PVN

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 3. jūnijā stājušies spēkā 2025. gada 27. maijā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta (MK) 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1514 "Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1514). Grozījumu mērķis ir aktualizēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas pieteikumā norādāmo informāciju, lai reģistrēts PVN maksātājs, kas veic saimniecisko darbību Latvijā, vai citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts reģistrēts PVN maksātājs saņemtu PVN atmaksu par atmaksas dalībvalsts teritorijā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem. Grozījumi MK noteikumos Nr. 1514 veikti atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 113. panta otrajai daļai un 114. panta otrajai daļai, lai pilnveidotu regulējumu daļā par citas ES dalībvalsts reģistrēta PVN maksātāja tiesībām saņemt PVN atmaksu. Grozījumi par PVN atmaksas pieteikumā norādāmo informāciju Atbilstoši veiktajiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta 3. punktu un Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumiem Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”, iesniedzēja lūdz sniegt uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu farmaceita pakalpojumiem, kas tiek sniegti aptiekā. Pielikumā iesniedzēja pievienojis VID iepriekš sniegto atbildi, kurā norādīts, ka farmaceita pakalpojumi neapliekas ar PVN. Tomēr, ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. pants nosaka, ka ar PVN neapliekami ir ārstniecības iestāžu sniegtie medicīnas pakalpojumi, bet aptiekas nav ārstniecības iestādes, rodas jautājums par to, vai farmaceita pakalpojumiem būtu jāpiemēro Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 3. punkta normu. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 3. punktu ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikti šādi medicīnas pakalpojumi: a) medicīnas pakalpojumi, ko nosaka Ministru kabinets un...

Finanšu ministrijā sagatavots un līdz 12. maijam nodots saskaņošanai grozījumu projekts Ministru kabineta (MK) 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 17). Ar rosinātajiem grozījumiem ir plānots precizēt MK noteikumu Nr. 17 2. un 3. pielikumu, pielāgojot tajā esošās reģistrācijas iesniegumu veidlapas 2024. gada 12. decembrī pieņemtajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likumā). Atbilstoši PVN likumam PVN maksātāju reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā (arī atbilstoši īpašajai reģistrācijas kārtībai), pamatojoties uz reģistrācijas iesniegumu. Saskaņā ar PVN likuma 66. panta astotajā daļā noteikto pilnvarojumu reģistrācijas iesniegumu veidlapu paraugus, to aizpildīšanas, parakstīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka valdības izdotie noteikumi. Ņemot vērā minēto, MK noteikumus Nr. 17 ir nepieciešams papildināt ar iesnieguma veidlapas paraugu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā īpašajā kārtībā. Īpašās reģistrācijas kārtības mērķis ir PVN nomaksa par saņemtajiem pakalpojumiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) martā aktualizējis informatīvo materiālu "Jautājumi un atbildes par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu". Sākotnēji šāds informatīvais materiāls bija sagatavots nu jau tālajā 2013. gadā un tiem, kuri to ir saglabājuši savos datoros, ir iespēja salīdzināt, kā šajos 12 gados ir mainījušās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma normas (pats jaunais likums stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī), ņemot vērā, ka pa pašiem gadiem tajā ir veikti grozījumi, ko paredz 27 likumi. Jaunākie - 2024. gada 4. decembra un 12. decembra grozījumi PVN likumā ir spēkā no 2025. gada 1. janvāra, turklāt atsevišķas regulējuma normas (likuma 34. panta vienpadsmitajā daļā, 57. panta 3.1 daļa, 59. panta devītā daļa, 66. panta 1.1 daļa, 73. panta 2.1 daļa, grozījumi šā likuma 86. panta pirmajā daļā, 93. panta astotā daļa un 139.2 pants) stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā. Tā, piemēram, sadaļā "Nodokļa maksātāja reģistrācija VID PVN maksātāju reģistrā" uz jautājumu "Vai Pievienotās vērtības...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka no 2025. gada 1. janvāra Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43. pants ir papildināts ar jaunu astoto daļu. Atbilstoši minētajām izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 0% likmi piemēro tādai preču piegādei, kuras ietvaros reģistrēts nodokļa maksātājs uz savstarpēji noslēgta līguma, preču nodošanas un pieņemšanas akta vai cita darījumu apliecinoša dokumenta pamata preces bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai (SLO), kas šīs preces: 1) eksportē no Eiropas Savienības (ES) teritorijas humānās palīdzības un labdarības ietvaros; 2) piegādā citas ES dalībvalsts atzītai struktūrai, kura tās eksportē no ES teritorijas humānās palīdzības un labdarības ietvaros (PVN likuma 43. panta astotā daļa). Tādējādi minētā norma paplašina Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.1 pantā noteikto. Ja uzņēmējs ziedo preces, kuru piegādei piemērojama PVN 0% likme saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.1 pantu vai Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43. panta astoto daļu, šādu preču piegādes uzskatāmas par ar PVN apliekamu darījumu, un...

