VID INFORMĀCIJA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka valsts kopbudžeta ieņēmumu plāns 2020. gada septiņiem mēnešiem izpildīts par 92,5 %. VID administrētos kopbudžeta ieņēmumus ietekmēja valstī ieviestais ārkārtas stāvoklis COVID-19 izplatības ierobežošanai, kā arī pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas saglabātie ierobežojumi. 2020.gada septiņos mēnešos iekasēti 5,56 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2019.gada septiņiem mēnešiem, ieņēmumi ir samazinājušies par 0,07 miljardiem eiro jeb 1,2 %. Saskaņā ar datiem informācijas sagatavošanas brīdī, Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās norādītā kopējā darījuma vērtība 2020. gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, samazinājusies par 9,4 %. Straujākais samazinājums bija eksporta darījumiem un darījumiem, kuriem tiek piemērota samazinātā PVN likme. Lielākais ieņēmumu samazinājums 2020. gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, ir no PVN. 2020. gada septiņos mēnešos PVN ieņēmumi ir 1 347,47 milj. eiro, kas ir par 109,12 milj. eiro jeb 7,5 % mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā. Lai atbalstītu nodokļu maksātājus, VID turpina nodrošināt apstiprinātās...

Atvaļinājumu sezonā Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka jau kopš 2019. gada 1. jūlijā ir stājušies spēkā grozījumi vairākos normatīvajos aktos, tai skaitā Krimināllikumā, kas paredz, ka par skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu uz Latvijas Republikas un visas Eiropas Savienības ārējās robežas no 10 000 eiro līdz 21 500 eiro (pārrēķinot jebkurā valūtā) fiziskai personai iestājas administratīvā atbildība. Savukārt, ja netiek deklarēta vai nepatiesi deklarēta skaidra nauda lielā apmērā, kas pārsniedz 21 500 eiro, persona tiek saukta pie kriminālatbildības. Krimināllikuma 195.2 pants, kas noteic atbildību par izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas, paredz, ka: par liela apmēra skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, ja skaidras naudas deklarācijas aizpildīšanu likumā noteiktajā kārtībā pieprasījusi kompetentās iestādes amatpersona, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu; par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada jūlijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā Likums papildināts ar jaunu VII nodaļu “Administratīvie pārkāpumi stratēģiskas nozīmes preču aprites jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā pārkāpumu procesā”. Likuma 20. pants nosaka administratīvos pārkāpumus stratēģiskas nozīmes preču aprites jomā un likuma 21. pants nosaka tos pārkāpumus, par kuriem administratīvo pārkāpuma procesu veic VID. 09.07.2020. 23.07.2020. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā Likums papildināts ar 6.1 pantu “Ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošana”. Minētā panta septītā daļa nosaka, ja trešās valsts persona laiž tirgū preci Latvijas Republikas (LR) teritorijā, tā var piedalīties ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā ar nosacījumu, ka ir reģistrēta VID kā nodokļu maksātājs vai ir rakstveidā pilnvarojusi personu, kas veic komercdarbību LR teritorijā, pārņemt attiecīgā trešās valsts preces ražotāja saistības LR teritorijā attiecībā uz šajā pantā noteikto ražotāja paplašinātās atbildības pienākumu izpildi. Trešās valsts...

Lai preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā varētu piemērot nodokļa 0% likmi, viens no priekšnoteikumiem ir preču piegādātāja saglabāts pierādījumu kopums preču transportēšanai uz citu dalībvalsti, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) organizētā seminārā informēja VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Pierādījumu kopums prezumē preču transportēšanu no vienas dalībvalsts uz otru, veicot ne tikai preču piegādi darījuma ķēdes ietvaros, bet arī jebkāda cita veida preču piegādes ES teritorijā (tā saucamo “klasisko” preču piegādi ES teritorijā, preču piegādi uz noliktavu ”call-off stock”) citā dalībvalstī, tā saucamo preču piegādi “trīsstūrveida darījuma” ietvaros un preču piegādi ar montāžu vai uzstādīšanu uz citu dalībvalsti). Regulas Nr.282/2011 45.a pantā noteikts šāds pierādījumu kopums, kas apliecina preču piegādi ES teritorijā, lai varētu piemērot PVN atbrīvojumu (nodokļa 0% likmi) saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 138.pantu: Dokumenti saistībā ar preču nosūtīšanu vai transportēšanu, piemēram: • parakstīts CMR dokuments vai pavadzīme, • kravaszīme, • rēķins par gaisa kravu pārvadājumiem, • preču...

