BILANCES RAKSTI

Kaļot gada plānus par finansējuma piesaisti savai komercdarbībai kapitāla tirgos, ir vērts ieskatīties, kādu atbalstu valsts piedāvā, proti, Ministru kabineta (MK) 2023. gada 17. oktobra noteikumi Nr. 597 «Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa «Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem» 1.2.1.3. pasākuma «Uzņēmuma atbalsts dalībai kapitāla tirgos» īstenošanas noteikumi». Kā minēts šo noteikumu projekta anotācijā, Latvija ir starp tām valstīm, kur kapitāla tirgus attīstībā vēl ir liels potenciāls. Vērtējot pēc akciju tirgus kapitalizācijas pret iekšzemes kopproduktu (IKP), Latvija ir pēdējā vietā starp Eiopas Savienības (ES) valstīm, būtiski atpaliekot arī no kaimiņvalstīm. Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija sēdē izskatītajā Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā «Prioritārie rīcības virzieni ekonomikas transformācijas īstenošanai» minēts, ka privātās investīcijas veido vien 17% IKP, bet mērķim būtu jābūt vismaz 23–25% no IKP. Tas parāda, ka Latvijas akciju tirgus attīstības jomā būtiski atpaliek no tā potenciāla, kas būtu atbilstošs mūsu...

Administratīvās apgabaltiesas 2024. gada 3. jūnija spriedums lietā Nr. A420225922 Lietas faktiskie apstākļi Ar Jēkabpils pilsētas Administratīvās komisijas 23.02.2021. lēmumu pieteicējs, kurš strādāja par profesionālās izglītības iestādes skolotāju, saukts pie administratīvās atbildības par to, ka vairākus gadus viņš bijis emocionāli vardarbīgs pret nepilngadīgajām personām, un viņam piemērots naudas sods. 05.03.2021. darba devējs atbrīvoja pieteicēju no darba, pamatojoties uz Darba likuma 115. panta piekto daļu, sakarā ar neatbilstību likumam. Paziņojumā par darba attiecību izbeigšanu norādīts, ka 01.03.2021. saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta ceturto daļu no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra saņemta izziņa, ka sodu reģistrā ir iekļautas ziņas par to, ka 12.10.2020. Valsts policijā reģistrēts administratīvais pārkāpums pēc Bērnu tiesību aizsardzības likuma 81. panta un Administratīvajā komisijā ir uzlikts administratīvais sods, kā arī 22.01.2020. uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 174. panta otrās daļas (cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo) un 21.09.2020. pieteicējs tika saukts pie kriminālatbildības. Ņemot vērā minēto un to, ka citā...

Aizvadītajā gadā RMS Forum rīkotajā tiešsaistes konferencē «Nodokļu strīdi un tiesvedība» konferences lektori uzsvēra, cik būtiska ir savlaicīga sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lai nenonāktu līdz situācijai, kad risinājumu meklējumam jāvēršas tiesā. Noderīgu informāciju konferences klausītājiem sniedza Elīna Putniņa, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekle, Deloitte Latvia nodokļu departamenta direktore, kura aicināja nodokļu maksātājus saņemt VID konsultācijas par interesējošiem jautājumiem. Viņa uzsvēra, ka šajā procesā saskata daudz vairāk iespēju nekā risku. Jaunajā Valsts ieņēmumu dienesta likumā, ko Saeima gala lasījumā pieņēma 2024. gada 31. oktobrī un kas stāsies spēkā no 2026. gada, tā 4. panta 3. punktā paredzēts, ka VID «konsultē nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos, kas attiecas uz konkrēto nodokļu maksātāju un radušies šā maksātāja ar nodokli apliekamo darbību rezultātā». Arī pašlaik spēkā esošajā likuma «Par Valsts ieņēmumu dienestu» 8. panta septītajā punktā tas ir noteikts, kā arī Administratīvā procesa likuma 98. panta pirmajā un otrajā daļā paredzēts,...

