VID INFORMĀCIJA

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem martā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdi “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums” (attiecīgā locījumā) aizstāti ar vārdiem “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums”. Papildināts likuma 1. panta 23. punkts, nosakot, ka soda naudu nodokļu administrācija uzliek arī par starptautiskajai automātiskajai informācijas apmaiņai iesniedzamās informācijas iesniegšanas vai sagatavošanas noteikumu pārkāpumu. Ar grozījumiem precizētas likuma normas saistībā ar starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā. Ar grozījumiem noteikta arī daļēja Padomes 2018.gada 25.maija direktīvas 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES pārņemšana. 20.02.2020. 19.03.2020. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu...

Valsts ieņēmumu dienests vērš uzmanību, ka valsts atzītas izglītības iestādes, kas ir reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, ir tiesīgas nepiemērot maksai par interešu izglītības pakalpojumiem pievienotās vērtības nodokli. Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē interešu izglītības pakalpojumiem PVN atbrīvojums piemērojams tikai tādos gadījumos, ja tos sniedz iestādes, kas reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā. Savukārt juridiskās un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, bet kuras ir saņēmušas licenci pašvaldībā interešu izglītības programmas īstenošanai, PVN atbrīvojumu saviem sniegtajiem interešu izglītības pakalpojumiem piemērot nevar. Saskaņā ar PVN piemērošanas kārtību regulējošiem normatīvajiem aktiem ar PVN neapliek valsts atzītu izglītības iestāžu pakalpojumus vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības un interešu izglītības jomā, kā arī ar šiem izglītības pakalpojumiem cieši saistītu pakalpojumu sniegšanu un preču piegādi, ko veic minētās izglītības iestādes. Ar PVN neapliek maksu par interešu izglītību, ko valsts un pašvaldību izglītības iestādes un valsts akreditētās privātās izglītības iestādes sniedz valsts, pašvaldību vai valsts akreditēto privāto izglītības iestāžu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norādījis, ka gada ienākumu deklarācijai pievienojami dokumenti, kas pamato izdevumus par saņemtajiem izglītības un medicīnas pakalpojumiem ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Attaisnojuma dokumentus svešvalodā par saņemtajiem izglītības un medicīnas pakalpojumiem no personām pieņem, ja tiem pievienots Ministru kabineta noteiktā kārtībā vai notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā. VID atgādina, ka fiziskām personām, kuras vēlas saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem par Latvijā vai ārvalstīs saņemtiem izglītības un medicīnas pakalpojumiem, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju, tai pievieno attaisnojuma dokumentus, piemēram, kvītis, čekus, maksājuma uzdevumus, konta izrakstu, interneta bankas maksājuma uzdevumus, kuri apliecina attaisnoto izdevumu samaksu. VID vērš uzmanību, ka attaisnotajos izdevumos var iekļaut izdevumus par izglītības iegūšanu tikai Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētās mācību iestādēs. Savukārt attiecībā uz medicīnas pakalpojumiem attaisnotos izdevumus apliecinošus dokumentus nodokļu maksātājs var iesniegt par jebkurā valstī saņemtiem medicīnas pakalpojumiem. Ja dokumenti, kas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada februārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā Ir noteikts jauns pienākums izmaksātājam (gan uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam, gan arī personai, kas nav nodokļa maksātājs) ieturēt no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu uzņēmumu ienākuma nodokli – 5 procentu apmērā no atlīdzības izmaksas brīdī (likuma 5.panta pirmās daļas 4.punkts). Ņemot vērā, ka minētā norma ir piemērojama ar 2020.gada 12.februāri, tad uzņēmumu ienākuma nodoklis ir ieturams no faktiskajiem maksājumiem, kuri izmaksāti kā minētā atlīdzība, sākot ar 2020.gada 12.februāri. Likuma 13.pantā “Akciju atsavināšanas ienākuma neiekļaušana nodokļa bāzē” noteiktais nodokļa atvieglojums nav attiecināms uz tādas personas akciju atsavināšanu, kuras aktīvus vairāk nekā 50 procentus veido nekustamais īpašums (jo minēto akciju atsavināšana tiek pielīdzināta nekustamā īpašuma atsavināšanai). Likuma 17.panta divpadsmitās daļas 3.punktā tiek noteikts jauns nosacījums, kad nodokļa maksātājam ir jāveic minimālais...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir papildinājis Nodokļu maksātāju reitinga sistēmu ar pieciem jauniem rādītājiem un pilnveidojis jau esošos, tā 27. februārī rīkotajā preses konferencē paziņoja VID pārstāvji. Uzlabotais rīks sniedz precīzāku priekšstatu par uzņēmuma nodokļu saistību izpildes disciplīnu un tā saimniecisko darbību, savukārt paplašinātais rādītāju loks padara reitingu elastīgāku – izpildot savas saistības, uzņēmums var operatīvi uzlabot reitingu. “Reitinga sistēma palīdz uzņēmējam ieraudzīt sevi ar nodokļu administrācijas acīm. Tas ir ļoti praktisks instruments, kas palīdz uzņēmumam operatīvi apzināt un novērst savas darbības nepilnības. Vienlaikus tas ir komunikācijas rīks, ko uzņēmums var izmantot savas reputācijas veidošanai. Savukārt mēs kā nodokļu uzraugi redzam šo rīku kā iespēju celt godprātīgas uzņēmējdarbības prestižu un nostiprināt pozitīvu motivācijas sistēmu labprātīgas nodokļu nomaksas veicināšanai”, saka Natālija Fiļipoviča, VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja. Šī gada februārī Nodokļu maksātāju reitinga sistēma ir papildināta ar divām jaunām sadaļām – “Nodokļu administrēšanas procesu rezultāti” un “Nodokļu deklarēšanas riski”, kurās iekļauti...

