BILANCES RAKSTI

Jautājums Mani interesē jautājums par sociālajām likmēm invalīdiem, neapliekamie. Neesmu līdz šim redzējusi, ka to izceļ. Atbilde Neredzu pamatu šajā jautājumā kaut ko izcelt. Kas ir «neapliekamie» — nesapratu. Sociālo iemaksu likme (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)), kuru piemēro darba samaksai, ja aprēķins attiecas uz personu ar invaliditāti, ja tā nav sasniegusi pensijas vecumu, ir 34,09% (10,5% + 23,59%). Iemaksu likme mainās uz mazāku 30,02% (9,25% + 20,77%) vien tad, kad minētā persona: sasniegs pensijas vecumu; ir piešķirta vecuma pensija; vecuma pensija piešķirta priekšlaicīgi. Attiecīgi — nākamajā mēnesī, kad izpildās šie nosacījumi, darbiniekam tiks piemērota iemaksu likme 30,02%, un darba devēja ziņojumā viņu būtu jāiekļauj citā sarakstā. Vienlaikus vēlos norādīt bieži sastopamu kļūdu, kas arī saistīta ar invaliditāti. Ministru kabineta (MK) 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 786 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem» 4. punktā vairākus gadus ar vienu un to pašu...

Jautājums Līdz šim daļa no problēmas, kādēļ strādājošie palika parādā valstij, bija tāda, ka VSAA slimības pabalstam piemēroja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 20% likmi,nevis 23% IIN likmi, kā tam būtu jābūt pie visām izmaksām, kuras veic izmaksātājs, kuram nav iesniegta algas nodokļu grāmatiņa. Vai šo ir paredzēts kaut kā risināt? Atbilde Ja darbinieks algas nodokļa grāmatiņu (ANG) iesniedzis darba devējam, tad, vienlaikus slimojot un saņemot slimības pabalstu, grāmatiņu nav iespējams atzīmēt VSAA sistēmā, nemaz nerunājot par to, ka aģentūrai ir pieejama visa informācija, kas attiecas uz saslimušo personu. Tātad VSAA ir zināms, kur atzīmēta konkrētā saslimušā grāmatiņa, vai viņam ir invaliditāte vai apgādājamie, proti, informācija, kas vajadzīga IIN aprēķināšanai. Kas attiecas uz IIN likmi, kas piemērojama, aprēķinot slimības pabalstu (un izmaksājot pensiju), tā ir noteikta IIN likuma 15. panta 20. daļā un 2025. gadā ir 25,5%un 33%). Darba ņēmējam jau sen nodrošināta iespēja prasīt jebkuram ienākuma izmaksātājam lielākas IIN likmes piemērošanu, ja...

Ar negatīvu pašu kapitālu 2023. gadā strādājuši aptuveni 35 000 uzņēmumu jeb teju trešdaļa no Latvijas komercsabiedrībām, liecina Lursoft dati. Daļa šo uzņēmumu ir pārtraukusi darbību, bet citi turpina slēgt darījumus, maksāt nodokļus un nodarbināt strādājošos. Ko nozīmē, ja sabiedrībai ir negatīvs pašu kapitāls, un ar kādiem ierobežojumiem ir jārēķinās? Pašu kapitāls ir negatīvs, ja uzkrātie zaudējumi pārsniedz pamatkapitālu, ZAB COBALT vebinārā «Negatīvs pašu kapitāls — normālas attīstības fāze vai nekavējoties risināma problēma?» skaidroja Reinis Ceplis, Baker Tilly Baltics partneris. Negatīvs pašu kapitāls: var būt saimnieciski neveiksmīgas darbības sekas — biznesa modelis rada zaudējumus; var rasties kā negaidītu notikumu sekas, piemēram, audita laikā konstatē nepieciešamību samazināt aktīvu bilances vērtību, jo ieguldījums aktīvā nav sedzams no nākotnes ienesīgās darbības — samazinājums tieši ietekmē pašu kapitālu; var būt saistīto uzņēmumu grupas saimnieciski sekmīgas darbības sekas — uzņēmums darbojas grupā, pilda noteiktu funkciju un īpašnieks «piemet» naudu, kas nepieciešama saistību segšanai — faktiski maksāt nespēja...

