PVN

Transfertcenu noteikšana un to periodiska koriģēšana starp saistītiem uzņēmumiem ir ierasta starptautiskā biznesa prakse, tomēr tā bieži rada jautājumus par precīzu nodokļu piemērošanu un darījumu atspoguļošanu finanšu pārskatos. Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā nesenajā uzziņā ir sniedzis būtisku skaidrojumu par to, kādos gadījumos transfertcenu korekciju rezultātā gūtie ieņēmumi ir vai nav apliekami ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un kurā peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī tie ierakstāmi.Konkrētajā gadījumā uzņēmums, kas nodarbojas ar gāzes atsperu ražošanu, veica transfertcenu korekcijas saviem saistītajiem uzņēmumiem Zviedrijā, Dānijā un Lielbritānijā, pamatojoties uz darījumu tīrās peļņas metodi. Uzņēmums izrakstīja rēķinus par kopējo summu 144 000 eiro apmērā, lai saskaņā ar grupas transfertcenu politiku sasniegtu plānoto operatīvās peļņas normu. Būtiski, ka šie rēķini netika izrakstīti par kādu konkrētu papildu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, bet gan kā finanšu korekcija peļņas rādītāju izlīdzināšanai.Analizējot situāciju no PVN piemērošanas aspekta, VID norādīja, ka ar nodokli apliekami darījumi ir preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nesen publicētā uzziņā ir sniedzis būtisku skaidrojumu uzņēmējiem, kuri plāno preču izplatīšanu caur klientu mazumtirdzniecības vietām, izmantojot tā dēvēto "realizācijas" modeli. Šī situācija aktualizējās, kad kāds vairumtirdzniecības uzņēmums vērsās pēc skaidrojuma par plānoto sadarbības shēmu, kurā preces tiktu piegādātas klientiem, saglabājot īpašuma tiesības un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rēķinus izrakstot tikai reizi mēnesī par faktiski pārdoto apjomu. Uzņēmēja iecere paredzēja, ka sākotnējā preču nodošanas brīdī PVN netiktu maksāts un klients neatskaitītu priekšnodokli, jo preces paliktu piegādātāja uzskaitē līdz pat to pārdošanai gala patērētājam.Tomēr VID savā atbildē uzsver, ka Pievienotās vērtības nodokļa likums neparedz tādu atsevišķu darījumu veidu kā "preču nodošana uz realizāciju", kam tiktu piemēroti īpaši noteikumi. Dienests norāda, ka jebkuram šādam darījumam ir piemērojamas vispārējās likuma normas par preču piegādi, kas definē preču piegādi kā īpašuma tiesību nodošanu citai personai, lai tā varētu ar lietu rīkoties. Lai gan uzņēmums plānoja juridiski saglabāt īpašuma tiesības, nodokļu piemērošanas jomā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir publicējis aktuālāko metodiskā materiāla versiju par nodokļiem no nekustamā īpašuma izīrēšanas un iznomāšanas, kurā iestrādātas būtiskas izmaiņas, kas stājušas spēkā līdz ar 2026. gada aprīli. Salīdzinājumā ar iepriekšējo materiālu, kas tika aktualizēts 2025. gada novembrī, jaunākajā dokumentā ir veiktas vairākas svarīgas korekcijas, kas ietekmē gan pašnodarbināto maksājumus, gan ienākumu deklarēšanas kārtību.Būtiskākās izmaiņas saistībā ar minimālās algas pieaugumuGalvenais iemesls materiāla aktualizācijai ir minimālās mēneša darba algas palielināšanās. Ja 2025. gadā minimālā alga bija 740 eiro, tad no 2026. gada tā ir pieaugusi līdz 780 eiro. Tā kā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekts ir tieši saistīts ar minimālās algas apmēru, jaunajā materiālā ir:precizēts VSAOI iemaksu apmērs pašnodarbinātajiem – nekustamā īpašuma apsaimniekotājiem. Tagad, ja ienākumi mēnesī sasniedz 780 eiro, VSAOI 26,59 % apmērā jāveic vismaz no šīs summas (iepriekš – no 740 eiro);atjaunoti aprēķinu piemēri, kuros iestrādāta jaunā 780 eiro likme, palīdzot nodokļu maksātājiem precīzāk izprast savas saistības...