2019.gada 28.novembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī un nosaka jaunu nodokļa piemērošanas kārtību preču piegādēm uz noliktavu (“call-off stock”) citā dalībvalstī, savukārt 17. decembrī pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”, informē Valsts ieņēmumu dienests. PVN 3 pārskatu iesniedz, ja netiek izpildīti nosacījumi, lai veikto preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī atkārtoti deklarētu PVN 2 pārskatā ar kodu “N”, kā arī, ja jāveic pārrakstīšanās, neuzmanības u.tml. kļūdu labojumi darījumiem ar kodiem “E1”-“E4” un “N”. PVN 3 pārskatā norāda: reģistrēta nodokļa maksātāja vai nodokļa grupas dalībnieka, par kuru iesniegts pārskats, nodokļa reģistrācijas numuru; reģistrēta nodokļa maksātāja nosaukumu (fiziskajai personai – vārdu un uzvārdu); rindā “V” (vecais ieraksts) – iepriekš iesniegtajā PVN 2 pārskatā norādītos datus, ailē “Taksācijas periods” norādot gadu un mēnesi, par kuru tas bija iesniegts, un visās pārējās ailēs atkārtojot iepriekš iesniegtā PVN 2 pārskata attiecīgajās...

2019.gada 28.novembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī un nosaka jaunu nodokļa piemērošanas kārtību preču piegādēm uz noliktavu (“call-off stock”) citā dalībvalstī, savukārt 17. decembrī pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”, informē Valsts ieņēmumu dienests.* Preču piegāde uz noliktavu (“call-off stock”) nozīmē situāciju, kad preču transportēšanas brīdī uz citu dalībvalsti piegādātājs jau zina tā preču pircēja identitāti, kuram šīs preces tiks piegādātas vēlākā posmā pēc tam, kad tās ievestas galamērķa dalībvalstī. Minētajam preču pircējam ir tiesības pašam izņemt preces no noliktavas, proti, ir noslēgts tā saucamais “call-off stock” līgums. PVN 2 pārskata aizpildīšana preču piegādes uz noliktavu citā dalībvalstī darījumos Preču piegādes uz noliktavu citā dalībvalstī, kuras reģistrēts nodokļa maksātājs veic saskaņā ar likuma 8.1pantu, norāda par katru preču gala saņēmēju (pircēju) (par katru darījuma partnera nodokļa reģistrācijas numuru) un norāda atsevišķi no pārējām preču piegādēm ES...

