BILANCES RAKSTI

Saeima 12. decembrī pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz atvieglot un vienādot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Ar likuma grozījumiem pārskatīts atvieglojums, kas ļauj MVU, ievērojot noteiktu slieksni, nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN valsts budžetā. Likums stājas spēkā no 2025. gada 1. janvāra. Var nereģistrēties, ja apgrozījums nepārsniedz 50 000 eiro Pievienotās vērtības nodokļa likums (PVN likums) iepriekš paredzēja, ka iekšzemes PVN maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN valsts budžetā, ja tā iekšzemē veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 eiro. Savukārt citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu PVN maksātājiem, kas iekšzemē veica ar PVN apliekamus darījumus, atbilstoši iepriekš spēkā esošajam regulējumam bija jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā pirms ar PVN apliekamo darījumu veikšanas. Arī Latvijas PVN maksātājiem,...

Nav pieļaujama situācija, kurā grāmatvedības pakalpojumus var sniegt bez atbilstošas pieredzes un izglītības, tāpēc nozare atbalsta ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu, norāda Raivo Pede, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) valdes loceklis. Tehnoloģiju laikmetā grāmatvežu prasmes un kompetences kļūst arvien plašākas. Taču dati liecina, ka katra ceturtā uzņēmuma grāmatvedību kārto valdes loceklis. Maz ticams, ka tik daudziem uzņēmumiem valdes locekļi paši spēj kārtot grāmatvedību divkāršajā ieraksta sistēmā un sagatavot kvalitatīvu gada pārskatu. Šis ir būtisks robs Grāmatvedības likuma regulējumā, kurš, iespējams, pieļauj arī naudas atmazgāšanas darbības. Daļa šo uzņēmumu varētu būt saistīta ar ēnu ekonomiku. Nozare būtiski sakārtojas Kāda ir ārpakalpojuma grāmatvedības nozare? Kā tā attīstās? Arvien vairāk uzņēmumu izvēlas grāmatvedību kārtot ārpakalpojumā. Tehnoloģiju ieviešana ārpakalpojuma sniedzējiem paver vēl plašākas durvis, lai apkalpotu uzņēmumus, kuri iepriekš nodarbināja štata grāmatvežus. Grāmatvedības pakalpojumus sniegt paliek arvien vieglāk — ar tehnoloģijām var paveikt lielāku darba apjomu, ar mazākiem cilvēkresursiem var izdarīt to, kam savulaik vajadzēja krietni vairāk darbinieku,...

Vispirms novēlējums — laimīgu un panākumiem bagātu jauno 2025. gadu! Lai piepildās iecerētais un veiksme vienmēr ir līdzās gan personīgajā, gan biznesa un darba dzīvē! Šogad janvāris ir īpašs mēnesis žurnāla Bilance izdevējam un redakcijai. Tālajā 2000. gada janvāra vidū pie lasītājiem devās pirmais žurnāla Bilance numurs 32 lappušu apjomā un 18 000 eksemplāru metienā. Tolaik ziņu aģentūra BNS vēstīja «Jaunais izdevums plānots kā praktisks palīglīdzeklis pareizai uzskaites kārtošanai, atspoguļojot saimnieciskos darījumus un īpašuma stāvokli. Tāpat žurnālā plānots ietvert komentārus par izmaiņām nodokļu un uzskaites likumdošanā, konsultācijas grāmatvedības praktiskajā pielietošanā, juridiskās problēmas uzņēmējdarbībā, kā arī par citiem uzņēmējiem svarīgiem tematiem.» Izdevējs — Lietišķās informācijas dienests — žurnālu Uzņēmumu reģistra Masu informācijas līdzekļu reģistrā pieteica vēl senāk, reģistrācijas apliecībā minēts 1999. gada 22. novembris. Un, protams, lai Bilance ieraudzītu dienasgaismu, redakcija pie tā strādāja vēl pirms gadsimtu un tūkstošgades mijas. Ikvienam žurnāla abonentam ir iespēja pašķirstīt gan pirmo, gan visus citus līdz šim...

