BILANCES RAKSTI

Droši vien, izlasot virsrakstu, mūsu pirmā reakcija ir — jā! Protams, vienkārši. Mums taču ir programmas un daudz dažādu tehnisko palīgrīku, ko varam izmantot. Atliek ievadīt darījuma partnera rekvizītus, vēl daži datora tastatūras «klikšķi» un nodokļa rēķins gatavs. Vai vienmēr tik vienkārši? Manuprāt, tomēr nē. Ir tikai apsveicami, ka mums ir šie ērtie palīgrīki, cerams, nākotnē būs vēl vairāk, un tehniskais darbs tiks samazināts līdz minimumam. Tomēr ir svarīgi dot precīzus norādījumus, kā jāizraksta nodokļa rēķins katrā konkrētā situācijā, lai būtu ievērotas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma prasības un nodoklis tiktu piemērots korekti. Tālāk izskatīsim situācijas, kā mainās PVN piemērošana vienai un tai pašai precei, atkarībā no pircēja statusa un piegādes vietas. Latvijas uzņēmums nodarbojas ar malkas realizāciju. PVN likuma 141. pantā ir noteikts «Īpašs nodokļa piemērošanas režīms kokmateriālu piegādei un ar to saistītajiem pakalpojumiem». Tas nozīmē, ka, notiekot darījumam starp diviem reģistrētiem nodokļa maksātājiem iekšzemē, atbildīgais par nodokļa nomaksu ir preces...

Lai efektīvāk uzraudzītu skaidras naudas apriti un veicinātu bezskaidras naudas izmantošanu darījumos, Finanšu ministrija izstrādājusi grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām». Grozījumi paredz vairākas būtiskas izmaiņas, un tie ir sagatavoti, izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam iekļautos pasākumus. Likumprojekts ir iekļauts likumprojekta «Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam» pavadošo likumprojektu paketē. Tādējādi tā spēkā stāšanās termiņš ir 2025. gada 1. janvāris. Izmaiņas ziņojumos par aizdomīgiem darījumiem Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz izmaiņas aizdomīgu darījumu ziņošanas regulējumā. Grozījumi izstrādāti, lai risinātu «Stratēģijā par samērīgu NILLTPFN prasību praktiskai piemērošanai godprātīgiem klientiem, lai novērstu pārmērīgu izvairīšanos no risku uzņemšanās» norādīto identificēto problēmu, kas prasa izmaiņas normatīvajā regulējumā. Ministrija identificējusi problēmu, ka klienti tiek apgrūtināti ar izpētes darbībām situācijās, kurās potenciālā pārkāpuma summa nesasniedz kriminālatbildības slieksni, piemēram, kredītiestāde nepētītu potenciālo nodokļu nenomaksāšanu, personai izīrējot personīgo dzīvokli vai pārdodot savu automašīnu. Līdz ar to paredzēts izslēgt likuma «Par nodokļiem un...

Lauksaimniecībā strādājošie uzņēmumi un pašnodarbinātie saņem dažāda veida atbalsta maksājumus. Atbalsti tiek saņemti gan no valsts budžeta, gan no Eiropas Savienības līdzekļiem. Piešķirto atbalsta maksājumu nosaukumi un saņemšanas nosacījumi periodiski mainās, bet grāmatvedim ir svarīgi izprast saņemtās atbalsta summas būtību, jo atkarībā no tās atbalsta maksājumi ir atspoguļojami uzskaitē un arī tiem piemērojami nodokļu maksājumi. Svarīgi ievērot, ka rakstā minētais attiecas uz maksājumiem, kas saņemti kā valsts atbalsts vai Eiropas Savienības (ES) atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Cita veida atbalstiem ne visi rakstā apskatītie nosacījumi ir piemērojami. Lauksaimniecības nozarē darbojas un attiecīgi arī saņem atbalsta maksājumus gan juridiskās, gan fiziskās personas. Fiziskajām personām (gan saimnieciskās darbības veicējiem, gan individuālajiem komersantiem) ir jāievēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) normas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības ienākumu. Tāpat IIN attiecas uz vienu daļu no zemnieka saimniecībām (ZS). Sāksim ar to normatīvo aktu apskatīšanu, kas nosaka atbalsta summu uzskaiti grāmatvedībā un aplikšanu ar ienākuma nodokļiem. Personu grupa...

