PVN likums pārmaiņu priekšā – nozare iesaistās diskusijā par e-rēķiniem un likmi ziedojumiem

Patlaban norit publiskā apspriešana par Finanšu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Šo grozījumu galvenais mērķis ir pielāgot PVN likuma regulējumu jaunajai obligātajai prasībai par attaisnojuma dokumentu (rēķinu) lietošanu strukturētā elektroniskā formā, kas noteikta Grāmatvedības likuma grozījumos, kuri tika pieņemti 2024. gada 31. oktobrī.

Grozījumi paredz, ka reģistrētiem PVN maksātājiem, izrakstot PVN rēķinu par ar PVN apliekamajiem darījumiem, tas jānoformē strukturētā elektroniskā formā gadījumos, kad saskaņā ar grāmatvedību regulējošajiem normatīvajiem aktiem attaisnojuma dokuments ir jāizraksta strukturētā formātā. Šīs izmaiņas PVN likuma 132. panta ceturtajā un piektajā daļā plānots ieviest ar 2026. gada 1. janvāri. Likumprojekts arī paredz pilnveidot PVN regulējumu darījumiem ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām, atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām. Tāpat plānots samazināt administratīvo slogu komersantiem un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) saistībā ar reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā. Paredzētas izmaiņas attiecībā uz reģistrācijas sliekšņa pārsniegšanu un turpmāko saimniecisko darbību, kā arī iespējamas izmaiņas vienlaicīgai reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā un VID PVN reģistrā.

Publiskās apspriešanas laikā saņemti vairāki priekšlikumi un komentāri no sabiedrības pārstāvjiem.

Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) aicina ieviest 0% PVN likmi sabiedriskā labuma organizācijām ziedotajai mantai no likvidējamiem uzņēmumiem. Biedrība ierosina papildināt PVN likuma 43. pantu, nosakot 0% nodokļa likmi mantai, ko ziedo saimnieciskās darbības veicējs, kurš uzsācis likvidācijas procesu, kam nav nodokļu parādu un attiecībā uz kuru kreditoriem nav iebildumu, sabiedriskā labuma organizācijai. LPA uzsver, ka ziedojumi ir būtisks resurss organizāciju darbībai, taču biedrību un nodibinājumu skaits, kas spēj piesaistīt ziedojumus, sarūk. Viņu piedāvātais risinājums varētu atvieglot mantisko ziedojumu piesaisti, samazināt administratīvo un finansiālo slogu uzņēmumiem un motivēt ziedot mantu, kas citādi tiktu iznīcināta, tādējādi novirzot to sabiedriskā labuma vajadzībām.

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA) iesniedz priekšlikumus par e-rēķinu formulējumu un spēkā stāšanās datumu. LRGA iesaka mainīt formulējumu 132. panta ceturtajai daļai, jo piedāvātā redakcija esot grūti saprotama. Asociācijas ieskatā saprotams formulējums būtu sekojošs:

"(4) Reģistrēts nodokļa maksātājs nodokļa rēķinu izraksta (noformē) kā strukturētu elektronisko rēķinu, ja šis nodokļa rēķins vienlaicīgi  ir arī attaisnojuma dokuments, kuru saskaņā ar grāmatvedību regulējošajiem normatīvajiem aktiem uzņēmums izsniedz citam uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai (rēķins)."

Tāpat asociācija ierosina papildināt 132. panta piekto daļu, precizējot, ka panta pirmā, otrā un trešā daļa netiek piemērota, ja nodokļa rēķins izrakstīts kā strukturēts elektroniskais rēķins, jo neviena no tām strukturētam e-rēķinam nav izpildāma. LRGA arī aicina pārskatīt vai atlikt pārejas noteikumos minēto grozījumu spēkā stāšanās datumu (2026. gada 1. janvāris), jo acīmredzot tiek pieļautas šaubas, ka Grāmatvedības likuma grozījumu paredzētās izmaiņas, kas paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra B2B (bizness biznesam) darījumos jāizraksta strukturēts e-rēķins, tomēr tiks atliktas.

Lasiet vēl:

• Kā nodrošināt augstu grāmatvežu sniegto pakalpojumu kvalitāti
• Vai pavadzīmes budžeta iestādei arī jāsūta XML formātā?