Uzņēmumu reģistrs (UR) ir valsts iestāde, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus, komersantus, to filiāles un pārstāvniecības u.c. tiesību subjektus, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos, lai nodibinātu to juridisko statusu un nodrošinātu šo ziņu publisku ticamību un pieejamību. Likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» noteikto tiesību subjektu un juridisko faktu reģistrāciju ikdienā veic UR valsts notāri, savukārt UR galvenais valsts notārs izskata apstrīdētos valsts notāru lēmumus. Nereti ir noderīgi ieskatīties galvenā valsts notāra pieņemto lēmumu pamatojumā, kur skaidrotas Komerclikuma normas. Tas ļauj izvairīties no kļūdām gan reģistrējot komercdarbību, gan to izbeidzot. Galvenā valsts notāra 2024. gada 30. maija lēmums Nr. 1–5n/109 UR saņēma SIA pieteikumu par SIA izslēgšanu no komercreģistra, jo ir pabeigts SIA likvidācijas process. Pieteikumā cita starpā apliecināts, ka saistībā ar mantas neesamību mantas sadales plāns nav sastādīts. UR valsts notārs pieņēma lēmumu izslēgt SIA no komercreģistra. Vēlāk UR saņēma iesniegumu no SIA bijušā likvidatora, kurā lūgts, atjaunojot...

Juridiskā persona (SIA) sniedz tūrisma pakalpojumus un ir ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekama persona. NACE kods 4939 — līgumreisi, ekskursijas un citi gadījuma pārvadājumi ar autobusu, lai gan uzņēmuma gadījumā pārvadājumi notiek, izmantojot nomātus vieglo pasažieru transportlīdzekļus vai mikroautobusu. Ekskursijas tiek organizētas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijā, un tūrisma pakalpojums aptver mazāku laikposmu nekā 24 stundas, tajās ir iekļauti gida pakalpojumi, bet nav iekļauta tūristu mītne. Ir izveidoti tūrisma maršruti ar konkrētiem apskates objektiem un galamērķiem (piemēram Turaida–Sigulda–Cēsis vai Bauska–Rundāle–Jelgava utt.), kurus tūristi rezervē tīmekļa vietnē GetYourGuide (GetYourGuide Deutschland GmbH, Vācija, VAT ID No. DE276456081) un tīmekļa vietnē TripAdvisor (Viator, Inc., ASV). Gan GetYourGuide, gan TripAdvisor par šo pakalpojumu iekasē komisijas maksu un atlikušo summu ieskaita uzņēmuma norēķinu kontā. Jautājumi 1. Vai šāds tūrisma pakalpojuma sniedzējs tiek uzskatīts par tūrisma operatoru un piemērojami Pievienotās vērtības nodokļa likuma 136. panta noteikumi par īpašo nodokļa piemērošanas režīmu tūrisma operatora sniegtajam pakalpojumam? 2. Vai...

Finanšu krāpšana vēršas plašumā, arvien vairāk cieš arī juridiskās personas. Krāpnieki izmanto dažādus paņēmienus, lai piekļūtu upuru bankas datiem un izkrāptu naudas līdzekļus. Kā pasargāt uzņēmumu no iespējas tikt apkrāptam? Finanšu nozares asociācijas dati liecina, ka šī gada deviņos mēnešos kopumā ir izkrāpti vairāk nekā 11 miljoni eiro. Bet arī novērsto krāpšanas gadījumu apmērs ir gana liels — 9,1 miljons eiro. No tiem uzņēmumu krāpšana veido aptuveni 2,3 miljonus eiro. Pēdējā pusgada laikā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) arvien biežāk sastopas ar gadījumiem, kad tieši grāmatveži mēdz būt krāpnieku uzbrukumu mērķis. Savukārt Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma neapgalvo, ka uzņēmumu krāpšanā noziedznieki vērš darbības tieši pret grāmatvežiem. Tiesa, kopumā ir palielinājies gadījumu skaits, kuros zaudējumus cietuši tieši uzņēmumi vispārējas krāpšanas ietvaros. Šis pieaugums varētu būt skaidrojams ar krāpnieku lielāku aktivitāti. Krāpšanas gadījumu skaits aug Valsts policijā (VP) 2024. gadā fiksēti vismaz 16 tiešsaistes krāpšanas gadījumi, kad nodarīti materiālie zaudējumiem juridiskajām personām....

