PVN

Grāmatām un preses izdevumiem, kas nav izdotas latviešu, Eiropas Savienības (ES) vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu valodās, no 2026. gada 1. janvāra varētu piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standarta 21% likmi, paredz valdībā atbalstītie Kultūras ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", par kuriem vēl būs jābalso Saeimā. Grozījumi paredz, ka līdzšinējā samazinātā likme 5% apmērā tiks piemērota tikai grāmatām un preses izdevumiem, kas izdoti vai publicēti valsts valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā vai noteiktās ES un starptautisko organizāciju oficiālajās valodās. Grozījumi izstrādāti, lai stiprinātu sabiedrības saliedētību, balstoties uz latviešu valodas politiku, un mazinātu nacionālās drošības riskus pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Plānots, ka likums stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī un tiks virzīts kopā ar valsts budžeta pavadošo likumprojektu pakotni. Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, galvenokārt šīs izmaiņas ietekmēs grāmatas un preses izdevumus krievu valodā. Komentējot šo ieceri, Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis iepriekš...

Ministru prezidente Evika Siliņa neoficiāli ir paziņojusi, ka koalīcijas partneri ir konceptuāli vienojušies par nākamā gada budžetu, kura prioritātes ir valsts drošība, atbalsts ģimeņu labklājībai un veselībai, kā arī investīcijas izglītībā. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis apstiprināja, ka ir panākta vienošanās samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pienam, maizei, olām un putna gaļai - 12%. Saeimā turpināsies diskusijas par iespēju šajā kategorijā iekļaut arī cūkgaļu. Tāpat tiks atcelta 75 centu maksa par recepšu zālēm, kuru cena nepārsniedz desmit eiro. Recepšu medikamentu jomā panākts kompromisa risinājums - PVN netiks samazināts. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens pieļāva, ka budžetu valdība varētu skatīt tuvākajās dienās. Lasiet arī: Paziņojums par pievienotās vērtības nodokļa nomaksu Iesniegumu automātiskai nodokļa atmaksai var iesniegt līdz 30. septembrim Izmaiņas skars nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu

No 2025. gada 1. jūlija īpašā kārtībā reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs (piemēram, nodarbojas ar sava dzīvokļa īslaicīgu izīrēšanu) no Nīderlandē reģistrēta nodokļa maksātāja (piemēram, Booking.com) saņem platformas izmantošanas pakalpojumu viesu izmitināšanai. Par 2025. gada jūliju saņemto pakalpojumu šis nodokļa maksātājs ir saņēmis rēķinu (komijas maksa u.c.) 10 EUR apmērā. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) darījumam nav piemērots. Kā aizpildīt un iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) paziņojumu un iemaksāt PVN valsts budžetā? Vispirms vēršam uzmanību, ka šādā kārtībā reģistrētiem nodokļa maksātājiem nav jāsniedz PVN deklarācija, bet aprēķināto PVN jāiemaksā valsts budžetā, iesniedzot paziņojumu par PVN samaksu. Īpašā kārtībā reģistrēts PVN maksātājs aprēķina PVN 21% apmērā par saņemto pakalpojumu – 2,10 EUR (21% no 10 EUR). Lai samaksātu PVN par saņemto platformas izmantošanas pakalpojumu, 20 dienu laikā pēc mēneša, kurā pakalpojums ir saņemts, proti, līdz 2025. gada 20. augustam, īpašā kārtībā reģistrētam PVN maksātājam ir jāiesniedz paziņojums VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS)....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis informatīvo materiālu par pievienotās vērtības nodokli (PVN) dalības maksai biedrību vai nodibinājumu rīkotajos pasākumos. VID atgādina, ka šādos gadījumos PVN piemēro atkarībā no pasākuma rīkošanas mērķa. Nevalstisko organizāciju (NVO) - biedrību vai nodibinājumu un citu sabiedrisko organizāciju - veikto darbību, kas saistīta ar sportu, tā attīstības veicināšanu un popularizēšanu, vērtē pēc konkrētu darījumu ekonomiskās būtības. Biedrība vai nodibinājums, veicot darbību, nodala: darbību, kuru veic statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai bez peļņas gūšanas rakstura; saimniecisko darbību, kuru veic par atlīdzību, gūstot peļņu. 1. piemērs Biedrība, kas ir reģistrēta nodokļa maksātāja, rīko sporta sacensības, kuras organizētas atbilstoši sporta jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām un kurās piedalās komandas no Latvijas. Ir noteikta dalības maksa, kas komandai ir jāiemaksā par piedalīšanos turnīrā. Jautājums: Vai dalības maksai ir piemērojams PVN? Atbilde: Ja dalības maksa ir noteikta tādā apmērā, ka biedrība negūst peļņu no pasākuma organizēšanas, PVN nepiemēro. To noteic Pievienotās vērtības nodokļa likuma...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rēķina noformēšanas prasības noteiktas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125. un 126. pantā, tajos arī norādīti nodokļa rēķinā obligāti norādāmie rekvizīti un informācija atbilstoši likumā noteiktajām prasībām. Par darījumu iekšzemē, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 150 eiro, reģistrētam PVN maksātājam ir tiesības izrakstīt vienkāršoto nodokļa rēķinu. Vienkāršotais nodokļa rēķins ir nodokļa rēķins, kurā ir norādīti šādi rekvizīti un informācija: 1) nodokļa rēķina izrakstīšanas datums; 2) preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētā dzīvesvieta), kā arī reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā; 3) preču vai pakalpojumu saņēmēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētā dzīvesvieta), kā arī reģistrācijas numurs VID PVN maksātāju reģistrā vai citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā; 4) preces nosaukums vai pakalpojuma veids un daudzums; 5) preces vai pakalpojuma cena (ar...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem, izpildoties noteiktiem kritērijiem, ir iespēja PVN uzskaitei izmantot īpašu PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību jeb kases principu, kas ir noteikts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 137. pantā. Atšķirībā no vispārīgā PVN uzskaites pamatprincipa, kad aprēķināto PVN uzrāda preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī, bet priekšnodokli atskaita preču vai pakalpojumu saņemšanas brīdī, kases princips nozīmē, ka aprēķināto PVN uzrāda samaksas saņemšanas brīdī un attiecīgi arī priekšnodokli atskaita samaksas brīdī. Izmantojot kases principu, valsts budžetā ir jāieskaita PVN par neapmaksātu pakalpojumu vai neapmaksātu preču piegādi tikai tad, kad ir saņemta samaksa par veikto darījumu, taču ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc nodokļa rēķina izrakstīšanas. Tādējādi iespējams izvairīties no situācijas, kad PVN par sniegto pakalpojumu vai veikto preču piegādi ir jāsamaksā pašam pakalpojuma sniedzējam vai preču piegādātājam, jo saņēmējs nav apmaksājis rēķinu. Kas var izmantot kases principu PVN uzskaitei izmantot kases principu var...

