PVN

Finanšu ministrijā sagatavošanas stadijā patlaban atrodas vēl vienu grozījumu Pievienotās vērtības nodokļa likumā likumprojekts, ko plānots iesniegt izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē - 29. augustā un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē - 24. septembrī. Likumprojekta mērķis ir izpildīt saistības pret Eiropas Savienību, ieviešot atbilstošos Eiropas Savienības tiesību aktus, kā arī precizēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu atsevišķos darījumos, lai Pievienotās vērtības nodokļa likuma regulējums būtu atbilstošs Eiropas Savienības Tiesas un Latvijas Republikas Satversmes tiesas interpretācijai. Ar likumprojektu plānots pārņemt Padomes 2018.gada 4.decembra direktīvu (ES) 2018/1910, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz atsevišķu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm, regulējumu ar 2020.gada 1.janvāri. Tāpat likumprojekts paredz precizēt PVN atbrīvojumu zobu tehniķu sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas spriedumam lietā C-401/05, kā arī precizēt PVN atbrīvojumu medicīniskajiem pakalpojumiem. Izmaiņas nodokļu regulējumā arī precizēt PVN pārmaksas atmaksas kārtību, tai skaitā atbilstoši Satversmes tiesas 2018. gada 11. aprīļa spriedumam lietā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par 2019.gada 2.jūlijā valdībā akceptētajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.284 "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai"" (turpmāk – Noteikumi Nr.17). Noteikumi Nr.17 grozīti, lai nodrošinātu atbilstību Pievienotās vērtības nodokļa likumā pieņemtajiem grozījumiem, kas stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā, un likumā pieņemtajiem grozījumiem, kas stājas spēkā 2019. gada 12. jūlijā. Par īpašo PVN piemērošanas režīmu jeb reverso PVN Ņemot vērā, ka ar grozījumiem likumā atcelts īpašais PVN piemērošanas režīms ar metālizstrādājumu piegādēm saistītiem pakalpojumiem, svītrots Noteikumu Nr.17 58.2 punkts. Tāpat ar grozījumiem likuma 143.4 pantā sašaurinātas tās preču kategorijas, kurām piemērojams īpašais PVN piemērošanas režīms. Līdz ar to Noteikumu Nr.17 7.pielikums ir izteikts citā redakcijā, precizējot melno un krāsaino metālu pusfabrikātu piegādes, kurām ar 2019.gada 1.jūliju piemērojams īpašais PVN piemērošanas režīms. Noteikumu Nr.17 7.pielikumā noteikti to...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka no 12. jūlija ir spēkā vairākas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas ļaus vēl efektīvāk ierobežot krāpnieciskos darījumus tieši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, kas ir viens no izplatītākajiem un pierādīšanas ziņā sarežģītākajiem krāpšanās veidiem un nodara būtisku kaitējumu valsts budžeta ieņēmumiem. Sākot no šī gada 12.jūlija VID būs plašākas tiesības izslēgt no VID PVN maksātāju reģistra tādus PVN maksātājus, kuri savās PVN deklarācijās sešu mēnešu periodā nebūs norādījuši nevienu darījumu vai arī veikuši visu uzņēmuma amatpersonu nomaiņu. Lai turpmāk vairs nebūtu iespējams PVN krāpniecības shēmās izmantot jau reģistrētu PVN maksātāju reģistrācijas numurus, VID ir noteikts pienākums līdz 2019.gada 20.septembrim no PVN maksātāju reģistra izslēgt t.s. “gulošos” jeb neaktīvos uzņēmumus, proti, tādus, kas laika posmā no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam savā PVN deklarācijā nav norādījuši nevienu ar PVN apliekamu darījumu. Savukārt, lai ierobežotu īpašā PVN režīma preču importa darījumos izmantošanu krāpnieciskos...

Otrdien, 2. jūlijā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus noteikumos par Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma normu piemērošanas kārtību un atsevišķām prasībām PVN maksāšanai un administrēšanai. Ar grozījumiem MK noteikumos ir precizēts melno un krāsaino metālu pusfabrikātu saraksts, tai skaitā izslēdzot metālizstrādājumu pakalpojumus, kam ir piemērojama apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība sašaurinātam melno un krāsaino metālu pusfabrikātu sarakstam ir piemērojama no 2019. gada 1. jūlija. Savukārt metālizstrādājumu pakalpojumiem (griešanai, locīšanai, mehāniskai apstrādei, metināšanai, velmēšanai, tīrīšanai, virsmas apstrādei un citām apstrādes formām), sākot ar 2019. gada 1. jūliju, ir piemērojama vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. Ievērojot to, ka Eiropas Komisija nav piešķīrusi atļauju Latvijai ieviest apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm, sākot ar 2020. gada 1. janvāri arī tām būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. Tā kā ar 2019. gada 12. jūliju tiks mainīti PVN likumā noteiktie nosacījumi īpašā...

