Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" , ko Saeima pieņēma 2015. gada 30. novembrī un kuri ir spēkā no 2016. gada 1. janvāra, paredz regulējumu, ar kuru ir noteikts, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) minimālā apmērā (ne mazāk kā no minimālās algas) darba devējam jāmaksā arī par tiem darba ņēmējiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo algu. Tas varētu attiekties galvenokārt uz tiem darbiniekiem, kas strādā nepilnu darba darba dienu.
Grozījumu mērķis bija vērsts uz personu dzīves kvalitātes nodrošināšanu sociālā riska iestāšanās gadījumā un to valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībnieku interešu aizsardzību, kuru ienākumi pārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu. Vienkāršāk izsakoties - tie kuri maksā nodokļus no minimālās algas vai lielākas algas, ar saviem nodokļiem sedz pabalstu izmaksu tiem, kuri nodokļus maksā no summām, kas mazākas par minimālo algu. Jo darba ņēmējiem, kuriem ir noteikta neliela atlīdzība (alga), iestājoties apdrošināšanas gadījumam, valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojums tiks rēķināts vismaz no objekta, kas nav mazāks par valstī noteikto minimālo darba algu. Palielinoties apdrošināšanas iemaksu objektam, palielināsies arī personai piešķirto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu (piemēram, bezdarba un darbnespējas gadījumā) apmēri, kas šobrīd ievērojamai darba ņēmēju daļai ir ļoti zemi un nepietiekami viņu pamatvajadzību nodrošināšanai. Tā tas skaidrots likumprojekta anotācijā.
Nosakot minimālo objektu, no kura tiek veiktas VSAOI, tiek arī nodrošināts, ka persona nopelna vismaz minimālo valsts garantēto vecuma pensiju. Tādejādi palielināsies ieņēmumi sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, samazinot nelabvēlīgo ietekmi uz pārējiem nodokļu maksātājiem un veicinot valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ilgtspēju. Un tā kā ar minimālā objekta, no kura tiek veiktas VSAOI, noteikšanu tiek veicināta pilnvērtīga personu sociālo tiesību realizēšana un veicināta sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēja, garantējot, ka tiesības uz sociālo nodrošinājumu būs īstenojamas arī nākamajās paaudzēs, ir uzskatāms, ka labums, ko sabiedrība gūst no šāda normatīvā regulējuma, ir lielāks par personu īpašuma tiesību ierobežojumu.
Likums papildināts ar sekojošu pantu (publicētas normas, kas attiecas uz vispārējo nodokļa, ne mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, izcelts vērā ņemamais):
20.3 pants. Darba ņēmēja un darba devēja minimālais pārskata mēneša obligāto iemaksu objekts, tā noteikšana un obligāto iemaksu veikšana
(1) Minimālais pārskata mēneša obligāto iemaksu objekts ir Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga.
(2) Ja aprēķinātais obligāto iemaksu objekts ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, obligātās iemaksas no starpības starp Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru un atbilstoši šā likuma 14.panta pirmajai daļai aprēķināto obligāto iemaksu objektu aprēķina un no saviem līdzekļiem veic darba devējs, izņemot darba devēju - mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Darba devējs obligāto iemaksu starpību aprēķina, ievērojot šā likuma 20.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto. Aprēķināto starpību pilnā apmērā darba devējs no saviem līdzekļiem iemaksā šā likuma 21.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.
(3) Minimālās obligātās iemaksas veic tas darba devējs, kuram ir iesniegta algas nodokļu grāmatiņa vai kuram Valsts ieņēmumu dienests paziņojis par pienākumu veikt minimālās obligātās iemaksas par darba ņēmēju.
(4) Ja šā panta trešajā un piektajā daļā minētajā gadījumā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra par pārskata mēnesi konstatē darba devējam, izņemot darba devēju - mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, obligāto iemaksu pārmaksas, kuras nav izmantotas piešķirtā vai pārrēķinātā pakalpojuma aprēķinā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina pārmaksātās obligātās iemaksas un atmaksā tās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(5) Ja algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta nevienam darba devējam, Valsts ieņēmumu dienests vienas darba dienas laikā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā informē to darba devēju, kurš pirmais ir iesniedzis ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu, par pienākumu veikt minimālās obligātās iemaksas.