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada janvārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2020. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 21 “Kārtība, kādā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati sniedzami iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē, un prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ārējai drošības pārbaudei un auditācijas pierakstiem” Noteikumi nosaka prasības personai, kas var veikt elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ārējo drošības pārbaudi; kārtību, kādā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati sniedzami iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē; prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas auditācijas pierakstu veidošanai, uzglabāšanai un izsniegšanai. 07.01.2020. 01.02.2020. Ministru kabineta 2020. gada 7. janvārī noteikumi Nr. 22 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi”” Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” Pārejas noteikumu 196.punktu, datu nodošana no elektroniskās darba laika uzskaites sistēmām (turpmāk – EDLUS) uz vienoto elektroniskās...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) apkopojis aizvadītā 2019. gada rezultātus un secinājis, ka administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2019.gadā bija 9,92 miljardi eiro. Tas ir par 0,51 miljardu eiro jeb 5,4 % vairāk nekā 2018.gadā un nodrošināja 2019.gada ieņēmumu plāna izpildi 101 % apmērā. Pērnā gada ieņēmumus ietekmēja gan ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, gan nodokļu politikas izmaiņas, kas visvairāk atspoguļojas akcīzes nodokļa ieņēmumos par alkoholiskajiem dzērieniem un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumos. Lielākais ieņēmumu pieaugums 2019.gadā, salīdzinot ar 2018.gadu, kas būtiski pārsniedza arī plānoto apmēru, ir darbaspēka nodokļiem. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 2019.gadā ir 3,51 miljardi eiro, kas ir par 0,31 miljardiem eiro vairāk nekā 2018.gadā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi ir 1,95 miljardi eiro, kas ir par 0,22 miljardiem eiro jeb 12,9 % vairāk nekā 2018.gadā. Lielākais darbaspēku nodokļu ieņēmumu pieaugums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar tirdzniecību, automobiļu un motociklu remontu. Minētie nodokļu ieņēmumi ir arī cieši saistīti ar...

Kā zināms, uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) kopš 2018. gada Latvijā maksā tikai peļņas sadales brīdī vai gadījumos, ja peļņa tiek kādā citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību (piemēram, ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem, palielinātiem procentu maksājumiem, aizdevumiem saistītām personām utt. - sk. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, 4. panta 2. daļu. Tomēr joprojām eksistē arī vairāki UIN atvieglojumi (kurus var izmantot gadījumos, ja uzņēmumam veidojas nodokļa bāze, pret kuru atvieglojums ir attiecināms): atvieglojums ziedotājiem, atvieglojums nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību, atvieglojums par ārvalstīs samaksāto nodokli, atvieglojums ienākumam no akciju atsavināšanas, atvieglojums speciālo ekonomisko zonu (SEZ) uzņēmumiem, iepriekšējo gadu zaudējumu pārnešana u.c. Nodokļa atvieglojumi ziedotājiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojuma piemērošanas vajadzībām par ziedojumu uzskata mantu vai finanšu līdzekļus, kurus nodokļa maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez atlīdzības nodod sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai citai likuma 12.panta pirmajā daļā minētajai organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai,...

Līdz šī gada 15. janvārim autoratlīdzību saņēmējiem jāveic obligātās sociālās iemaksas no 2019. gada ceturtajā ceturksnī saņemtajām autoratlīdzībām. Iemaksas apmērs ir 32,15% no brīvi izraudzītas saņemtās autoratlīdzības daļas, bet ne mazāk kā no 430 eiro. Savukārt obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no autoratlīdzības veiks autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem. Iemaksu veikšana ir obligāta tiem autoratlīdzību saņēmējiem, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 430 eiro un kuri šajā mēnesī nav darba tiesiskajās attiecībās (ar vismaz 430 eiro lielu algu). Pēc šādas atlīdzības saņemšanai cilvēkam līdz nākamā mēneša 10. datumam ir jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 430 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 25% vai 50% apmērā, ņemot vērā darbības veidu. Ja autordarbs tiek veikts darba tiesisko attiecību ietvaros vai, ja autordarba izpildē tiek izmantota darba devēja materiāli tehniskā bāze (telpas, aprīkojums u.c.), nosakot ienākumu...