Pērnā gada vidū, pieņemot grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām», tika ieviests jauns nodokļu kontroles regulējums. Nodokļu kontroles process ir kļuvis vienkāršāks un vieglāk saprotams, uzsver Valsts ieņēmumu dienests (VID). Turklāt nodokļu maksātājs jau līdz nodokļu kontroles rēķina izrakstīšanai vai lēmuma par nodokļa audita rezultātiem pieņemšanai var iesniegt iesniegumu VID ģenerāldirektorei, izsakot vēlmi vienoties par nodokļu kontroles vai nodokļa audita gadījumā papildus aprēķinātajiem maksājumiem budžetā. Izmaiņas, kas saistās ar jauno nodokļu kontroles regulējumu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Izlīgšanas iespējas nodokļu strīdos. Kā vienošanās līgums ar Valsts ieņēmumu dienestu samazina maksājumus» akcentēja Inese Laumane, VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Procesu metodikas un atbalsta Algas nodokļu un PVN nodaļas vadītāja. Optimizēja nodokļu kontroles un inspekciju veidus Saeima 2023. gada 8. jūnijā pieņēma grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām», kuri daļā par jauno nodokļu kontroles regulējumu stājās spēkā pērn 30. jūnijā. Esošā regulējuma pilnveidošanas mērķis bija optimizēt nodokļu kontroles un inspekciju veidus,...

Nav tādas likuma normas, kuru nav iespējams reizi četros gados uzlabot! Vai fiksētais neapliekamais minimums būs «labāks» par prognozēto? Neapliekamo minimumu, ko grāmatveži piemēro, aprēķinot darbaspēka nodokļus, līdz 2018. gadam mainīja ļoti bieži, un tas tika piemērots visiem nodarbinātajiem un visu gadu vienādā summā. Šāda kārtība daudziem «nepatika»: kāpēc viens un tās pats minimums piemērots gan mazai, gan lielai algai? Precizēsim jautājuma vēsturi Pirms 2018. gada iepriekšējos nosacījumus atzina par «netaisnīgiem», un tas arī bija viens no iemesliem neapliekamā minimuma noteikšanas kārtības maiņai. Jaunā ideja bija loģiska: jo lielāki ieņēmumi, jo mazāks neapliekamais minimums. Mazai aldziņai piemērosim maksimālo minimuma summu, bet tiklīdz alga sasniedz «lielu» summu (2024. gadā — 1800 eiro mēnesī), minimums pazūd! Sākot ar 2018. gadā īstenoto nodokļu reformu, neapliekamais minimums kļuva par «diferencēto un prognozējamo», jo tā aprēķins balstījās uz fiziskās personas vēsturiskajiem ieņēmumiem. Ne darbiniekam, ne grāmatvedim nekas nebija jādara, visus aprēķinus veica Valsts ieņēmumu dienests (VID), un,...

Piektdien, 13. datumā (septembrī), izlasot Kultūras ministrijas sagatavoto preses paziņojumu, kurā minēts: «Kultūras ministrija (KM) ar koalīcijas partneriem panākusi vienošanos vēl uz 3 gadiem saglabāt līdzšinējo autoratlīdzības saņēmēju nodokļu nomaksas kārtību — nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus nodokļu nomaksu 25% likmes apmērā par viņu darbu nomaksājot ienākuma izmaksātājam», 33,5 tūkstoši cilvēku priecīgi uzelpoja, jo režīma likvidācija, kuru plāno jau kopš 2020. gada, atkal apturēta un esošais regulējums pagarināts uz trim gadiem. Tas nozīmē, ka ir laiks, lai izvērtētu situāciju un pieņemtu pārdomātu lēmumu jautājumos, kas skar vismaz četrus procentus strādājošo cilvēku gadījumos, kad viņi veic autordarbu. Kāpēc autoratlīdzības režīmu nedrīkst likvidēt? Pirmkārt, no juridiskā viedokļa ļoti svarīgi saprast, ka Latvijā eksistējošie nodarbinātības veidi būtiski atšķiras pēc formas, satura un izpildījuma. Katru no tiem reglamentē un regulē savs likums: darba attiecības — Darba likums, gabaldarbu — Civillikums un autordarbu — Autortiesību likums. Atbilstoši līguma priekšmetam tiek noslēgts darba līgums, uzņēmuma līgums vai...