Līdz 2020.gada 31.oktobrim ir pagarināts ievedmuitas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojumu piemērošanas termiņš precēm, kas ir nepieciešamas un tiek ievestas no trešajam valstīm Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tas noteikts ar Komisijas 2020. gada 23. jūlija Lēmumu (ES) 2020/1101, ar kuru groza Lēmumu (ES) 2020/491 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2020. gadā, informē Valsts ieņēmumu dienests. Imports, ko Eiropas Savienības dalībvalstis veikušas saskaņā ar Lēmumu (ES) 2020/491, ir devis labumu, nodrošinot dalībvalstīs valsts organizācijām un kompetento iestāžu apstiprinātām organizācijām piekļuvi trūkstošajam nepieciešamajam medicīniskajam aprīkojumam un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Šādu preču tirdzniecības statistika liecina par to, ka importa apjoms joprojām ir liels. Tā kā Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits dalībvalstīs joprojām apdraud sabiedrības veselību, Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par trim mēnešiem pagarināt Lēmumā (ES) 2020/491 noteikto piemērošanas laikposmu. Eiropas Komisijas piešķirtais atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un PVN piemērojams noteiktām precēm (piemēram,...

Pēc ārkārtas stāvokļa pasludināšanas šā gada martā nodokļu maksātājiem nācās būtiski ierobežot, bet atsevišķu nozaru nodokļu maksātājiem pat apturēt savu saimniecisko darbību. Aprēķināts, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi ir samazinājušies un ir par 365,91 milj. eiro mazāki nekā plānots. 2020. gada 1. pusgadā ieņēmumi ir bijuši 4,71 miljards eiro. 2020. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 2019. gada 1. pusgadu, VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi ir samazinājušies par 69,37 milj. eiro jeb 1,5 % un ieņēmumu plāns 2020. gada 1. pusgadā izpildīts par 92,8 %. Lielākais samazinājums ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem. 2020. gada 1. pusgadā PVN ieņēmumi ir 1,13 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā. Lielākais ieņēmumu samazinājums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar tirdzniecību, automobiļu un motociklu remontu. Būtisks ieņēmumu samazinājums ir arī no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbība saistīta ar elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis kārtējo pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada jūnijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā Grozījumi likumā veikti, lai nodrošinātu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto sodu par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu iekļaušanu Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā. Tādejādi likums papildināts ar 14. un 15. pantu, kura normas stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. Šī likuma 14. panta trešā daļa attiecībā uz pārējiem tabakas izstrādājumiem (izņemot cigaretes un tinamo tabaku) piemērojama no 2024. gada 20. maija. 21.05.2020. 17.06.2020. Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums Likuma mērķis ir atjaunot vispārējo tiesisko kārtību pēc noteiktā ārkārtējās situācijas termiņa beigām, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai un īpašos atbalsta mehānismus un izdevumus, kas tieši...