No 2020. gada 2. janvāraValsts ieņēmumu dienesta(VID) darbinieki reģionālajās nodaļās un Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros klātienes konsultācijas nodrošinās pirmdienās un ceturtdienās no plkst. 9.00 – plkst. 18.00. Savukārt, VID Jūrmalas nodaļā klātienes apkalpošana vairs nenotiks. Kā informē VID, optimizējot pakalpojumu sniegšanai nepieciešamos cilvēku un tehniskos resursus, tiks uzlabota attālināto pakalpojumu kvalitāte un pieejamība. Lai uzlabotu attālināto pakalpojumu pieejamību, tiek palielināts VID Konsultatīvā tālruņa darbinieku skaits. Zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000 un sarunas laikā pieslēdzoties savam EDS kontam, ikviens var saņemt individuālu konsultāciju, kas balstīta uz VID rīcībā esošajiem klienta datiem. Tāpat uz personas individuālajiem datiem balstītas atbildes klienti var saņemt, nosūtot savu jautājumu EDS sadaļā “Sarakste ar VID”, vai arī uz e-pasta adresi [email protected], parakstītus ar drošu elektronisko parakstu. Sniedzot rakstiskās konsultācijas identificējamiem klientiem, iespējams nodrošināt katram klientam individuālu, personisku attieksmi. Patlaban visi VID pakalpojumi, ko var saņemt VID klientu apkalpošanas centros, ir pieejami arī elektroniski. Darbu sāk...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2019. gada 13. novembrī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī. Ar grozījumiem likumā noteikts: Nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim (darbiniekam) kļuvusi zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus, izņemot informāciju par nodokļu maksātāja darījuma partnera (juridiskās personas) nodokļu riskiem, ja nodokļu maksātājs pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā ir norādījis darījuma partneri (juridisko personu), kura darbībā atbilstoši VID veiktajam personas datu izvērtējumam nodokļu ieņēmumu riska jomā ir konstatēti fakti, kas liecina par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un ir pamats sniegt minēto informāciju. Šajā gadījumā tiek paziņots arī darījuma partnerim, ka informācija par to ir izpausta konkrētajam nodokļu maksātājam Likumā veikto grozījumu mērķis ir veicināt komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci, kā arī veicināt konstruktīvu sadarbību ar nodokļu maksātājiem, nodrošināt augstu nodokļu saistību brīvprātīgas izpildes līmeni un “Konsultē vispirms”...

Saeimā 5.decembrī galīgajā lasījumā pieņemtie Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” paredz nostiprināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības apstrādāt fizisko personu datus, veikt datu profilēšanu, pieprasīt, saņemt bez maksas informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, veikt sabiedriskā labuma organizāciju statusa piešķiršanu un uzraudzību, veikt preču fizisko apskati, kā arī izņemt preču paraugus ekspertīzes veikšanai. Personu datu apstrāde Kā norādīts grozījumu likumprojekta anotācijā, amata pienākumi VID ierēdņiem ir noteikti amata aprakstā. Ja, atbilstoši ierēdņa ieņemamajam amatam un noteiktajiem amata pienākumiem, konkrētais VID ierēdnis veic personas datu apstrādi, tai skaitā profilēšanu, tad iegūto informāciju izmanto tikai amata aprakstā noteikto amata pienākumu veikšanai, līdz ar to nodrošinot personas datu apstrādi, tai skaitā profilēšanu, minimālajā iespējamā apmērā – tādā, kādā tas noteikts amata aprakstā noteikto pienākumu veikšanai. Fizisko personu datu profilēšanas rezultātā iegūto informāciju un iegūtos datus VID neglabā ilgāk, kā nepieciešams konkrētā mērķa/ uzdevuma sasniegšanai/izpildei. Turklāt ievērojot likuma “Par nodokļiem un nodevām”...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019.gada 14.novembrī ir pieņemti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (turpmāk – likums), kas 2019.gada 28.novembrī ir publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.240 (2019/240.5) un stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī, bet atsevišķi grozījumi stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī. Grozījumu mērķis: mainīt dabas resursu nodokļa (turpmāk – DRN) maksājumu ieskaitīšanas proporciju budžetā;likums papildināts ar jaunu 1pantu, kurā noteikta atsevišķa DRN aprēķināšanas piemērošana par atkritumu apglabāšanu. Grozījumi, kas stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī: saistībā ar atkritumu apglabāšanuatkritumu poligonā, atkritumu sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā likuma panta pirmās daļas 1.punkta “d” apakšpunktā un 4.panta pirmās daļas 3.punktā ir papildināta DRN nodokļu maksātāja un ar nodokli apliekamā objekta redakcija; nodokļa likme par atkritumu sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā ir 15 euro par tonnu, izņemot par to atkritumu daudzumu, kas tiek sadedzināts vai līdzsadedzināts iekārtas klinkera cementa ražošanai rotācijas krāsnī.