PVN

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis uzziņu par situāciju, kurā uzņēmējs no vairākiem darījumu partneriem saņēmis telpas nomas avansa maksājumus kā drošības naudu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN) 21% apmērā (tas arī ticis norādīts uzņēmēja PVN deklarācijā, PVN 1 III pielikumā). Taču pēc tam drošības nauda tikusi atgriezta un PVN iemaksāts valsts budžetā. Uzņēmējs jautājis VID, vai tam ir tiesības koriģēt iepriekš budžetā samaksātās PVN summas saskaņā ar kredītrēķiniem, ar kuriem tika atgriezti avansa maksājumi un saņemt atpakaļ samaksāto PVN; kā atspoguļot šos darījumus PVN deklarācijā un kurā rindā uzrādīt šo summu? VID norāda, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 84. panta otrajā daļā noteikts, ka nodoklis par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, izņemot šā likuma 43. panta ceturtajā un sestajā daļā minētos gadījumus, valsts budžetā maksājams arī tad, ja samaksa par precēm vai pakalpojumiem veikta pirms preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 120. panta otrajā daļā noteikts, ja atlīdzība saņemta...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu, kā uzņēmējam jārīkojas situācijā, ja tas aizmirsis laicīgi reģistrēties PVN maksātāju reģistrā un pēc reģistrācijas sliekšņa pārsniegšanas veicis darījumus - vai un kā par šiem darījumiem jāmaksā PVN, kādas atskaites jāiesniedz, vai iespējams atgūt PVN par iegādātajām precēm? Uzņēmēja atzinusi, ka nav bijusi informēta par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 57.panta pirmo daļu, kas paredz nodokļa maksātājam reģistrēties VID pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāju reģistrā, ja kārtējā kalendāra gada laikā veicis preču iegādi Eiropas Savienības (turpmāk – ES) teritorijā un ja šo preču kopējā vērtība bez nodokļa sasniedz vai pārsniedz 10 000 eiro, līdz ar to līdz šim mirklim uzņēmēja nebija sekojusi līdzi iegādāto preču kopējai vērtībai un laicīgi reģistrējusies PVN maksātāju reģistrā. Pēc 10 000 eiro robežas pārsniegšanas vēl notikuši darījumi ar Igaunijas uzņēmumu, par preču iegādi uzņēmēja samaksājusi PVN 20% apmērā (kopumā vairāk nekā 800 eiro). Uzņēmēja jautā, kas viņai ir jādara, lai varētu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu "Pienākums reģistrēties ar PVN apliekamo personu reģistrā un priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības par iegādātām precēm pirms reģistrēšanās PVN maksātāju reģistrā", ņemot vērā šādu faktu aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs norāda, ka diemžēl nebija informēta par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 57. panta pirmo daļu, kas paredz nodokļa maksātājam reģistrēties VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā, ja kārtējā kalendāra gada laikā veicis preču iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā un ja šo preču kopējā vērtība bez nodokļa sasniedz vai pārsniedz 10 000 eiro, līdz ar to līdz šim mirklim Iesniedzēja nebija sekojusi līdzi iegādāto preču kopējai vērtībai un laikus reģistrējusies PVN maksātāju reģistrā. Iesniegumu PVN maksātāju reģistram iesniedzēja iesniedza šī gada 18. februārī. Minēto preču iegādes vērtību iesniedzēja ir pārsniegusi 2020. gada 22. septembrī. Ņemot vērā, ka kopējā preču iegāde kalendārajā gadā bija 13 179,43 eiro vērtībā, pēc 10 000 eiro robežas sasniegšanas laika posmā no 2020. gada 22. septembra...

Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā "Pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes preču aprites normatīvo aktu prasību piemērošana darījumos ar degvielu, izmantojot degvielas kartes" sniedzis atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par PVN piemērošanu, izmantojot degvielas kartes. Vai reģistrētam iekšzemes PVN maksātājam ir tiesības no degvielas tirgotāja saņemtajā PVN rēķinā norādīto un samaksāto PVN summu par iegādāto degvielu Latvijā, izmantojot degvielas karti, ko izdevis citas dalībvalsts komersants, atskaitīt PVN deklarācijā par taksācijas periodu kā priekšnodokli, ja no degvielas kartes izdevēja tiek saņemts pakalpojums? Reģistrētam iekšzemes PVN maksātājam no degvielas tirgotāja saņemtajā PVN rēķinā norādīto PVN summu par iegādāto degvielu ir tiesības atskaitīt kā priekšnodokli, ja degviela tiks izmantota saimnieciskajā darbībā ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai. Vai reģistrētam iekšzemes PVN maksātājam, uzpildot degvielu citās dalībvalstīs, izmantojot Latvijas reģistrēta PVN maksātāja izdotu degvielas karti, ir tiesības saņemtajos rēķinos norādītās PVN summas atskaitīt Latvijas PVN taksācijas perioda deklarācijā? Reģistrētam iekšzemes PVN maksātājam nav tiesību citās dalībvalstīs samaksāto...

Saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu 2021. gadā ir mainīta paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu (turpmāk – paziņojums) iesniegšanas kārtība no 2021. gada 1. janvāra, informē Valsts ieņēmumu dienests. Paziņojums – nodokļa deklarācija Lai Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktie neregulārie pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk arī – PVN) maksājumi atbilstu vienotā nodokļu konta ieviešanai 2021. gadā, ir mainīta paziņojuma iesniegšanas kārtība, kā rezultātā paziņojums vairs netiek uzskatīts par iesniedzamu informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID), bet gan par nodokļa deklarāciju ar tajā veikto PVN samaksas aprēķinu un ir iesniedzams VID pirms PVN samaksas veikšanas. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma regulējumam, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim, gadījumos, kad personai bija pienākums iesniegt VID paziņojumu, PVN valsts budžetā bija jāiemaksā līdz paziņojuma iesniegšanas brīdim VID. Paziņojums līdz 2020. gada 31. decembrim bija iesniedzams pēc PVN samaksas veikšanas par attiecīgo darījumu un bija uzskatāms par informatīvu deklarāciju, ar ko persona...

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42. panta otrajā daļā noteikts, ka nodokļa samazināto likmi 12 procentu apmērā piemēro medicīnisko ierīču (arī to komplektējošo daļu, rezerves daļu un piederumu) piegādei, ja tās laistas apgrozībā normatīvajos aktos par medicīnisko ierīču reģistrāciju noteiktajā kārtībā un tās parasti izmanto organisma funkcijas traucējumu ārstniecībā vai atvieglošanā, kā arī paredzētas tikai personu ar organisma funkcijas traucējumiem individuālai lietošanai, informē Valsts ieņēmumu dienests. Lai medicīniskajām ierīcēm piemērotu samazināto pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) likmi, tām obligāti jāatbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem: medicīniskās ierīces laistas apgrozībā normatīvajos aktos par medicīnisko ierīču reģistrāciju noteiktajā kārtībā;medicīniskās ierīces paredzētas tikai personu ar organisma funkcijas traucējumiem individuālai lietošanai. Tādējādi preču piegādātājam, pamatojoties uz tā rīcībā esošo attiecīgo preču dokumentāciju, ir jāizvērtē konkrētās preces atbilstība visiem minētajiem kritērijiem. Kritērijs – vai tā ir medicīniska ierīce un laista apgrozībā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Realizējot preci, jānosaka, vai šī prece ir uzskatāma par medicīnisku ierīci atbilstoši Ārstniecības...

Latvijas nodokļu maksātājs pārdevējs un Latvijas nodokļu maksātājs pircējs. Importētās preces pārdošana notiek ar piegādes noteikumiem DAP Latvijas robeža. Visus nodokļus pie preces atmuitošanas maksā pircējs. Kā atspoguļot pārdevējam tādu darījumu PVN deklarācijā, ja to vajag darīt? Vai vispār pārdevējs neuzrāda šo darījumu PVN deklarācijā, jo pārdevējs neaprēķina un nemaksā PVN? Atbilde Lai sniegtu viennozīmīgu atbildi, nedaudz jāprecizē situācijas aprakstā minētie nosacījumi. Kā saprotams, situācijas aprakstā minētie Latvijas nodokļu maksātāji — pārdevējs un pircējs — ir reģistrēti PVN maksātāji. Preču piegādē tiek izmantoti INCOTERMS piegādes noteikumi DAP (Delivered at Place), kas nozīmē, ka "pārdevējs preci transportē tikai līdz noteiktai vietai", šajā gadījumā līdz Latvijas robežai, tādēļ nodokļu (ievedmuitas un PVN) samaksa, laižot preci brīvā apgrozībā, ietilpst pircēja pienākumos. Ņemot vērā minēto, saprotu, ka muitas deklarācijā kā importētājs ir norādīts pircējs. Lai noteiktu PVN piemērošanas kārtību preču piegādes darījumam, vispirms jānosaka šī darījuma vieta un brīdis. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 12....