Uzņēmējdarbības aktivitātes un uzņēmumu varenuma (lieluma) pieaugums, kas palīdz iekarot pasaules tirgus, ir viens no būtiskākajiem uzdevumiem tuvāko gadu laikā. Ja Rīga un Rīgas reģions ir gana aktīvs, diemžēl pavisam cits skats paveras reģionos un arī vairumā valstspilsētu. Var minēt virkni faktoru, kāpēc tā notiek, un starp tiem noteikti ir slikta demogrāfiskā situācija un vāja kapitāla pieejamība investīcijām. Tiesa, tas nebūt nav viss. Daudz svarīgāka un ieilgusi problēma ir pašvaldību motivācijas trūkums uzlabot ekonomisko situāciju savā teritorijā. Uz to norāda arī nesen Valsts kontroles izdarītie secinājumi — dažādas valsts institūcijas savā starpā sadarbojas slikti, un patlaban ieguldītie līdzekļi uzņēmējdarbības stiprināšana nenes vajadzīgos rezultātus. Jāatgādina, ka, veicot pēdējo reģionālo reformu, izdevās vairāk nekā uz pusi samazināt pašvaldību skaitu Latvijā — 119 pašvaldību vietā tika izveidotas 43. Taču līdztekus teritorijas izmaiņām, nemainījās šo jaunizveidoto pašvaldību finansēšanas modelis. Viss palika pa vecam, un tieši tas, ekspertuprāt, arī traucē reģionu ekonomikas uzplaukumam un definētās reformas mērķu...

Digitālo tehnoloģiju un platformu loma mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi tik nozīmīga, ka tā ietekmē gandrīz visus ikdienas dzīves un biznesa aspektus. No pirkumu veikšanas un informācijas iegūšanas līdz saziņai ar draugiem un darba organizēšanai — teju viss bieži tiek risināts digitālajā vidē. Šādos apstākļos tehnoloģiju gigantu vara un ietekme ne tikai aug, bet arī rada izaicinājumus taisnīgai konkurencei, caurskatāmībai un lietotāju brīvībai. Lai risinātu šos izaicinājumus, Eiropas Savienībā (ES) 2022. gada 1. novembrī spēkā stājusies Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1925 par konkurējošiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē jeb Digitālo tirgu akts, kas paredz pārmaiņas veidā, kā šīs digitālās platformas darbojas un mijiedarbojas ar lietotājiem un uzņēmumiem. Regulas prasības sāka piemērot no 2023. gada 2. maija. Šis akts ne tikai regulē «tehnoloģiju milžus», bet arī sniedz ievērojamas priekšrocības mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī patērētājiem. Rakstā aplūkojam, kā Digitālo tirgu akts maina digitālās ekonomikas struktūru un ko tas nozīmē visiem iesaistītajiem....

Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk arī — EST) 2024. gada 5. decembrī ir sagatavots tiesību normu piemērotājiem noderīgs spriedums lietā Nr. C3/24 «SIA Mistral Trans pret Valsts ieņēmumu dienestu» par aizlieguma izmantot finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai piemērošanas jomu un subjektiem. Lietā skatīts jautājums par grāmatvedības pakalpojumu, kas kā papildpakalpojums sniegts ar pakalpojuma sniedzēju saistītām sabiedrībām, un skaidrots, vai šai gadījumā tas ir uzskatāms par ārpakalpojumu. Rakstā aplūkotā lieta skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Lietas apstākļi: 2013. gada 8. oktobrī SIA Mistral Trans paziņoja Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ka ir sākusi grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu. Iepriekš sabiedrības pamatdarbība bija kravu pārvadājumi. VID 2018. gada 10. aprīlī veica pārbaudi, lai izvērtētu, kā SIA Mistral Trans (turpmāk — arī sabiedrība) ievēro uz ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem attiecināmos noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. VID konstatēja nepilnības un sniedza ieteikumus, lai novērstu konstatētās nepilnības....

Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) iepriekš rosinātie grozījumi, kas jau bija iekļauti likumprojekta 12. pantā (neapliekamais minimums), ir papildināti ar divām jaunām sadaļām, kas ietekmēs nodarbināto pensionāru ienākuma kopsummu. Turklāt to varēs ieterkmēt ik mēnesi, nevis pēc gada, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Tātad likuma 12. pantam pievienotas 12.1 un 12.2 daļa. 12.1 daļa paredz, ka pensionāra neapliekamais minimums tiek piemērots dalīti, ja maksātājs (pensijas saņēmējs) ir iesniedzis grāmatiņu darba devējam (citam ienākuma izmaksātājam). Šajā gadījumā uz attiecīgo kalendāra mēnesi attiecināmo pensionāra neapliekamā minimuma daļu (1/12 no šā panta piektajā daļā noteiktā pensionāra neapliekamā minimuma 12000/12 = 1000) atkarībā no grāmatiņas iesniegšanas datuma vienādās daļās (1/24 no šā panta piektajā daļā noteiktā pensionāra neapliekamā minimuma: 12000/24 = 500) piemēro pensijas izmaksātājs un darba devējs (citu ienākumu izmaksātājs) šādā kārtībā: sākot ar grāmatiņas iesniegšanas mēnesim sekojošā nākamā kalendāra mēneša pirmo datumu, ja grāmatiņa iesniegta līdz kalendāra mēneša 15. datumam; sākot ar grāmatiņas...

Praksē uzņēmumi biežāk saskaras ar situāciju, kad ir jākļūst par reģistrētu nodokļa maksātāju, t.i., jāreģistrējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā. Jāatceras, ka jēdziens «reģistrēts nodokļa maksātājs» ir definēts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. pantā un gadījumos, kad to lietojam, runa ir tieši par PVN maksātāju. Tomēr var būt arī pretēja situācija, un uzņēmums tiek izslēgts no PVN maksātāju reģistra. Kad tas notiek un vai rodas arī kādi papildu pienākumi attiecībā uz maksājumiem vai deklarāciju iesniegšanu? VID izslēdz reģistrētu nodokļa maksātāju no VID PVN maksātāju reģistra, ja ir iestājies kāds no šiem apstākļiem: n reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz VID pamatotu iesniegumu par tā izslēgšanu; Tas var būt gadījumos, kad uzņēmumam ir mainījusies darbības specifika. Piemēram, vairs netiek saņemti pakalpojumi no Eiropas Savienības vai trešo valstu darījumu partneriem, kad iekšzemes nodokļu maksātājs ir atbildīgs par PVN samaksu. Iespējams, ir samazinājies realizācijas apjoms un vairs netiek sasniegts obligātais reģistrācijas slieksnis....

Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 6. novembra spriedums lietā Nr. SKC–471/2024 (C770964723) Lietas faktiskie apstākļi Prasītāja, tāpat kā vairāki citi atbildētājas darbinieki, kuriem saskaņā ar Darba likuma noteikumiem būtu jāstrādā 35 stundas nedēļā, faktiski strādāja 40 stundas nedēļā. Ar darba devēja 01.06.2022. lēmumu nolemts apmaksāt virsstundas, kuras darbinieki nostrādājuši no 10.03.2020. līdz 31.12.2021. Lēmums attiecās uz darbiniekiem, kuru darbs šajā laikā bija saistīts ar īpašu risku un kuriem tādējādi normālais darba laiks nedrīkstēja pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā (Darba likuma 131. panta trešā daļa). Pirms minētā lēmuma pieņemšanas darba devēja, jau sākot vismaz ar 2020. gadu, sadarbībā ar citām iestādēm un institūcijām risināja jautājumu par Darba likuma 131. panta trešās daļas piemērošanu dienestā strādājošiem. Prasītāja 03.06.2022. iesniegumā lūdza darba devēju veikt samaksu par 384 virsstundām, kuras viņa nostrādāja laikā no 10.03.2020. līdz 01.01.2022. Darba devēja ar 23.12.2022. lēmumu grozīja 01.06.2022. lēmumu, nosakot, ka nodarbinātajiem tiks apmaksātas virsstundas par attiecīgo...

Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā stājās spēkā 2024. gada 17. oktobrī. Tie ietvēra arī sabiedrību — Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektu — lieluma kritēriju robežvērtību izmaiņas to palielināšanas virzienā, atvieglojot finanšu pārskatu sniegšanas, obligātās revīzijas vai obligātās ierobežotās pārbaudes prasības sabiedrībām, kas palielinātu robežvērtību dēļ nonāktu sabiedrību kategorijā ar zemākām prasībām. Pēc likuma izmaiņu publicēšanas ir dzirdēti atšķirīgi viedokļi par to, kā robežvērtību izmaiņas attiecībā uz 2024. gada pārskatu ietekmē tādas sabiedrības, kuru finanšu rādītāji iepriekš atbilda kādai konkrētai kategorijai pēc lieluma, taču jauno robežvērtību dēļ sabiedrība pārietu uz citu kategoriju ar salīdzinoši zemākām prasībām. Kādēļ ir radušies atšķirīgi viedokļi? Likuma 5. panta sestajā daļā teikts, ka, ja sabiedrība divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) bilances datumā nepārsniedz divas no 5. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām, tā iegūst tiesības savā gada pārskatā sniegt minimālo informācijas apjomu, kāds...

Rēzekne ir visai savdabīga un pretrunīga zvaigzne Latvijas valstspilsētu ekonomikas zvaigznājā. Pēdējos gados pilsētas vārds skaļi un negatīvi visas valsts mērogā izskanējis saistībā ar tās finanšu problēmām. Tomēr ekonomiskā ziņā vairāki Rēzeknes rādītāji relatīvi nebūt nav slikti, vienlaikus daži citi tomēr ieraksta pilsētas vārdu pēdējās vietās Latvijas lielāko pilsētu konkurencē. Kādi varētu būt šo kontrastu iespējamie skaidrojumi un ko tie liecina par Rēzeknes turpmākās attīstības perspektīvām? Pretrunīgā statistika Iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju ziņā Rēzekne (13 540 eiro, pēc 2021. gada Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem) ieņem gluži cienījamo 5. vietu Latvijā, atpaliekot tikai no Rīgas, Valmieras, Liepājas un Ventspils, taču apsteidzot Jelgavu, Jēkabpili, Daugavpili, Jūrmalu un Ogri. Arī vairākos citos ekonomikas rādītājos pilsēta izskatās diezgan labi, īpaši ņemot vērā tās atrašanās vietu — tālu no Rīgas, tuvu pierobežai. Uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība uz vienu iedzīvotāju 2022. gadā (15 460 eiro) ierindo to 5. vietā, tieši tāpat uzņēmumos nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars....

Žurnāla Bilance ikgadējā konferencē, kas noritēja aizvadītā gada novembra nogalē, bija veltīta Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajām izmaiņām nodokļu politikā un jauno tehnoloģiju ienākšanai, kā arī ar to saistītajiem uzdevumiem un pienākumiem grāmatvežu ikdienas darbā. Tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nepaguva noklausīties konferences lektorus kaut attālināti, šāda iespēja ir, noskatoties konferences videoierakstu portālā Bilance PLZ. Šai rakstā varat iepazīties ar izvilkumiem no lektoru stāstījuma par grāmatvežiem nozīmīgākajām aktualitātēm, kas jāņem vērā 2025. gadā. 2025. gads nebūs viegls Arvils Ašeradens Finanšu ministrs Kopumā mūsu valsts makroekonomiskais konteksts nav labs, milzīgās ģeopolitiskās pārmaiņas būtiski ietekmē makroekonomiku, un tas nav jautājums tikai par Krieviju. Strauji pieaug militāru konfliktu skaits ar valdību piedalīšanos un pārtrūkst starptautiskās piegāžu ķēdes. Ja kādreiz bija uzstādījums, ka visi tirgojas ar visiem un tā bija Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) prioritāte, tad nu šī sistēma jūk, un tam ir konsekvences, ko izjūt visas valstis un Latvija tai skaitā. Iebrukums Ukrainā radīja enerģētikas krīzi,...