Eiropas Savienības (ES) Padome 18. februārī oficiāli pieņēma jaunus noteikumus, kuru mērķis ir pašreizējos papīra sertifikātus, kurus izmanto, lai deklarētu atbrīvojumus no ES pievienotās vērtības nodokļa (PVN), aizstāt ar jaunu elektronisku veidlapu. "Mēs speram vēl vienu soli, lai vienkāršotu un digitalizētu mūsu PVN sistēmas. Jaunais sertifikāts būtiski samazinās birokrātiju," norādījis Andžejs Domaņskis, Polijas finanšu ministrs Papīra sertifikāti, kurus izmanto gadījumos, kad preces ir atbrīvotas no PVN, tiks aizstāti ar elektronisku veidlapu. Tas vienkāršos un racionalizēs procesu uzņēmumiem un administrācijām, kad šīs preces tiek importētas vēstniecību, starptautisku organizāciju vai bruņoto spēku vajadzībām. Jaunie pasākumi stāsies spēkā 2031. gada 1. jūlijā, kam sekos vienu gadu ilgs pārejas laiks, kurā dalībvalstis varēs izmantot gan elektronisko, gan papīra formātu. Nepieciešamās IT specifikācijas tiks apspriestas ekspertu grupās un noteiktas ar Komisijas īstenošanas aktiem. Komisija 2024. gada 8. jūlijā publicēja divus priekšlikumus, kuru mērķis ir aizstāt pašreizējo papīra formāta PVN atbrīvojuma sertifikātu ar elektronisko PVN atbrīvojuma sertifikātu: priekšlikumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par uzziņas pieprasījuma iesniedzēja šādu faktu aprakstu. SIA ”I” (turpmāk - Sabiedrība) apsaimnieko viesnīcas ēku Rīgā. Viesu izmitināšanas ēkā ir dažādi atsevišķi labiekārtoti apartamenti, kas aprīkoti ar visu nepieciešamo viesu izmitināšanai. Ēkas pirmajā stāvā ir iekārtota reģistratūra, kas darbojas 24 stundas diennaktī. Apartamentu izmantošanas (īres) periods var būt dažāds - no vienas dienas līdz vienam gadam vai ilgāk. Īres maksa ir noteikta kā maksājums par 24 stundu apartamenta lietošanu vai mēneša maksājums. Atsevišķos gadījumos klientiem tiek izrakstīti rēķini par komunālajiem pakalpojumiem, ja īres periods ir garāks par vienu mēnesi. Sabiedrība uzskata, ka pēc ekonomiskā satura un būtības sniedz divus atšķirīgus pakalpojumus: viesnīcas pakalpojumus un dzīvojamo telpu īres pakalpojumus iedzīvotājiem, kuriem īres līgumu termiņš ir garāks par gadu. Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 42. panta desmitajā daļā noteikts, ka nodokļa samazināto likmi 12% apmērā piemēro izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs, tai skaitā, dzīvokļos vai dzīvojamās mājās, ja...

