VID INFORMĀCIJA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019. gada novembrī. Jāņem vērā, ka valdība rosinājusi Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās laiku pārcelt no 2020. gada 1. janvāra uz 2020. gada 1. jūliju. Par to vēl jālemj Saeimai. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Iepakojuma likumā Likums papildināts ar VI nodaļu “Administratīvie pārkāpumi iepakojuma jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā”, nosakot, ka par iepakotās preces vai izstrādājuma realizāciju vai izplatīšanu bez iepakotājam noteiktās reģistrēšanās piemēro naudas sodu juridiskajai personai no 114 līdz 200 naudas soda vienībām. Par iepakojuma depozīta sistēmas speciālās norādes lietošanu iepakojumam, kas nav reģistrēts kā iepakojums, kuram piemēro depozīta sistēmu, piemēro naudas sodu juridiskajai personai no 140 līdz 280 naudas soda vienībām. Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 22. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts vides dienests. Grozījumi stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. 17.10.2019. 19.11.2019. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” Likums...

Joprojām 27 655 iedzīvotāji, kuriem gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu ir jāiesniedz obligāti, to nav izdarījuši. Tās ir personas, kurām valsts budžetā jāiemaksā nodokļa starpība, kas radusies diferencētā neapliekamā minimuma vai nodokļa progresīvās likmes piemērošanas rezultātā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošā informācija. Iesniedzot deklarāciju līdz šī gada beigām, sankcijas netiks piemērotas, taču nākamgad tolerances periods vairs netiks piemērots un sekos piedziņas process. VID ir apzinājis visas personas, kam gada ienākumu deklarācija par 2018. gadu ir jāiesniedz obligāti, un laikā no šī gada maija līdz novembrim ir vairākkārtīgi sūtījis atgādinājuma vēstules gan elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), gan pa pastu papīra formātā tiem iedzīvotājiem, kuri neizmanto EDS; ar daļu iedzīvotāju ir notikusi telefoniska sazināšanās. Kopumā līdz šim VID ir elektroniski nosūtījis 170 507 un papīra formātā – 6970 uzaicinājumus iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2018.gadu. Sākotnējais iedzīvotāju skaits, kuriem bija obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu radušās nodokļu starpības...

Valsts prezidents Egils Levits 4. novembrī viesojās Valsts ieņēmumu dienestā (VID), lai diskutētu ar VID darbiniekiem par labas pārvaldības principu ievērošanu ikdienas darbā un pārrunājot ar VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi aktualitātes iestādes darbā. Savā priekšlasījumā Valsts prezidents uzsvēra, ka laba pārvaldība ir viens no modernas, demokrātiskas, tiesiskas valsts obligātiem elementiem, un Levits atzina, ka Latvija Eiropas mērogā ir daudz sasniegusi labas pārvaldības principu izzināšanā, ietveršanā normatīvajā regulējumā un ieviešanā praksē. Levits norādīja, ka laba pārvaldība balstās uz četriem “vaļiem”: sabiedrības intereses izsakoša politiska vadība jeb valdība, kompetencēs funkcionējošs civildienests, pārvaldes institucionālā un hierarhiskā uzbūve, pareizas lēmumu pieņemšanas procedūras. “Lai panāktu labas pārvaldības principu pilnvērtīgu darbību, vispirms tie ir jāiesakņo sabiedrībā. Sabiedrībai, pirmkārt, ir jāpieprasa laba pārvaldība, otrkārt, tai jāsaprot, kas tas ir. Ir nepieciešama aktīva pilsoņu iesaistīšanās politiskajā diskusijā par mūsu valsts ierobežoto resursu taisnīgu sadali. Tas pieder pie pilsoniskās sabiedrības, un pilsoņiem vienmēr ir jādomā līdzi par to, kā mēs organizējam...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019. gada oktobrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Likums papildināts ar XV nodaļu “Strīdu izšķiršana, kas radušies ar citu Eiropas Savienības (turpmāk — ES) dalībvalstu kompetentajām iestādēm saistībā ar tādu starptautisko līgumu interpretāciju un piemērošanu, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam”. Noteiktais regulējums tiek piemērots, lai izšķirtu Latvijas Republikas un citas ES dalībvalsts kompetento iestāžu strīdu, kas rodas, interpretējot un piemērojot starptautiskos līgumus, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam. Šīs nodaļas izpratnē nodokļu dubultā uzlikšana ir nodokļu uzlikšana Latvijā un citā ES dalībvalstī par vienu un to pašu ar nodokli apliekamo ienākumu vai kapitālu, ja uz šiem nodokļiem attiecas starptautiskie līgumi, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam, un ja uzlikšana rada vismaz vienu no šādiem apstākļiem: 1) papildus maksājamo nodokli; 2) nodokļu...