No 2021. gada 1. jūlija paplašināts elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu īpašā režīma – Mini One Stop Shop – piemērošanas tvērums: ārpussavienības režīmu attiecina uz jebkādiem pakalpojumiem, ko sniedz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, kurš neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā (ES) (One Stop Shop – turpmāk OSS); savienības režīmu attiecina uz jebkādu pakalpojumu sniegšanu un preču tālpārdošanu ES teritorijā (OSS); tiek ieviests jauns īpašs režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai (Import One Stop Shop – turpmāk IOSS). Kā norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID) jaunajā metodiskajā materiālā "Īpašo režīmu deklarācijas, to aizpildīšana un nodokļa samaksa", papildus parastajai PVN deklarācijai uzņēmējiem būs jāsniedz arī īpašo režīmu PVN deklarācijas. Kā norāda VID, īpašo deklarāciju forma normatīvajos aktos nav noteikta, taču to saturs reglamentēts Eiropas Komisijas 2020. gada 12. februāra Īstenošanas regulā (ES) 2020/194, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (ES) Nr. 904/2010 piemērošanai attiecībā uz īpašajiem režīmiem...

Ja pasūta PVC logus un durvis, vai ir nodokļu apgrieztā maksāšana saskaņā ar PVN likuma 142. pantu vai piemēro parasto PVN 21%? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142. panta otro daļu nodokli par būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, valsts budžetā maksā būvniecības pakalpojumu saņēmējs, ja būvniecības pakalpojumu sniedzējs un būvniecības pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji. Minētā likuma panta izpratnē būvniecības pakalpojumi ir jebkura būvdarbu veikšana, kā arī būvniecības pakalpojumu līgumā ietvertā visu veidu projektēšana. Būvdarbi Būvniecības likuma izpratnē ir būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu. Turklāt, ievērojot Padomes Īstenošanas regulas Nr. 282/2011 sniegto termina "nekustamais īpašums" skaidrojumu, par nekustamo īpašumu uzskata cita starpā arī: c) jebkuru elementu, kas ir uzstādīts un ir ēkas vai būves sastāvdaļa, bez kuras ēka vai būve nav pilnīga, piemēram, durvis, logus, jumtus,...

Eiropas komisijas informācijas birojs atgādina, ka 1. jūlijā stāsies spēkā jauni noteikumi par pievienotās vērtības nodokli (PVN), ko piemēro, iepērkoties tiešsaistē. To mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgākus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem, vienkāršot e-komercijas pārrobežu darījumus un pircējiem visā ES palīdzēt labāk saprast cenu uzbūvi un veikt savu izvēli kā patērētājiem. ES PVN sistēma pēdējoreiz tika pārstrādāta 1993. gadā, un pēdējos gados tai nav izdevies neatpalikt no pārrobežu e-komercijas pieauguma, kas ir krietni mainījis ainu mazumtirdzniecības jomā. Koronavīrusa pandēmija vēl vairāk kāpināja tiešsaistes mazumtirdzniecības apjoma pieauguma tempu un apliecināja, ka vajadzīga reforma, lai PVN par tirdzniecību tiešsaistē tiktu maksāts patērētāja valstī. Jaunie noteikumi arī nodrošina gan pircējiem, gan pārdevējiem vienkāršāku sistēmu. Šie noteikumi skars tiešsaistē strādājošus pārdevējus un platformas (jeb tirdzniecības vietas) gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, pasta un kurjerpasta operatorus, muitas iestādes un nodokļu pārvaldes, kā arī patērētājus. Kas mainās? No 2021. gada 1. jūlija tiks ieviestas vairākas izmaiņas. Tās skars to,...