Piedāvājam iepazīties ar lauku tūrismā iesaistīto uzņēmēju organizācijas viedokli par situāciju par nodokļu regulējumu, sodiem, valsts un mazo uzņēmēju sadarbību. Šo viedokli lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” pauda Saeimas komisijas sēdē.Pievienotās vērtības nodokļa likums nosaka, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrā nav jāreģistrē uzņēmējdarbība, ja gada apgrozījums izmitinātājam nepārsniedz 50 000 EUR. Ar šādu domu labticīgi savu mazo uzņēmējdarbību veica daudzi vismazākie uzņēmēji, izmitinot viesus, piemēram, vasaras sezonā pāris istabās vai atpūtas namiņos. Līdz 2017. gadā aktualizējās jautājums par prasību aprēķināt un nomaksāt PVN gadījumos, kad tūrisma mītne ievietojusi informāciju par sevi ārvalstīs reģistrētos rezervēšanas portālos (piemēram, Booking.com), un portāls izrakstīta rēķinu par savu sniegto pakalpojumu. Praksē tas nozīmēja absurdu situāciju: PVN jāmaksā no visiem ieņēmumiem - arī tādiem, kam nav saistības ar ārvalstīs reģistrētu rezervācijas platformu izmantošanu, palielinot pakalpojuma cenu klientam un uzliekot nesamērīgu administratīvu grāmatvedības slogu, kas iet līdzi PVN reģistrācijai, vismazākajiem uzņēmējiem. Mazajiem viesu izmitinātājiem un pakalpojumu sniedzējiem reģionos...

Finanšu ministrija (FM) neatbalsta Saeimā virzītos likumprojektus par grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, ar kuriem paredzēts ar atpakaļejošu datumu atbrīvot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājus no nodokļa saistībām par iepriekšējiem periodiem, ja tie līdz 2025. gada 1. jūlijam, saņemot pakalpojumus no ārvalstu komersantiem, nebija reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā.FM atzinumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai skaidro, ka līdzšinējais regulējums ir bijis skaidrs un paredzējis pienākumu reģistrēties VID pirms darījumu veikšanas, ja tiek veikti ar PVN apliekami darījumi vai saņemti pakalpojumi no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts komersantiem. Ministrijas ieskatā tas izslēdz iespēju likumā noteikt atbrīvojumu par iepriekš neizpildītām nodokļu saistībām.Tāpat ministrija uzsver, ka atpakaļejoša atbrīvojuma ieviešana nonāktu pretrunā nodokļu neitralitātes, vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās paļāvības principiem, jo lielākā daļa PVN maksātāju, saņemot pakalpojumus no ārvalstu komersantiem, savu reģistrācijas pienākumu ir izpildījuši un PVN nomaksājuši. FM norāda - ja atbrīvojums tiktu piemērots vienai nodokļu maksātāju grupai, tad,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis būtisku skaidrojumu par to, kā nodokļu kontekstā vērtējami starptautiskajā tirdzniecībā ierastie maksājumi par ietaupīto laiku jeb tā saucamais despatch. Šis jautājums kļuva aktuāls pēc kāda kravu pārkraušanas uzņēmuma (SIA “Y”) iesnieguma, kurā tika lūgts skaidrot, vai šāda samaksa ir uzskatāma par pakalpojumu vai arī tā ir ar nodokli neapliekama kompensācija.Strīda būtība: pakalpojums vai kompensācija?Uzņēmums, kas nodarbojas ar kravu pārkraušanu terminālī, norādīja, ka nozares prakse paredz divus pretējus jēdzienus: dīkstāves maksu (demurrage), ko maksā par laika pārtēriņu, un samaksu par ietaupīto laiku (despatch), ko saņem, ja darbi tiek paveikti ātrāk.Iesniedzējs argumentēja, ka despatch nav uzskatāms par atsevišķu pakalpojumu, bet gan par kompensāciju, kas rodas dažādu, bieži vien no uzņēmuma neatkarīgu, apstākļu sakritības dēļ (piemēram, laika apstākļi, kravas īpatnības vai tehnikas pieejamība). Tā kā šis maksājums nav tieši regulēts Latvijas likumdošanā un starptautiski bieži tiek klasificēts kā kompensācija, uzņēmums uzskatīja, ka tam nav jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis (PVN).VID...

