro, kad tie maina īpašniekus. PVN tiem tiek piemērots tikai tad, kad notiek faktiskā preču nodošana vai faktiskā pakalpojumu sniegšana apmaiņā pret vairāku mērķu vaučeru, ko preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs pieņem kā atlīdzību vai daļēju atlīdzību. Ar PVN apliekamā vērtība Ar PVN apliekamā vērtība ir: atlīdzība par vairāku mērķu vaučeru, atskaitot PVN summu, vai naudas vērtība, kas norādīta vairāku mērķu vaučerā vai ar to saistītajos dokumentos, atskaitot PVN summu. Norādīšana PVN deklarācijā PVN, kas aprēķināms par darījumu, kurā izmanto vairāku mērķu vaučeru, norāda tā taksācijas perioda PVN deklarācijā, kurā šis vaučers ir pieņemts kā atlīdzība vai daļēja atlīdzība apmaiņā...

Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā skaidro pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu vaučeriem atsevišķām nestandarta situācijām. PVN rēķina izrakstīšana komisijas maksai (izplatīšanas pakalpojumam) par vaučera piegādi Komisijas maksa, ja tāda tiek iekasēta par vaučera piegādi, pēc ekonomiskās būtības ir atsevišķs pakalpojums, par ko izrakstāms atsevišķs PVN rēķins. Viena mērķa vaučera pārdošanas gadījumā atsevišķu rēķinu par komisijas maksas iekasēšanu var neizrakstīt, bet iekļaut to izrakstītajā PVN rēķinā par viena mērķa vaučera piegādi, norādot šo pakalpojumu atsevišķi. 12.piemērs SIA “A” augustā iegādājas vairāku mērķu vaučeru (dāvanu karti), par 50 euro (PVN rēķins netiek izrakstīts). SIA “A” septembrī tālāk pārdod šo vairāku mērķa vaučeru (dāvanu karti) galapatērētājam, piemērojot komisijas maksu 4,13 euro un no tās aprēķināto PVN 0,87, kopā 5 euro. SIA “A” par veikto vairāku mērķa vaučera piegādi PVN rēķinu neizraksta, savukārt par komisijas maksas iekasēšanu izraksta PVN rēķinu. SIA “A” vairāku mērķu vaučera (dāvanu kartes) pārdošanas darījumu PVN deklarācijā nenorāda. SIA “A” septembra PVN deklarācijā...