No 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas būtiskas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā e–komercijas darījumiem. Izmaiņu mērķis ir vienkāršot nodokļu nomaksu, lai nebūtu jāreģistrējas visās valstīs, un vienādotu konkurenci ar trešajām valstīm, kā arī lai PVN tiktu piemērots patēriņa vietā, uz ko visu laiku tiek iets ar PVN direktīvas grozījumiem. Nodokļu izmaiņas skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Izmaiņas PVN piemērošanā e–komercijas darījumiem no 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas visā Eiropas Savienībā (ES), un to nosaka Eiropas Padomes direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas grozīta ar Padomes direktīvu (ES) 2017/2455 un Padomes direktīvu (ES) 2019/1995 (PVN direktīva). No 1. jūlija tiek paplašināts spēkā esošais īpašais PVN režīma tvērums — MOSS (Mini One Stop Shop — mini vienas pieturvietas aģentūra) kļūst par OSS — vienas pieturvietas aģentūru, kuru izmanto elektroniskās sakaru apraides un elektronisko pakalpojumu sniegšanai. No 1. jūlija šo...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu uzziņas pieprasījuma iesniedzēja (turpmāk - Iesniedzējs) iesniegumā minēto faktu aprakstu. Iesniedzēja darbības veids ir “Iekasēšanas aģentūru un kredītbiroju pakalpojumi” (NACE kods 82.91). Klientu vārdā Iesniedzējs veic parādu piedziņu no fiziskām personām (turpmāk – Parādnieks). Par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu Parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esamību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, Iesniedzējs papildus iekļauj parāda atgūšanas izdevumus 7,00 eiro apmērā, kas noteikti Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 61) 2.1. punktā. Iesniedzējs jautā, vai parāda atgūšanas izdevumi ir ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekams darījums? VID atbildē norāda, ka MK noteikumi Nr. 61 2. punktā noteikts, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram: 2.1. par rakstiska...

Raksta turpinājums. Sākumu skat. šeit. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma normas attiecībā uz aizdevumiem un aizņēmumiem Ienākumam pielīdzināmi aizdevumi Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) 8.1 panta 1. daļa nosaka, ka ienākumam pielīdzina aizdevumu (tā daļu), ko fiziskā persona, kas aizdevumu neņem saimnieciskās darbības ietvaros, nav atmaksājusi 6 mēnešu laikā pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa, bet ne ilgāk kā 66 mēnešu laikā no aizdevuma izsniegšanas dienas. IIN likuma 8.1 panta 2. daļa nosaka, ka ienākumam nepielīdzina: viena aizdevēja izsniegto aizdevumu (arī vairāku aizdevumu summu) neatmaksāto daļu, kas nepārsniedz 1500 eiro; aizdevumu, kas izsniegts fiziskajai personai, tās laulātajam vai ar to radniecībā esošām personām līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, lai tā segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus, ja aizdevums saņemts bezskaidrā naudā un tā izlietošanu pamato attiecīgie dokumenti; aizdevumi, kurus fiziskajai personai izsniegusi persona, ar kuru to saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē; ja aizdevējs ir kredītiestāde vai krājaizdevu sabiedrība,...

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma nosacījumiem ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliek šādus saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veiktos darījumus: • preču piegādi (tai skaitā preču piegādi ES teritorijā un preču eksportu) par atlīdzību; • pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību; • preču iegādi ES teritorijā par atlīdzību. Preču piegāde ir darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu. Par preču piegādi uzskata arī darījumus ar: • nekustamo īpašumu vai tā daļu; • elektroenerģiju, gāzi, siltumenerģiju, apkuri, ūdeni, tvaiku un dzesēšanas enerģiju. Par preču piegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā uzskata preču piegādi, ja preces no vienas dalībvalsts nosūta vai transportē uz citu dalībvalsti un šo preču nosūtīšanu vai transportēšanu veic preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā. Par preču piegādi par atlīdzību uzskata reģistrēta nodokļa maksātāja saimnieciskajā darbībā izmantojamo aktīvu daļu nodošanu bez atlīdzības savām vai sava personāla...

Ja pakalpojumu vai preču saņēmējs neveic samaksu par saņemto pakalpojumu vai preču piegādi, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), tad reģistrēts PVN maksātājs – pakalpojumu sniedzējs vai preču piegādātājs – ir tiesīgs Pievienotās vērtības nodokļa likuma noteiktajā kārtībā atzīt nesaņemto PVN summu par zaudēto PVN parādu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Lai varētu atgūt zaudēto parādu, triju gadu laikā no parāda rašanās brīža: 1) jāiesniedz prasības pieteikums tiesā par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja; 2) jāuzsāk preču vai pakalpojumu saņēmēja maksātnespējas procedūra. Priekšnodokļa korekcija par zaudētā parāda summu atšķiras atkarībā no tā, vai ir vai nav uzsākta debitora maksātnespēja, kā arī no zaudētā parāda nodokļa summas (mazāka vai lielāka par 430 eiro). Priekšnodokļa korekcijas, ja zaudētā parāda vērtība ir mazāka par 430 eiro Reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības samazināt nodokļa summu par zaudētā parāda nodokļa summu, ja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN ir mazāka par 430 eiro,...