Ogre ir pati jaunākā māsa Latvijas valstspilsētu saimē. Pie valsts svarīgākajām (iepriekš — par «republikas nozīmes» dēvētajām) pilsētām tā piepulcējusies pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas (ATR). Kā Ogre izmanto tai doto iespēju? Vai tā attaisno jauniegūto statusu un mērķtiecīgi attīstās par vienu no Latvijas ekonomikas «smaguma centriem»? Dati nepriecē Ogres novadā lielākā daļa vadošo uzņēmumu saistīta ar pārtikas ražošanu vai tirdzniecību. Kā liecina Lursoft informācija, apgrozījuma ziņā lielākais uzņēmums 2023. gadā novadā bijis SIA Ovostar Europe (piena, piena produktu, olu, pārtikas tauku un eļļu vairumtirdzniecība) — gandrīz 60 miljoni eiro. Trešo vietu ar nepilniem 37 miljoniem eiro ieņēmis SIA Fazer Latvija, viens no valsts pazīstamākajiem maizes ražotājiem. Otro vietu novadā pērn ieņēmis Ogres augsto tehnoloģiju industrijas uzņēmums AS HansaMatrix ar 41,7 miljonu eiro apgrozījumu (vēl 8 miljonus eiro apgrozījis SIA HansaMatrix Pārogre), kas darbojas elektronisko plašu ražošanā. Piektajā vietā — SIA MRK Serviss, kas nodarbojas ar ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšanu...

Kad Bilance pirmo reizi nonāca pie lasītājiem, finanšu vide bija pilnīgi citāda. Ekonomiskā situācija mainījās strauji, un arī normatīvā regulācija un grāmatvedības normas piedzīvoja pastāvīgas pārmaiņas. Šajos mainīgajos apstākļos mūsu mērķis vienmēr ir bijis nodrošināt jums visaktuālāko un noderīgāko informāciju. Gadi ir gājuši, un līdz ar to ir mainījušās arī prasības jūsu darbam. Digitalizācija un tehnoloģiju attīstība ir ieviesusi jaunas iespējas un izaicinājumus. Mēs esam bijuši jūsu sabiedrotie arī šajās pārmaiņās, palīdzot saprast un pielāgoties jaunajiem risinājumiem, regulām un metodēm. Ar katru žurnāla numuru esam centušies sniegt vērtīgu un praktisku informāciju, kas palīdz ikdienas darbā un sekmē jūsu profesionālo izaugsmi. Oktobris ir arī laiks, kad žurnāla abonenti tradicionāli saņem vēstules ar abonēšanas piedāvājumu nākamajam gadam. Tā kā pēdējo gadu prakse liecināja, ka drukāto žurnālu Bilances Juridiskie Padomi visbiežāk abonē komplektā ar žurnālu Bilance un portālu BilancePLZ, izdevniecībā izšķīrāmies par lasītājiem ērtāku risinājumu — no 2025. gada Bilances Juridiskie Padomi saturs tiks integrēts...

Starp Latvijas Republikas (LR) Senāta Administratīvo lietu departamenta šī un aizvadītā gada laikā izskatītajām kasācijas sūdzībām ir lasāmi arī vairāki nozīmīgi spriedumi, kas var būt saistoši nodokļu piemērotājiem un grāmatvedības profesionāļiem. Strīdos starp Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un nodokļu maksātājiem ne vienmēr uzvarētājs ir VID, taču lielākajā daļā gadījumu Senāts VID praksi atzinis par pamatotu. Solidaritātes nodoklis kā atsevišķs nodokļa veids LR Senāta Administratīvo lietu departaments 2024. gada 28. februāra spriedums lietā Nr. A420280519, SKA25/2024, norādījis, ka no Solidaritātes nodokļa likuma un ar to saistītajiem grozījumiem likuma «Par nodokļiem un nodevām» 8. pantā nepārprotami izriet likumdevēja griba noteikt solidaritātes nodokli kā jaunu atsevišķu nodokli, nevis kāda jau esoša nodokļa paveidu. Tādējādi solidaritātes nodokļa daļa 10,5 procentpunktu apmērā, kas saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likuma 9. panta trešās daļas 2. punktu ir pārskaitīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) kontā Valsts kasē, nevar veidot IIN pārmaksu. Šai lietā VID atteica pieteicējam atmaksāt 22 155,41 eiro, kas...