Vairākas būtiskas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā stāsies spēkā no 2025. gada. Viena no svarīgākajām attiecas uz PVN reģistrācijas sliekšņa aprēķinu. Turpmāk 50 000 eiro sliekšņa aprēķinā jāņem vērā ne tikai ar PVN apliekamie darījumi, kā tas bija līdz šim, bet arī vairāki ar PVN neapliekamie darījumi. Tādēļ tiem uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kuri 2024. gadā veikuši ar PVN apliekamus darījumus un, iespējams, arī ar PVN neapliekamus darījumus (piemēram, darījumi ar nekustamo īpašumu, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi u.c.) un sasnieguši apgrozījumu 50 000 eiro, līdz 2025. gada 15. janvārim (ieskaitot) jāiesniedz iesniegums reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā. To var izdarīt, aizpildot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) dokumenta grupā Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas – Iesniegums rezidentu PVN reģistrācijai, datu maiņai vai izslēgšanai. 50 000 eiro slieksnis jāaprēķina kalendāra gadam (2024.gadam), nevis pēdējiem 12 mēnešiem. Ja iesniegums tiks iesniegts līdz 2025. gada 15. janvārim,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu: “AS (turpmāk – Sabiedrība) ir tai skaitā arī zemes nekustamā īpašuma Rīgā īpašnieks. Uz zemes gabala atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja (turpmāk - būve). Starp zemes īpašnieku un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem pastāv t.s. likumiskā zemes lietošanas tiesības, ko no 2022. gada 1. janvāra regulē Latvijas Republikas Satversmei neatbilstošais likums “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk Spēkā stāšanas likums). Sabiedrība ir sagatavojusi maksāšanas paziņojumus būves īpašniekiem (kopīpašniekiem) par zemes likumisko lietošanas maksu. Saskaņā ar Spēkā stāšanās likuma 38. panta otro daļu par maksāšanas paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu katrs būves īpašnieks (kopīpašnieks, dzīvokļa īpašuma īpašnieks) sedz zemes īpašnieka izmaksas 15 eiro apmērā, kas ir sedzamas kopā ar nākamo lietošanas maksas maksājumu (Spēkā stāšanās likuma 38. panta trešā daļa). Vienlaikus Spēkā stāšanās likuma 38. panta ceturtā daļa nosaka, ka,...

No 4. līdz 5. novembrim Briselē norisinās Eirogrupas sanāksme un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksme. Galvenie sarunu temati sanāksmēs būs eirozonas konkurētspēja un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) digitālajā laikmetā. ECOFIN sanāksmē plānots izskatīt tiesību aktu pakotni par PVN digitālajā laikmetā. Par vienu no pakotnes galvenajām prioritātēm ir noteikta PVN ziņošanas pienākumu modernizācija un e-rēķinu izrakstīšanas atvieglošana, ieviešot digitālu un reāllaika pārskatu sniegšanas pienākumu. Būtiski ir arī novērst nevienlīdzību PVN piemērošanā starp tradicionālajām un digitālajām nozarēm un pilnveidot esošā OSS (One Stop Shop) režīma piemērošanas nosacījumus. Eiropas Komisija sanāksmē informēs par aktuālajiem tiesību aktu priekšlikumiem finanšu pakalpojumu jomā un progresu to ieviešanā. Paredzēts pārrunāt arī ar ekonomikas atveseļošanos Eiropā saistītus jautājumus, tostarp Atveseļošanas fonda īstenošanas statusu un Padomes īstenošanas lēmumus. Latvijā līdz šā gada 16. oktobrim īstenošanā kopumā ir projekti par 1,52 miljardiem eiro (77,1% no pieejamā Atveseļošanas fonda finansējuma). Apjomīgākie projekti tiek īstenoti klimata pārmaiņu, nevienlīdzības mazināšanas,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par sekojošu situācijas aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu gadījumā, kad saimnieciskās darbības veicējs (SDV) izvēlas nodibināt zemnieku saimniecību (ZS). Kā SDV iesniedzējs reģistrēts kopš 2013. gada 31. janvāra, kā arī ir reģistrējies VID PVN maksātāju reģistrā. Ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem ir sasnieguši gandrīz 200 000 eiro un saimnieciskās darbības apjomu ir plānots kāpināt. Tā kā atbilstoši Komerclikuma nosacījumiem, fiziska persona kā SDV saimniecisko darbību drīkst veikt līdz noteiktam ieņēmumu apjomam, iesniedzējs plānojis dibināt ZS, kura turpinās to pašu saimnieciskās darbības veidu, ko SDV – lauksaimniecisko darbību. ZS darbībā paredzēts izmantot visus tos pašus aktīvus, kas tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā. Pēc ZS reģistrēšanas, tiks iesniegts pieteikums, lai reģistrētos par PVN maksātāju. Jaundibinātā ZS grāmatvedību kārtos divkāršā ieraksta sistēmā. Darbojoties kā SDV, iesniedzējs iegādājies dažādus pamatlīdzekļus, par kuriem PVN tika atskaitīts kā priekšnodoklis, ir veikti ieguldījumi nākamā gada ražai, kur...

