PVN

No 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas būtiskas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā e–komercijas darījumiem. Izmaiņu mērķis ir vienkāršot nodokļu nomaksu, lai nebūtu jāreģistrējas visās valstīs, un vienādotu konkurenci ar trešajām valstīm, kā arī lai PVN tiktu piemērots patēriņa vietā, uz ko visu laiku tiek iets ar PVN direktīvas grozījumiem. Nodokļu izmaiņas skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Izmaiņas PVN piemērošanā e–komercijas darījumiem no 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas visā Eiropas Savienībā (ES), un to nosaka Eiropas Padomes direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas grozīta ar Padomes direktīvu (ES) 2017/2455 un Padomes direktīvu (ES) 2019/1995 (PVN direktīva). No 1. jūlija tiek paplašināts spēkā esošais īpašais PVN režīma tvērums — MOSS (Mini One Stop Shop — mini vienas pieturvietas aģentūra) kļūst par OSS — vienas pieturvietas aģentūru, kuru izmanto elektroniskās sakaru apraides un elektronisko pakalpojumu sniegšanai. No 1. jūlija šo...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu uzziņas pieprasījuma iesniedzēja (turpmāk - Iesniedzējs) iesniegumā minēto faktu aprakstu. Iesniedzēja darbības veids ir “Iekasēšanas aģentūru un kredītbiroju pakalpojumi” (NACE kods 82.91). Klientu vārdā Iesniedzējs veic parādu piedziņu no fiziskām personām (turpmāk – Parādnieks). Par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu Parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esamību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, Iesniedzējs papildus iekļauj parāda atgūšanas izdevumus 7,00 eiro apmērā, kas noteikti Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 61) 2.1. punktā. Iesniedzējs jautā, vai parāda atgūšanas izdevumi ir ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekams darījums? VID atbildē norāda, ka MK noteikumi Nr. 61 2. punktā noteikts, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram: 2.1. par rakstiska...

Raksta turpinājums. Sākumu skat. šeit. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma normas attiecībā uz aizdevumiem un aizņēmumiem Ienākumam pielīdzināmi aizdevumi Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) 8.1 panta 1. daļa nosaka, ka ienākumam pielīdzina aizdevumu (tā daļu), ko fiziskā persona, kas aizdevumu neņem saimnieciskās darbības ietvaros, nav atmaksājusi 6 mēnešu laikā pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa, bet ne ilgāk kā 66 mēnešu laikā no aizdevuma izsniegšanas dienas. IIN likuma 8.1 panta 2. daļa nosaka, ka ienākumam nepielīdzina: viena aizdevēja izsniegto aizdevumu (arī vairāku aizdevumu summu) neatmaksāto daļu, kas nepārsniedz 1500 eiro; aizdevumu, kas izsniegts fiziskajai personai, tās laulātajam vai ar to radniecībā esošām personām līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, lai tā segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus, ja aizdevums saņemts bezskaidrā naudā un tā izlietošanu pamato attiecīgie dokumenti; aizdevumi, kurus fiziskajai personai izsniegusi persona, ar kuru to saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē; ja aizdevējs ir kredītiestāde vai krājaizdevu sabiedrība,...

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma nosacījumiem ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliek šādus saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veiktos darījumus: • preču piegādi (tai skaitā preču piegādi ES teritorijā un preču eksportu) par atlīdzību; • pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību; • preču iegādi ES teritorijā par atlīdzību. Preču piegāde ir darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu. Par preču piegādi uzskata arī darījumus ar: • nekustamo īpašumu vai tā daļu; • elektroenerģiju, gāzi, siltumenerģiju, apkuri, ūdeni, tvaiku un dzesēšanas enerģiju. Par preču piegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā uzskata preču piegādi, ja preces no vienas dalībvalsts nosūta vai transportē uz citu dalībvalsti un šo preču nosūtīšanu vai transportēšanu veic preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā. Par preču piegādi par atlīdzību uzskata reģistrēta nodokļa maksātāja saimnieciskajā darbībā izmantojamo aktīvu daļu nodošanu bez atlīdzības savām vai sava personāla...

