BILANCES RAKSTI

Arvien pieaugošs finanšu trūkums gan valsts, gan pašvaldību makos, pašvaldību funkciju palielinājums, darbaspēka mobilitātes pieaugums plus vēl daudz citu problēmu rāda, ka pašreizējais — 2015. gada ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu apstiprinātais pašvaldības finanšu izlīdzināšanas modelis — īsti vairs nestrādā. Viens no galvenajiem pirms gadiem veiktās administratīvi teritoriālās reformas mērķiem bija veicināt novadu attīstību, mudināt pašvaldības vairāk domāt par investīcijām un jaunām darbavietām, tādējādi tām kļūstot arvien vairāk finansiāli pašpietiekamām. Diemžēl tas nav noticis. Un iemesls ir ne tikai pašvaldību nevēlēšanās vai nevarēšana piesaistīt investorus, bet drīzāk gan ģeopolistiskā situācija reģionā, kā arī kārtējā ekonomiskā krīze, kurai tagad ejam cauri līdz ar strauji augošu inflāciju iepriekšējos gados un tās mazināšanu tagad. Finanšu ministrija ir izstrādājusi jaunus priekšlikumus jaunam finanšu izlīdzināšanas modelim, bijušas sarunas ar pašvaldībām un cerības, ka jau nākamgad izmaiņas varēs stāties spēkā. Taču izskatās, ka tā visdrīzāk nebūs. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens sarunā ar Bilanci uzsvēra, ka pašvaldības grib papildu...

No aprīļa līdz novembrim lauksaimnieki drīkst nodarbināt strādniekus, izmaksātajam ienākumam piemērojot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli (SLIN). SLIN režīms tika ieviests 2014. gada 1. jūnijā. Lai arī nodokļu režīmam nu jau desmit gadi apritējuši, būtiskākās lietas nenāk par ļaunu atgādināt, un, iespējams, kāds, kuram šis nodokļu režīms strādnieku nodarbināšanai noderīgs, par to nemaz nezina. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa ieviešanas mērķis bija: samazināt nelegālo nodarbinātības līmeni sezonas laukstrādnieku vidū; samazināt darba devējiem (lauksaimniekiem) administratīvo slogu, kas saistīts ar lauksaimniecības nozarei raksturīgo nevienmērīgo sezonas darbinieku plūsmu. SLIN ir atļauts izmantot tiem lauksaimniekiem, kas audzē augļus un dārzeņus un strādniekus nodarbina augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Strādniekus atļauts nodarbināt arī akmeņu lasīšanā sējumu, stādījumu un zālāju platībās. SLIN režīmā drīkst nodarbināt gan rezidentus, gan nerezidentus. Lai varētu Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS) piereģistrēt nerezidentu, vispirms darba devējam Valsts ieņēmumu dienestā...

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto, nodokļu maksātājs var izmantot savas tiesības nereģistrēties pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja statusā uzreiz, uzsākot saimniecisko darbību, bet to atliekot līdz brīdim, kamēr izpildās likumā noteiktie kritēriji. Ja esam izlēmuši pagaidām nereģistrēties, jāņem vērā, ka būtu vēlams, pat nepieciešams, iekārtot papildu uzskaites reģistru, lai nenokavētu reģistrācijas brīdi. Viens no noteikumiem obligātai PVN maksātāju reģistrācijai ir apliekamo darījumu summa 50 000 eiro apmērā iepriekšējos divpadsmit mēnešos. Tas nav kalendārais gads, bet jebkuri iepriekšējie divpadsmit mēneši. Tātad, mūsu uzskaites reģistru jākārto/jāpapildina katru mēnesi. Šajā reģistrā uzskaitām tikai ar PVN apliekamos darījumus, jo nebūt ne visi mūsu saimnieciskās darbības ietvaros veiktie darījumi ir apliekami ar PVN. Tāpēc ir jāizvērtē, vai tiek veikti apliekami darījumi, t.i. — sniegti pakalpojumi vai veikta preču piegāde piegāde par atlīdzību. Ja darījumi pēc ekonomiskās būtības nav uzskatāmi par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, tad tiem likuma normas nav piemērojamas. Piemēram, likuma...