Saskaņā ar likumu "Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums" uzņēmumu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) var izmaksāt dīkstāves pabalstu par Covid-19 izraisītu dīkstāvi, kas pārsniegusi ārkārtējo situāciju un ilgusi līdz 30. jūnijam. Iesniegumu par laikposmu no 1. jūnija līdz 30. jūnijam darba devēji par saviem darbiniekiem var iesniegt līdz 30. jūnijam, bet pašnodarbinātās personas – līdz 25. jūlijam. Piesakoties līdz 2020. gada 30. decembrim, krīzes skartie uzņēmēji varēs saņemt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu vai sadalīšanu nomaksas termiņos uz laiku līdz trim gadiem. Pamatotu iesniegumu par nepieciešamību termiņu sadalīt vai pagarināt nodokļu maksātājam būs jāiesniedz 15 dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Šim nokavētajam nodokļu maksājumam netiks aprēķināta nokavējuma nauda, savukārt informācija par uzņēmumu netiks iekļauta VID administrēto nodokļu parādnieku datu bāzē. Likuma regulējums dod tiesības VID 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā neizslēgt no Padziļinātās sadarbības programmas vai nepazemināt programmas līmeni tiem Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, kurus ietekmējušas Covid-19 izplatības...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja bērns strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam). Ņemot vērā, ka skolēniem ir iespēja vasaras mēnešos (no 1. jūnija līdz 31. augustam) strādāt algotu darbu, VID atgādina par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni strādā tikai vasarā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās. Attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski. Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 250 eiro mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots VID prognozētais neapliekamais minimums mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Savukārt tiem vecākiem,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem, kas ir pieņemti un/ vai stājās spēkā nodokļu administrēšanā 2020. gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā stāšanās datums Likums “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” Likuma mērķis ir sabiedrības drošības interesēs nodrošināt nepārtrauktu un efektīvu valsts institūciju darbību saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā. Likums nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus un atsevišķas valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai. Likuma 3. panta piektā daļa nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests var apturēt uzsāktos nodokļu un muitas kontroles pasākumus (arī tad, ja uzsāktais administratīvais process ir apstrīdēšanas stadijā) uz laiku, kamēr valsts teritorijā ir spēkā ārkārtējā situācija. Minētais laikposms netiek ieskaitīts nodokļu kontroles pasākumu veikšanai noteiktajos termiņos. 03.04.2020. 05.04.2020. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Kodekss papildināts ar 159.11 pantu par dīkstāves pabalsta saņemšanas...

Valsts ieņēmumu dienests skaidro, kā aprēķināms un piemērojams pievienotās vērtības nodoklis lietotu automašīnu tirdzniecībā, piemērojot īpašo PVN režīmu. Pārdošanas vērtība, iepirkuma vērtība un ar PVN apliekamā vērtība Pārdošanas vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir saņēmis vai saņems no pircēja vai trešās personas par automobiļa piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas). Iepirkuma vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir samaksājis vai samaksās pārdevējam par automobiļa piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas). Piemērojot īpašo PVN piemērošanas režīmu, ar PVN apliek starpību starp pārdošanas vērtību (naudas summu), ko tirgotājs ir saņēmis par pircējam piegādāto lietoto automobili, un iepirkuma vērtību, samazinot šo starpību par aprēķinātā PVN vērtību. Tirgotājs nav tiesīgs izmantot īpašo PVN piemērošanas režīmu, ja iepirktā automobiļa pārdevējs...

Valsts ieņēmumu dienests skaidro, kā veikt pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) piemērošanu tiem nodokļa maksātājiem, kuri veic darījumus ar lietotiem automobiļiem un piemēro īpašo PVN piemērošanas režīmu. Kas ir tirgotājs? Lietotu automobiļu tirgotājs (turpmāk – tirgotājs) ir reģistrēts PVN maksātājs, kura saimnieciskā darbība ir lietotu automobiļu pirkšana, lai tos pārdotu, neatkarīgi no tā, vai tas rīkojas savās vai citas personas interesēs saskaņā ar līgumu, kas par pirkšanu vai pārdošanu paredz maksāt starpniecības atlīdzību. Lai persona varētu nodarboties ar lietotu automobiļu pārdošanu, nepieciešams reģistrēt savu komercdarbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, izvēloties atbilstošu NACE kodu. Tiesības izvēlēties režīmu Tirgotājs ir tiesīgs izvēlēties piemērot īpašo PVN piemērošanas režīmu vai vispārīgo PVN piemērošanas kārtību. Jāievēro citas prasības Piemērojot īpašo PVN piemērošanas režīmu, tirgotājs ievēro transportlīdzekļu tirdzniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības, tai skaitā tirdzniecības vispārīgos nosacījumus, nepieciešamos dokumentus un to noformēšanas nosacījumus, kārtību, kādā ierīko un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcijā” reģistrē transportlīdzekļu tirdzniecības vietu,...