Ja pakalpojumu vai preču saņēmējs neveic samaksu par saņemto pakalpojumu vai preču piegādi, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), tad reģistrēts PVN maksātājs – pakalpojumu sniedzējs vai preču piegādātājs – ir tiesīgs Pievienotās vērtības nodokļa likuma noteiktajā kārtībā atzīt nesaņemto PVN summu par zaudēto PVN parādu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Lai varētu atgūt zaudēto parādu, triju gadu laikā no parāda rašanās brīža: 1) jāiesniedz prasības pieteikums tiesā par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja; 2) jāuzsāk preču vai pakalpojumu saņēmēja maksātnespējas procedūra. Priekšnodokļa korekcija par zaudētā parāda summu atšķiras atkarībā no tā, vai ir vai nav uzsākta debitora maksātnespēja, kā arī no zaudētā parāda nodokļa summas (mazāka vai lielāka par 430 eiro). Priekšnodokļa korekcijas, ja zaudētā parāda vērtība ir mazāka par 430 eiro Reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības samazināt nodokļa summu par zaudētā parāda nodokļa summu, ja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN ir mazāka par 430 eiro,...

2021. gada 1. jūlijā stāsies spēkā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējums preču tālpārdošanas darījumiem un Eiropas Savienībā (ES) sniegtiem pakalpojumiem. To noteic grozījumi Direktīvā 2006/112/EK (PVN direktīva), kas skar noteikumus, kuri piemērojami pārrobežu e-komercijas darījumiem ar patērētājiem (B2C). Padome minētos noteikumus pieņēma ar Direktīvu 2017/2455 2017. gada decembrī un Direktīvu 2019/1995 2019. gada novembrī (e-komercijas PVN direktīvas). Nacionālajā likumā to noteic Pievienotās vērtības nodokļa likuma 10.1, 140.2 un 140.3 pants. Ar jaunajiem noteikumiem ES uzņēmumi tiks nostādīti tādā pašā situācijā kā ārpussavienības uzņēmumi, kam saskaņā ar noteikumiem, kuri ir spēkā pirms 2021. gada jūlija, nav jāiekasē PVN, tiks vienkāršoti ar PVN saistītie pienākumi uzņēmumiem, kas iesaistīti pārrobežu e-komercijā. Ņemot vērā panākumus saistībā ar vienas pieturas aģentūras minishēmu PVN jomā (MOSS), kas ļauj telekomunikāciju, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu (TAE) sniedzējiem reģistrēties kā PVN maksātājiem vienā dalībvalstī un uzskaitīt minētajā dalībvalstī PVN, kas maksājams citās dalībvalstīs, šī sistēma tiks paplašināta, aptverot citus B2C...

Ievedmuitas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojumu piemērošanas termiņš precēm, kas ir nepieciešamas un tiek ievestas no trešajām valstīm Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai, ticis pagarināts līdz 2021.gada 31.decembrim. Tas noteikts ar Eiropas Komisijas 2021. gada 19.aprīļa Lēmumu (ES) Nr.2021/660, ar kuru groza Lēmumu (ES) 2020/491 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2020. gadā, vēstī Valsts ieņēmumu dienests. Iepriekš ar Eiropas Komisijas lēmumu bija noteikts, ka atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un PVN šādām precēm tiek piešķirts līdz šī gada 30.aprīlim. Imports, ko Eiropas Savienības dalībvalstis veikušas saskaņā ar Lēmumu (ES) 2020/491, ir devis labumu, nodrošinot dalībvalstīs valsts organizācijām un kompetento iestāžu apstiprinātām organizācijām piekļuvi trūkstošajām nepieciešamajām zālēm, medicīniskajam aprīkojumam un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Šādu preču tirdzniecības statistika liecina, ka ar to saistītajam importam ir tendence samazināties, bet tas vēl joprojām ir ievērojams. Neraugoties uz vakcinācijas sākšanu visās dalībvalstīs un vairākiem pasākumiem,...

Jau ikgadēji zvērinātu advokātu birojs Sorainen gada sākumā aicina kopā mediju pārstāvjus, lai iepazīstinātu ar biroja juristu skatījumā potenciāli būtiskākajām nodokļu un uzņēmējdarbības juridiskajām aktualitātēm gada turpmākajā gaitā. Arī šoreiz seminārā tika skarti vairāki gan starptautiska, gan vietēja mēroga temati, kas varētu būt interesanti žurnāla Bilance lasītājiem. PVN revolūcija e–komercijas nozarē Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņas saistībā ar elektronisko komerciju varētu būt šāgada pats aktuālākais nodokļu temats, uzskata zvērināts advokāts un Sorainen partneris Jānis Taukačs. Attiecīgie PVN direktīvas grozījumi jau ir ieviesti likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", un uzņēmumi varot sākt gatavoties lielajām pārmaiņām, kas stāsies spēkā no 1. jūlija. Šīs pārmaiņas iedalāmas divos galvenajos virzienos. Pirmkārt, mainās nosacījumi importam no trešajām valstīm uz Eiropas Savienību — tirgotāji no Ķīnas, Krievijas, ASV, tagad arī Lielbritānijas (izņemot Ziemeļīriju) un citām ārpussavienības valstīm piemēros PVN importam fiziskām personām jau no pirmā eiro. "Tas nozīmē — ja patērētājs kādā no tirdzniecības platformām pasūtīs kaut vai...