Valdības sēdē 15. oktobrī izskatītais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" paredz virkni izmaiņu PVN piemērošanā dažādās situācijās. Pakalpojumu sniegšanas vieta kultūras un sporta pasākumiem Mūsdienu digitalizācija ir radījusi jaunu realitāti kultūras, sporta un izklaides pasākumiem – tie norisinās ne tikai fiziskā, bet arī virtuālā vidē. Taču Eiropas Savienības direktīva, kas regulē pakalpojumu sniegšanas vietu attiecībā uz PVN, attiecas tikai uz pasākumiem, kas notiek klātienē. Tas rada neskaidrību attiecībā uz PVN piemērošanu virtuāliem pasākumiem. Ar Direktīvas 2022/542 precizējumiem tiek noteikts, ka PVN par elektroniski sniegtiem kultūras, sporta un līdzīgiem pasākumiem tiek piemērots valstī, kurā atrodas pakalpojuma saņēmēja mītnes vieta vai dzīvesvieta. Līdz ar to ir izmaiņas PVN likumā, kas precizē šādu pakalpojumu aplikšanu ar nodokļiem. Pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšana elektronisko sakaru un apraides pakalpojumiem Elektronisko sakaru un apraides pakalpojumu sniedzēji, balstoties uz pieredzi starp valstīm, izteica nepieciešamību precizēt PVN likuma regulējumu attiecībā uz šo pakalpojumu sniegšanas vietu, jo pastāvošais tiesiskais regulējums nav...

No 2025. gada 1. janvāra stāsies spēkā jauna ES direktīva (Direktīva 2020/285), kas paredz būtiskas izmaiņas mazajiem un vidējiem (MVU) uzņēmumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā. Tā ļaus MVU izmantot PVN atbrīvojumu arī pārrobežu darījumos, mazinot administratīvās izmaksas un konkurences kropļojumus. Direktīva nosaka maksimālo PVN atbrīvojuma slieksni 85 000 eiro, savukārt Latvijā tas paliek 50 000 eiro. Tiks ieviests pārejas periods MVU, kuri pārsniedz šo slieksni, dodot tiem iespēju reģistrēties kā PVN maksātājiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nākamajā kalendārajā gadā. To paredz valdības sēdē 15. oktobrī izskatītais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Pašlaik Latvijā un citās ES dalībvalstīs MVU ir tiesības nereģistrēties kā PVN maksātājiem, ja to ar PVN apliekamo darījumu apgrozījums pēdējo 12 mēnešu laikā nepārsniedz noteiktu slieksni. Latvijā šis slieksnis ir 50 000 eiro. Tomēr šāds atbrīvojums attiecas tikai uz iekšzemes darījumiem, un MVU, kas veic darījumus ar citām ES dalībvalstīm, nevar izmantot šo atvieglojumu – tiem ir jāmaksā...

Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz atvieglot un vienādot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). To paredz Eiropas Savienības (ES) Direktīvas prasības. Ar likuma grozījumiem tiek pārskatīts esošais atvieglojums, kas ļauj MVU, ievērojot noteiktu slieksni, nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN. Pašlaik MVU var piemērot atbrīvojumu nemaksāt PVN līdz noteiktam slieksnim tikai savā valstī. Savukārt pēc likuma grozījumiem MVU, kas veic ar PVN apliekamus darījumus arī citās ES dalībvalstīs, būs tiesīgs piemērot attiecīgās ES dalībvalsts PVN atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, kā to ir noteikusi konkrētā ES dalībvalsts. Kā priekšnoteikums šādu tiesību īstenošanai būs MVU apgrozījums, kas nevar pārsniegt attiecīgās ES dalībvalsts atbrīvojuma slieksni un kopējo apgrozījumu ES, kas ir noteikts 100 000 eiro apmērā. Šī kārtība būs attiecināma uz citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē, kā arī iekšzemes PVN maksātāji...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un virza saskaņošanai grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, lai arī turpmāk svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem piemērotu PVN samazinātu likmi. Šiem produktiem likmi 12% apmērā paredzēts piemērot līdz nākamā izvērtēšanas perioda beigām, proti, līdz 2028. gada 31. decembrim. Pasākumam uz valsts budžetu plānota negatīva ietekme – 2025. gadā 17,1 miljons eiro, 2026. gadā 19,1 miljons eiro, 2027. gadā 23,4 miljoni eiro, savukārt 2028. gadā 24 miljoni eiro. Tāpat FM pašlaik strādā pie izmaiņām citos normatīvajos aktos, kas sniegs atbalstu lauksaimniekiem. Tostarp paredzēts saglabāt vienu no atbalsta mehānismiem – ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neaplikt saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Atbrīvojums ir spēkā no 2013. gada un tā piemērošanas termiņš ir ticis regulāri pagarināts. Atbrīvojuma darbību paredzēts pagarināt vēl uz pieciem gadiem – līdz 2029. gadam, pēc tam atkārtoti vērtējot tā efektivitāti. Piedāvātais nodokļu izmaiņu scenārijs...