BILANCES RAKSTI

Lai gan iedzīvotāju skaits Daugavpilī no kādreizējiem vairāk nekā simts tūkstošiem cilvēku patlaban samazinājies līdz 78 tūkstošiem, tā šī kritērija ziņā aizvien ir Latvijas otra lielākā pilsēta aiz Rīgas. Tomēr ekonomikas un vispārējās attīstības rādītājos Daugavpils jau ilgstoši (vēl kopš laika, kad Centrālā statistikas pārvalde (CSP) apkopoja teritoriju attīstības indeksu) ieņēmusi vienu no pēdējām vietām starp valstspilsētām. Kas varētu būt cēloņi šai situācijai, ko pilsēta plāno un ko tai vajadzētu darīt, lai atpalicību mazinātu un varbūt pat izrautos savam izmēram atbilstošās pozīcijās Latvijas valstspilsētu konkurencē? Vai ģeogrāfijas ķīlniece? Vadošais Daugavpils uzņēmums 2023. gadā ar 72 miljonu eiro lielu apgrozījumu bijis optisko instrumentu ražotājs SIA Pulsar Optics, kas ir viens no investīciju piesaistes veiksmes stāstiem Latgales speciālās ekonomiskās zonas atbalsta programmas ietvaros (uzņēmuma galvenais birojs atrodas Viļņā). Tam seko AS Latvijas Maiznieks ar 67,6 miljonu eiro apgrozījumu un SIA Intergaz — 57,2 miljoni eiro. TOP desmitniekā atrodas vēl vairākas ar enerģētiku saistītas kompānijas...

Ar plānotajiem grozījumiem Administratīvās atbildības likumā paredzēts uzņēmumiem atteikties no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) saņemto vēstuļu dublēšanas elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) un oficiālajā elektroniskajā adresē (e–adrese), kā arī VID paredzēta automatizēta lēmumu pieņemšana saistībā ar administratīvo pārkāpumu par valsts amatpersonas deklarācijas vai gada pārskata iesniegšanas termiņa neievērošanu, vai šādas deklarācijas vai gada pārskata neiesniegšanu. Likumu paredzēts papildināt ar jaunu 42. nodaļu «Automatizēta lēmuma pieņemšana». Grozījumus Administratīvās atbildības likumā (AAL) pirmajā lasījumā Saeima pieņēma šī gada 20. jūnijā. Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Administratīvās atbildības politikas nodaļas jurists Sandis Vilcāns skaidro, ka patlaban AAL 164. pantā ir noteikts, ka VID informācijas sistēmās var fiksēt administratīvos pārkāpumus un pieņemt lēmumus par soda piemērošanu saistībā ar nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu vai minēto deklarāciju neiesniegšanu. Tādējādi automatizēta lēmuma pieņemšana ir paredzēta tikai saistībā ar šiem administratīvajiem pārkāpumiem. Neskarot redakcionālos precizējumus, likumprojekts «Grozījumi Administratīvās atbildības likumā» papildina AAL 164. pantu ar vairākiem jauniem pārkāpumu veidiem,...

2024. gada 13. augustā izdoti grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumos Nr. 336 «Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem», kuri 2024. gada 21. augustā publicēti oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 512 (2024/162.2) un stājās spēkā 2024. gada 22. augustā. Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumos Nr. 336 «Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem» gramatiski un redakcionāli precizēti attaisnotie izdevumi, par kuriem var atgūt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Būtiskākās izmaiņas: attaisnotajos izdevumos ietverami izglītības izdevumi par augstākās izglītības un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu, kā arī par specialitātes (profesijas, kvalifikācijas vai tās daļas, amata, aroda) iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai valsts akreditētos studiju virzienos, vai veicot ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; attaisnotajos izdevumos ietverami izglītības izdevumi par valsts valodas (latviešu valodas) apgūšanu pie izglītības pakalpojumu...