Aktuālais interešu konflikta regulējuma piemērošanā Likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonu darbību. Tāpat šī likuma mērķis ir veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos publiskā sektora darbībai. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) valsts amatpersonu darbības uzraudzību atbilstoši savi kompetencei veic jau vairāk nekā 22 gadus. Šai laikā ir mainījies ne tikai likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», bet periodiski mainās arī atsevišķu likuma normu piemērošana. Viena no normām, kam likuma darbības laikā kopš 2002. gada vairākas reizes ir mainījusies piemērošana, ir 10. pants, kas nosaka komercdarbības ierobežojumus. Aplūkosim, kā 2024. gadā veiktās izmaiņas 10. panta septītās daļas piemērošanā ietekmē vienu no valsts amatpersonu grupām — publiskā iepirkuma komisijas locekļus. Likuma 10. panta septītajā daļā ir noteikts,...

Uzņēmumu reģistrs (UR) ir valsts iestāde, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus, komersantus, to filiāles un pārstāvniecības u.c. tiesību subjektus, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos, lai nodibinātu to juridisko statusu un nodrošinātu šo ziņu publisku ticamību un pieejamību. Likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» noteikto tiesību subjektu un juridisko faktu reģistrāciju ikdienā veic UR valsts notāri, savukārt UR galvenais valsts notārs izskata apstrīdētos valsts notāru lēmumus. Nereti ir noderīgi ieskatīties galvenā valsts notāra pieņemto lēmumu pamatojumā, kur skaidrotas Komerclikuma normas. Tas ļauj izvairīties no kļūdām gan reģistrējot komercdarbību, gan to izbeidzot. Galvenā valsts notāra 2024. gada 28. oktobra lēmums Nr. 1–5n/222 UR reģistrs saņemts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojumu par SIA darbības izbeigšanu. Paziņojumā norādīts, ka VID pieņēma lēmumu, ar kuru nolemts izbeigt SIA darbību, lēmums ir stājies spēkā un tas nav apstrīdēts vai pārsūdzēts. UR valsts notārs, pamatojoties uz VID lēmumu, reģistrēja SIA darbības izbeigšanu un UR tīmekļvietnē tika...

Uzņēmumu reģistrs (UR) ir valsts iestāde, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus, komersantus, to filiāles un pārstāvniecības u.c. tiesību subjektus, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos, lai nodibinātu to juridisko statusu un nodrošinātu šo ziņu publisku ticamību un pieejamību. Likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» noteikto tiesību subjektu un juridisko faktu reģistrāciju ikdienā veic UR valsts notāri, savukārt UR galvenais valsts notārs izskata apstrīdētos valsts notāru lēmumus. Nereti ir noderīgi ieskatīties galvenā valsts notāra pieņemto lēmumu pamatojumā, kur skaidrotas Komerclikuma normas. Tas ļauj izvairīties no kļūdām gan reģistrējot komercdarbību, gan to izbeidzot. Galvenā valsts notāra 2024. gada 24. septembra lēmums Nr. 1–5n/196 UR saņēma sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) pieteikumu par SIA pamatkapitāla palielināšanu. Pieteikumam tostarp pievienots mantisko ieguldījumu novērtēšanas eksperta atzinums, kurā norādīts, ka SIA pamatkapitālā ieguldāmais mantiskais ieguldījums pieder individuālā komersanta amatpersonai E. D. (turpmāk — dalībnieks). UR valsts notārs pieņēma lēmumu atlikt pieteikto izmaiņu reģistrāciju, jo SIA pieteica...

