0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESPašnodarbināta persona un iepriekš iegādāta patapināta auto izmantošana saimnieciskajām vajadzībām
JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Pašnodarbināta persona un iepriekš iegādāta patapināta auto izmantošana saimnieciskajām vajadzībām

Jautājums. Vai pašnodarbinātai personai, patapinot automašīnu savām saimnieciskajām vajadzībām no citas fiziskas personas un pamatojot saimnieciskās darbības izdevumus uz autotransportu ar ceļazīmēm, degvielas un automašīnas remonta izdevumi un citi tiek norakstīti 100% apmērā?  Ja pašnodarbinātā personas izmanto personīgo autotransportu saimnieciskajām vajadzībām, kura tika iegādāta pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, ir atļauts norakstīt automašīnas nolietojumu, sākot no brīža, kad auto tiek izmantots saimnieciskās darbības vajadzībām? Ja pašnodarbināta personas pārdod personīgo autotransportu, kura tika iegādāta pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, tad ieņēmumi no automašīnas pārdošanas ir jāiekļauj saimnieciskās darbības ieņēmumos, ja pirms tam tika aprēķināts nolietojums automašīnai un tika norakstīti remonta un degvielas izdevumi…

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu

BilancePLZ ar 7 dienu izmēģinājumu par 1€

€ 24,99 /mēnesī
Ikmēneša abonements
IZMĒĢINI TIKAI PAR 1€
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 1 lietotājam
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • 7 dienu izmēģinājums tikai par 1€ (ar automātisku turpināšanu)
0,74€ /dienā

BILANCE internetā
+ BilancePLZ

€ 269 /gadā
12 mēnešu abonements
ABONĒ
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 3 lietotājiem
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • Dāvanā 100+ semināru videotēka vairāk nekā 5000 € vērtībā!