Pasūtītāji bieži saskaras ar situācijām, kad iesniegtie iepirkuma piedāvājumi ir neskaidri vai nepilnīgi. Tas vienmēr rada jautājumu, vai šīs neskaidrības vai nepilnības pretendents var novērst, iesniedzot papildu informāciju vai dokumentus. Ir grūti novilkt skaidru robežu, kuri ir gadījumi, kad pasūtītājs prasa skaidrojumu no kandidāta vai pretendenta par iesniegto piedāvājumu vai pieteikumu, kad tie ir pieļaujami un kad tie noved pie nepieļaujamiem grozījumiem, kuru dēļ iesniegtais piedāvājums ir jāatzīst par neatbilstošu un tas tālāk vairs nevar tikt vērtēts. Ir trīs tiesību aktu veidi, kas regulē jautājumu par iepirkuma piedāvājuma precizēšanu un papildināšanu — iepirkuma dokumentācija, iepirkumu likumi un iepirkumu direktīvas. «Svarīgākais ir iepirkuma dokumentācija. Tieši iepirkuma nolikums ir tas dokuments, kur varam redzēt, kādi dokumenti, kādā apjomā un pie kādiem nosacījumiem ir jāiesniedz. Ja visi pretendenti ievēro šos nosacījumus, tad, visticamāk, jautājumi par piedāvājuma precizēšanu nebūs,» ZAB COBALT rīkotajā vebinārā «Piedāvājuma izskaidrošanas robežas iepirkumos» skaidroja Artūrs Valderšteins, vecākais speciālists, zvērināta advokāta palīgs. Ja...

Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2024. gada 28. marta spriedums lietā Nr. C69427723 Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks apgalvoja, ka par savu atlaišanu uzzinājis, slimības laikā vēršoties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) un nekādu uzteikumu no darba devēja nav saņēmis. Darba devējs apgalvoja, ka darbinieks uzteikumu attiecies pieņemt, par to sastādīts akts, kura kopija (nevis oriģināls) iesniegta tiesā. Darba devējs norādīja, ka darba līgums esot uzteikts, jo darbinieks pēc atvaļinājuma divas nedēļas nav bijis darbā, savukārt, darbinieks uz to norāda, ka tā ir dīkstāve, jo viņa vadītā automašīna ilgstoši bija remontā un beigās ir norakstīta, bet viņš pats ir bijis gatavs strādāt. Darba devējs ir piedāvājis veikt līgumā neparedzētu darbu vai izbeigt darba attiecības uz Darba likuma 114. panta pamata. Pirmās instances tiesa darbinieka prasību noraidīja, savukārt apelācijas instances tiesa darbinieka prasību apmierināja. Apgabaltiesa konstatēja, ka lietā iesniegta akta Nr. 5 neapliecināta kopija. Šajā dokumentā komisija — mehāniķis /pers. D/, grāmatvede /pers. E/...

Senāta 2024. gada 27. maija lēmumā lietā SKA–606/2024 ir apskatīts jautājums, vai iepirkuma līguma noslēgšanas nogaidīšanas termiņš ir attiecināms arī uz pagaidu aizsardzības lūguma izskatīšanu. Atbilstoši normatīvo aktu regulējumam nogaidīšanas termiņš nozīmē laika posmu, kurā pasūtītājs nedrīkst noslēgt iepirkuma līgumu pēc iepirkuma rezultātu paziņošanas pretendentiem, lai dotu iespēju šajā termiņā apstrīdēt iepirkuma procedūras rezultātus līdz iepirkuma līguma noslēgšanai, kā arī apstrīdēšanas gadījumā nogaidīšanas termiņš jeb līguma slēgšanas apturēšana turpinās līdz lēmuma pieņemšanai pārskatīšanas iestādē, kura izskata pretendenta apstrīdēšanas iesniegumu jeb sūdzību. Nogaidīšanas termiņš Latvijas tiesību aktos noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā (turpmāk — Direktīva). Strīds konkrētajā lietā radās saistībā ar to, ka pieteicēja apstrīdēja konkursa rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā, un birojs atzina pieteicējas sūdzību par nepamatotu un atļāva pasūtītājam noslēgt iepirkuma līgumu saskaņā ar konkursa rezultātiem....

Ja patlaban Latvijas pilsētās dzīvojošo iedzīvotāju vecuma struktūra visur ir vienlīdz slikta, tad nākotnē šī situācija jau būtiski var mainīties. Proti, Latvijā, jo īpaši starp valstspilsētām, līdz ar ekonomikas izaugsmi visdrīzāk saasināsies konkurence par darbaspēku. Pie nemainīgas demogrāfijas un imigrācijas politikas, realitāte var izrādīties ļoti skarba — būs vietas, kur koncentrēsies uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji, un būs vietas, kur kādreizējos bērnudārzus nāksies pārveidot par veco ļaužu pansionātiem un pilsētas pastāvēšanu vajadzēs bāzēt jau uz pavisam citiem pamatiem. Turklāt šāda situācija nebūt vairs nav aiz tāliem kalniem. Statistika skarba, vēl skarbāka Šāds secinājums rodas, skatoties pašreizējos statistikas datus. Ja patlaban visvairāk bērnu un jauniešu dzīvo Jelgavā — 18% no pilsētās dzīvojošo iedzīvotāju kopskaita (2024. gada sākuma dati), tad vismazāk bērnu un jauniešu līdz darbaspējīgam vecumam ir Daugavpilī —14% no kopskaita. Daugavpilī ir arī visvairāk senioru — 26%, un tikpat to ir Ventspilī — 26%. Savukārt vismazāk senioru ir Jelgavā — 21%. Ja abas...