Ikviens darba devējs vēlas būt pasargāts no birokrātiskiem strīdiem, kļūdām dokumentācijā un problēmām ar valsts uzraugošajām iestādēm. Lai tā būtu, noder orientēties darba likumdošanā. Lūk, neliels ceļvedis svarīgākajos noteikumos un biežāk pieļautajās kļūdās, pieņemot darbā jaunus darbiniekus. Kas jāņem vērā, pieņemot darbā jaunu darbinieku? Domājams, nevienam nebūs noslēpums, ka darbinieku pieņem darbā, iepriekš noslēdzot darba līgumu. Rūpīgi izveidots līgums palīdzēs sakārtot arī vairākus saistītos procesus, piemēram, algu un nodokļu aprēķinus un citus darba attiecību noteikumus. Pirms ķeramies pie līgumā obligāti iekļaujamās informācijas izklāsta, svarīgi saprast, kad, kā un kuram īsti jāslēdz darba līgums. Ekspertes ieteikums Uzņēmumam vismaz vienreiz vajadzētu rūpīgi un pa punktam pārlasīt un pārbaudīt visu darba līguma pamata tekstu. Ja māk lasīt likumu, to var darīt pats. Ja nē, pieaiciniet palīgā juristu vai darba tiesību ekspertu! 1 Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli,...

Vasarai straujiem soļiem tuvojoties beigām, aktuāls kļūst jautājums ne tikai par rudens atnākšanu un to, kas mūs sagaidīs, iestājoties aukstākam laikam, bet arī uzņēmuma vadība sāk vairāk domāt un vērtēt, kā tiks noslēgts kārtējais finanšu gads, kā arī pārskatīt aktīvus, ar kuriem tad tiek nodrošināta uzņēmuma saimnieciskā darbība. Rakstā vēlējos apkopot, manuprāt, pēc 2023. gada revīzijas sezonas spilgtākās atziņas, kas būtu jāņem vērā, plānojot darbu ar aktīvu vērtības pārbaudi, inventarizāciju, gada slēgumu un finanšu pārskata sagatavošanu, pirms finanšu gads ir noslēdzies. Faktori, kas var ietekmēt aktīvu vērtību Uzskaitot svarīgākās jomas, kas būtu jāņem vērā, noteikti varētu minēt šīs, kas, protams, nav vienīgās: 1 Ja finanšu pārskats tiek sagatavots, izmantojot Starptautiskos finanšu pārskatu standartus (SFPS), noteikti jāpārskata un jāņem vērā jebkuras izmaiņas, kas stājušās spēkā 2024. gadā. Jaunie noteikumi vai izmaiņas attiecībā uz aktīvu vērtēšanu, piemēram, nekustamo īpašumu vai ilgtermiņa materiālajiem aktīviem, var ietekmēt jūsu aktīvu novērtējumu. Konkrēti, svarīgi ir sekot līdzi jaunākajiem...

Vai esat pamanījuši, cik rīti jau pilni ar rasu un ka diena smaržo pēc rudens? Tas ir laiks ne tikai skolēniem atgriezties pie saviem pienākumiem, ne tikai atvaļinājumu beigām, bet tas ir laiks, kad jāsāk domāt par grāmatvedību no gada pārskata skatpunkta. Aktīvi ir katram uzņēmumam. Kā lai zina, vai to vērtība uzrādīta pareizi? Praksē uzņēmuma vadībai ir jāveic aktīvu vērtības samazināšanās pārbaudes, lai pārliecinātos, ka aktīvu uzskaites vērtība nepārsniedz to atgūstamo vērtību. Kā to izdarīt? Kādas metodes izmantot? Šajā numurā atradīsiet informāciju par atsevišķām izmantojamām metodēm, nākošajā numurā piedāvāsim arī konkrētus piemērus. Lai arī arvien vairāk uzņēmumu izmanto bankas kartes izdevumu apmaksai, skaidras un bezskaidras naudas izsniegšana darbiniekiem saimnieciskiem pirkumiem joprojām ir izplatīta prakse. Lai nerastos nodokļu riski un uzskaite atbilstu normatīvo aktu prasībām, informāciju atradīsiet rakstā šajā numurā. Vienmēr aktuāli ir jautājumi par darba samaksas aprēķinu, tāpēc šoreiz par summēto darba laiku un par «darba samaksu» pensijas vecumā — par...

