PVN

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu attiecībā uz šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs nodarbojas ar augļu un dārzeņu apstrādi un iepakošanu. Iesniedzējs lūdz sniegt skaidrojumu uzziņas veidā par PVN samazinātās likmes piecu procentu piemērošanu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem situācijā, kad gatavās produkcijas ‒ svaigu dārzeņu maisījumi ‒ sastāvā būs dārzeņi, kas iepirkti ar atšķirīgām PVN likmēm ‒ 5 procentu PVN (kartupeļi, burkāni, kāļi, selerija, ziedkāposti, sīpoli ‒ 95procenti no kopējā gatavā produkta sastāva) un 21 procenta PVN (paprikas īpatsvars ir 5 procenti no kopējā gatavā produkta sastāva). Kāda PVN likme būtu piemērojama šādai gatavajai produkcijai saskaņā ar grozījumiem Pievienotās vērtības likumā ar 2018.gada 1.janvāri? VID skaidro, ka, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42.panta sešpadsmito daļu nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā piemēro tādu pārtikas produktu piegādēm, kuri ir šā likuma pielikumā minētie svaigie augļi, ogas un dārzeņi, tostarp mazgāti, mizoti, lobīti, griezti un fasēti,...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu jautājumā par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu metālizstrādājumu piegādēm. Iesniedzējs ražo mēbeļu kājas no metāla un jautā, vai tās atbilst Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības Pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 7.pielikumā minētajam kombinētās nomenklatūras kodam 7326 90 98 “citur neminēti un neiekļauti dzelzs vai tērauda izstrādājumi” un to piegādēm ir piemērojams īpašais nodokļa piemērošanas režīms? VID, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošus konkrētus jautājumus, atbildes uz kuriem ir atkarīgas no to juridiska vērtējuma, informē, ka minētajā 7.pielikumā “Metālizstrādājumi, kuru piegādēm piemēro īpašo pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīmu”, ir izmantota Padomes 1987.gada 23.jūlija regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā un tās grozījumos ietvertā Kombinētā nomeklatūra (KN). Saskaņā ar iesniegumā minēto, KN kodu 7326 90 98 piemēro “citur neminētiem un neiekļautiem dzelzs vai tērauda...