Grāmatvedības kārtošanas prasības nosaka vairāki normatīvie akti, kuri vienādi attiecas uz visu nozaru uzņēmumiem. Attiecībā tieši uz kokapstrādes nozari, papildus jāņem vērā divi normatīvie akti, t.i., 16.12.2004. likums «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos» un Ministru kabineta (MK) 06.11.2007. noteikumi Nr. 744 «Noteikumi par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti». Rakstā apskatīšu vairākus jautājumus, kas, manuprāt, varētu būt aktuāli kokapstrādes nozarē strādājošiem grāmatvežiem. Kokmateriālu definīciju nosaka likums «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos», proti, apaļie kokmateriāli — mizoti vai nemizoti koka stumbra nogriežņi, kuru garums pārsniedz vienu metru un tievgaļa caurmērs — trīs centimetrus; koki — koki, par kuriem saņemts ciršanas apliecinājums. Pievienotās vērtības nodokļa likums vēl sīkāk definē kokmateriālu sadalījumu un ar tiem saistītos pakalpojumus, bet par to raksta turpinājumā. Attiecībā uz grāmatvedības uzskaiti un nodokļu piemērošanas niansēm, svarīgi zināt attaisnojuma dokumentu noformēšanas kārtību, kā arī piemērojamos nodokļus atkarībā no darījuma dalībnieka statusa. Preču piegādes dokuments Kokmateriālu kustības procesā viena...

Žurnāla Bilance iepriekšējā analītisko rakstu sērijā par Latvijas ekonomikas vietu Baltijas valstu konkurencē kā viens no galvenajiem mūsu valsts atpalicības faktoriem iezīmējās tieši Rīgas vājākais sniegums galvaspilsētu konkurencē. Pasaules mērogā neskaitāmos pētījumos konstatēta lielāko pilsētu — urbāno attīstības centru — izšķirošā loma valsts, kā arī tās atsevišķo reģionu kopējā ekonomiskajā attīstībā. Šajā žurnāla numurā uzsākam jaunu publikāciju ciklu, kurā apkoposim datus un analizēsim, cik sekmīgi attīstās Latvijas ekonomikas motori — 10 lielākās pilsētas jeb valstspilsētas (termins, kas ieviests pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas un ietver Rīgu, Daugavpili, Liepāju, Jelgavu, Jūrmalu, Ventspili, Rēzekni, Ogri, Valmieru un Jēkabpili). Ievadrakstā pētām, kā centrālās valdības īstenotā reģionālā un ekonomiskā politika palīdz vai traucē šiem motoriem uzņemt pēc iespējas lielākus apgriezienus. Ekonomikas teorijā pilsētu priekšrocības pār mazāk apdzīvotiem reģioniem parasti tiek pamatotas ar «mērogu ekonomikas» argumentu. Proti, blīva resursu (darbaspēka, uzņēmumu, finanšu u.c.) koncentrācija ģeogrāfiski mazākā apvidū veicina augstāku saimniecības efektivitāti, jo tajā ir daudz lielāka...

Tā tas vienmēr ir: kamēr kāds bauda atvaļinājumu, kāds cits ražīgi strādā. Žurnāls Bilance ir viens no tiem, un tāpēc pirmais temats, ko gribu piedāvāt, ir par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli (SLIN), jo arī lauksaimniekiem šis ir periods, kad darba pilnas rokas. SLIN ir atļauts izmantot tiem lauksaimniekiem, kas audzē augļus un dārzeņus, un strādniekus nodarbina augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Strādniekus atļauts nodarbināt arī akmeņu lasīšanā sējumu, stādījumu un zālāju platībās. SLIN režīmā drīkst nodarbināt gan rezidentus, gan nerezidentus. Sīkāk, protams, lasiet šajā numurā. Uz visām nozarēm attiecas grāmatvedības kārtošanas prasības, kuras nosaka vairāki normatīvie akti. Bet attiecībā tieši uz kokapstrādes nozari papildus jāņem vērā divi normatīvie akti, t.i., likums «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos» un Ministru kabineta noteikumi «Noteikumi par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti». Šajā numurā par to, kas aktuāls kokapstrādes nozarē strādājošiem grāmatvežiem....