Esmu jau stāstījusi par savu apzinātības ceļa sākumu. Uz to mani — diemžēl un par laimi — pamudināja pašas pārstrādāšanās līdz izdegšanai. Lai arī izmaiņas dzīvē nāca caur grūtībām, tās mani aizvedušas uz kvalitatīvi labāku pašsajūtu un spēju darboties gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. Apzinātības prakse man ļāvusi niansētāk izprast, cik liela loma uzņēmumā ir grāmatvedim un cik spēcīgi uzņēmumu var balstīt tieši apzināts, mierīgs un harmonisks profesionālis. Par to vari lasīt otrajā sērijas rakstā žurnāla jūlija numurā. Šoreiz gribu parunāt par to, kāpēc komandā tik svarīgi izaugsmes ceļu uzsākt kopā vismaz galvenajiem atslēgas cilvēkiem — grāmatvedim un vadītājam. Kāpēc izaugsmes ceļā svarīgi iet kopā Komandas darbs uzņēmumā lielā mērā ir ne tikai par katra darbinieka profesionālajām prasmēm, bet arī par spēju sadarboties, komunicēt un saprast kolēģus, sadarbības partnerus un sevi. Laika gaitā darbinieku attiecības un ieņemtās lomas (par tām vēl parunāsim vēlāk) nostiprinās. Tāpēc katrs, kurš šādā labi ieeļļotā mehānismā pēkšņi...

Dabas resursi uz zemes ir ierobežoti, turklāt saimnieciskās darbības rezultātā tie palēnām izsīkst. Turpretī cilvēku skaits un atkritumu daudzums pasaulē palielinās. Dabas resursi tiek patērēti ātrāk, nekā daba resursus spēj ģenerēt. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ ir nepieciešams atteikties no lineārā ekonomikas modeļa un pāriet uz aprites ekonomikas modeli. Lai to sasniegtu, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm tiek izvirzīti konkrēti sasniedzamie mērķi. Turpmāk rakstā par to, kādi rezultāti ir Latvijai un kā mēs izskatāmies, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm. Analizētie dati ir par dažādiem laika periodiem, atkarībā no to pieejamības. Pēdējos gados aprites ekonomikai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība visā pasaulē, jo tas ir veids, kā pārvarēt pašreizējo ražošanas un patēriņa modeli, kas balstīts uz nepārtraukti pieaugošu resursu izmantošanu un atkritumu daudzuma palielināšanos. Aprites ekonomikas mērķis ir palielināt resursu izmantošanas efektivitāti, izmantojot trīs pamatprincipus — novērst atkritumus un piesārņojumu, produktus un materiālus pēc iespējas ilgāk izmantot apritē un saglabāt dabas kapitālu. Ja...

Uzņēmumam pieder zemes gabals, kuru uzņēmums iznomā, izrakstot nomniekam gada laikā divus rēķinus. Uzņēmumā ir viens darbinieks — valdes loceklis, kuram darba alga tiek maksāta tajos mēnešos, kuros izrakstīti rēķini. Pārējos desmit mēnešos nav ne ieņēmumu, ne izdevumu. Ko darīt ar darbinieku — valdes locekli — tajos mēnešos, kad nav darījumu? Vai katru reizi viņu jāsūta bezalgas atvaļinājumā, vai sistemātiski atbrīvot un pieņemt? Atbilde Cik noprotams, runa jautājumā ir par fiziskās personas darbaspēka nodokļiem sakarā ar to, ka ir veikta saimnieciskā darbība un pildītas darbiniekam raksturīgas funkcijas — izrakstīti rēķini, veikti aprēķini, iesniegti Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pārskati u.tml. Informācijas nepietiekamības dēļ apskatīsim trīs iespējamās situācijas, kurās valdes loceklim — darbiniekam būtu iespējams nokļūt. Pirmais variants Ir reģistrēts uzņēmums (pieļauju — SIA), kas iegādājās zemes gabalu (vai īpašnieks ieguldīja to pamatkapitālā) ar domu gūt ieņēmumus no iznomāšanas. Ir nozīmēts valdes loceklis, kas faktiski pilda visas vajadzīgās funkcijas. Nav aizliegts reģistrēt sabiedrību, kurā...