Ar 2018.gada 1.janvāri stājās spēkā izmaiņas vairākos nodokļu normatīvajos aktos, tajā skaitā arī Pievienotās vērtības nodokļu likumā. Viena no izmaiņām skar reģistrācijas slieksni Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāju reģistrā – tas ir samazināts no 50 000 eiro uz 40 000 eiro. Finanšu ministrija atgādina, ka, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, VID PVN maksātāju reģistrā obligāti ir jāreģistrējas visiem tiem iekšzemes nodokļa maksātājiem, kuru ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 40 000 eiro. Finanšu ministrija aicina iekšzemes nodokļa maksātājus, kuri nav reģistrēti VID PVN maksātāju reģistrā, bet kuriem darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, ir pārsniegusi 40 000 eiro, iesniegt iesniegumu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā ne vēlāk kā līdz tā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko mēnesim, kad ir pārsniegts šis reģistrācijas slieksnis. Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu, skaidrojot PVN piemērošanu no ES reģistrēta nodokļa maksātāja saņemtajiem reklāmas pakalpojumiem. Iesniedzējs iesniegumā sniedz šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs vēlas saņemt reklāmas pakalpojumus sociālajā tīklā “Facebook”, kurus sniedz Īrijā reģistrēts uzņēmums “F…”, pievienotās vērtības nodokļa numurs IEXXX (turpmāk – reklāmas pakalpojumi). Iesniedzējs nepilda valsts pārvaldes uzdevumus. Iesniedzējs nav reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu, atbildot uz šādiem jautājumiem: vai Iesniedzējam ir tiesības saņemt reklāmas pakalpojumus, nereģistrējoties pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja reklāmas pakalpojumi tiks izmantoti tikai Iesniedzēja mērķu sasniegšanai un tie netiks izmantoti saimnieciskajā darbībā? vai Iesniedzējam ir tiesības saņemt reklāmas pakalpojumus, nereģistrējoties pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja reklāmas pakalpojumi tiks izmantoti gan Iesniedzēja mērķu sasniegšanai, gan arī saimnieciskajā darbībā? Iesniedzējs norāda, ka uzziņa nepieciešama, lai Iesniedzējs varētu pieņemt lēmumu, vai izmantot reklāmas pakalpojumus. VID, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā ietverto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošus konkrētus jautājumus, atbildes uz kuriem ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Saeima 2017.gada 22.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums) ir veikti šādi būtiskākie grozījumi. Piemērojamās nodokļa likmes Jaunā redakcijā ir izteikts likuma 41.panta pirmās daļas 2.punkts, nosakot, ka ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) apliekamiem darījumiem piemēro nodokļa samazināto likmi 5 vai 12 procentu apmērā saskaņā ar likuma 42.pantu. PVN samazinātās likmes piemērošana pārtikas produktu piegādēm iekšzemē Ar 2017.gada 22.novembra grozījumiem likumā ir noteikts, ka iekšzemes PVN maksātājs ar 2018.gada 1.janvāri piemēro PVN samazināto likmi 5 procentu apmērā tādām pārtikas produktu piegādēm, kas ir svaigi augļi, ogas un dārzeņi, tostarp mazgāti, mizoti, lobīti, griezti un fasēti, bet nav termiski vai kā citādi apstrādāti, piemēram, saldēti, sālīti, kaltēti, un kuri ir minēti likuma pielikumā “Augļi, ogas un dārzeņi, kuriem piemēro nodokļa samazināto likmi 5 procentu apmērā”,. Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izskatījis SIA “A”, reģ.Nr.(…) (turpmāk – Iesniedzējs), 2017.gada 25.oktobra iesniegumu Nr.7-2017 par uzziņas sniegšanu (turpmāk – iesniegums) un informē. Iesniedzējs iesniegumā sniedz šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs paskaidro, ka tas 2017.gada 16.oktobrī iesniedzis pieteikumu nodokļu atbalsta pasākumam nodokļa pamatparāda summai, kāda tā bijusi uz 2017.gada 1.jūniju. Atbalsta pasākumā samaksas termiņš Iesniedzējam bija piešķirts. Iesniedzējs norāda, ka saskaņā ar Nodokļu atbalsta pasākuma likuma 7.panta otro daļu pēc tam kad VID iesniegts iesniegums par piedalīšanos nodokļu atbalsta pasākumā, nodokļu maksātājam nav tiesību iesniegt deklarāciju precizējumus, kuri attiecināmi uz nodokļu atbalsta pasākuma pamatparāda rašanās periodu. Iesniedzējs informē, ka tas sakarā ar tematiskās pārbaudes veikšanu no 2017.gada 1.novembra, bija iesniedzis pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas precizējumus par jūlija un augusta mēnesi, kas esot noraidīti ar atbildi – “Nodokļu maksātāja iesniegtais dokumenta “PVN taksācijas perioda deklarācija” par taksācijas periodu no 01.08.2017. līdz 31.08.2017. precizējums nav pieņemts, jo VID ir reģistrēts iesniegums par pieteikšanos...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē, ka 2017.gada 14.novembrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.672 "Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai"" (turpmāk - Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17). Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī, un tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk - likums) pieņemtajiem grozījumiem, kas stājās spēkā 2017.gada 1.jūnijā un likuma pieņemtajiem grozījumiem, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Ņemot vērā, ka likumā lietotie termini ir precizēti atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošajos tiesību aktos lietotajai terminoloģijai, Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 vārds "rekonstrukcija" aizstāts ar vārdu "pārbūve", bet vārds "renovācija" aizstāts ar vārdu "atjaunošana". Tā kā likums ir papildināts ar 143.4 un 143.5pantu, kas nosaka īpašo pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) piemērošanas režīmu metālizstrādājumu piegādei un ar to...

Kā zināms, no nākamā gada 1. janvāra tiks ieviesta PVN apgrieztās maksāšanas kārtība darījumiem ar metālizstrādājumiem un ar tiem saistītajiem pakalpojumiem, kā arī darījumiem ar sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektrisko aparatūru. Valdība otrdien, 7. novembrī, apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai", kuros uzskaitīts, tieši kādiem metālizstrādājumiem un sadzīves elektronikas iekārtām piemērojams reversais PVN. Noteikumi paredz, ka PVN apgrieztās maksāšanas kārtība būs jāpiemēro darījumiem ar ledusskapjiem, saldētavām, trauku mazgājamajām mašīnām, printeriem, kopētājiem, faksa aparātiem, putekļu sūcējiem, fotoaparātiem un citām sadzīves elektronikas ierīcēm (pilnu sarakstu skatīt noteikumu 8. pielikumā). Savukārt noteikumu 7. pielikumā uzskaitīti metālizstrādājumi (piemēram, vara stieņi un profili, alumīnija stieples, čuguna caurules, u.c.), kuriem no 1. janvāra piemērojams reversais PVN. Tāpat grozījumi precizē noteikumos lietoto būvniecības terminoloģiju, saskaņojot to ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā (un būvniecības normatīvajos aktos) esošo terminoloģiju, atbilstoši aizstājot vairākus...