Šajā rakstā apskatītas dažas situācijas, kas varētu būt aktuālas pēc beidzot pabeigtā breksita. Patiešām, vārds "beidzot" šeit ir īstajā vietā. Atceramies taču, ka referendums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (Lielbritānija) izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) notika jau 2016. gada 23. jūnijā, bet izstāšanās process ar daudziem beigu termiņiem, kas vairākkārt tika pagarināti un pārcelti, noslēdzās tikai pēc četrarpus gadiem — 2020. gada 31. decembrī. Tādējādi briti, kam tik ļoti patīk būt pirmajiem visās lietās, šajā spēlē zaudēja grenlandiešiem.1 Vienlaikus joprojām nevar teikt, ka visi breksita jautājumi ir pilnībā atrisināti. ES un Lielbritānija joprojām turpina sarunas par atsevišķiem tehniskiem aspektiem, tai skaitā arī attiecībā uz dažiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jautājumiem, kurus apskatīju iepriekšējā rakstā (sk. rakstu "Par dažiem nenotikušā breksita aspektiem" žurnālā Bilance Nr. 6 (450) 2019. gada jūnijā). Taču tās situācijas, kas ir atrisinātas, tiek aplūkotas šajā rakstā. Lielbritānijas individuālais PVN identifikācijas numurs "GB" Sāksim ar vienkāršāko. Valsts ieņēmumu dienesta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 12. aprīlī aktualizējis metodisko materiālu "Par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanu". Tajā precizēta arī informācija par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju un tās pielikumu iesniegšanas termiņiem: ja deklarāciju un tās pielikumus reģistrēts nodokļa maksātājs vai fiskālais pārstāvis iesniedz, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), tad nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš ir 20 dienas pēc taksācijas perioda beigām; persona, kura ir izslēgta no PVN maksātāju reģistra, 20 dienu laikā pēc izslēgšanas iesniedz VID nodokļa deklarāciju un tās pielikumus par pēdējo taksācijas periodu. Ja nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš ir brīvdiena vai svētku diena, nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa pēdējā diena ir nākamā darbdiena. VID ir tiesības pieprasīt, lai reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz nodokļa deklarāciju arī citā laikā, taču ne biežāk kā reizi kalendāra mēnesī. Nodokļa deklarāciju par taksācijas gadu Reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz PVN deklarāciju par taksācijas gadu VID līdz nākamā taksācijas gada 1. maijam. Nodokļa deklarāciju par taksācijas...

Šogad nozīmīgas izmaiņas skar gan pievienotās vērtības nodokli, kurā pilnveidota PVN pārmaksas atmaksas kārtība, gan dabas resursu nodokli — ir paaugstinātas likmes par sadzīves un bīstamo atkritumu apglabāšanu, gaisa piesārņošanu un par C kategorijas piesārņojumu (fiksētajam nodokļa maksājumam). Savukārt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis ir noapaļots un līdzsvarots, bet jauna kārtība noteikta ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksai. No 2021. gada 1. janvāra ir stājušies spēkā grozījumi trīs likumos: Dabas resursu nodokļa likumā; Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā; Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vebinārā par to stāstīja VID Nodokļu pārvaldes speciālisti Dina Kucina, Edgars Bisenieks un Oksana Hvaleja. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā Saeimā tika pieņemti 24. novembrī, bet tie stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī. VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļu daļas 1. metodikas nodaļas vadītājs Edgars Bisenieks skaidroja, ka likuma izmaiņu mērķis ir: pilnveidot...