Fiziskajām personām (Latvijas rezidentiem) ir iespēja izveidot ieguldījumu kontu. Tas ir starp ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju un fizisko personu — konta īpašnieku — atvērts konts. Šādus kontus izmanto, lai no darījumiem ar dažādiem finanšu instrumentiem aprēķinātu un maksātu iedzīvotāju ienākuma nodokli tikai tajā brīdī, kad naudu izņem no ieguldījumu konta, nevis pēc katra darījuma ar akcijām, obligācijām vai citiem kapitāla aktīviem atsevišķi. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā seminārā «Ieguldījumu konts un nodokļi» Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas speciāliste Digna Tarvida skaidroja, ka ieguldījumu konts ir pie licencēta pakalpojuma sniedzēja atvērts konts vai kontu kopums, kurā esošie naudas līdzekļi un finanšu instrumenti tiek izmantoti šādu darījumu veikšanai: darījumi ar finanšu instrumentiem; termiņnoguldījumu darījumi; naudas līdzekļu vai finanšu instrumentu pārvedumi finanšu nodrošinājuma sniegšanai; valūtas maiņas darījumi; naudas līdzekļu pārvedumi starp ieguldījumu kontu un tam piesaistītajiem kontiem. Praksē galvenokārt ieguldījumu kontā notiek darījumi ar finanšu instrumentiem. Ar tiem tiek saprasti visi finanšu instrumenti, kas ir...

Budžeta iestādei pieder nekustamais īpašums (pamatlīdzeklis), kurā ir notikuši remontdarbi un ir paveikts sekojošais: nomainīts jumts, veikta ēkas siltināšana un atsevišķās telpās veikts remonts. Remontdarbi uzsākti 2023. gadā un pabeigti 2024. gadā. Izmaksas uzskaitītas kontā 1240 Pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtā būvniecība. Vai 2024. gadā visas izmaksas palielina pamatlīdzekļa — nekustamā īpašuma — uzskaites vērtību? Budžeta iestādē pamatlīdzekļus novērtē un uzskaita, ievērojot Ministru kabineta 13.02.2018. noteikumos Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 87) minētos nosacījumus. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 87 attiecībā par pamatlīdzekļiem ir noteikts sekojošais: izmaksas, kas radušās, saglabājot vai uzturot pamatlīdzekļu esošo stāvokli, kā arī remontējot vai labojot pamatlīdzekļus, atzīst kā pamatdarbības izdevumus periodā, kad tās radušās; izmaksas, kas uzlabo attiecīgā pamatlīdzekļa stāvokli (aktīva pārbūve, restaurācija vai atjaunošana) tā lietderīgās lietošanas laikā vai būtiski maina esošā aktīva īpašības, salīdzinot ar tā iepriekšējiem rādītājiem, iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizē). MK noteikumi Nr. 87 nesniedz definīcijas šiem...

Tiešsaistes meklētājā meklējot informāciju par dzeramnaudu, visbiežāk izdodas atrast rakstus par to, cik daudz ir pieņemts atstāt dzeramnaudā dažādās valstīs, piemēram, Latvijā ir pieņemts dzeramnaudā atstāt ap 10% no rēķina. Bet informācijas par to, ko uzņēmumam iesākt ar saņemto dzeramnaudu, ir gaužām maz, un tā ir pretrunīga. Ir lasāmi vairākus gadus seni raksti, kur skaidrots, ka no dzeramnaudas nodokļi nav jāmaksā; ir informācija, ka no dzeramnaudas jāmaksā darba devēja nodokļi, kā arī ir skaidrojumi, ka, ja dzeramnauda nenonāk darba devēja rīcībā, tad par nodokļu nomaksu jāgādā pašam darbiniekam. Lai uzzinātu, kādi ir Latvijas iedzīvotāju paradumi saistībā ar dzeramnaudu atstāšanu, autore sazinājās ar SIA Paynt mārketinga nodaļas vadītāju Jāni Līci, kurš sniedza informāciju par 2023. gadā veikto pētījumu sadarbībā ar pētījumu kompāniju Norstat. To, vai un cik lielu dzeramnaudu pēc maltītes atstāj Latvijas iedzīvotāji, skatīt 1. attēlā. Pētījumā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji par apkalpošanu kafejnīcās un restorānos vislabprātāk dzeramnaudā atstāj no diviem līdz...

