Darbinieku tiesību aizsardzība, reorganizējot pašvaldību

Vai likumā noteiktais darbinieku tiesību aizsardzības apjoms uzņēmumu pārejas gadījumā analoģijas ceļā ir piemērojams arī uz valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem iestāžu reorganizācijas gadījumā?

Zemgales apgabaltiesas 2024. gada 2. oktobra spriedums lietā Nr. C73609723¹

1 Ar Senāta 23.01.2025. rīcības sēdes lēmumu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību.

Darbinieku tiesību aizsardzība uzņēmumu pārejas gadījumā ir nostiprināta Darba likuma 28. nodaļā «Uzņēmuma pāreja citai personai». Darba likuma 117. panta otrajā daļā noteikts, ka valsts pārvaldes iestāžu vai pašvaldību administratīva reorganizācija, kā arī vienas iestādes administratīvo funkciju nodošana otrai iestādei nav uzskatāma par uzņēmuma pāreju un pati par sevi nevar būt par pamatu darba līguma uzteikumam. Tātad uz valsts un pašvaldības iestādēm nav attiecināms jēdziens un likuma noteikumi par uzņēmumu pāreju.

Lietas faktiskie apstākļi

Atbilstoši /Nosaukums AD/ 09.06.2022. lēmumam «Par /Nosaukums AB/ un /Nosaukums BB/ reorganizāciju» tika izveidota pašvaldības iestāde — /Nosaukums AB/.

19.09.2022. prasītāja ar /Nosaukums AB/ noslēdza darba līgumu.

Ar /Nosaukums AD/ 05.06.2023. lēmumu apstiprināts /Nosaukums A/ nolikums, ar kuru izveidota /Nosaukums AC/ struktūrvienība /Nosaukums ACB/.

28.06.2022. /Nosaukums AD/ pieņēma lēmumu «Par iestādes /Nosaukums AB/ likvidēšanu».

29.08.2023. prasītāja saņēma uzteikumu, ar kuru viņai uzteikts darbs ar 30.09.2023. pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 10. punktu — tiek likvidēts darba devējs.

/Nosaukums AB/ kā /Nosaukums A/ pakļautībā esošā iestāde izslēgta no publisko personu un iestāžu reģistra 2023. gada 30. septembrī.

Darbiniece cēla prasību tiesā par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu jeb citiem vārdiem, lietā pastāvēja strīds par to, vai darbiniece pamatoti atbrīvota no darba — pašvaldības iestādes /Nosaukums AB/ amata — sakarā ar iestādes likvidāciju.

Darbiniece uzskata, ka iestāde /Nosaukums AB/ faktiski ir reorganizēta, nevis likvidēta, tādēļ viņai bija tiesības turpināt darbu pašvaldības iestādes jaunizveidotajā struktūrvienībā. Savukārt atbildētāja norāda, ka darbinieces darba devēja — /Nosaukums AB/ — likvidēta atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta ceturtās daļas 5. punktam, kurš paredz likvidētās iestādes pārvaldes uzdevumu nodošanu citai iestādei.

Pirmās instances tiesa darbinieces prasību noraidīja.

Apelācijas instances tiesas atziņas

Apelācijas instances tiesa darbinieces prasību apmierināja. Tiesa konstatēja, ka konkrētajā gadījumā pašvaldībā notikušās strukturālās izmaiņas vērtējamas kā reorganizācija plašākā nozīmē, ietverot sevī gan iekšējo reorganizāciju, gan iestādes likvidēšanu. Pašvaldības iestādes /Nosaukums AB/ tiesības un saistības pārgāja /Nosaukums AC/ un pašvaldības iestāde /Nosaukums AB/ beidza pastāvēt, pamatojoties uz pašvaldības pieņemto lēmumu.

Tiesa konstatēja vairākus faktus, kas pierādīja reorganizāciju, piem., notikusi ķermenisku lietu (piemēram, transportlīdzekļa, viedtālruņu, monitoru, datoru, planšetdatoru, mēbeļu u.c.) nodošana. Notikusi arī klientu un līgumu pāreja uz jaunizveidoto struktūrvienību. Gan pašvaldības iestāde /Nosaukums AB/, gan jaunizveidotā struktūrvienība veica identiskus uzdevumus un funkcijas, kuras noteiktas ar normatīviem aktiem. Pašvaldības iestādes jaunizveidotā struktūrvienība veica darbu tajās pašās telpās, kur atradās pašvaldības iestāde /Nosaukums AB/, lietvedības dokumenti netika nodoti valsts arhīvā, bet pārgāja jaunizveidotajai struktūrvienībai u.c.

Atspēkojot atbildētājas argumentu, ka tika izsludināts konkurss uz amatiem jaunizveidotajā struktūrvienībā un prasītājai bija tiesības pieteikties konkursā, apgabaltiesa norādīja, ka darbā tika pieņemti visi tie darbinieki, kas pieteicās konkursam un iepriekš strādāja pašvaldības iestādē /Nosaukums AB/. Tas liecina par to, ka ir notikusi darbinieku pāreja no vienas pašvaldības iestādes citā. Savukārt, trīs no iestādes darbiniekiem, kuri nav pieteikušiem amatu konkursiem, ir cēluši tiesā prasības par uzteikuma apstrīdēšanu.

Līdz ar to, tiesa piekrita darbinieces argumentam, ka viņas kā darbinieces pienākums nebija pieteikties konkursā uz amata vietu, uz kuru tai bija tiesības tikt pārceltai iestādes reorganizācijas gadījumā.