Saeima 20. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2019. gada 12. jūlijā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā ir veikti šādi būtiskākie grozījumi. Par vispārīgajiem gadījumiem reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanai no VID PVN maksātāju reģistra Pievienotās vērtības nodokļa likuma 73. panta trešās daļas norma ir papildināta ar diviem jauniem izslēgšanas apstākļiem, kas paredz VID tiesības, nevis pienākumu reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanai no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra. Minētie apstākļi ir, ja: - reģistrēts nodokļa maksātājs vismaz sešus iepriekšējos kalendāra mēnešus nodokļa deklarācijās nav norādījis nevienu darījumu; - reģistrēts nodokļa maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu. Par izslēgšanas kārtību no VID PVN maksātāju reģistra Pievienotās vērtības nodokļa likuma IX nodaļā katrs izslēgšanas apstāklis ir atrunāts atsevišķā pantā. Tādējādi, nosakot jaunus apstākļus reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanai no VID PVNmaksātāju reģistra, Pievienotās vērtības nodokļa likums ir papildināts ar jaunu 83.4 un 83.5...

Saeima šā gada 30. maijā ir pieņēmusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas stājās spēkā 1. jūlijā. Grozījumos ir iekļauts regulējums, lai Eiropas Savienībā (ES) vienoti un nepārprotami piemērotu PVN vaučeriem, tādējādi izpildot ES Padomes 2016. gada 27. jūnija direktīvas (ES) 2016/1065, ar ko attiecībā uz vaučeriem piemērojamo režīmu groza Direktīvu 2006/112/EK, prasības. Aizvien vairāk dažādās nozarēs tiek izmantoti vaučeri, piemēram, priekšapmaksas tālruņa kartes, dāvanu kartes un viesnīcas pakalpojuma vaučeri u.tml. Šo vaučeru kopīgā pazīme ir tāda, ka primārais mērķis nav tā iegūšana, bet gan konkrētas preces vai pakalpojuma saņemšana apmaiņā pret to. Likumā iekļautā vaučera definīcija: vaučers - instruments, kurš jāpieņem kā atlīdzība vai daļēja atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un kurā vai ar kuru saistītajos dokumentos, tostarp šāda instrumenta izmantošanas noteikumos, norādītas piegādājamās preces vai sniedzamie pakalpojumi, vai potenciālo piegādātāju vai sniedzēju identitāte. Līdz brīdim, kad tika izstrādāta minētā direktīva, tika konstatēts, ka darījumos ar vaučeriem nav...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai””, ko paredzēts skatīt 2. jūlija valdības sēdē. Grozījumu mērķis ir saskaņot spēkā esošo regulējumu ar Eiropas Savienības regulējumu un Pievienotās vērtības nodokļa likumu attiecībā uz apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanu un īpašās atļaujas importa darījumos apturēšanu un anulēšanu. Ar grozījumiem rosināts samazināt nodokļu parāda esamību valsts budžetam no 1430 euro uz 150 euro, kā arī samazināt termiņu radušos saistību nokārtošanai no 12 mēnešiem uz 3 mēnešiem. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegumu izsniegšanai un lēmumu pieņemšanai par īpašās atļaujas preču importa darījumos piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt šo atļauju tiktu atvēlētas 15 darba dienas. Turklāt VID ne tikai audita, bet arī regulāro nodokļu administrēšanas pasākumu laikā būtu tiesības konstatēt, ka reģistrēts PVN maksātājs nav atbilstoši norādījis aprēķināto PVN summu par importētajām precēm...

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs plašākas tiesības stingrāk vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmām. Tas paredzēts Saeimā ceturtdien, 20.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītajos grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Likums papildināts ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID PVN maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju, kā arī noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. VID no PVN maksātāju reģistra līdz šī gada 20.septembrim būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID komersantu varēs izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri trīs mēnešus bija iesnieguši tukšas PVN deklarācijas un pēc tam deklarāciju, kurā kopējā darījuma vērtība norādīta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par būtiskākajiem grozījumiem, kas veikti Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Saeima 2019.gada 30.maijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stājas spēkā 2019.gada 1.jūlijā. Par ar nodokli apliekamo vērtību darījumos ar nekustamo īpašumu un apbūves tiesību piešķiršanu Lai radītu nepārprotamu pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) regulējumu darījumos ar apbūves tiesībām un nostiprinātu PVN regulējuma interpretāciju tiesību akta veidā, ir veikti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likuma 37. un 40.pantā, nosakot, ka ar PVN apliekamā vērtība apbūves tiesību piešķiršanas darījumā ir atlīdzība par apbūves tiesību piešķiršanu un, izsolē pārdodot apbūves tiesības, ar PVN ir apliekama izsoles cena. Par darījumiem ar vaučeriem Tā kā PVN normatīvajos aktos šobrīd ir noteikts regulējums PVN piemērošanai darījumos ar tāda veida vaučeriem, kas ir apzīmēti ar vārdiem “dāvanu karte” un “sarunu priekšapmaksas karte”, un lai Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktais attiecībā uz vaučeriem atbilstu Padomes 2016.gada 27.jūnija Direktīvai (ES) 2016/1065, ar...