Eiropas Komisija nav piešķīrusi atļauju Latvijai ieviest apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumiem un sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektriskajai aparatūrai, līdz ar to, sākot no 2020.gada 1.janvāra komersantiem, kuri veic minēto preču piegādes, būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. 2019. gada 30. maijā ir pieņemti vairāki būtiski grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, to skaitā apgrieztās jeb reversās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtības atcelšana būvizstrādājumiem un sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektriskajai aparatūrai no 2020.gada 1.janvāra. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142. un 143.5 pantā noteiktais īpašais PVN piemērošanas režīms būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm būs spēkā tikai līdz 2019.gada 31.decembrim. Ņemot vērā minēto, visiem komersantiem, kuri veic jebkāda veida būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādes, sākot no 2020.gada 1.janvāra būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. VID atgādina, ka katram konkrētajam darījumam tiek piemēroti tie normatīvie akti, kas Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē ir...

Latvijā jau trešo gadu darbojas tā saucamie jaunuzņēmumi (JU). Šāda uzņēmuma definīcija iekļauta 2016. gada 23. novembra Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā (turpmāk – JUL), kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī. Likuma skaidrojumi: jaunuzņēmums ir kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību; inovatīvs produkts – prece vai pakalpojums ar augstu pievienoto, citstarp tehnoloģisko, vērtību, kas nodrošina noteiktas jaunas preces vai pakalpojuma attīstību vai arī esošas preces vai pakalpojuma būtisku uzlabojumu (..) Sākumā sabiedrībā bija vērojama neizpratne: vai tiešām “dažu” uzņēmumu dēļ būtu jāievieš jauns likums. Tomēr 2018. gada jūlijā JU skaits jau pārsniedza 320 un turpina pieaugt! Protams, lai atbalsta programma tiktu piešķirta JU, tam pieteikuma iesniegšanas dienā un visā atbalsta programmas periodā jāatbilst vairākiem kritērijiem (sk. JUL 4. pants). Tādēļ šajā rakstā pievērsta uzmanība nodokļu piemērošanas priekšrocībām, ko piedāvātā JUL . Kas ir fiksētais maksājums JUu fiksētais maksājums...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka ar 2019. gada 1. oktobri noslēgsies ar kurjerpastu saņemto preču deklarēšanas procesa elektronizācija, līdz ar to turpmāk šādas preces būs iespējams deklarēt, tikai iesniedzot elektronisku muitas deklarāciju. No šī gada 1.oktobra vairs nebūs iespējams atmuitot ar kurjerpastu saņemtās preces, attālināti iesniedzot EDS skenētos dokumentus muitas iestādē. Lai deklarētu ar kurjerpastu no trešajām valstīm saņemtas preces, par kurām ir jāsamaksā muitas maksājumi, t.sk. interneta veikalos iegādātas preces, turpmāk fiziskajām personām būs jāizmanto e-pakalpojums – vienkāršotā Importa muitas deklarācija pasta sūtījumiem Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS). Šis e-pakalpojums ir pieejams jau kopš šī gada 5.jūnija, un līdz šim fiziskās personas ir noformējušas jau vairāk nekā 3000 vienkāršoto deklarāciju par kurjerpasta sūtījumiem, ko saņēmušas no trešajām valstīm. Vienkāršoto Importa muitas deklarāciju pasta sūtījumiem EMDAS var noformēt, ja preču vērtība sūtījumā ir līdz 1000 EUR un preču neto svars nepārsniedz 1000 kg.