Amerikas Savienotās Valstis (ASV) pēdējo mēnešu laikā precizējušas pieeju eksporta kontroles pasākumiem un sankciju piemērošanai, kas tieši skar personas, kas šķietami nav ASV jurisdikcijā, proti, Latvijas rezidentus. Arī Eiropas Komisija ir atjaunojusi vadlīnijas sankcionēto personu noteikšanai, kā arī regulās ir paplašināts atbildības tvērums par sankciju pārkāpšanu. Nozīmīgas izmaiņas skar uzņēmumu grupu iekšējos darījumus, ja viens no uzņēmumiem darbojas Krievijā kā Eiropas Savienības uzņēmuma meitas sabiedrība. Par izmaiņām starptautisko sankciju jomā ZAB COBALT rīkotajā vebinārā «Aktualitātes starptautisko sankciju jomā» informēja Edgars Pastars, biroja partneris, zvērināts advokāts, sertificēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju atbilstības speciālists. Zelta likumi, kā pārbaudīt sankciju atbilstību 1 Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā. Lai pārliecinātos par sankciju atbilstību, vispirms pārbauda, vai persona nav Eiropas Savienības (ES), ASV, Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO), Latvijas Republikas sankciju sarakstā tieši vai netieši, vai Regulas 833/20141 5. aa...

Digitālo tehnoloģiju laikmetā internetā ir izveidojusies specifiska biznesa ekosistēma, kurā ir ne mazums nianšu arī konkurences tiesību ievērošanas aspektā. Skaidrojumu, kā digitālajā vidē atpazīt dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, sniedz Konkurences padome. Šie ieteikumi, meklējot tiesisku palīdzību, var noderēt gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri nereti kļūst par upuriem, gan dominējošajiem uzņēmumiem, kuri, iespējams, vēl neizprot, kādas situācijas digitālajā tirgū ir uzskatāmas par pārkāpumu. Tirgus un tā robežu izvērtēšana Tirgus dalībnieka dominējošais stāvoklis pats par sevi nav aizliegts, taču ir aizliegta tā ļaunprātīga izmantošana, Konkurences padomes (KP) rīkotajā vebinārā «Kā pamanīt konkurences ierobežojumus digitālajā vidē» atgādināja Elīza Roshofa, KP Analītiskā departamenta galvenā eksperte digitālo tirgu jautājumos. Ja uzņēmums, kas, piemēram, dominē tirgū, samazina cenas zem pašizmaksas, lai izspiestu konkurentus, vai palielina cenas, jo nebaidās no konkurences, tā var būt dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pazīme. Lai noteiktu, vai uzņēmums rīkojas neatļauti, vispirms jāanalizē, kas ir tā konkrētais tirgus un vai tajā pastāv barjeras, kas...

Tradicionāli ik rudeni komercdarbības juridiskajiem jautājumiem veltītu konferenci rīko Rīgas Menedžeru skola. Arī šogad konference pulcēja lektorus un interesentus tiešsaistes pasākumā par tematu «Nodokļu strīdi un tiesvedības». Kā jau to norāda konferences nosaukums, pārsvarā sarunas raisījās par nodokļu administrētāju un nodokļu maksātāju attiecībām. Šai rakstā sniedzam ieskatu par konferencē pārrunāto saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta veiktajiem nodokļu maksātāju pārbaudes pasākumiem. Nodokļu maksātājus Latvijā uzrauga Valsts ieņēmumu dienests (VID), tāpēc konferencē viedokli paust bija aicināta Lāsma Frīdenberga, VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Ceturtās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas vadītāja. Savā prezentācijā viņa iepazīstināja ar VID amatpersonu lēmumu tapšanu, to apstrīdēšanas iespējām un vienošanās līguma slēgšanu, lai strīdu izbeigtu, pirms tas nonācis tiesā. L. Frīdenberga bilda, ka jau 30 gadus strādā VID, un pēdējos 20 gadus viņas ikdiena saistīta ar nodokļu strīdu izskatīšanu. Kā norādīja VID pārstāve, nodokļu strīdi visbiežāk rodas brīdī, kad VID amatpersonas vai nu veic nodokļu kontroles pasākumus, vai pieņēmušas...