Grūtniece stājusies grūtniecības uzskaitē Latvijā. Dzemdības ir prognozētas (pēc ārsta norādījuma) 2024. gada septembra beigās.Sieviete vairāk nekā vienu gadu nav strādājusi Latvijā un nav saņēmusi ienākumus nedz kā darba ņēmēja, nedz kā pašnodarbinātā. 2024. gada aprīļa sākumā viņa kļuva par darba ņēmēju Latvijas uzņēmumā un vaicā: «Vai ir iespējams neiet bērna kopšanas atvaļinājumā un turpināt strādāt (piemēram, attālināti) un saņemt algu? Jo, tā kā neesmu Latvijā ilgi strādājusi, bērna kopšanas pabalsts man nebūs.Darba vietā (strādājot attālināti), piemēram, es paņemtu vienu nedēļu pirms un vienu nedēļu pēc dzemdībām kā darba nespējas lapu un pēc tam atgrieztos darba (strādājot attālināti) un turpinātu darbu, neejot bērna kopšanas atvaļinājumā.» Atbilde Darba likuma (DL) 154. pantā noteikts: Sievietei, kurai sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe uzsākta ārstnieciski profilaktiskajā iestādē līdz 12. grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku, piešķir 14 dienas ilgu papildatvaļinājumu, pievienojot to grūtniecības atvaļinājumam (tas ir grūtniecības atvaļinājums) un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas (pretējā...

Šā gada 8. maijā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra noteikumos Nr. 72 «Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem». Grozījumi paredz šādas izmaiņas. n Nodrošinātājs ir arī tāda persona, kura par akcīzes nodokļa nodrošinājumu izmanto drošības naudu. n Akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecību izsniedz uz nenoteiktu laiku, ja ir iemaksāta drošības nauda un nav piešķirts nodrošinājuma samazinājums. n Akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma samazinājumu 100 procentu apmērā (izņemot pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā aprēķināto akcīzes nodokli un akcīzes nodokļa parādu, t.sk nodokļa parādu, par kuru ir pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi) var piemērot nodrošinājuma iesniedzējam — apstiprinātam noliktavas turētājam, ja: nodrošinājuma iesniedzējam nav akcīzes nodokļa parāda; divu gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai vispārējā nodrošinājuma apliecība nav bijusi anulēta vai tās darbība nav bijusi apturēta par nodrošinājumu noteikumu pārkāpumiem; divu gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai speciālā atļauja...

To, ka likuma normas ir sarežģītas, atzīst pat pieredzējuši grāmatveži, taču grāmatveži ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu saskaras savā ikdienā, seko līdzi likuma grozījumiem, interesējas par aktualitātēm, apmeklē seminārus utt. Pavisam citā situācijā ir mazie uzņēmēji — saimnieciskās darbības veicēji. Viņi nereti grāmatvedību kārto paši, normatīvā likumdošana to atļauj. Praksē nākas saskarties ar ikdienas situāciju — mazais uzņēmējs, nebūdams reģistrēts PVN maksātājs, neinteresējas, kādi pienākumi un atbildība ir noteikta nodokļu maksātājiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā. «Uz mani tas neattiecas!» Ir gadījumi, kad attiecas gan, pie tam, ir ne vien jālasa likuma normas, bet vēlams iekārtot arī atsevišķu darījumu uzskaites reģistru. Ļoti daudzi zina, ka, sasniedzot apliekamo darījumu summu 50 000 eiro iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā, ir jāreģistrējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā. Būtiski — iepriekšējie divpadsmit mēneši, nevis kalendārais gads! Jārēķina apliekamo darījumu summa, piemēram, par periodu 2024. gada februāris — 2023. gada janvāris; 2024. gada marts — 2023....