Daudzi lasījuši pārpublicēto Finanšu ministrijas (FM) preses relīzi par ziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par darījumiem skaidrā naudā virs 750 eiro. Taču, kas svarīgs izriet no paša likumprojekta? Tas ir apjomīgāks par FM relīzē paustajām tēzēm. Kas mainīsies no 2025. gada 1. janvāra? Pasākumiem, kas minēti likumprojektā, kājas aug no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna. FM likumprojektā virza sekojošus pasākumus. Kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzēji sniegs VID informāciju par Latvijas fiziskajām personām, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa ir vismaz 7000 eiro. Ziņojumā VID norādīs maksājumu kontā ieskaitītās skaidras naudas kopējo summu iepriekšējā gadā. Ar šo aizstās ēnu ekonomikas apkarošanas plānā paredzēto pasākumu — kredītiestāžu pienākumu sniegt reizi ceturksnī informāciju VID par iemaksām un izmaksām bankomātos. Attiecīgos MK noteikumus plānots papildināt ar normu, ka Finanšu izlūkošanas dienests (FID) no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem, saņemtā deklarācija būs pārsūtama VID, ja cilvēka vai...

Reģistrētiem nodokļu maksātājiem svarīgi ir zināt, kādi ir darījumu veidi ar nekustamo īpašumu (NĪ), par kuriem jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kā arī to, par kādiem darījumiem jāaizpilda PVN 7 pārskats. PVN 7 pārskats sastāv no divām daļām, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) videoseminārā «Pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu (PVN 7) aizpildīšana» skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Pirmā daļa ir par NĪ reģistrāciju un izslēgšanu no reģistra. Tātad NĪ ir jāreģistrē VID, kad to iegādājas vai uzbūvē, un tad, kad kādu apstākļu dēļ NĪ ir jāizslēdz no uzskaites. Piemēram, tas tiek pārdots vai ir notikusi kāda nelaime — NĪ ir gājis bojā. Pirmajā daļā ir «A» un «C» sadaļas — attiecīgi par NĪ reģistrāciju un par izslēgšanu. Otrā sadaļa ir par NĪ izmantošanu. Ministru kabineta (MK) 2013. gada 15. janvārī noteikumos Nr. 40 «Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām» ir reglamentēta PVN 7 pārskata aizpildīšana pa konkrētām...

Augusta sākumā kļuva zināmi tie skaitļi (summas, rādītāji, koeficienti), kas tiek izmantoti, nosakot pensiju un atlīdzību palielināšanu 2024. gadā. Tātad jau bija iespējams noteikt, cik liela summa tiks ieskaitīta saņēmēja kontā oktobrī (par oktobri). Par to nav jāuztraucas, jo no saņēmējiem nekas netiek prasīts. Tātad darbības veic VSAA un indeksēto summu ieskaita saņēmējiem ierastajā pensijas (atlīdzības) saņemšanas dienā. NB! Jāņem vērā, ka pensija un piemaksa pie pensijas par stāžu, kas uzkrāts pagājušajā gadsimtā, tiek indeksētas atsevišķi un pēcāk saskaitītas kopā! Indeksējamā summa Pirmais rādītājs, kas izmantots aprēķinā, kļuva zināms jau jūlija beigās — maksimālā indeksējamā summa. 2024. gadā tā ir summa, kas nepārsniedz 683 eiro, kas ir 50% no iepriekšējā kalendārā gada noapaļotās (līdz veselajiem eiro) vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī pārskata periodā aprēķina VSAA, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem datiem pārskata periodā par sociāli apdrošināto personu apdrošināšanas iemaksu algu summu, no kuras veiktas vai bija jāveic...