No 2024. gada 1. jūlija Latvijā stājušies spēkā būtiski grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, ieviešot jaunu, īpašu PVN reģistrācijas kārtību mazajiem uzņēmumiem, seminārā skaidroja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu Pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Šie grozījumi ir nozīmīgi un attiecas tieši uz mazajiem uzņēmumiem. Reģistrēšanās prasības pirms jaunās kārtības Pirms jaunās kārtības spēkā stāšanās, tas ir, līdz 2024. gada 30. jūnijam, pastāvēja vairākas situācijas, kas uzliek par pienākumu uzņēmumam obligāti reģistrēties PVN maksātāju reģistrā. Viens no būtiskiem nosacījumiem ir pakalpojumu saņemšana no Eiropas Savienības (ES) vai trešo valstu nodokļu maksātājiem, kuri neveic saimniecisko darbību Latvijā. Tas attiecas uz tādiem vispārējiem pakalpojumiem, kuru darījumu vieta tiek noteikta saskaņā ar PVN likuma 19. panta pirmo daļu, piemēram, platformu izmantošanas pakalpojumi (Amazon, Etsy, eBay, Bookings), reklāmas pakalpojumi (Facebook, Instagram, Google) vai abonēšanas maksas pakalpojumi. Līdz 30. jūnijam šāda reģistrācija bija obligāta neatkarīgi no darījumu apmēra. Obligāta reģistrācija arī gadījumos, ja Latvijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz precizējumus par izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā, īpaši attiecībā uz tiem, kuri veic saimniecisko darbību, izmantojot ārvalstu platformas vai iesaistās starptautiskos darījumos. Šeit apkopoti galvenie jautājumi un atbildes, kas palīdzēs labāk izprast jauno regulējumu. Atgādinām, ka no 1. jūlija stājušies spēkā atsevišķas normas Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas tika ieviestas ar 2024. gada 12. decembra likuma grozījumiem. 1. Vai jaunie PVN regulējumi skars arī fiziskās personas, kuras izīrē nekustamo īpašumu, izmantojot ārvalstu platformas un šobrīd maksā 10% nodokli? Vai viņām būs jāreģistrējas kā PVN maksātājām? Atbilde: Jā, šie noteikumi ir saistoši visiem saimnieciskās darbības veicējiem, tostarp fiziskajām personām, kuras izmanto ārvalstu platformas nekustamā īpašuma izīrēšanai. Turklāt, ja šādas platformas tiek izmantotas jau šobrīd, personām jau tagad ir jābūt reģistrētām VID PVN maksātāju reģistrā. 2. Kā mazais uzņēmējs, kurš šobrīd ir reģistrēts kā PVN maksātājs, bet nav sasniedzis 50 000 EUR slieksni, varēs pāriet uz jauno īpašo...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no 1. jūlija stājušies spēkā Ministru kabineta 2025. gada 17. jūnija noteikumi Nr. 358 "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 17). Grozījumi iesniegumu veidlapās reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā vispārīgajā kārtībā Atbilstoši grozījumiem ir precizēti MK noteikumu Nr. 17 2. un 3. pielikums, pielāgojot tajos esošās reģistrācijas iesniegumu veidlapas 2024. gada 12. decembra grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Reģistrācijas iesniegumu veidlapās iekļauta atsauce uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59. panta desmito daļu, vēršot PVN maksātāju uzmanību: ja iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59. panta pirmajā daļā noteiktais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas slieksnis, tad kārtējā kalendāra gadā PVN maksātājs nevar reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā uz noteiktu laiku. Grozījumu mērķis ir pilnveidot PVN maksātāju reģistrāciju VID PVN...

Valdība 17. jūnija sēdē akceptēja grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai", kas ļaus psihologa konsultācijām, kas sniegtas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros, nepiemērot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Grozījumus izstrādājusi Finanšu ministrija. Tā norāda, ka psihologi, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, līdz 2017. gada 31. decembrim bija reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumam šiem pakalpojumiem PVN netika piemērots. Vienlaikus 2018. gada 1. janvārī stājās spēkā Psihologu likums, kas noteica, ka psihologiem jāreģistrējas psihologu reģistrā, nevis sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Tādējādi tas radīja neskaidrības par PVN piemērošanu psihologu sniegtajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Lai novērstu šīs neskaidrības, attiecīgie Ministru kabineta noteikumi papildināti ar punktu, kas nosaka, ka psihologa konsultācijām, kas sniegtas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros sadarbībā ar sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētu pakalpojumu sniedzēju, PVN netiek piemērots. Šī izmaiņa nodrošinās skaidrību...