Ministru kabinets apstiprinājis izmaiņas kārtībā, kas regulē samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu marķētai dīzeļdegvielai lauksaimniecības vajadzībām. Izmaiņas paredz ieviest elastīgāku pieeju minimālo ieņēmumu kritērija piemērošanai lauksaimniekiem, kuri piesakās marķētās dīzeļdegvielas saņemšanai 2026./2027. saimnieciskajā gadā. Ministru kabineta 2026. gada 10. martā noteikumi Nr. 126 "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 194 "Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem" izstrādāti, ņemot vērā pēdējo gadu nelabvēlīgos klimatiskos apstākļus, kas būtiski ietekmējuši lauksaimniecības ražošanu un saimniecību ieņēmumus. Pēdējos gados nozare piedzīvojusi gan salnas, sausumu, vētras un krusu, gan ilgstošas lietavas un plūdus, kas daudzviet būtiski samazināja ražas apjomu un kvalitāti. Ņemot vērā šos apstākļus, daļai saimniecību lauksaimnieciskās ražošanas ieņēmumi kādā no gadiem nesasniedza noteikto slieksni, kas nepieciešams, lai Lauku atbalsta dienests (LAD) piešķirtu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien nolēma rakstīt vēstuli Ministru kabinetam, aicinot iesaistīties risinājuma meklēšanā Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma piemērošanā attiecībā uz pārrobežu platformu pakalpojumu izmantošanu, īpašo PVN režīmu un situāciju, kas radusies saistībā ar nodokļu nomaksas kārtību.Budžeta komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas priekšsēdētāja Linda Matisone (AS) sēdē uzsvēra, ka patlaban tā ir daudzu uzņēmēju problēma. Saistībā ar jaunā PVN regulējuma un īpašā PVN maksāšanas režīma ieviešanu, kas stājās spēkā no 2025. gada 1. jūlija, uzņēmējus, kuri tajā reģistrējās, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina par trīs gadiem samaksāt nokavēto PVN no visa apgrozījuma."Neviens vairs negrib reģistrēties īpašajā PVN režīmā, jo saprot, ka tiks sodīti par iepriekšējo periodu," sacīja Matisone. Viņa informēja, ka saņemts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšlikums noteikt vienreizīgu pārejas risinājumu.Savukārt VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe komisijas sēdē uzsvēra, ka jau no 2010. gada 1. janvāra PVN likumā tika ieviesta prasību reģistrēties PVN reģistrā pilnīgi visiem, kas veic...