Sākot ar 2018. gada 1. janvāri gan privātpersonām, gan komersantiem Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) PVN maksātāju reģistrā obligāti būs jāreģistrējas vienīgi tad, ja ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā būs sasniegusi 40 000 eiro (atsevišķos Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajos gadījumos jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā arī pirms iepriekš minētās summas sasniegšanas). Ar 2018.gada 1.janvāri reģistrācijas slieksnis VID PVN maksātāju reģistrā tiek samazināts uz 40 000 euro. Šāds nosacījums mazina nodokļu maksātājiem administratīvo slogu. Vienlaikus tas arī mazina risku, ka PVN maksātāju reģistrā reģistrējas fiktīvi uzņēmumi, proti, tādi, kuriem jau sākotnēji nav nodoma veikt reālu saimniecisko darbību un kurus turpmāk izmanto PVN izkrāpšanas shēmās. Nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti VID PVN maksātāju reģistrā ir jāizvērtē un jāprognozē, vai to ar PVN apliekamo darījumu apjoms iepriekšējo 12 mēnešu laikā 2018.gada 1.janvārī nebūs sasniedzis 40 000 euro....

Saeima 20.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stājas spēkā 2017.gada 1.jūnijā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, par būtiskākajiem grozījumiem. Par priekšnodokļa atskaitīšanas brīdi Lai samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) deklarāciju labojumu skaitu, ir precizēta likuma 97.panta pirmā daļa, nosakot, ka priekšnodoklis par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, izņemot no citas dalībvalsts PVN maksātājiem vai trešo valstu vai trešo teritoriju PVN maksātājiem saņemtos pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar likuma 19.panta pirmo daļu, no valsts budžetā maksājamās PVN summas atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad saņemtas preces vai pakalpojumi un saņemts PVN rēķins vai atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ir samaksāta pirms preču vai pakalpojumu saņemšanas, bet ne vēlāk kā nākamajā taksācijas periodā, kas seko šim taksācijas periodam, ja likumā nav noteikts citādi. Par Pievienotās vērtības nodokļa likumā lietotās terminoloģijas precizēšanu atbilstoši Būvniecības likumā lietotajai terminoloģijai Ar 2017.gada 20.aprīļa grozījumiem ir precizēti likumā lietotie termini...

Piektdien, 31. martā, ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzklausīja tūrisma organizāciju vadītāju un ekspertu viedokli par Finanšu ministrijas (FM) rosināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem un tā ietekmi uz nozari. Tūrisma organizācijas norāda, ka šāds solis nozarei ir bīstams - Latvija kā tūrisma galamērķis zaudētu savu konkurētspēju, daudziem nozarē strādājošajiem darbība būtu jāpārtrauc, kas palielinātu bezdarbu, t.sk. reģionos, un atstātu negatīvu ietekmi uz reģionu pašvaldību budžetu ieņēmumiem, kā arī padarītu bezjēdzīgas līdzšinējos gados valsts veiktās investīcijas tūristu piesaistei no ārvalstīm. FM iecerējusi celt PVN likmi ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem no 12% līdz 21%. Īstenojot FM ieceri, Latvijā naktsmājām piemērojamais nodoklis būtu vairāk nekā divas reizes augstāks kā Igaunijā un Lietuvā, un trīs reizes augstāks kā Polijā. Nākamgad visas Baltijas valstis svinēs savu simtgadi, ko apmeklēs arī ārvalstu tūristi. Ja Latvija kļūs mazāk konkurētspējīga, viesi vairāk brauks uz Lietuvu un Igauniju, un Latvijas ne tikai aizvadītajos gados veiktie,...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 21.martā apturēja tiesvedību lietā, kurā ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu noraidīts pieteicējas pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu, uzliekot pieteicējai papildu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) saistības. Tiesvedība lietā apturēta līdz Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma spēkā stāšanās dienai. Saskaņā ar Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 311.panta 1.punkta 1.apakšpunktu „lietotas preces” ir materiāls kustams īpašums, kas ir derīgs turpmākai lietošanai vai nu bez pārveidojumiem, vai pēc remonta, un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas, un nav arī dārgmetāli vai dārgakmeņi, kā tos definējušas dalībvalstis. Augstākā tiesa uzdeva Eiropas Savienības Tiesai jautājumu - vai minētā direktīvas norma ir interpretējama tā, ka par lietotām mantām var tikt atzīti tirgotāja iegādāti lietoti dārgmetālu vai dārgakmeņus saturoši izstrādājumi (kā aplūkojamā lietā), kuri tiek pārdoti tālāk galvenokārt tajos esošā dārgmetāla vai dārgakmeņu ieguvei? Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, – vai īpašā režīma...

