PVN

Saeima šā gada 30. maijā ir pieņēmusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas stājās spēkā 1. jūlijā. Grozījumos ir iekļauts regulējums, lai Eiropas Savienībā (ES) vienoti un nepārprotami piemērotu PVN vaučeriem, tādējādi izpildot ES Padomes 2016. gada 27. jūnija direktīvas (ES) 2016/1065, ar ko attiecībā uz vaučeriem piemērojamo režīmu groza Direktīvu 2006/112/EK, prasības. Aizvien vairāk dažādās nozarēs tiek izmantoti vaučeri, piemēram, priekšapmaksas tālruņa kartes, dāvanu kartes un viesnīcas pakalpojuma vaučeri u.tml. Šo vaučeru kopīgā pazīme ir tāda, ka primārais mērķis nav tā iegūšana, bet gan konkrētas preces vai pakalpojuma saņemšana apmaiņā pret to. Likumā iekļautā vaučera definīcija: vaučers - instruments, kurš jāpieņem kā atlīdzība vai daļēja atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un kurā vai ar kuru saistītajos dokumentos, tostarp šāda instrumenta izmantošanas noteikumos, norādītas piegādājamās preces vai sniedzamie pakalpojumi, vai potenciālo piegādātāju vai sniedzēju identitāte. Līdz brīdim, kad tika izstrādāta minētā direktīva, tika konstatēts, ka darījumos ar vaučeriem nav...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai””, ko paredzēts skatīt 2. jūlija valdības sēdē. Grozījumu mērķis ir saskaņot spēkā esošo regulējumu ar Eiropas Savienības regulējumu un Pievienotās vērtības nodokļa likumu attiecībā uz apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanu un īpašās atļaujas importa darījumos apturēšanu un anulēšanu. Ar grozījumiem rosināts samazināt nodokļu parāda esamību valsts budžetam no 1430 euro uz 150 euro, kā arī samazināt termiņu radušos saistību nokārtošanai no 12 mēnešiem uz 3 mēnešiem. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegumu izsniegšanai un lēmumu pieņemšanai par īpašās atļaujas preču importa darījumos piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt šo atļauju tiktu atvēlētas 15 darba dienas. Turklāt VID ne tikai audita, bet arī regulāro nodokļu administrēšanas pasākumu laikā būtu tiesības konstatēt, ka reģistrēts PVN maksātājs nav atbilstoši norādījis aprēķināto PVN summu par importētajām precēm...

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs plašākas tiesības stingrāk vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmām. Tas paredzēts Saeimā ceturtdien, 20.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītajos grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Likums papildināts ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID PVN maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju, kā arī noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. VID no PVN maksātāju reģistra līdz šī gada 20.septembrim būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID komersantu varēs izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri trīs mēnešus bija iesnieguši tukšas PVN deklarācijas un pēc tam deklarāciju, kurā kopējā darījuma vērtība norādīta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par būtiskākajiem grozījumiem, kas veikti Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Saeima 2019.gada 30.maijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stājas spēkā 2019.gada 1.jūlijā. Par ar nodokli apliekamo vērtību darījumos ar nekustamo īpašumu un apbūves tiesību piešķiršanu Lai radītu nepārprotamu pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) regulējumu darījumos ar apbūves tiesībām un nostiprinātu PVN regulējuma interpretāciju tiesību akta veidā, ir veikti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likuma 37. un 40.pantā, nosakot, ka ar PVN apliekamā vērtība apbūves tiesību piešķiršanas darījumā ir atlīdzība par apbūves tiesību piešķiršanu un, izsolē pārdodot apbūves tiesības, ar PVN ir apliekama izsoles cena. Par darījumiem ar vaučeriem Tā kā PVN normatīvajos aktos šobrīd ir noteikts regulējums PVN piemērošanai darījumos ar tāda veida vaučeriem, kas ir apzīmēti ar vārdiem “dāvanu karte” un “sarunu priekšapmaksas karte”, un lai Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktais attiecībā uz vaučeriem atbilstu Padomes 2016.gada 27.jūnija Direktīvai (ES) 2016/1065, ar...

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā vairākas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Viena no tām paredz precizēt pērn ieviestās apgrieztās jeb reversās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtības piemērošanu darījumos ar metālizstrādājumiem, būvizstrādājumiem, sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektriskām aparatūrām. Šobrīd PVN likums paredz, ka reversā PVN maksāšanas kārtība ir piemērojama metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem. Ar grozījumiem likumā tiek paredzēts, ka metālizstrādājumu jomā tiek precizēts darījumu tvērums, kam piemēros šo īpašo PVN piemērošanas kārtību. No šā gada 1. jūlija šo kārtību vairs nepiemēros ar metālizstrādājumiem saistītiem pakalpojumiem un tiks sašaurināts metālizstrādājumu saraksts, paredzot, ka Ministru kabinets noteiks melno un krāsaino metālu pusfabrikātu sarakstu, kuru piegādēm tiks piemērota šī īpašā kārtība. Izmaiņas ir veiktas atbilstoši direktīvai, kas nosaka PVN sistēmu. Eiropas Komisija (EK) nav piešķīrusi atļauju Latvijai ieviest reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm. Tādējādi tiek paredzēts, ka 2018. gada 1. janvārī...

Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” atbilstību paredzētajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā saistībā ar 2006.gada 28.novembra Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 17.a panta pārņemšanu (paredzamais spēkā stāšanās laiks ir 2020.gada 1.janvāris), VID ir uzsācis darbu pie grozījumu projekta minētajos noteikumos izstrādes. Topošais grozījumu projekts paredz: PVN deklarācijas 3.pielikuma pārskatā “Pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā” (turpmāk – PVN 2 pārskats) atšifrēt sākotnējo preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī, kas netiks uzskatīta par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā, norādot kodu “E”; PVN 2 pārskatā atšifrēt preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā, kad prece no noliktavas citā dalībvalstī tiks piegādāta preču gala saņēmējam šajā citā dalībvalstī ar kodu “N”; nodrošināt nepieciešamo labojumu veikšanu PVN deklarācijas 4.pielikuma pārskatā “Labojumu pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā”. VID aicina uzņēmumus un nevalstiskās organizācijas, kā...

Saeima 2019.gada 23.maijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas 2019.gada 12.jūnijā publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.118 (6457) un stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī. Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums) ir veikti šādi grozījumi. Nodokļa iemaksas valsts budžetā termiņš Likuma 119.pantā, 121.panta trešajā daļā un 137.panta vienpadsmitajā daļā skaitlis “20” aizstāts ar skaitli “23”. Tādējādi ir pārskatīts pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksāšanas termiņš, nosakot, ka PVN valsts budžetā ir iemaksājams 23 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām. Mēneša 23.datums ir nodokļa maksāšanas gala termiņš. PVN iemaksas valsts budžetā termiņš ir pārskatīts, pamatojoties uz Saeimā 2017.gada 23.novembrī pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, saskaņā ar kuru ar 2021.gada 1.janvāri VID administrēto valsts budžeta maksājumu veikšanai tiek ieviests vienotais nodokļu konts. Vienotā konta ieviešanas mērķis ir mazināt administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un nodrošināt iespēju vairākus nodokļu maksājumus valsts budžetā veikt vienā maksājumā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 12.maijā galīgajam lasījumam atbalstītajos grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzēts Valsts ieņēmumu dienestam (VID) turpmāk piešķirt plašākas tiesības stingrāk vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmām. Likumu paredzēts papildināt ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID PVN maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju, kā arī noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. Plānots, ka VID no PVN maksātāju reģistra līdz šī gada 20.septembrim būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri trīs mēnešus bija iesnieguši tukšas PVN deklarācijas un pēc...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par biedrību darbību un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu. VID skaidro, ka biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Līdz ar to Biedrību un nodibinājumu likumā ir ietverti ierobežojumi biedrībām veikt saimniecisko darbību. Tomēr biedrībai un nodibinājumam ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus. Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Ievērojot minēto, biedrībai, veicot darbību, jānodala: darbību, kuru tā veic statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai bez peļņas gūšanas rakstura; saimniecisko darbību, kuru tā veic par atlīdzību, gūstot peļņu. Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) Tiesas judikatūrai par darbību uzskatāma pati darbība, neatkarīgi no tās mērķa un rezultāta. Darbību parasti atzīst par saimniecisku, ja tā ir ilglaicīga un tiek veikta par atlīdzību,...

Saeima 11. aprīlī pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju un noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. Tāpat plānots noteikt nodokļa maksātāja atbildību saistībā ar darījumu norisi. Plānots, ka VID no PVN maksātāju reģistra būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri trīs mēnešus bija iesnieguši tukšas PVN deklarācijas un pēc tam deklarāciju, kurā kopējā darījuma vērtība norādīta virs 70 tūkstošiem eiro. Šādu komersantu radītie...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 2.aprīlī, nolēma virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības cīņā pret pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmām. Likumu plānots papildināt ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju un noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. Tāpat plānots noteikt nodokļa maksātāja atbildību saistībā ar darījumu norisi. Plānots, ka VID no PVN maksātāju reģistra būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs lūdzis VID sniegt uzziņu par īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīma piemērošanu lietotiem automobiļiem. Iesniedzējs ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā (komercreģistrā) un tā pamatdarbības veids ir automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošana. Iesniedzēja rīcībā ir Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) izsniegtā Transportlīdzekļu tirdzniecības vietas reģistrācijas apliecība, kas dod tiesības nodarboties ar “A, B, C, D, E” kategorijas transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecību konkrētā adresē Rīgā. Tāpat Iesniedzējam ir noslēgts ar CSDD sadarbības līgums par transportlīdzekļu tirdzniecības reģistra lietošanu. Iesniedzējs 2012. gada 23. martā reģistrēja struktūrvienību “A”, kurā pieņem tirdzniecībai gan Latvijā reģistrētos transportlīdzekļus no transportlīdzekļa vai numurētā agregāta īpašnieka vai tā pārstāvja, gan tādus transportlīdzekļus, kurus Iesniedzējs kā lietoto preci ieveda no ārvalsts vai iegādājās no personas, kurai transportlīdzeklis vai numurētais agregāts reģistrēts ārvalstī, gan tādus Latvijā nereģistrētos transportlīdzekļus, kurus nodod tirdzniecībai persona, kurai transportlīdzeklis vai numurētais agregāts reģistrēts ārvalstī. Iesniedzējs...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, eksportējot preci. Iesniedzējs iesniegumā sniedz šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs un pārdod preces citam Latvijā reģistrētam uzņēmumam pievienotās vērtības nodokļa maksātājam un pircēja uzdevumā noformē eksporta muitas procedūras un nosūta preces uz Krieviju (trešo valsti), ko apliecina transporta dokumentācija un eksporta deklarācija. Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu šādā jautājumā: Vai šajā darījumā starp Iesniedzēju un otro uzņēmumu pircēju no Latvijas ir nepieciešams aplikt pārdotās preces ar pievienotas vērtības nodokli 21%, vai darījums pieskaitāms pie darījuma, kas saistīts ar eksportu un tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis 0%? Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā ietverto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošus konkrētus jautājumus, atbildes uz kuriem ir atkarīgas no to juridiska vērtējuma, sniedz šādu uzziņu. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 17.punktam, preču eksports ir preču piegāde no Eiropas Savienības teritorijas uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām. Pievienotās vērtības...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu nekustamā īpašuma darījumos. Iesniedzējs, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 98.pantu, lūdz sniegt uzziņu par savām tiesībām šādā situācijā. Iesniedzējs ir noslēdzis pirkuma līguma priekšlīgumu ar SIA “K”, reģ. Nr…, par nekustamā īpašuma Rīga, domājamo daļu iegādi (turpmāk – Īpašums), tajā skaitā, pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN), kas ir aprēķināts atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 37.panta pirmajai un otrajai daļai. Īpašums ir nodots ekspluatācijā, un pēc SIA “K” sniegtās informācijas, tiek pārdots pirmo reizi pēc Īpašuma nodošanas ekspluatācijā. Nekustamais īpašums ir iznomāts SIA “M”, reģ. Nr…., kas to tālāk ir iznomājis apakšnomniekiem – juridiskām personām, un daļu no īpašuma izmanto, sniedzot īslaicīgus izmitināšanas pakalpojumus tūristiem, bet daļa no telpām tiek izīrēta fiziskām personām ilgtermiņā. Iesniedzējs, iegādājoties Īpašumu, atbilstoši pirkuma priekšlīguma nosacījumiem pārņems starp SIA “K” ar SIA “M” noslēgtā nomas līguma saistības, kas attiecas uz pērkamo domājamo daļu. Īpašums tiek pārdots ar...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) izskatīja SIA “X”, iesniegumu par uzziņas saņemšanu (turpmāk – iesniegums) un sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs ir Latvijā reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Iesniedzējs pakalpojumus sniedz Eiropas Savienībā (ES) reģistrētai juridiskai personai, kura ir ES dalībvalstī, kas nav Latvija, reģistrēta kā PVN maksātāja – turpmāk Klients. Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka tas sniedz šādus pakalpojumus. 1.Pasākumu organizēšana un nodrošināšana Latvijā ar izmitināšanu. Pakalpojums tiek sniegts kā vienots pasākuma organizēšanas un nodrošināšanas pakalpojums, tas ir uz viena līguma pamata, kuram ir pievienota tāme, kurā ir uzskaitīts katrs pakalpojums un norādīta katra pakalpojuma vērtība. Nodokļa rēķins Klientam tiek piestādīts par vienotu pasākuma organizēšanas un nodrošināšanas pakalpojumu, nodokļu rēķinā norādot vienā rindā visa pakalpojuma vērtību. Klients pats gādā par transportu no savas mītnes valsts uz Latviju. Iesniedzējs vienota pakalpojuma ietvaros nodrošinās Klientam sekojošus pakalpojumus: 1.1. Pasākuma programmas sastādīšana; 1.2. Pasākuma dalībnieku izmitināšana viesnīcā Latvijā; 1.3. Transports no lidostas Latvijā...