Zemnieka saimniecību iespējams nodibināt jau kopš 90. gadu sākuma, kad tika pieņemts likums «Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību» (turpmāk arī — ZS likums), kas spēkā ir joprojām. Zemnieka saimniecības statusa reforma bija iecerēta divas reizes, bet neviena no tām spēkā nestājās. Uzņēmumu reģistrā (UR) pieejamā informācija liecina, ka šobrīd arvien tiek reģistrētas jaunas zemnieka saimniecības, lai gan šīs uzņēmējdarbības formas tiesiskais regulējums ir ļoti vājš un vairākās jomās — arī samērā neskaidrs. Šoreiz pievērsīšu uzmanību dažiem jautājumiem, kas saistīti tieši ar zemnieka saimniecības tiesisko statusu, nodokļu un grāmatvedības normām, kā arī zemnieka saimniecības un tās īpašnieka mantiskajām attiecībām. Lai reģistrētu ZS — jābūt zemei Zemnieka saimniecība (turpmāk — ZS) ir individuālais uzņēmums, kas ražo lauksaimniecības produkciju, izmantojot šim mērķim galveno ražošanas līdzekli — zemi. Protams, patlaban ir pietiekami daudz ZS, kuru darbības joma nebūt nav lauksaimniecības produkcijas ražošana, bet likums neliek mainīt juridisko formu, ja lauksaimniecības produkcija ZS...

Kopš laika, kad mēs visi tikām sanumurēti, pagājuši daudzi gadi, un esam pieraduši, ka vārdam un uzvārdam seko personas kods! Vairākus Krūmiņus un Kociņus vairs nesajauksim, jo personas kodi tiem ir atšķirīgi! Un tas bija tikai sākums. Šis process aizgāja plašumā, kad sāka veidoties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) — bez numerācijas tā nav iespējama, jo visus datus apkopo skaitļošanas tehnika saskaņā ar ieprogrammētu algoritmu. Kaut arī brīžiem EDS sastopamies ar dažām problēmiņām, jāatzīst, ka tās ir ātri atrisināmas un EDS atvieglo gan grāmatvežu profesionālo dzīvi, gan palīdz VID pārbaudīt, apkopot un kontrolēt nodokļu maksātājus (arī nemaksātājus). Viss kļuva iespējams, pateicoties tam, ka cilvēka un sistēmas komunikācija notiek, izmantojot īpašu valodu — ar kodu palīdzību. Citādi nav iespējams apstrādāt informāciju par vairākiem simtiem tūkstošu nodokļu maksātāju. Rakstā pievērsta uzmanība EDS veidlapu (ziņojums, paziņojums) aizpildīšanai atkarībā no tā, kāds līgums ir noslēgts starp fizisko un juridisko personu, kādus datumus un...

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) nodoklis ir jāmaksā par preču importu. Preču imports ir preču ievešana Eiropas Savienības (ES) teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, tās izlaižot brīvā apgrozībā. Preču importēšanas vieta ir tā ES dalībvalsts, kurā tiek pabeigta (noslēgta) muitas procedūra — preču izlaišana brīvā apgrozībā. Importējot preces, ar nodokli apliekamajā vērtībā iekļauj arī pakalpojumu vērtību, ja pakalpojumi ir tieši saistīti ar preču importu un šo pakalpojumu vērtība (tai skaitā komisijas maksa, kā arī preču transportēšanas, iesaiņošanas un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās līdz pirmajam galamērķim iekšzemē) nav iekļauta importēto preču muitas vērtībā; normatīvajos aktos noteiktos nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kas aprēķināti par preču importu, izņemot PVN. Tāpēc jāņem vērā, ka importēto preču vērtība rēķinā, ko apmaksājam piegādātājam, var atšķirties no ar PVN apliekamās summas muitas deklarācijā. Atkarībā no tā cik liela ir no trešajām valstīm iegādāto preču pasūtījuma vērtība, arī PVN maksājums var svārstītiem no dažiem simtiem eiro līdz...