Droši vien ikviens no mums priecājās, saņemot dāvanas. Ir taču patīkami, ja svētkos mūs atceras tuvāki un tālāki radinieki vai paziņas, arī mazpazīstami. Vai saņemtā dāvana ir tikai prieks, vai varētu būt arī kādi pienākumi dāvanas saņēmējam? Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ir noteikti fiziskās personas pienākumi attiecībā uz nodokļu maksājumiem. Gadījumi, kad fiziskajai personai par saņemtajiem ienākumiem nodoklis nav jāmaksā, ir atrodami likuma 9. pantā. Kā tad ir ar saņemtajām dāvanām? Var būt dažādas situācijas, atkarībā no tā, kas ir bijis dāvinātājs un cik liela ir dāvanas vērtība. Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 9. pantā noteikts, ka ar nodokli neapliek dāvanas (bez summas ierobežojuma) no fiziskajām personām, ja dāvinātāju ar nodokļa maksātāju (dāvanas saņēmēju) saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Radniecības pakāpes ir noteiktas Civillikuma 211. pantā. Piemēram, ja brālis uzdāvina māsai 12 000 eiro, neveidojas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums. Tomēr jāievēro, ka, saņemot dāvanu, var...

Ja kāds jautātu par brīvdienu apmaksu, atbilde noteikti būtu — «brīvdienas nav jāapmaksā». Darba likums (DL) nosaka vispārējo nedēļas atpūtas dienu, un tā ir svētdiena (DL 143. pants), tomēr pietiekami bieži ir sastopami darba režīmi, kad darbinieki kā atpūtas dienas izmanto divas dienas — sestdienu un svētdienu. Pastāv arī tādas iestādes, kurās atpūtas dienas tiek izmantotas citās kombinācijās, piemēram, muzejs var strādāt nedēļas nogalē, bet «atpūsties» pirmdien un otrdien. Darbinieka un darba devēja attiecības parasti regulē darba līgums (DL 40. pants), kurā iespējams ietvert abām pusēm saistošo informāciju, piemēram, jānorāda nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku. Ja runa ir par darba samaksu, tad DL 75. pantā noteikts, ka atvaļinājuma laikā darbiniekam vidējo darba dienas (stundas) izpeļņu jāreizina ar darba dienām (stundām) atvaļinājuma laikā. Arī likumā par maternitātes un slimības apdrošināšanu, aprēķinot slimības naudu, to nosaka par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā. No teiktā izriet, ka brīvdienas darbiniekam būtu...

Kā budžeta iestādē iegrāmatot uz nomaksu nopirktu mobilo telefonu? Iegādāts telefons, jāreģistrē kā pamatlīdzeklis, bet apmaksa notiks 24 mēnešu laikā. Budžeta iestādē pamatlīdzekļus uzskaita, ievērojot Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 87) minētos nosacījumus un normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtību, t.i., ir jāskatās MK 2005. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1031 «Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 1031) noteiktais. Ja vienas aktīva vienības iegādes vai izveidošanas vērtība ir mazāka par normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtību, aktīvus uzskaita apgrozāmo līdzekļu sastāvā. MK noteikumi Nr. 1031 nosaka, ka budžeta iestādes darbības nodrošināšanai nepieciešamā inventāra un to priekšmetu iegādes un norakstīšanas izdevumus, kuru kalpošanas laiks ir mazāks par vienu gadu, neatkarīgi no to vērtības, kā arī kuru vērtība ir...