Nodokļu risku vadība un tās dokumentācijas izstrāde ir jānodrošina visiem nodokļu maksātājiem, kuri vēlas pretendēt uz dalību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Padziļinātās sadarbības programmas (PSP) zelta līmenī. Uzņēmumus vērtē atbilstoši kritērijiem, kas noteikti MK noteikumu Nr. 748 (2018) 6., 7., 8., 9. punktā, lai tie kvalificētos kādam no programmas līmeņiem — zelta, sudraba vai bronzas. Nodokļu risku vadības dokumentācija (NRVD) ir vispusīgs, detalizēts plāns, kā identificēt un novērst riskus. PSP dalībniekus VID vērtē reizi ceturksnī, vai tie atbilst konkrētā līmeņa kritērijiem. Savukārt jaunus dalībniekus iekļauj attiecīgajā līmenī no 1. janvāra. VID izsūta uzņēmumiem piedāvājumu iekļauties zelta līmenī. Ja uzņēmums šo piedāvājumu pieņem, tad noteiktā termiņā ir jāsagatavo NRVD, ko apstiprina uzņēmuma vadītājs vai pilnvarotā persona, kas atbild par nodokļu risku vadību. Kas ir nodokļu risks? Tā ir varbūtība, ka kāds nodoklis dažādu iemeslu dēļ ir nekorekti aprēķināts, nav aprēķināts vai nav pat apzināts. Latvijā darbojas 15 nodokļu likumi, no kuriem lielāko daļu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau sesto gadu veic tā saucamās nodokļu plaisas novērtējumu. Nodokļu plaisa – tās ir nodokļu summas, kuras nodokļu maksātāji nedeklarē vai pat deklarē, taču tā arī valsts budžetā nesamaksā. Jaunākais VID veiktais PVN plaisas pētījums par 2018.gadu kopumā liecina, ka PVN plaisai ir tendence samazināties jau kopš 2010.gada. To sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, taču īpaši pozitīvi to ietekmē pašu problemātisko nozaru iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un godīgu konkurenci vērstā rīcība. Saskaņā ar VID aprēķiniem 2018.gadā PVN plaisa veidoja 10,2%, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados. Piemēram, 2017.gadā tā bija 12,1%, bet 2016.gadā – 12,3%. Tas ir visnotaļ labs radītājs, gan ņemot vērā PVN plaisas apmēru citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan PVN plaisas apmērus Latvijā iepriekšējos gados. Īpaši pozitīvi vērtējams ir tas, ka būtiski mazinājusies vispār nedeklarētās PVN summas, proti, ja vēl 2016. gadā vispār netika deklarēti 216,52 miljoni eiro un 2017.gadā 237,36 miljoni...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai. Kā norāda VID, nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība (filiāle) Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Pastāvīgā pārstāvniecība, kura ir reģistrēta Latvijā – Uzņēmumu reģistrā vai VID – ir UIN maksātāja, un tai ir pienākums sniegt UIN deklarāciju un maksāt UIN saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu. Piemēram, Lietuvā reģistrētas kapitālsabiedrības “S” filiāle Latvijā 2019.gadā ir aprēķinājusi pelņu 10 000 eiro (ko aprēķina kā starpību starp saimnieciskās darbības ieņēmumiem un izdevumiem). Pamatojoties uz Lietuvā reģistrētas kapitālsabiedrības “S” lēmumu, 2020.gada martā filiāle tai pārskaita 10 000 eiro, kas uzskatāma par dividendei pielīdzinātu izmaksu. Dividendei pielīdzināta izmaksa ir ar UIN apliekams objekts filiālei, līdz ar to filiāle (līdz 2020.gada 20.aprīlim) sniedz UIN deklarāciju un samaksā nodokli 2500 eiro (10 000 :0,8 x 0,2). Pastāvīgā pārstāvniecība, kura guvusi peļņu līdz 2017.gada 31.decembrim, šo peļņu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par 2019.gada 2.jūlijā valdībā akceptētajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.284 "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai"" (turpmāk – Noteikumi Nr.17). Noteikumi Nr.17 grozīti, lai nodrošinātu atbilstību Pievienotās vērtības nodokļa likumā pieņemtajiem grozījumiem, kas stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā, un likumā pieņemtajiem grozījumiem, kas stājas spēkā 2019. gada 12. jūlijā. Par īpašo PVN piemērošanas režīmu jeb reverso PVN Ņemot vērā, ka ar grozījumiem likumā atcelts īpašais PVN piemērošanas režīms ar metālizstrādājumu piegādēm saistītiem pakalpojumiem, svītrots Noteikumu Nr.17 58.2 punkts. Tāpat ar grozījumiem likuma 143.4 pantā sašaurinātas tās preču kategorijas, kurām piemērojams īpašais PVN piemērošanas režīms. Līdz ar to Noteikumu Nr.17 7.pielikums ir izteikts citā redakcijā, precizējot melno un krāsaino metālu pusfabrikātu piegādes, kurām ar 2019.gada 1.jūliju piemērojams īpašais PVN piemērošanas režīms. Noteikumu Nr.17 7.pielikumā noteikti to...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja bērns strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam). Ņemot vērā, ka daudzi skolēni vasaras mēnešos (no 1. jūnija līdz 31. augustam) strādā algotu darbu, VID informē par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni strādā tikai vasarā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās. Attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski. Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 230 eiro mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots VID prognozētais neapliekamais minimums mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja....