«Kas neriskē, tas nedzīvo Jūrmalā!» — vēsta izteiciena par šampanieša dzeršanu pārfrāzētā versija. «Latvijas Rivjēra», kas allaž asociējusies ar bagātu ļaužu (turklāt — ne vien Latvijas ļaužu) mītnes vietu, pēdējos gados piedzīvojusi būtisku eksistenciālu krīzi. Gan Covid–19 pandēmija, gan Krievijas iebrukums Ukrainā apturējis Jūrmalas līdzšinējos galvenos naudas pelnīšanas veidus — tūrismu no NVS valstīm, nekustamo īpašumu tirdzniecību pret termiņuzturēšanās atļaujām u.c. Kāda ir pašreizējā situācija, kā Jūrmala adaptējas jaunajiem apstākļiem un kā raugās nākotnē? Pilsēta bez rūpniecības Aplūkojot Jūrmalas lielāko uzņēmumu sarakstu, redzams, ka rūpniecība šajā pilsētā faktiski nepastāv. LURSOFT apkopotajā Jūrmalas 20 lielāko komersantu (pēc apgrozījuma) sarakstā būtībā ir tikai divi, ko varētu droši klasificēt kā ražotājus — AS Tehnoinform (cita veida papīra un kartona izstrādājumu ražošana) un SIA Verģi (jūras zvejniecība), taču abu šo uzņēmumu apgrozījuma rādītāji ir samērā pieticīgi — attiecīgi 10,1 un 12,3 miljoni eiro. Nosacīti pie ražošanas nozares varētu pieskaitīt arī lielāko Jūrmalā reģistrēto uzņēmumu SIA Industry...

2023. gadā tika pabeigts promocijas darbs (pētījums) «Pašnodarbinātības sociāli ekonomiskie aspekti». Pētījumā tika identificēta viena no pašnodarbināto personu problemātikām, un tā ir pašnodarbināto personu nepietiekama sociālā aizsardzība. Pašnodarbināto personu sociālās aizsardzības jautājumi ir plaši pētīti arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu riskus zaudēt ienākumus sakarā ar konkrētiem gadījumiem — sociāli apdrošinātās personas slimība, invaliditāte, maternitāte, bezdarbs, vecums, nelaimes gadījums darbā vai saslimšana ar arodslimību, kā arī papildu izdevumu segšana sakarā ar bērnu kopšanu un sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi. Pašnodarbinātām personām ES bieži nav piekļuves sociālajiem labumiem tādā pašā apmērā kā darba ņēmējiem. Eiropas Komisijas pētījumā «Piekļuve sociālajai aizsardzībai cilvēkiem, kuri strādā ar nestandarta līgumiem un kā pašnodarbinātie Eiropā, 2017» (Access to socal protection for people working on non–standard contracts and as self–employed in Europe, 2017) identificētas būtiskas atšķirības starp valstīm, kuras...

Darba devēja un darba ņēmēja attiecībās nereti iespējamas strīdus situācijas, kuru risinājumam nepieciešams ne vien rūpīgi pārlasīt Darba likumu, bet arī uzklausīt jurista viedokli, lai strīdu vēlāk nevajadzētu izšķirt tiesā. Gita Oškāja, zvērināta advokāte, koncentrētā veidā sniedz atbildes uz biežāk sastopamajiem darba devēju jautājumiem. Vai var atbrīvot no darba, ja darbinieks saslimst? Darba devējam vispārējā gadījumā ir aizliegts uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošas darbnespējas laikā. To var darīt tikai tad, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus un ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Turklāt darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu tikai tai laikā, kad darbiniekam ir darbnespēja (saistībā ar ilgstošo darbnespēju), nevis pēc tam, kad darbnespēja ir beigusies. Gadījumos, kad var uzteikt darba līgumu darbnespējas laikā, neieskaita: grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu; darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā, kura cēlonis saistīts ar darba vides faktoru...