Jau ir abonements?
Pieslēdzies

.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Jautājums. Vai pašnodarbinātai personai, patapinot automašīnu savām saimnieciskajām vajadzībām no citas fiziskas personas un pamatojot saimnieciskās darbības izdevumus uz autotransportu ar ceļazīmēm, degvielas un automašīnas remonta izdevumi un citi tiek norakstīti 100% apmērā?  Ja pašnodarbinātā personas izmanto personīgo autotransportu saimnieciskajām vajadzībām, kura tika iegādāta pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, ir atļauts norakstīt automašīnas nolietojumu, sākot no brīža, kad auto tiek izmantots saimnieciskās darbības vajadzībām? Ja pašnodarbināta personas pārdod personīgo autotransportu, kura tika iegādāta pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, tad ieņēmumi no automašīnas pārdošanas ir jāiekļauj saimnieciskās darbības ieņēmumos, ja pirms tam tika aprēķināts nolietojums automašīnai un tika norakstīti remonta un degvielas izdevumi 50% apmērā? Valsts ieņēmumu dienests ir izskatījis  iesniegumu par uzziņu (turpmāk – iesniegums) un sniedz šādu uzziņu (publicējam nedaudz saīsinātu). Tā kā Finanšu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē, kas ietver nodokļu politikas īstenošanu, tad Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 99.panta otro daļu, kurā ir noteikts, ka, sagatavojot uzziņu, iestāde var lūgt augstākas iestādes, Tieslietu ministrijas, kā arī citu institūciju palīdzību, 2012.gada augusta vēstulē lūdza ministrijai tiesisko palīdzību jautājumā par saimnieciskās darbības nodrošināšanai patapinātas automašīnas ekspluatācijas izmaksu ietveršanu saimnieciskās darbības izdevumos 100 procentu apmērā. Valsts ieņēmumu dienests 2012.gada 3.septembrī ir saņēmis Finanšu ministrijas vēstuli „Par tiesisko palīdzību uzziņas sagatavošanā”, kurā sniegts šāds viedoklis. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.5panta sestā daļa nosaka, ka personīgā vieglā automobiļa (izņemot vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) ekspluatācijas izmaksas (arī izdevumus par degvielu) izdevumos ietver proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, pamatojoties uz detalizēti izstrādātiem maršrutiem, bet ne vairāk kā par 70 procentiem. Ja maksātājam nav atbilstoši noformētu attaisnojuma dokumentu, izdevumos ietver ne vairāk par 50 procentiem no faktiskajām izmaksām. Ņemot vērā to, ka Iesniedzējs patapināto automobili izmanto savām saimnieciskās darbības vajadzībām līdzīgi, ja viņš būtu izmantojis personīgo automobili savām saimnieciskās darbības vajadzībām, Finanšu ministrija uzskata, ka šajā situācijā ir piemērojama likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.5panta sestā daļa. Līdz ar to iesnieguma iesniedzēja patapinātā automobiļa ekspluatācijas izmaksas ir ietveramas saimnieciskas darbības izdevumos proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, pamatojoties uz detalizēti izstrādātiem maršrutiem, bet ne vairāk kā par 70 procentiem. Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot iesniedzēja iesniegumā ietverto faktu aprakstu, no minētajiem faktiem izrietošus konkrētus jautājumus, atbildes uz kuriem ir atkarīgas no to juridiskā vērtējuma, un ņemot vērā Finanšu ministrijas 2012.gada 3.septembra vēstulē „Par tiesisko palīdzību uzziņas sagatavošanā” izteikto viedokli, sniedz šādu uzziņu. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju iesniedzējs no 2011.gada februāra ir reģistrējis saimniecisko darbību ar darbības veidu - apdrošināšanas aģentu un brokeru darbība. Attiecībā uz iesniedzēja iesnieguma pirmajā jautājumā minēto paskaidrojam. Atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.5panta sestajā daļā noteiktajam, personīgā vieglā automobiļa (izņemot vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) ekspluatācijas izmaksas (arī izdevumus par degvielu) izdevumos ietver proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, pamatojoties uz detalizēti izstrādātiem maršrutiem, bet ne vairāk kā par 70 procentiem. Ja maksātājam nav atbilstoši noformētu attaisnojuma dokumentu, izdevumos ietver ne vairāk par 50 procentiem no faktiskajām izmaksām. Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” neparedz kārtību, kādā saimnieciskās darbības izdevumos ietver patapināta vieglā transportlīdzekļa ekspluatācijas izmaksas. Administratīvā procesa likuma 15.panta divpadsmitajā daļā noteikts, ka iestāde un tiesa nedrīkst atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka šis jautājums nav noregulēts ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu (iestāžu un tiesu juridiskās obstrukcijas aizliegums). Tās nedrīkst atteikties piemērot tiesību normu, pamatojoties uz to, ka šī tiesību norma neparedz piemērošanas mehānismu, ka tas nav pilnīgs vai nav izdoti citi normatīvie akti, kas tuvāk regulētu attiecīgās tiesību normas piemērošanu. Tas neattiecas tikai uz gadījumu, kad nav izveidota vai nedarbojas iestāde, kurai šī tiesību norma ir jāpiemēro vai citādā veidā jāpiedalās tās piemērošanā. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 17.panta otrajai daļai, ja iestāde vai tiesa konstatē tiesību sistēmā nepilnību, tā var šo nepilnību novērst, arī lietojot analoģijas metodi, tas ir, sistēmiski analizējot līdzīgu gadījumu tiesisko regulējumu un šīs analīzes rezultātā konstatētos tiesību principus piemērojot konkrētajā gadījumā. Ar analoģiju nedrīkst pamatot tādu administratīvo aktu, kurš ierobežo adresāta cilvēktiesības. Civillikuma 927.pantā noteikts, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t. i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Savukārt Civillikuma 1947.pants nosaka, ka patapinājums (lietošanas aizdevums) ir līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu. Patapināšana ir lietas bezatlīdzības lietošanas tiesību piešķiršana, kuru patapinātājs piešķir patapinājuma ņēmējam, tādējādi patapināto automobili var uzskatīt par lietošanā esošu personīgu automobili. Atbilstoši Civillikuma 1950.pantam ar patapinājumu lietas īpašnieks nezaudē īpašuma tiesību uz lietu un paliek tās valdītājs; patapinājuma ņēmējs ir tikai tās turētājs. Tādējādi, tulkojot un piemērojot tiesību normas, tiek pieņemts, ja kāda konkrēta situācija nav noregulēta tiesību aktos, šīs situācijas noregulēšanai var piemērot tiesību normas, kas regulē līdzīgu situāciju. Ņemot vērā, ka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” neparedz regulējumu, kādā saimnieciskās darbības izdevumos ietver patapināta vieglā transportlīdzekļa ekspluatācijas izmaksas, tad Iesniedzēja konkrētajā tiesiskajā situācijā ir piemērojama likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.5panta sestā daļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām minētajā tiesību normā noteiktais ierobežojums vieglā automobiļa (izņemot vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) ekspluatācijas izmaksu (arī izdevumu par degvielu) norakstīšanai saimnieciskās darbības izdevumos ir attiecināms ne tikai attiecībā uz īpašumā esošajiem vieglajiem automobiļiem, bet arī uz nomātiem un patapinājumā esošiem. Tādējādi Iesniedzēja iesnieguma pirmajā jautājumā minētajā situācijā, ekspluatācijas izmaksas ar detalizētiem izstrādātiem maršrutiem (ceļazīmēm), saimnieciskās darbības izdevumos ietver proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, bet ne vairāk kā 70 procentus. Atbildot uz iesnieguma otro jautājumu, paskaidrojam. Likuma „Par grāmatvedību” 9.panta otrās daļas 1.punktā noteikts, ka šā panta noteikumi neattiecas uz individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu, citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. Minētās personas var kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajai informācijai, Iesniedzējs grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā. Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumi Nr.188 „Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” (turpmāk - Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumi Nr.188) nosaka kārtību, kādā fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību, ja tā izvēlas vienkāršā ieraksta sistēmu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.188 21.punktā noteikto saimnieciskajā darbībā izmantojamo pamatlīdzekļu (ja tādi ir) un nemateriālo ieguldījumu (ja tādi ir) uzskaitē un to nolietojuma aprēķināšanā persona ievēro šos noteikumus, likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumus Nr.556 „Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” un saskaņā ar tiem aizpilda attiecīgās nolietojuma aprēķina veidlapas. Atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.188 28.punktā noteiktajam, ja persona saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzekli iegulda (sāk izmantot) personisko mantu, kas pirkta vai izveidota pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, pamatojot šīs mantas iegādes vai izveidošanas izdevumu summu ar tās iegādes vai izveidošanas laikā saņemtajiem attaisnojuma dokumentiem, par šāda pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību uzskata minētās mantas atlikušo vērtību datumā, kad pamatlīdzekli iegulda (sāk izmantot) saimnieciskajā darbībā. Atlikušo vērtību aprēķina saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantu, ņemot vērā mēnešu skaitu līdz brīdim, kad pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā. Ņemot vērā minēto, ja fiziskā persona saimnieciskajā darbībā sāk izmantot personīgo transportlīdzekli, kas iegādāts pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, pamatlīdzekļa nolietojumu atļauts sākt aprēķināt no tā brīža, kad to sāk izmantot saimnieciskajā darbībā, un šā pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.188 28.punktu. Atbildot uz iesnieguma trešo jautājumu paskaidrojam, ka, atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta otrajai daļai ieņēmumos, kas gūti no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti: 1) ieņēmumi no preču, darbu un pakalpojumu pārdošanas; 2) ieņēmumi no īpašuma un telpu iznomāšanas vai izīrēšanas; 21) pārpalikuma daļa, kuru saņem normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem par atbalsta saņemšanu lauku attīstībai atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs, atbilstoši viņa izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam; 3) summas, kas saņemtas soda naudas veidā; 4) citi saimnieciskās darbības ieņēmumi. Savukārt Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 „Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība” 69.punktā noteikts, ka ieņēmumi no tāda pamatlīdzekļa atsavināšanas, kas nav ticis izmantots saimnieciskajā darbībā, netiek uzskatīti par saimnieciskās darbības ieņēmumiem atbilstoši likuma 11.panta otrajai daļai. Iesniedzējs faktu aprakstā ir norādījis, ka personīgam automobilim, kas tika iegādāts pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, tika aprēķināts nolietojums un tika norakstīti remonta un degvielas izdevumi 50% apmērā. Līdz ar to secināms, ka iesniedzēja atsavināmais personīgais automobilis daļēji (50 procentu apmērā) tika izmantots saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzeklis. Tādējādi, ieņēmumus, kurus iesniedzējs gūst, atsavinot personīgo automobili, kas daļēji ir izmantots saimnieciskajā darbībā, proporcionāli ir jāieskaita saimnieciskās darbības ieņēmumos un personas personīgajos ieņēmumos, atbilstoši saimnieciskajā darbībā personīgā automobiļa izmantošanas īpatsvaram.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058