Jaunais gads sācies ar plašām nodokļu izmaiņām sociālās apdrošināšanas, mikrouzņēmumu nodokļa, autoratlīdzību u.c. režīmos. Tās žurnāla Bilance numuros aprakstītas un analizētas jau vairākkārt, taču dažas citas normatīvā regulējuma pārmaiņas tikmēr palikušas ēnā, lai gan saimnieciskās darbības veicējiem, finansistiem un grāmatvežiem tās varētu būt ne mazāk svarīgas ikdienas darbā. Zvērinātu advokātu birojs Sorainen, turpinot jau ikgadējo tradīciju, gada sākumā organizēja semināru (vebināru), kurā informēja par būtiskākajām nodokļu likumdošanas aktualitātēm. Vecākā nodokļu menedžere Dace Everte un nodokļu menedžere Aina Okseņuka iepazīstināja ar medijos līdz šim mazāk skartiem tematiem — akciju opciju regulējuma, zemo nodokļu un beznodokļu valstu saraksta, DAC6 ziņošanas termiņu, transfertcenu piemērošanas, pēcbreksita tirdzniecības nosacījumu ar Lielbritāniju un e–komercijas pievienotās vērtības nodokļa izmaiņām. Akciju opcijas varēs izmantot arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību Darbiniekiem piešķirtās akciju pirkuma tiesības nozīmē tiesības iegādāties uzņēmuma akcijas par noteiktu cenu kādā noteiktā brīdī. Akciju pirkuma līgumā noteiktā cena var būt zemāka nekā šo akciju tirgus vērtība, tāpēc veidojas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka uzņēmumiem, kuri nodrošina pasta, kurjerpasta vai eksprespasta sūtījumu piegādi Latvijā no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), ir jāgatavojas izmaiņām muitas formalitāšu veikšanā, kā to paredz ES tiesību akti. No 2021.gada 1.jūlija Latvijā, tāpat kā pārējās ES dalībvalstīs, būs jāsāk piemērot Pievienotās vērtības nodokļa e-komercijas direktīvu, kas atceļ pašlaik noteikto atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nelielas vērtības sūtījumu importam, ja preču vērtība sūtījumā nepārsniedz 22 EUR. Tas nozīmē, ka no 2021.gada 1.jūlija par pilnīgi visiem komerciālajiem pasta sūtījumiem no valstīm ārpus ES būs jāsniedz importa deklarācija un par precēm jāmaksā PVN. H7 deklarācija Nelielas vērtības sūtījumu atvieglotai deklarēšanai no 2021.gada 1.jūlija tiks ieviests jauns muitas deklarācijas veids - importa deklarācija ar īpaši samazinātu datu kopu (H7 deklarācija) atbilstoši Komisijas 2019.gada 14.marta Deleģētajai regulai (ES) 2019/1143. H7 deklarācija būs izmantojama juridisku un fizisku personu preču sūtījumu, kuriem piemēro atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar Regulas Nr.1186/2009 23.panta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2021. gada 11. februārī ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 90 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” (turpmāk – noteikumi Nr. 40), kas stājas spēkā 16. februārī. Grozījumi noteikumos Nr. 40 veikti, pamatojoties uz likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas Saeimā pieņemts 2021. gada 7.janvārī un spēkā ar 2021. gada 9. janvāri, ar kuru noteikta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 0 procentu apmērā Covid-19 vakcīnu piegādei un ar šādām vakcīnām cieši saistītiem pakalpojumiem un Covid-19 in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču piegādei un ar šādām ierīcēm cieši saistītiem pakalpojumiem. Preču piegādes ar PVN samazināto likmi 0 procentu apmērā Ar grozījumiem noteikumu 17.5. apakšpunkta ievaddaļa izteikta jaunā redakcijā, lai nodrošinātu preču piegādes ar PVN samazināto likmi 0 procentu apmērā uzrādīšanu PVN deklarācijā. Pakalpojumi ar PVN samazināto likmi 0 procentu apmērā 17.10. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā,...

Valsts prezidents Egils Levits nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam, finanšu ministram un kultūras ministram, aicina Ministru kabinetu sadarbībā ar grāmatniecības un preses izdevēju nozares pārstāvjiem izvērtēt iespēju noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5 % apmērā iespieddarba un elektroniska izdevuma formā izdotai mācību literatūras un oriģinālliteratūras piegādei, kā arī iespieddarba un elektroniska izdevuma formā izdotu avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu piegādei un to abonentmaksai. Valsts prezidents uzskata, ka pašreizējais atbalsts grāmatniecības nozarei un masu informācijas līdzekļiem ar PVN samazināto likmi 12 % apmērā ir nepietiekams latviešu oriģinālliteratūras un masu informācijas līdzekļu ilgtspējai. Viņš arī norāda, ka Eiropas Savienības Padomes Direktīvas 2006. gada 28. novembra Nr. 2006/ 1 12/EK par kopējo pievienotas vērtības nodokļa sistēmu 96. pantā noteikts, ka vispārīgi preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai ir piemērojama PVN pamatlikme. Tomēr pastāv atkāpes no šī principa, kas paredz, ka samazināto PVN likmi var piemērot grāmatu piegādei un laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem. Bet...