Darba tiesisko attiecību pārtraukšana bieži vien ir satraucoša. Cieņpilna atvadīšanās, reputācijas saglabāšana, pareizi pēdējo algu aprēķini un citi jautājumi to var padarīt par organizatorisku šķēršļu joslu. Tomēr Darba likums nosaka skaidrus noteikumus, lai šo procesu padarītu vienkāršu un saprotamu visiem. Uzņēmuma vadītājiem, personāldaļas speciālistiem un grāmatvežiem būtu jāsaprot pamatprincipi un jāzina, kur meklēt papildu informāciju neskaidrību gadījumā. Kas jāievēro darbinieka uzteikuma gadījumā? Izbeidzot darba attiecības, darbiniekam jāievēro konkrēti nosacījumi, kas nodrošina gan viņa tiesību aizsardzību, gan secīgu un pareizu darba līguma izbeigšanas procesu. Lai gan normatīvajā regulējumā bieži tiek uzsvērta darba ņēmēja tiesību aizsardzība, ir svarīgi, ka arī darbinieks zina savas saistības un ievēro visus nepieciešamos soļus, lai izvairītos no nevajadzīgām sekām. Lai arī darba ņēmēja uzteikuma iemeslus darba devējs vai personāldaļas speciālisti nereti noskaidro pārrunās, darbiniekam nav jānorāda konkrēti iemesli atlūgumā. Ja darbinieks vēlas pārtraukt darba tiesiskās attiecības, tas jādara, iesniedzot rakstisku uzteikumu. Svarīgi ievērot: Darba tiesisko attiecību uzteikumu var formāli...

Grāmatvedības ārpakalpojuma joma pēdējos gados ir būtiski paplašinājusies, un arī prasības šādu pakalpojumu sniedzējiem turpina pieaugt. Vēl nesen aktuālākais jautājums bija licences nepieciešamība, kas apliecina ārpakalpojuma sniedzēju atbilstību noteiktiem kvalitātes standartiem. Tomēr licence ir tikai pirmais solis ceļā uz patiesi kvalitatīvu un profesionālu pakalpojuma sniegšanu. Labam grāmatvedim un ārpakalpojuma grāmatvedības uzņēmumam savā darbā ieteicams integrēt arī vairākus profesijas starptautiskos standartus, kodeksus un vadlīnijas. Šim tematam aizvadītā gada nogalē Rīgas Menedžeru skolas (RMS Forum) rīkotajā konferencē «Revīzija, nodokļi un grāmatvedība 2024» pievērsās Andrejs Ponomarjovs, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) prezidents. Licences prasību būtība Lai sniegtu grāmatvedības ārpakalpojumu, ir jāsaņem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) licence. Šī licence apliecina, ka grāmatvedības firma ir izstrādājusi iekšējās kontroles sistēmas un ir gatava reaģēt uz iespējamām sūdzībām par pakalpojumu kvalitāti. Grāmatvedības firmām ir jābūt izstrādātām iekšējām kontroles sistēmām, kas nodrošina pakalpojumu sniegšanas atbilstību profesionālajiem standartiem. Gadījumā, ja klients sūdzas par pakalpojuma kvalitāti, šādas sistēmas palīdz novērtēt sūdzības pamatotību...

Jēkabpils iedzīvotāju skaita ziņā (2024. gadā tajā dzīvoja 21 150 cilvēku) ir pati mazākā starp Latvijas valstspilsētām, nedaudz atpaliekot no Valmieras un Ogres. Jēkabpils atrašanās vieta — pārāk tālu no Rīgas, lai gūtu ekonomiskos labumus, kas paši no sevis iekrīt rokās galvaspilsētai tuvajām Jūrmalai, Ogrei, Jelgavai. Tas nozīmē, ka viss jāizcīna pašiem. Kā pilsētai tas izdodas? Mistiskais 2022. gada klupiens Jēkabpils ekonomiskie rādītāji kontekstā ar 2021. gada iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju vēl bija vērtējami kā Latvijas vidusmērs — pilsēta šajā ziņā ieņēma vietu vienā «grupējumā» ar Rēzekni, Jelgavu un Ventspili, kurām visām attiecīgais rādītājs svārstījās dažu simtu eiro robežās ap 13 000 eiro uz iedzīvotāju, pārspējot gan Daugavpili, gan Jūrmalu un Ogri. 2023. gadā pilsētā gan bija trešais augstākais bezdarbs starp valstspilsētām (6,1% pēc Reģionālās attīstības indikatoru moduļa (RAIM) datiem, 9,2% pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, tūlīt aiz Daugavpils un Rēzeknes), tāpat arī trešā zemākā vidējā mēnešalga (912eiro, arī...