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā vairākas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Viena no tām paredz precizēt pērn ieviestās apgrieztās jeb reversās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtības piemērošanu darījumos ar metālizstrādājumiem, būvizstrādājumiem, sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektriskām aparatūrām. Šobrīd PVN likums paredz, ka reversā PVN maksāšanas kārtība ir piemērojama metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem. Ar grozījumiem likumā tiek paredzēts, ka metālizstrādājumu jomā tiek precizēts darījumu tvērums, kam piemēros šo īpašo PVN piemērošanas kārtību. No šā gada 1. jūlija šo kārtību vairs nepiemēros ar metālizstrādājumiem saistītiem pakalpojumiem un tiks sašaurināts metālizstrādājumu saraksts, paredzot, ka Ministru kabinets noteiks melno un krāsaino metālu pusfabrikātu sarakstu, kuru piegādēm tiks piemērota šī īpašā kārtība. Izmaiņas ir veiktas atbilstoši direktīvai, kas nosaka PVN sistēmu. Eiropas Komisija (EK) nav piešķīrusi atļauju Latvijai ieviest reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm. Tādējādi tiek paredzēts, ka 2018. gada 1. janvārī...

Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” atbilstību paredzētajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā saistībā ar 2006.gada 28.novembra Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 17.a panta pārņemšanu (paredzamais spēkā stāšanās laiks ir 2020.gada 1.janvāris), VID ir uzsācis darbu pie grozījumu projekta minētajos noteikumos izstrādes. Topošais grozījumu projekts paredz: PVN deklarācijas 3.pielikuma pārskatā “Pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā” (turpmāk – PVN 2 pārskats) atšifrēt sākotnējo preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī, kas netiks uzskatīta par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā, norādot kodu “E”; PVN 2 pārskatā atšifrēt preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā, kad prece no noliktavas citā dalībvalstī tiks piegādāta preču gala saņēmējam šajā citā dalībvalstī ar kodu “N”; nodrošināt nepieciešamo labojumu veikšanu PVN deklarācijas 4.pielikuma pārskatā “Labojumu pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā”. VID aicina uzņēmumus un nevalstiskās organizācijas, kā...

Saeima 2019.gada 23.maijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas 2019.gada 12.jūnijā publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.118 (6457) un stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī. Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums) ir veikti šādi grozījumi. Nodokļa iemaksas valsts budžetā termiņš Likuma 119.pantā, 121.panta trešajā daļā un 137.panta vienpadsmitajā daļā skaitlis “20” aizstāts ar skaitli “23”. Tādējādi ir pārskatīts pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksāšanas termiņš, nosakot, ka PVN valsts budžetā ir iemaksājams 23 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām. Mēneša 23.datums ir nodokļa maksāšanas gala termiņš. PVN iemaksas valsts budžetā termiņš ir pārskatīts, pamatojoties uz Saeimā 2017.gada 23.novembrī pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, saskaņā ar kuru ar 2021.gada 1.janvāri VID administrēto valsts budžeta maksājumu veikšanai tiek ieviests vienotais nodokļu konts. Vienotā konta ieviešanas mērķis ir mazināt administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un nodrošināt iespēju vairākus nodokļu maksājumus valsts budžetā veikt vienā maksājumā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 12.maijā galīgajam lasījumam atbalstītajos grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzēts Valsts ieņēmumu dienestam (VID) turpmāk piešķirt plašākas tiesības stingrāk vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmām. Likumu paredzēts papildināt ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID PVN maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju, kā arī noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. Plānots, ka VID no PVN maksātāju reģistra līdz šī gada 20.septembrim būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri trīs mēnešus bija iesnieguši tukšas PVN deklarācijas un pēc...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par biedrību darbību un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu. VID skaidro, ka biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Līdz ar to Biedrību un nodibinājumu likumā ir ietverti ierobežojumi biedrībām veikt saimniecisko darbību. Tomēr biedrībai un nodibinājumam ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus. Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Ievērojot minēto, biedrībai, veicot darbību, jānodala: darbību, kuru tā veic statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai bez peļņas gūšanas rakstura; saimniecisko darbību, kuru tā veic par atlīdzību, gūstot peļņu. Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) Tiesas judikatūrai par darbību uzskatāma pati darbība, neatkarīgi no tās mērķa un rezultāta. Darbību parasti atzīst par saimniecisku, ja tā ir ilglaicīga un tiek veikta par atlīdzību,...

Saeima 11. aprīlī pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju un noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. Tāpat plānots noteikt nodokļa maksātāja atbildību saistībā ar darījumu norisi. Plānots, ka VID no PVN maksātāju reģistra būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri trīs mēnešus bija iesnieguši tukšas PVN deklarācijas un pēc tam deklarāciju, kurā kopējā darījuma vērtība norādīta virs 70 tūkstošiem eiro. Šādu komersantu radītie...