Apelācijas instances tiesa papildus izteica šādas būtiskas atziņas.

→ Par tiesas pienākumu pārbaudīt atlaišanas tiesiskumu

• Pašvaldības tiesības un pienākumus noteic Pašvaldību likums (spēkā no 01.01.2023.). Saskaņā ar šī likuma 2. pantu pašvaldība ir atvasināta publiska persona — vietējā pārvalde —, kurai ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija — dome — un kura patstāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi.
• Pašvaldībai ir dažādas autonomās funkcijas, to skaitā nodrošināt ar būvniecības procesu saistīta administratīvā procesa tiesiskumu.
• Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 8. punkts noteic domes kompetenci izveidot un reorganizēt pašvaldības administrāciju, tostarp izveidot, reorganizēt un likvidēt tās sastāvā esošās institūcijas, kā arī izdot institūciju nolikumus.

2 Sk. Senāta 2011. gada 23. marta spriedumu lietā Nr. SKC–595, 2011. gada 23. marta spriedumu lietā Nr. SKC–695, 2011. gada 22. jūnija spriedumu lietā Nr. SKC–997, 2012. gada 7. septembra spriedumu lietā Nr. SKC–858, 2011. gada 9. novembra spriedumu lietā Nr. SKC–783, 2013. gada 7. jūnija spriedumu lietā Nr. SKC–1519/2013 (C25037912)).

• Senāta praksē nostiprināta atziņa, ka tiesas kompetencē neietilpst lietderības apsvērumu izdarīšana pašvaldības vietā par to, kādā veidā būtu organizējama tās funkciju izpilde, jo iestāžu institucionālās sistēmas maiņa un uzbūve ir pašvaldības iekšējā kompetencē, ko noteic likums un kas vērsta uz tai doto uzdevumu izpildi. Tādējādi pašvaldība ir tiesīga brīvi izvēlēties, kuru no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. pantā noteiktajām metodēm izmantot, izveidojot, reorganizējot vai likvidējot tās iestādes. Līdz ar to tiesas kompetencē nav vērtēt jautājumus, kas saistīti ar nepieciešamību likvidēt vai nelikvidēt kādu iestādi, bet gan izvērtēt, vai šāds process nav bijis formāls.²
• Lēmuma pieņemšana par iestādes izveidošanu, reorganizāciju vai likvidāciju ir pašvaldības kompetencē, bet tiesā ir pārbaudāms jautājums par prasītājas kā darbinieces atlaišanas tiesiskumu.

→ Par reorganizācijas jēdzienu plašākā nozīmē

3 Sk. Vadlīnijas par nodarbināto skaita samazināšanu, veicot reorganizāciju. Valsts kanceleja, 2021. Pieejams: https://www.mk.gov.lv/lv/media/10643/download.

• Valsts kancelejas izstrādātajās Vadlīnijās par nodarbināto skaita samazināšanu, veicot reorganizāciju, skaidrots, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta izpratnē ir nodalāma tiešās pārvaldes iestādes reorganizācija no tiešās pārvaldes iestādes likvidēšanas. Vārds «reorganizācija» nozīmē «pārkārtošana, pārveidošana, izveidošana pēc citiem principiem». Tādēļ secināms, ka, vērtējot reorganizāciju plašākā nozīmē, tā sevī ietver gan iestādes iekšējo reorganizāciju, gan iestādes vai struktūrvienības likvidēšanu.³
• Ņemot vērā Valsts pārvaldes iekārtas likuma darbības jomu, valsts pārvaldes vienotību, šādu skaidrojumu ir pamats attiecināt arī uz pašvaldību izveidotajām iestādēm.

→ Par darbinieku aizsardzību uzņēmuma pārejas gadījumā

• Uz valsts un pašvaldības iestādēm nav attiecināms jēdziens un likuma noteikumi par uzņēmumu pāreju. Tomēr likumā noteiktais darbinieku tiesību aizsardzības apjoms uzņēmumu pārejas gadījumā analoģijas ceļā ir piemērojams arī uz valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem iestāžu reorganizācijas gadījumā.
• Uzņēmumu pārejas gadījumā ir saglabājamas ekonomiski pamatotas darba vietas. Šāda darbinieku tiesību aizsardzība realizējama arī iestādes reorganizācijas gadījumos.
• Likumā noteiktais darbinieku tiesību aizsardzības apjoms uzņēmuma pārejas gadījumā analoģijas ceļā ir piemērojams arī uz valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem.
• Padomes Direktīvas 2001/23/EK (2001. gada 12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā 3. apsvērumā izvirzīts mērķis aizsargāt darbiniekus darba devēja maiņas gadījumā, lai nodrošinātu viņu tiesību saglabāšanu.
• Bija jāievēro Darba likuma 117. panta otrās daļas noteikumi, kas aizliedz uzteikt pašvaldības darbiniekiem darba līgumus reorganizācijas gadījumā, jo likvidējot /Nosaukums AB/, faktiski ir realizēta pašvaldības iestāžu reorganizācija — likvidējamās pašvaldības iestādes funkcijas tika nodotas citas pašvaldības iestādes jaunizveidotajai struktūrvienībai, nododot tai arī likvidētās iestādes tiesības un saistības.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada maija (521.) numurā.

• Disciplinārpārkāpums aiz rupjas neuzmanības
• Policists – paraugs citiem sabiedrības indivīdiem