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācija aicina Saeimu labot Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumu attiecībā uz pārrobežu platformu pakalpojumu izmantošanu, lai mazinātu birokrātisko slogu mazajiem uzņēmējiem un maksātnespēju risku.Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 10. martā tiks skatīts jautājums par īpašo PVN režīmu un situāciju, kas radusies saistībā ar nodokļu nomaksas kārtību.Īpašā PVN reģistrācijas kārtība mazajiem uzņēmējiem, kas ir spēkā no 2025. gada 1. jūlija, paredz, ka PVN jāmaksā tikai par no Eiropas Savienības (ES) valstu platformu saņemtajiem pakalpojumiem vai precēm, nevis par pārdošanu. Taču pēc šīs jaunās kārtības stāšanās spēkā, tā rezultējusies ar pārlieku lielu birokrātisko slogu uzņēmējiem un ar nodokļa aprēķināšanu par visu apgrozījumu par pēdējiem trīs gadiem, norāda asociācija.Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas valdes locekle Tamāra Rubene uzskata, ka izveidojusies situācija apdraud tūkstošiem mazo uzņēmēju.Rubene skaidro, ka ļoti daudzi mazie uzņēmēji strādā tiešsaistē un saņem interneta platformu pakalpojumus - pārdošanas platformas, reklāmas, e-pastu pakalpojumus. "Ar atpakaļejošu datumu aprēķinātie...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā jaunākajā uzziņā ir sniedzis svarīgu skaidrojumu nekustamo īpašumu kopīpašniekiem, norādot, ka vienreizēja kompensācija par atteikšanos no autostāvvietas lietošanas tiesībām ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN).Darījuma būtība svarīgāka par formuSituācija, par kuru VID sniedza skaidrojumu, skāra kādu uzņēmumu, kas ir dzīvojamās mājas un zemesgabala kopīpašnieks. Starp kopīpašniekiem tika panākta vienošanās: viens no viņiem pastāvīgi atsakās no savām lietošanas tiesībām uz konkrētu pagalma autostāvvietu, bet otrs šīs tiesības pārņem, par to samaksājot vienreizēju kompensāciju 5 000 eiro apmērā.Lai gan iesniedzējs uzskatīja, ka šis darījums nav pakalpojums, jo netiek atsavinātas īpašuma domājamās daļas un netiek nodibinātas īres vai nomas attiecības, VID uzsvēra, ka nodokļu piemērošanā izšķirošais ir darījuma ekonomiskais saturs un būtība, nevis tikai juridiskā forma.Kāpēc tas ir pakalpojums?VID skaidro, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu par pakalpojuma sniegšanu uzskata arī saistības atturēties no kādas darbības vai rīcības, vai pieļaut to. Konkrētajā gadījumā kopīpašnieks, kurš saņem naudu, apņemas...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija aicina Finanšu ministriju (FM) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) divu nedēļu laikā rast risinājumu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanai īstermiņa izīrētājiem pārrobežu pakalpojumiem izmitināšanas biznesā, kuri izmanto platformas "Booking" un "Airbnb".Apakškomisijas vadītāja Linda Matisone (AS) sacīja, ka FM un VID jāatzīst līdz šim pieļautās komunikācijas kļūdas, jāizvērtē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana un jāatrod pragmatisks risinājums.Vienlaikus deputāts Andrejs Ceļapīters bija skeptisks par FM un VID spēju divu nedēļu laikā rast kādu risinājumu, tāpēc aicināja apakškomisiju jau tūlīt sākt gatavot grozījumus PVN likumā, nosakot, ka par PVN maksātāju reģistrējas tikai tie maksātāji, kuru apgrozījums pārsniedz 40 000 eiro vai 50 000 eiro līmeni. Pārējiem PVN būtu jāmaksā tikai no saņemtā pārrobežu pakalpojuma summas, savukārt, ja platforma ieturējusi PVN, tad izīrētājam tas nav jāmaksā.Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija saņēmusi daudzas vēstules no izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kurās teikts, ka izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji bažījas par periodu līdz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2025. gada 14. oktobrī ir sniedzis uzziņu (Nr. P005-17/8.6.1/64649) sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “A” (turpmāk – iesniedzēja) par Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma normu pareizu piemērošanu konkrētā tiesiskajā situācijā. Iesniedzēja un tiesiskās situācijas apraksts Iesniedzēja ir uzņēmums, kas dibināts 2001. gadā, un tā reģistrētā pamatdarbība ir sporta aprīkojuma mazumtirdzniecība (NACE 2.1. redakcija, 47.63). Iesniedzēja Latvijā darbojas kā Lielbritānijas uzņēmuma “Limited…” autorizētais pārstāvis (dīleris). Uzziņas pamatā bija gadījums, kad 2024. gadā Rīgā spēcīga negaisa laikā tika bojāta jahta, kas piederēja Lietuvas uzņēmumam “Z” UAB. Zibens spēriena rezultātā jahtai tika pilnībā bojāta elektronikas sistēma un visas dzinēja vadības iekārtas. Tā kā jahta bija apdrošināta, apdrošināšanas kompānija “H” ar aģentūras SIA “S” (turpmāk – Apdrošinātājs) starpniecību reģistrēja atlīdzības lietu. Iesniedzēja, kā “Limited…” autorizētais pārstāvis, tika piesaistīta zaudējumu novērtēšanai. Remontu tika nolemts veikt Lielbritānijā saskaņā ar jahtas ražotāja standartiem. Remonta darbus veic Lielbritānijas uzņēmums “K Limited”, kas sagādā arī detaļas un rēķinus...