Kā piemērojams, deklarējams un nomaksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis par apliekamo ienākumu lauksaimniecības zemes pārdošanas gadījumā, un kā jādeklarē ar nodokli neapliekamie ienākumi? Skaidro Valsts ieņēmumu dienests. Deklarācijas iesniegšanas termiņš ir atkarīgs no ceturksnī gūtā ienākuma apmēra ja lauksaimniecības zemes pārdevēja kopējie ienākumi no darījumiem ar lauksaimniecības zemes atsavināšanu ceturksnī pārsniedz 1000 euro, deklarācija ir jāiesniedz reizi ceturksnī līdz tā mēneša 15.datumam, kas seko pēc ceturkšņa, kad gūti ienākumi no kapitāla pieauguma ja lauksaimniecības zemes pārdevēja kopējie ienākumi no darījumiem ar lauksaimniecības zemes atsavināšanu ceturksnī nepārsniedz 1000 euro, deklarācija ir jāiesniedz līdz nākamā gada 15.janvārim Lauksaimniecības zemes pārdevējs iemaksā valsts budžetā aprēķinātā nodokļa summu 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas DK iesniegšanas dienas. Nodokli no kapitāla pieauguma pārskaita uz šādu kontu: Saņēmējs Reģ. kods BIC kods Konta numurs Nosaukums Valsts kase 90000050138 TRELLV22 LV91TREL1060000110000 Ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa Piemērs Kristaps Liepiņš 2018.gada 5.jūnijā par 38 000 euro pārdod lauksaimniecības zemi Zaubes...

Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir paredzēti nosacījumi, kuriem izpildoties, ienākums no lauksaimniecības zemes pārdošanas nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Ja ienākums no lauksaimniecības zemes pārdošanas ir apliekams ar IIN, tad aprēķināms kapitāla pieaugums. Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis materiālu, kurā skaidro dažādās situācijas. Ar IIN neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, ja izpildīti abi nosacījumi: īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā pārdošanas rezultātā iegūst zemnieku saimniecības īpašnieks, persona, kura Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība, individuālais komersants vai zemnieku saimniecība, vai VID kā saimnieciskās darbības veicēja, vai īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā pārdošanas rezultātā iegūst Latvijas zemes fonds;aktuālo kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamo īpašumu dāvinātājs ir ieguvis līdz 2000.gada 31.decembrim. atjaunojot īpašuma tiesības – par nekustamā īpašuma...

Saistībā ar Covid-19 izraisīto krīzi ir veiktas izmaiņas nodokļu maksātāju reitinga metodoloģijā – no 24.marta tajā nav pieejams rādītājs “Vidējās mēneša darba samaksas izmaiņas”, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Rādītāja mērķis ir informēt nodokļu maksātāju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm un tas ietverts arī nodokļu maksātāju reitinga sistēmas aprēķinos. Informācijas avots vidējās mēneša darba samaksas rādītāja novērtēšanai ir nodokļu maksātāju iesniegtie nodokļu pārskati: ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī; mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija. Jaunajos apstākļos rādītājs vairs adekvāti neatspoguļos esošo situāciju, tāpēc pieņemts lēmums par rādītāja “Vidējās mēneša darba samaksas izmaiņas” nepubliskošanu. Rādītāju plānots atjaunot, kad tiks izstrādāta jaunā rādītāja aprēķina metodoloģija, kura objektīvi atspoguļos nodokļa maksātāja atbilstību darba tirgus tendencēm krīzes apstākļos. 2020. gada sākumā visas vadošās starptautiskās un Latvijas ekonomikas un finanšu institūcijas šim un nākamajam gadam prognozēja mērenu,...