Augstākās tiesas Senātā regulāri tiek skatītas kasācijas sūdzības, kuros iesaistīts Valsts ieņēmumu dienests (VID) — gan kā sūdzības pieteicējs, gan atbildētājs. Strīdi tiek skatīti gan par nodokļu uzrēķiniem, gan VID pārbaudēs konstatētajiem trūkumiem, kam seko sodi, kurus uzņēmēji apstrīd. Aplūkotie tiesu prakses gadījumi var palīdzēt izvairīties no līdzīgām strīdus situācijām komercdarbībā. Nepārvaramas varas rezultātā zudušas preces un atbrīvojums no akcīzes nodokļa Senāta Administratīvo lietu departaments 2024. gada 29. februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru VID uzlikts pienākums atmaksāt kasācijas sūdzības pieteicējai akcīzes nodokli. Lietā Nr. SKA–7/2024, A420290617, Senāts skaidro, kā interpretējams nepārvaramas varas jēdziens likuma «Par akcīzes nodokli» 21. panta pirmās daļas kontekstā, proti, cik plašs apstākļu kopums ir jāpārbauda, lai secinātu, ka akcīzes preces ir atbrīvojamas no nodokļa, jo tās ir zudušas nepārvaramas varas rezultātā. Atbildētājas noliktavā izcēlās ugunsgrēks, kura cēlonis bija īsslēgums noliktavā esošajā elektrokabelī, kā rezultātā pilnībā tika iznīcinātas akcīzes preces, kuras saražotas, izmantojot pārstrādei ievestos 23...

Dažādās uzņēmuma attīstības stadijās ir atšķirīgi veidi, kā finansēt izaugsmi. Kad labāk izvēlēties obligācijas, bet kad — citus finansējuma avotus? Atkarībā no konkrētā uzņēmuma vēlmēm un tā darbības, obligācijas, iespējams, var būt vēlamākais un atbilstošākais finansēšanas veids. ZAB Sorainen rīkotajā vebinārā «1–8 miljonu eiro obligāciju process no A līdz Z» finanšu konsultāciju uzņēmuma Oaklins partnere Valērija Lieģe iedziļinājās tēmā par kapitāla tirgu uzņēmuma stratēģijas kontekstā. Oaklins ir viens no vadošajiem finanšu konsultantiem vidēja izmēra uzņēmumiem ar vairāk nekā 850 pieredzējušu speciālistu komandu 47 valstīs. Oaklins specializējas kapitāla piesaistē, uzņēmumu pārdošanas, iegādes un apvienošanas darījumos, kā arī uzņēmumu vērtēšanā. Īpašniekiem — divas vēlmes «Uzņēmumu īpašniekiem parasti ir divas vēlmes. Viena — ja kompānija vēlas augt, īpašnieks vēlas attīstīt esošo biznesu, un to var darīt, vai nu organiski augot vai iegādājoties citu uzņēmumu. Tad ļoti bieži rodas jautājums — kā to finansēt?» klāstīja V. Lieģe. Savukārt otra uzņēmēju vēlme ir saņemt darba augļus. Un...

Šī gada sākumā valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam. Tas paredz samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9% 2027. gadā (pēc profesora Fridriha Šneidera metodikas), ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība. Galvenais plāna akcents — tā dēvēto aplokšņu algu samazināšana par 25%. Viens no galvenajiem principiem Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ir caurskatāmība — to panākt palīdzēs pasākumi skaidras naudas plūsmas izsekojamības nodrošināšanai. Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) pētījums «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» liecina, ka ēnu ekonomika Latvijā 2023. gadā bija 26,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt pēc Austrijas profesora Fridriha Šneidera datiem ēnu ekonomikas lielums ir 19,9% no IKP, Eiropas Savienībā vidēji — 17,2%. Kāpēc ēnu ekonomika Latvijā ir tik liela? Atbilstoši profesora Arņa Saukas pētījumiem 57% uzņēmēju ir gatavi iesaistīties ēnu ekonomikas aktivitātēs. Savukārt pēc SKDS pētījuma datiem 27% iedzīvotāju ir gatavi izvairīties no nodokļiem. Latvijā ir vairāk nekā 125 000 cilvēki,...