(6) Ja darba ņēmējs kļūst par mikrouzņēmuma darbinieku, Valsts ieņēmumu dienests vienas darba dienas laikā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā paziņo darba devējam, kas nodokļus maksā vispārējā režīmā, ka obligātās iemaksas veicamas no tā obligāto iemaksu objekta, kas noteikts šā likuma 14.panta pirmajā daļā.
(10) Ja darba devēja un darba ņēmēja aprēķinātais obligāto iemaksu objekts ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru, darba devējam ir tiesības veikt obligātās iemaksas no šā likuma 14.panta* pirmajā daļā noteiktā obligāto iemaksu objekta par šādām personām:
- 1) par notiesāto, kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā;
- 2) par personu, kura ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju;
- 3) par personu, kurai līdz tā vecuma sasniegšanai, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, ir palikuši pieci gadi vai mazāk un šī persona pirms darba ņēmēja statusa iegūšanas vismaz 12 mēnešus nav bijusi darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusā;
- 4) par personām ar I un II grupas invaliditāti;
- 5) pirmos trīs mēnešus par personu, kas pirmreizēji kļūst par darba ņēmēju;
- 6) par personām līdz 24 gadu vecumam, kuras mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, izņemot laiku, kad attiecīgā persona ir pārtraukusi mācības vai studijas.
(11) Šajā pantā noteikto minimālo mēneša obligāto iemaksu objektu piemēro proporcionāli tām pārskata mēneša kalendāra dienām, kurās persona ir darba ņēmējs.
(12) Šajā pantā noteikto minimālo obligāto iemaksu objektu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kurās darba ņēmējam (bērna tēvam) ir piešķirts atvaļinājums sakarā ar bērna piedzimšanu, kurās darba ņēmējs atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts darba ņēmējam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots aprūpējamais bērns, kā arī par pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa "B", atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts vecākam, kura aprūpē ir bērns līdz triju gadu vecumam, vai atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas personai, kura iegūst augstāko izglītību pilna laika studiju programmā.
(13) Šajā pantā noteikto obligāto iemaksu objektu nepiemēro sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājiem, iekšzemes darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka."
* 14. panta pirmā daļa: Darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu.
Lasiet arī: Minimālās obligātās sociālās iemaksas draud radīt negatīvas sekas gan darba devējiem, gan ņēmējiem
Par šo tematu portālā bija sagatavota arī video informācija:
Bilances TV: Ko nozīmēs minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes ieviešana?
Bilances TV: Kam būs jāmaksā minimālās sociālās iemaksas, ja darbinieks strādā vairākos uzņēmumos?
Bilances TV: Kam būs jāmaksā minimālā VSAOI, ja darbinieks strādā gan mikrouzņēmumā, gan “parastajā” uzņēmumā?
Tāpat par jauno regulējumu, ko paredz ieviest no 2017. gada 1.janvāra, vēstīts arī žurnālā BILANCE:
2015. g. Bilance Nr. 23 (371),12. - 13. lpp.: Inguna Leibus "Vai MUN joprojām būs atvieglojums mazajam uzņēmējam?",
2016. g. Bilance Nr. 1 (373),
Astra Kaļāne "Ko atnesīs 2016. gads nodokļu jomā" 20. lpp., vidējā sleja,
Maija Grebenko "Jauns gads - jaunas normas!" 24. lpp., vidējā un laba sleja.
Kā arī informācija tiek gatavota jaunākajos žurnāla numuros.
Rakstus portāla un žurnāla abonentiem iespējams izlasīt žurnāla BILANCE elektroniskajā arhīvā šeit.
Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" , ko Saeima pieņēma 2015. gada 30. novembrī un kuri ir spēkā no 2016. gada 1. janvāra, paredz regulējumu, ar kuru ir noteikts, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) minimālā apmērā (ne mazāk kā no minimālās algas) darba devējam jāmaksā arī par tiem darba ņēmējiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo algu. Tas varētu attiekties galvenokārt uz tiem darbiniekiem, kas strādā nepilnu darba darba dienu. Grozījumu mērķis bija vērsts uz personu dzīves kvalitātes nodrošināšanu sociālā riska iestāšanās gadījumā un to valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībnieku interešu aizsardzību, kuru ienākumi pārsniedz valstī noteikto minimālo…