Aicinām vēlreiz pakavēties šai grāmatvežu saimei nozīmīgajā notikumā - nomināciju «Gada grāmatvedis 2024» un «Par mūža ieguldījumu» apbalvošanas ceremonijā - un jau sākt apdomāt 2025. gada nomināciju kandidātus. Vēlreiz suminām titula «Gada grāmatvedis 2024» ieguvēju Sigitu Valukevicu, SILJA SIA galveno grāmatvedi, kā arī balvas «Par mūža ieguldījumu» ieguvēju Lindu Puriņu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāju, grāmatvedības eksperti. Svinīgā balvu pasniegšana notika žurnāla BILANCE ikgadējās konferences noslēgumā. Konferenci vadīja žurnālists Edijs Bošs, balvas pasniedza žurnāla galvenā redaktore Vita Zariņa. Laureātes sveikt bija ieradušies viņu darba kolēģi. https://vimeo.com/1036118919?share=copy#t=0 Lasiet arī: Ieskats Bilances konferencē «Kam gatavoties grāmatvedim 2025. gadā?» “Gada grāmatveža 2024” balvas sadalītas! Žurnāla galvenā redaktore Vita Zariņa par jauno “Bilanci” (VIDEO)

Komersanti ikdienā bieži kļūst par kreditoriem, piešķirot aizdevumus vai piegādājot preci uz pēcmaksu. Šādās situācijās nereti rodas nenodrošināti kreditoru prasījumi, kuru piedziņai var nākties vērsties tiesā, ja parādnieks labprātīgi nepilda savas saistības. Tiesvedība ir laikietilpīgs un sarežģīts process, kas saistās gan ar izmaksām, gan juridisko zināšanu pielietošanu. Parādi un to piedziņa Lai uzsāktu parāda piedziņu, kreditoram jāiesniedz prasības pieteikums tiesā. Pēc lietas izskatīšanas tiesa pieņem spriedumu, kurā tiek noteikts, vai parādniekam ir pienākums segt parādu. Ja spriedums ir par labu kreditoram un ir stājies spēkā, parādniekam tas ir jāizpilda. Labprātīga sprieduma izpilde Pēc sprieduma saņemšanas parādniekam ir iespēja labprātīgi izpildīt savas saistības spriedumā noteiktajā termiņā, kas parasti ir 10 dienas no tā spēkā stāšanās. Šajā posmā kreditoram nereti nākas komunicēt ar parādnieku un vienoties par praktiskajiem saistību izpildes aspektiem. Ja parādnieks sadarbojas, tas ļauj izvairīties no turpmākiem izdevumiem un laika patēriņa, kas saistīts ar piespiedu piedziņu. Piespiedu piedziņa, iesaistot tiesu izpildītāju Ja...

Jaunais gads ir sācies, taču atmiņā vēl Ziemassvētku dāvināšanas laiks. Darba kolektīvos notika gada balles darbiniekiem, uzņēmumi rīkoja pasākumus sadarbības partneriem, kā arī nepieciešamība pēc ziedojumiem nebeidzas. Uzņēmuma grāmatvedim jāizvērtē katra veiktā izmaksa, skatot to no nodokļu piemērošanas aspektiem.* * Šai rakstā vairāki apskatītie piemēri attiecināmi uz izdevumiem 2024. gadā, jo no 2025. gada jāņem vērā izmaiņas nodokļu likumos. Piemēram, darba devēja dāvanu apmērs, ko neapliek ar IIN, 2025. gadā pieaug no 15 eiro līdz 100 eiro taksācijas gadā. Dāvanas Civillikuma 1912. pants nosaka, ka dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Tātad dāvinājuma motīvs ir devība, dāvinātājam nav pienākuma dāvināt šo dāvanu apdāvinātajai personai. Ja darījumā pastāv kāds obligāts noteikums, kā rezultātā tiks pretī saņemts kāds labums, tad tas nav dāvinājums. Piemēram, nosacījums grāmatvedim: ja gada pārskats tiks nodots līdz 1. martam, uzņēmums grāmatvedei dāvina dāvanu karti SPA centra apmeklējumam. Šajā gadījumā...