Lai arī Latviju nenosauksi par milzīgu valsti, taču turīgums reģionos un tur esošajās valstspilsētās būtiski atšķiras. Ja Rīgā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir jau pārsniedzis pat Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni un turpina augt, tad Daugavpilī, kas ir otra lielāka Latvijas pilsēta, tas ir teju trīs reizes zemāks nekā galvaspilsētā. Iemesli dažādam attīstības tempam un tur dzīvojošo iedzīvotāju nosacītajam turīgumam (IKP uz vienu iedzīvotāju) ir ļoti dažādi. Ietekme ir gan vēsturiskajam mantojumam, gan iespējām saredzēt jaunas tendences ekonomikā un piemēroties tām, gan politiskai un vietvaru mazspējai, vai tieši pretēji — spējām un nākotnes vīzijas redzējumam. Protams, valstspilsētu izaugsmi ietekmē arī demogrāfiskā situācija — pieejamais darbaspēks un iespējas piesaistīt jaunu, pašu darbinieku ambīcijas un izglītības līmenis, uzņēmēju spējas, pieejamais kapitāls un vēlme ieguldīt. Līdz šim valsts politika vismaz runās bija vērsta uz vienmērīgu reģionu attīstību. Taču līdzšinējie ekonomikas dati rāda, ka šāda politiskā izvēle nav bijusi īpaši veiksmīga. Neskatoties uz to,...

Mūsdienu uzņēmējdarbības vide prasa efektīvu līdzekļu pārvaldību, tas attiecas arī uz skaidras vai bezskaidras naudas avansa norēķiniem. Lai arī arvien vairāk uzņēmumu izmanto bankas kartes izdevumu apmaksai, skaidras un bezskaidras naudas izsniegšana darbiniekiem saimnieciskiem pirkumiem joprojām ir izplatīta prakse. Grāmatvežiem ir svarīgi izprast šīs jomas nianses un pareizi uzskaitīt saimnieciskos darījumus atbilstoši normatīvajiem aktiem, lai izvairītos no nodokļu riskiem. Šajā rakstā tiks aplūkoti avansa norēķinu uzskaites principi, galvenās grāmatošanas situācijas un ar to saistītie nodokļu riski. Atbildi meklēsim normatīvajos aktos, tos mazliet detalizēti paanalizējot, proti, Grāmatvedības kārtošanas noteikumu (MK 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877) 36. punkts saka, ka, skaidras vai bezskaidras naudas avanss ir maksājums fiziskajai personai — uzņēmuma darbiniekam, valdes vai padomes loceklim, īpašniekam, dalībniekam vai biedram (turpmāk — avansa norēķinu persona) — uzņēmuma saimniecisko darījumu nodrošināšanai: no uzņēmuma kases (skaidra nauda), vai šīs avansa norēķinu personas bankas kontā no uzņēmuma bankas konta (bezskaidra nauda), lai šī avansa norēķinu...

Darba līgumā darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks. Atlīdzība ir noteikta 4,20 EUR/stundā pirms nodokļu nomaksas. 2024. gada jūnijā darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi — 152 darba stundas, no tām 10 stundas nostrādātas svētku dienā. Kā veicams darba samaksas aprēķins šajā situācijā? Atbilde Summētais darba laiks ir elastīgāks normālā darba laika organizēšanas veids, pieļaujot dienā vai nedēļā strādāt vairāk par Darba likumā noteiktajām normālā darba laika stundām, nodrošinot, ka pārskata periodā darbinieka stundu skaits tiek izlīdzināts un atbilst attiecīgajā periodā darbiniekam noteiktajam normālajam darba laikam. Būtībā summētā darba laika organizācija ir piesaistīta normālajam darba laikam. Tomēr summētā darba laika pielietošana dažkārt rada izaicinājumus grāmatvedībā darba samaksas aprēķināšanā. Saskaņā ar praktisko piemēru izskatīsim darba samaksas aprēķināšanas kārtību un arī attiecīgās normatīvo aktu normas, kas nosaka, kā aprēķināma darba samaksa summētā darba laika gadījumā, kad iekrīt svētku dienas, kad darbinieks ir strādājis svētku dienā un ja attiecīgajā mēnesī tiek konstatēts, ka darba alga ir...