No 2025. gada 1. jūlija daļa mazo uzņēmēju un saimnieciskās darbības veicēju, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, varēs pieteikties un izmantot īpašu režīmu reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā. Jaunā kārtība ļaus vienkāršotākā veidā administrēt un nomaksāt PVN. PVN būs jāmaksā tikai par saņemtajiem pakalpojumiem vai iepirktajām precēm, bet ne no gūtajiem ieņēmumiem. Jaunās kārtības izmantošana ir brīvprātīga. Izmantot jauno atviegloto reģistrācijas un PVN administrēšanas kārtību no šī gada 1. jūlija varēs uzņēmumi un saimnieciskās darbības veicēji, kas atbilst šādiem kritērijiem: preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība jeb apgrozījums Latvijas Republikas teritorijā kalendārā gadā nav pārsniedzis 50 000 eiro;nesniedz pakalpojumus citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu reģistrētiem nodokļa maksātājiem. Tiem uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kas izvēlēsies jauno reģistrācijas kārtību, turpmāk būs jāaprēķina un jāmaksā PVN tikai par pakalpojumiem, ko tie saņem no sadarbības partneriem ES un trešajās valstīs, un/vai precēm, ko tie iegādājas ES teritorijā. Turklāt šādā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 3. jūnijā stājās spēkā 27. maija grozījumi Ministru kabineta (MK) 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1507 "Kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1507). Grozījumi MK noteikumos Nr. 1507 veikti atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 112. panta otrajai daļai, lai pilnveidotu regulējumu daļā par trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēta PVN maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā (ES), tiesībām saņemt PVN atmaksu. Atbilstoši veiktajiem grozījumiem trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam PVN maksātājam, vēršoties VID ar iesniegumu PVN atmaksai, iesniegumam ir jāpievieno: apmaksāto PVN rēķinu kopijas par atmaksas periodā iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem vai to dokumentu kopijas, kas apliecina atmaksas periodā veikto preču importu, ja: nodokļa rēķinā vai dokumentā, kas apliecina preču importu, norādītā ar nodokli apliekamā vērtība sasniedz vai pārsniedz 1000 eiro; nodokļa rēķins attiecas uz degvielu un nodokļa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 3. jūnijā stājušies spēkā 2025. gada 27. maijā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta (MK) 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1514 "Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1514). Grozījumu mērķis ir aktualizēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas pieteikumā norādāmo informāciju, lai reģistrēts PVN maksātājs, kas veic saimniecisko darbību Latvijā, vai citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts reģistrēts PVN maksātājs saņemtu PVN atmaksu par atmaksas dalībvalsts teritorijā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem. Grozījumi MK noteikumos Nr. 1514 veikti atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 113. panta otrajai daļai un 114. panta otrajai daļai, lai pilnveidotu regulējumu daļā par citas ES dalībvalsts reģistrēta PVN maksātāja tiesībām saņemt PVN atmaksu. Grozījumi par PVN atmaksas pieteikumā norādāmo informāciju Atbilstoši veiktajiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta 3. punktu un Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumiem Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”, iesniedzēja lūdz sniegt uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu farmaceita pakalpojumiem, kas tiek sniegti aptiekā. Pielikumā iesniedzēja pievienojis VID iepriekš sniegto atbildi, kurā norādīts, ka farmaceita pakalpojumi neapliekas ar PVN. Tomēr, ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. pants nosaka, ka ar PVN neapliekami ir ārstniecības iestāžu sniegtie medicīnas pakalpojumi, bet aptiekas nav ārstniecības iestādes, rodas jautājums par to, vai farmaceita pakalpojumiem būtu jāpiemēro Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 3. punkta normu. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 3. punktu ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikti šādi medicīnas pakalpojumi: a) medicīnas pakalpojumi, ko nosaka Ministru kabinets un...

Finanšu ministrijā sagatavots un līdz 12. maijam nodots saskaņošanai grozījumu projekts Ministru kabineta (MK) 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 17). Ar rosinātajiem grozījumiem ir plānots precizēt MK noteikumu Nr. 17 2. un 3. pielikumu, pielāgojot tajā esošās reģistrācijas iesniegumu veidlapas 2024. gada 12. decembrī pieņemtajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likumā). Atbilstoši PVN likumam PVN maksātāju reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā (arī atbilstoši īpašajai reģistrācijas kārtībai), pamatojoties uz reģistrācijas iesniegumu. Saskaņā ar PVN likuma 66. panta astotajā daļā noteikto pilnvarojumu reģistrācijas iesniegumu veidlapu paraugus, to aizpildīšanas, parakstīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka valdības izdotie noteikumi. Ņemot vērā minēto, MK noteikumus Nr. 17 ir nepieciešams papildināt ar iesnieguma veidlapas paraugu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā īpašajā kārtībā. Īpašās reģistrācijas kārtības mērķis ir PVN nomaksa par saņemtajiem pakalpojumiem...