Valdība 7. oktobra sēdē nolēma samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā pilotprojekta veidā no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam piemērot pienam, maizei, mājputnu gaļai un olām, lai mazinātu pārtikas cenu slogu uz iedzīvotāju pirktspēju. To paredz Zemkopības ministrijā (ZM) izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas vēl jāvērtē Saeimā. Tostarp samazinātais PVN tiks piemērots visa veida maizei, svaigam, sterilizētam vai pasterizētam pienam, izņemot ultrasterilizētam jeb sevišķi augstā temperatūrā sterilizētam pienam, svaigas atdzesētas mājputnu, tostarp vistu, tītaru, pīļu, zosu, pērļu vistiņu un paipalu, gaļai un mājputnu svaigām olām čaumalās. ZM lēmumu skaidro ar pēdējos gados Latvijā augušajām pārtikas cenām, ko galvenokārt izraisīja cenu kāpums pasaulē, energoresursu sadārdzinājums, transporta izmaksu palielināšanās un ģeopolitiskā nestabilitāte. Pārtikas produktu augsto cenu dēļ mājsaimniecību budžetā lielāko daļu izdevumu veido pārtikas iegāde, īpaši sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, uzsver ministrijā. Šīs izmaiņas PVN piemērošanā nākamgad samazinās valsts budžeta ieņēmumus par 15 miljoniem...

Grāmatām un preses izdevumiem, kas nav izdotas latviešu, Eiropas Savienības (ES) vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu valodās, no 2026. gada 1. janvāra varētu piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standarta 21% likmi, paredz valdībā atbalstītie Kultūras ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", par kuriem vēl būs jābalso Saeimā. Grozījumi paredz, ka līdzšinējā samazinātā likme 5% apmērā tiks piemērota tikai grāmatām un preses izdevumiem, kas izdoti vai publicēti valsts valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā vai noteiktās ES un starptautisko organizāciju oficiālajās valodās. Grozījumi izstrādāti, lai stiprinātu sabiedrības saliedētību, balstoties uz latviešu valodas politiku, un mazinātu nacionālās drošības riskus pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Plānots, ka likums stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī un tiks virzīts kopā ar valsts budžeta pavadošo likumprojektu pakotni. Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, galvenokārt šīs izmaiņas ietekmēs grāmatas un preses izdevumus krievu valodā. Komentējot šo ieceri, Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis iepriekš...

Ministru prezidente Evika Siliņa neoficiāli ir paziņojusi, ka koalīcijas partneri ir konceptuāli vienojušies par nākamā gada budžetu, kura prioritātes ir valsts drošība, atbalsts ģimeņu labklājībai un veselībai, kā arī investīcijas izglītībā. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis apstiprināja, ka ir panākta vienošanās samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pienam, maizei, olām un putna gaļai - 12%. Saeimā turpināsies diskusijas par iespēju šajā kategorijā iekļaut arī cūkgaļu. Tāpat tiks atcelta 75 centu maksa par recepšu zālēm, kuru cena nepārsniedz desmit eiro. Recepšu medikamentu jomā panākts kompromisa risinājums - PVN netiks samazināts. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens pieļāva, ka budžetu valdība varētu skatīt tuvākajās dienās. Lasiet arī: Paziņojums par pievienotās vērtības nodokļa nomaksu Iesniegumu automātiskai nodokļa atmaksai var iesniegt līdz 30. septembrim Izmaiņas skars nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu