PVN

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par biedrību darbību un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu. VID skaidro, ka biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Līdz ar to Biedrību un nodibinājumu likumā ir ietverti ierobežojumi biedrībām veikt saimniecisko darbību. Tomēr biedrībai un nodibinājumam ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus. Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Ievērojot minēto, biedrībai, veicot darbību, jānodala: darbību, kuru tā veic statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai bez peļņas gūšanas rakstura; saimniecisko darbību, kuru tā veic par atlīdzību, gūstot peļņu. Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) Tiesas judikatūrai par darbību uzskatāma pati darbība, neatkarīgi no tās mērķa un rezultāta. Darbību parasti atzīst par saimniecisku, ja tā ir ilglaicīga un tiek veikta par atlīdzību,...

Saeima 11. aprīlī pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju un noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. Tāpat plānots noteikt nodokļa maksātāja atbildību saistībā ar darījumu norisi. Plānots, ka VID no PVN maksātāju reģistra būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri trīs mēnešus bija iesnieguši tukšas PVN deklarācijas un pēc tam deklarāciju, kurā kopējā darījuma vērtība norādīta virs 70 tūkstošiem eiro. Šādu komersantu radītie...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 2.aprīlī, nolēma virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības cīņā pret pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmām. Likumu plānots papildināt ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju un noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. Tāpat plānots noteikt nodokļa maksātāja atbildību saistībā ar darījumu norisi. Plānots, ka VID no PVN maksātāju reģistra būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs lūdzis VID sniegt uzziņu par īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīma piemērošanu lietotiem automobiļiem. Iesniedzējs ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā (komercreģistrā) un tā pamatdarbības veids ir automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošana. Iesniedzēja rīcībā ir Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) izsniegtā Transportlīdzekļu tirdzniecības vietas reģistrācijas apliecība, kas dod tiesības nodarboties ar “A, B, C, D, E” kategorijas transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecību konkrētā adresē Rīgā. Tāpat Iesniedzējam ir noslēgts ar CSDD sadarbības līgums par transportlīdzekļu tirdzniecības reģistra lietošanu. Iesniedzējs 2012. gada 23. martā reģistrēja struktūrvienību “A”, kurā pieņem tirdzniecībai gan Latvijā reģistrētos transportlīdzekļus no transportlīdzekļa vai numurētā agregāta īpašnieka vai tā pārstāvja, gan tādus transportlīdzekļus, kurus Iesniedzējs kā lietoto preci ieveda no ārvalsts vai iegādājās no personas, kurai transportlīdzeklis vai numurētais agregāts reģistrēts ārvalstī, gan tādus Latvijā nereģistrētos transportlīdzekļus, kurus nodod tirdzniecībai persona, kurai transportlīdzeklis vai numurētais agregāts reģistrēts ārvalstī. Iesniedzējs...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, eksportējot preci. Iesniedzējs iesniegumā sniedz šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs un pārdod preces citam Latvijā reģistrētam uzņēmumam pievienotās vērtības nodokļa maksātājam un pircēja uzdevumā noformē eksporta muitas procedūras un nosūta preces uz Krieviju (trešo valsti), ko apliecina transporta dokumentācija un eksporta deklarācija. Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu šādā jautājumā: Vai šajā darījumā starp Iesniedzēju un otro uzņēmumu pircēju no Latvijas ir nepieciešams aplikt pārdotās preces ar pievienotas vērtības nodokli 21%, vai darījums pieskaitāms pie darījuma, kas saistīts ar eksportu un tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis 0%? Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā ietverto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošus konkrētus jautājumus, atbildes uz kuriem ir atkarīgas no to juridiska vērtējuma, sniedz šādu uzziņu. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 17.punktam, preču eksports ir preču piegāde no Eiropas Savienības teritorijas uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām. Pievienotās vērtības...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu nekustamā īpašuma darījumos. Iesniedzējs, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 98.pantu, lūdz sniegt uzziņu par savām tiesībām šādā situācijā. Iesniedzējs ir noslēdzis pirkuma līguma priekšlīgumu ar SIA “K”, reģ. Nr…, par nekustamā īpašuma Rīga, domājamo daļu iegādi (turpmāk – Īpašums), tajā skaitā, pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN), kas ir aprēķināts atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 37.panta pirmajai un otrajai daļai. Īpašums ir nodots ekspluatācijā, un pēc SIA “K” sniegtās informācijas, tiek pārdots pirmo reizi pēc Īpašuma nodošanas ekspluatācijā. Nekustamais īpašums ir iznomāts SIA “M”, reģ. Nr…., kas to tālāk ir iznomājis apakšnomniekiem – juridiskām personām, un daļu no īpašuma izmanto, sniedzot īslaicīgus izmitināšanas pakalpojumus tūristiem, bet daļa no telpām tiek izīrēta fiziskām personām ilgtermiņā. Iesniedzējs, iegādājoties Īpašumu, atbilstoši pirkuma priekšlīguma nosacījumiem pārņems starp SIA “K” ar SIA “M” noslēgtā nomas līguma saistības, kas attiecas uz pērkamo domājamo daļu. Īpašums tiek pārdots ar...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) izskatīja SIA “X”, iesniegumu par uzziņas saņemšanu (turpmāk – iesniegums) un sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs ir Latvijā reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Iesniedzējs pakalpojumus sniedz Eiropas Savienībā (ES) reģistrētai juridiskai personai, kura ir ES dalībvalstī, kas nav Latvija, reģistrēta kā PVN maksātāja – turpmāk Klients. Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka tas sniedz šādus pakalpojumus. 1.Pasākumu organizēšana un nodrošināšana Latvijā ar izmitināšanu. Pakalpojums tiek sniegts kā vienots pasākuma organizēšanas un nodrošināšanas pakalpojums, tas ir uz viena līguma pamata, kuram ir pievienota tāme, kurā ir uzskaitīts katrs pakalpojums un norādīta katra pakalpojuma vērtība. Nodokļa rēķins Klientam tiek piestādīts par vienotu pasākuma organizēšanas un nodrošināšanas pakalpojumu, nodokļu rēķinā norādot vienā rindā visa pakalpojuma vērtību. Klients pats gādā par transportu no savas mītnes valsts uz Latviju. Iesniedzējs vienota pakalpojuma ietvaros nodrošinās Klientam sekojošus pakalpojumus: 1.1. Pasākuma programmas sastādīšana; 1.2. Pasākuma dalībnieku izmitināšana viesnīcā Latvijā; 1.3. Transports no lidostas Latvijā...

Kā zināms, 2018. gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz arī speciālā nodokļu režīma - reversā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu (turpmāk – PVN) būvizstrādājumu piegādēm. Tomēr jaunā nodokļu režīma piemērošana ir raisījusi daudz jautājumu komersantiem. Kopš 2017. gada nogales Ekonomikas ministrijas (EM) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) speciālisti ir snieguši vairāk nekā 400 konsultācijas komersantiem par to, kādi izstrādājumi ir uzskatāmi par būvizstrādājumiem. EM, PTAC un Valsts ieņēmumu dienests (VID), pārrunājot ar nozari grozījumus PVN likumā, secināja, ka ir nepieciešams padziļināts Būvniecības likumā iekļautās būvizstrādājuma definīcijas skaidrojums. Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 11.punktu, būvizstrādājums ir ikviens iestrādāšanai būvē paredzēts izstrādājums vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija. Savukārt Būvniecības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka būvizstrādājumus atļauts piedāvāt Latvijas tirgū, kā arī stacionāri iebūvēt būvēs, ja tie ir derīgi paredzētajam izmantojumam, nodrošina būvei izvirzīto būtisko prasību izpildi un atbilst būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasībām. Likumā noteiktā definīcija ir noteikta plaša,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu attiecībā uz šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs nodarbojas ar augļu un dārzeņu apstrādi un iepakošanu. Iesniedzējs lūdz sniegt skaidrojumu uzziņas veidā par PVN samazinātās likmes piecu procentu piemērošanu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem situācijā, kad gatavās produkcijas ‒ svaigu dārzeņu maisījumi ‒ sastāvā būs dārzeņi, kas iepirkti ar atšķirīgām PVN likmēm ‒ 5 procentu PVN (kartupeļi, burkāni, kāļi, selerija, ziedkāposti, sīpoli ‒ 95procenti no kopējā gatavā produkta sastāva) un 21 procenta PVN (paprikas īpatsvars ir 5 procenti no kopējā gatavā produkta sastāva). Kāda PVN likme būtu piemērojama šādai gatavajai produkcijai saskaņā ar grozījumiem Pievienotās vērtības likumā ar 2018.gada 1.janvāri? VID skaidro, ka, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42.panta sešpadsmito daļu nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā piemēro tādu pārtikas produktu piegādēm, kuri ir šā likuma pielikumā minētie svaigie augļi, ogas un dārzeņi, tostarp mazgāti, mizoti, lobīti, griezti un fasēti,...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu jautājumā par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu metālizstrādājumu piegādēm. Iesniedzējs ražo mēbeļu kājas no metāla un jautā, vai tās atbilst Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības Pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 7.pielikumā minētajam kombinētās nomenklatūras kodam 7326 90 98 “citur neminēti un neiekļauti dzelzs vai tērauda izstrādājumi” un to piegādēm ir piemērojams īpašais nodokļa piemērošanas režīms? VID, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošus konkrētus jautājumus, atbildes uz kuriem ir atkarīgas no to juridiska vērtējuma, informē, ka minētajā 7.pielikumā “Metālizstrādājumi, kuru piegādēm piemēro īpašo pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīmu”, ir izmantota Padomes 1987.gada 23.jūlija regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā un tās grozījumos ietvertā Kombinētā nomeklatūra (KN). Saskaņā ar iesniegumā minēto, KN kodu 7326 90 98 piemēro “citur neminētiem un neiekļautiem dzelzs vai tērauda...

Ar 2018.gada 1.janvāri stājās spēkā izmaiņas vairākos nodokļu normatīvajos aktos, tajā skaitā arī Pievienotās vērtības nodokļu likumā. Viena no izmaiņām skar reģistrācijas slieksni Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāju reģistrā – tas ir samazināts no 50 000 eiro uz 40 000 eiro. Finanšu ministrija atgādina, ka, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, VID PVN maksātāju reģistrā obligāti ir jāreģistrējas visiem tiem iekšzemes nodokļa maksātājiem, kuru ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 40 000 eiro. Finanšu ministrija aicina iekšzemes nodokļa maksātājus, kuri nav reģistrēti VID PVN maksātāju reģistrā, bet kuriem darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, ir pārsniegusi 40 000 eiro, iesniegt iesniegumu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā ne vēlāk kā līdz tā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko mēnesim, kad ir pārsniegts šis reģistrācijas slieksnis. Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu, skaidrojot PVN piemērošanu no ES reģistrēta nodokļa maksātāja saņemtajiem reklāmas pakalpojumiem. Iesniedzējs iesniegumā sniedz šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs vēlas saņemt reklāmas pakalpojumus sociālajā tīklā “Facebook”, kurus sniedz Īrijā reģistrēts uzņēmums “F…”, pievienotās vērtības nodokļa numurs IEXXX (turpmāk – reklāmas pakalpojumi). Iesniedzējs nepilda valsts pārvaldes uzdevumus. Iesniedzējs nav reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu, atbildot uz šādiem jautājumiem: vai Iesniedzējam ir tiesības saņemt reklāmas pakalpojumus, nereģistrējoties pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja reklāmas pakalpojumi tiks izmantoti tikai Iesniedzēja mērķu sasniegšanai un tie netiks izmantoti saimnieciskajā darbībā? vai Iesniedzējam ir tiesības saņemt reklāmas pakalpojumus, nereģistrējoties pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja reklāmas pakalpojumi tiks izmantoti gan Iesniedzēja mērķu sasniegšanai, gan arī saimnieciskajā darbībā? Iesniedzējs norāda, ka uzziņa nepieciešama, lai Iesniedzējs varētu pieņemt lēmumu, vai izmantot reklāmas pakalpojumus. VID, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā ietverto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošus konkrētus jautājumus, atbildes uz kuriem ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Saeima 2017.gada 22.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums) ir veikti šādi būtiskākie grozījumi. Piemērojamās nodokļa likmes Jaunā redakcijā ir izteikts likuma 41.panta pirmās daļas 2.punkts, nosakot, ka ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) apliekamiem darījumiem piemēro nodokļa samazināto likmi 5 vai 12 procentu apmērā saskaņā ar likuma 42.pantu. PVN samazinātās likmes piemērošana pārtikas produktu piegādēm iekšzemē Ar 2017.gada 22.novembra grozījumiem likumā ir noteikts, ka iekšzemes PVN maksātājs ar 2018.gada 1.janvāri piemēro PVN samazināto likmi 5 procentu apmērā tādām pārtikas produktu piegādēm, kas ir svaigi augļi, ogas un dārzeņi, tostarp mazgāti, mizoti, lobīti, griezti un fasēti, bet nav termiski vai kā citādi apstrādāti, piemēram, saldēti, sālīti, kaltēti, un kuri ir minēti likuma pielikumā “Augļi, ogas un dārzeņi, kuriem piemēro nodokļa samazināto likmi 5 procentu apmērā”,. Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izskatījis SIA “A”, reģ.Nr.(…) (turpmāk – Iesniedzējs), 2017.gada 25.oktobra iesniegumu Nr.7-2017 par uzziņas sniegšanu (turpmāk – iesniegums) un informē. Iesniedzējs iesniegumā sniedz šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs paskaidro, ka tas 2017.gada 16.oktobrī iesniedzis pieteikumu nodokļu atbalsta pasākumam nodokļa pamatparāda summai, kāda tā bijusi uz 2017.gada 1.jūniju. Atbalsta pasākumā samaksas termiņš Iesniedzējam bija piešķirts. Iesniedzējs norāda, ka saskaņā ar Nodokļu atbalsta pasākuma likuma 7.panta otro daļu pēc tam kad VID iesniegts iesniegums par piedalīšanos nodokļu atbalsta pasākumā, nodokļu maksātājam nav tiesību iesniegt deklarāciju precizējumus, kuri attiecināmi uz nodokļu atbalsta pasākuma pamatparāda rašanās periodu. Iesniedzējs informē, ka tas sakarā ar tematiskās pārbaudes veikšanu no 2017.gada 1.novembra, bija iesniedzis pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas precizējumus par jūlija un augusta mēnesi, kas esot noraidīti ar atbildi – “Nodokļu maksātāja iesniegtais dokumenta “PVN taksācijas perioda deklarācija” par taksācijas periodu no 01.08.2017. līdz 31.08.2017. precizējums nav pieņemts, jo VID ir reģistrēts iesniegums par pieteikšanos...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē, ka 2017.gada 14.novembrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.672 "Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai"" (turpmāk - Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17). Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī, un tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk - likums) pieņemtajiem grozījumiem, kas stājās spēkā 2017.gada 1.jūnijā un likuma pieņemtajiem grozījumiem, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Ņemot vērā, ka likumā lietotie termini ir precizēti atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošajos tiesību aktos lietotajai terminoloģijai, Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 vārds "rekonstrukcija" aizstāts ar vārdu "pārbūve", bet vārds "renovācija" aizstāts ar vārdu "atjaunošana". Tā kā likums ir papildināts ar 143.4 un 143.5pantu, kas nosaka īpašo pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) piemērošanas režīmu metālizstrādājumu piegādei un ar to...