Lai izvērtētu iespēju pārtikai vai atsevišķām tās preču grupām piemērot samazinātu pievienotās vērtības nodokli (PVN), Zemkopības ministrija izveidojusi ekspertu darba grupu. To vadīs Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis. Darba grupai uzdots izvērtēt citu valstu pieredzi diferencētās PVN likmes pārtikai piemērošanā, kā arī samazināta PVN visai pārtikai vai atsevišķām produktu grupām ieviešanas ietekmi uz Latvijas pārtikas produktu ražotāju konkurētspēju un ietekmi uz nelegālās pārtikas tirdzniecības ierobežošanu. Eksperti vērtēs arī samazināta PVN pārtikai ieviešanas ietekmi uz maznodrošināto iedzīvotāju pirktspēju un to, vai nodokļa samazināšana kāpinās Latvijā ražoto pārtikas produktu patēriņu, tādejādi veicinot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Tāpat tiks vērtēta PVN diferencētās likmes visai pārtikai vai atsevišķām produktu grupām ieviešanas ietekme uz valsts budžetu. Pēc visu šo uzdevumu veikšanas darba grupai uzdots sagatavot priekšlikumus par iespēju PVN samazināšanu pārtikai vai atsevišķām produktu grupām un iesniegt zemkopības ministram Jānim Dūklavam. Darba grupā strādās Zemkopības ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Lauksaimniecības...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu, kas sniedz informāciju par Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumiem, kas no 2017.gada 1.janvāra izmaina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm. Saeima 2016.gada 23.novembrī pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (2016.gada 10.decembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (Nr.241 (5813)). Ar šo likumu Pievienotās vērtības nodokļa likums papildināts ar 143.3pantu, kurā noteikts, ka neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm piemēro īpašo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas režīmu (tā saukto PVN apgriezto maksāšanas kārtību). Jebkādiem pakalpojumiem, kas saistīti ar šī metodiskā materiāla 1.punktā minēto preču apstrādi (piemēram, transportēšanu, iesaiņošanu u.c.), PVN apgrieztā maksāšanas kārtība nav piemērojama. 3.piemērs Latvijā reģistrēta nodokļa maksātāja SIA “A” sniedz neapstrādāta zelta sakausēšanas pakalpojumu, izveidojot zelta stieņus, Latvijā reģistrētai nodokļa maksātājai SIA “B”. Minētajam pārstrādes pakalpojumam PVN ir piemērojams vispārīgā kārtībā. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 143.3pantā noteiktais...

Valsts sekretāru sanāksmē 10. novembrī izsludināti sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumi - Ministru kabineta noteikumu projektam "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumos Nr.1080 "Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi" un Ministru kabineta noteikumu projektam " Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumos Nr.876 "Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi". Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumos Nr.876 "Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi" noteikts, ka tirdzniecībai Latvijā var pieņemt nereģistrētu transportlīdzekli, kuru tirdzniecībai nodod cits Latvijā reģistrēts komersants, kurš to kā preci ievedis no ārvalsts. Šāda kārtība apgrūtina pievienotās vērtības nodokļa nomaksas kontroles iespējas un tādā veidā pieļauj iespēju komersantiem ļaunprātīgi izvairīties no PVN nomaksas. Attiecīgi grozījumi ir paredzēti arī transportlīdzekļu reģistrācijas kārtībā. Lai uzlabotu transportlīdzekļu tirdzniecības komersantu tīkla darbību, noteikumu grozījumos paredzēts, ka nereģistrētu transportlīdzekli tirdzniecībai var nodot transportlīdzekļa izgatavotāja oficiālais pārstāvis. Noteikumu piedāvātajos grozījumos paredzēts palielināt minimālo platību tirdzniecības vietas iekārtošanai, nosakot, ka tirdzniecības teritorijai ir jābūt vismaz 150 m2 lielai, kurā izvieto tirdzniecībai paredzētus...