Saeima 20. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2019. gada 12. jūlijā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā ir veikti šādi būtiskākie grozījumi. Par vispārīgajiem gadījumiem reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanai no VID PVN maksātāju reģistra Pievienotās vērtības nodokļa likuma 73. panta trešās daļas norma ir papildināta ar diviem jauniem izslēgšanas apstākļiem, kas paredz VID tiesības, nevis pienākumu reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanai no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra. Minētie apstākļi ir, ja: - reģistrēts nodokļa maksātājs vismaz sešus iepriekšējos kalendāra mēnešus nodokļa deklarācijās nav norādījis nevienu darījumu; - reģistrēts nodokļa maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu. Par izslēgšanas kārtību no VID PVN maksātāju reģistra Pievienotās vērtības nodokļa likuma IX nodaļā katrs izslēgšanas apstāklis ir atrunāts atsevišķā pantā. Tādējādi, nosakot jaunus apstākļus reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanai no VID PVNmaksātāju reģistra, Pievienotās vērtības nodokļa likums ir papildināts ar jaunu 83.4 un 83.5...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019.gada jūnijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" Ar grozījumiem noteikts, ka komersanti, kuri taksācijas periodā veic darbības ar akcīzes precēm aprēķināto akcīzes nodokli nomaksas valsts budžetā vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā līdz mēneša 23.datumam pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām. Nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu apstiprināts noliktavas turētājs un reģistrēts saņēmējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam 15 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām. Savukārt citas personas, kas veic darbības ar akcīzes precēm, piemēram, īslaicīgi reģistrētie saņēmēji, personas, kas ieved vai saņem akcīzes preces, kas jau ir nodotas patēriņam citā dalībvalstī un citi aprēķināto akcīzes nodokli maksās valsts budžetā vienotajā nodokļu kontā un akcīzes nodokļa deklarāciju iesniedz trīs darbdienu laikā pirms likumā noteiktā nodokļa samaksas termiņa. Importētāji, kas nodokli samaksājuši saskaņā ar šā likuma 23. panta otro daļu, nodokļa deklarāciju neiesniedz. 23.05.2019. 01.01.2021. Grozījumi...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka Saeima 23. maijā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kuros noteikts, ka: mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) deklarācijas precizēšanas ierobežojums stājas spēkā 2019. gada 15. augustā; izmaiņas MUN samaksas termiņam un kārtībai saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. MUN deklarācijas precizēšanas ierobežojums Ja MUN deklarāciju precizē vēlāk nekā mēneša laikā no noteiktā deklarācijas iesniegšanas termiņa, tad ir tiesības iesniegt tikai tādus precizējumus, kuri palielina maksājamā nodokļa apmēru, bet nav tiesību samazināt vai palielināt darbinieka ienākumu vai izslēgt deklarācijā norādītu darbinieku, vai iekļaut jaunu darbinieku. Mēneša laikā no deklarācijas iesniegšanas termiņa deklarāciju var precizēt tāpat kā līdz šim – ne vairāk kā divas reizes. Ar vienotā nodokļa konta ieviešanu saistītās izmaiņas Sākot ar 2021. gada 1. janvāri, MUN (t.sk. MUN par 2020. gada 4. ceturksni) būs jāmaksā vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 23. datumam. Ja gadā mikrouzņēmumam nav bijis...