Kad jāizraksta rēķins par darījumu ar nekustamo īpašumu, visbiežāk iedomājamies Pievienotās vērtības likuma (PVN likums) 52. pantu, kurā ir minēts, ka šie darījumi ir ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliekami. Tomēr, ne vienmēr, jo PVN likumā ir arī vairāki citi panti, kuros noteikta nodokļa piemērošanas kārtība darījumos ar nekustamo īpašumu. Vispirms ir svarīgi saprast vai konkrētajā gadījumā tiešām ir runa par nekustamo īpašumu. 1 Skat. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:02011R0282-20210701&qid=1630223252788&from=en Aplūkosim normatīvos aktus — Padomes īstenošanas regula (ES) Nr. 282/2011 ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu1 13. b pants — par nekustamo īpašumu uzskata: jebkuru konkrētu zemes virsmas daļu vai daļu zem tās, kurai var nodibināt īpašumu un valdījumu; jebkuru ēku vai būvi, kas nostiprināta uz zemes vai zemē virs vai zem jūras līmeņa, kuru nav iespējams vienkārši nojaukt vai pārvietot; jebkuru elementu, kas uzstādīts un ir ēkas vai būves sastāvdaļa, bez kuras ēka vai būve nav pilnīga, piemēram...

Mākslīgais intelekts (MI) ir mūsdienu realitāte, kas jau ir ienācis mūsu dzīvē. Kā tas iespaido darba tiesiskās attiecības? Šajā kontekstā apskatāma arī personas datu aizsardzība. MI regulējums to nekādā veidā neaizstāj. Izmantojot MI rīkus darba attiecību jomā, joprojām svarīga ir informācijas caurskatāmība. Darba tiesiskās attiecības, darba procesu un MI jautājumus Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ikgadējā Darba tiesību forumā ieskicēja Andis Burkevics, Sorainen ZAB zvērināts advokāts, darba tiesību prakses grupas vadītājs. «MI ir zinātnes un tehnoloģiju nozare, kas attīsta sistēmas un programmatūru, kas spēj veikt uzdevumus, kuri parasti prasa cilvēka intelektu. To raksturo spēja mācīties, pielāgoties, atpazīt modeļus, risināt problēmas un pieņemt lēmumus. MI var ietvert dažādas pieejas, piemēram, mašīnmācīšanos, dziļo mācīšanos, dabiskās valodas apstrādi un datorredzi,» tā MI raksturo Chatgpt.com. «Galvenā MI pazīme ir tā, ka tas var izdarīt secinājumus. MI paver lielas iespējas. Taču līdzīgi kā uguns, ja ar to apietas nemākulīgi, MI var izraisīt lielu postu,» akcentēja A. Burkevics. Regula...

Labklājības ministrija sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) izstrādājusi apjomīgus Darba likuma grozījumus, kas vērsti uz to, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, kas nodrošina darba tirgus izmaiņām pielāgotu un taisnīgu risinājumu. Darba devēju un darba ņēmēju organizāciju viedokļi par iespējamām regulējum izmaiņām krasi atšķiras. Darba likuma 19. panta trešā daļa patlaban paredz, ka pēc darba koplīguma izbeigšanās tā noteikumi, izņemot pienākumu atturēties no pasākumiem, kas vērsti uz vienpusēju tā noteikumu grozīšanu, ir spēkā līdz jauna darba koplīguma spēkā stāšanās laikam, ja puses nav vienojušās citādi. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja nav kādi īpaši noteikumi ietverti koplīgumā, tad faktiski terminēts koplīgums var tikt piemērots nenoteiktu laiku, kamēr abas koplīguma puses risina sarunas par iespējamo jauno koplīgumu. Darba devējus un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas vairākkārt ir minējušas to, ka nereti ir grūti vienoties ar arodbiedrībām vai darbinieku pilnvarotajiem pārstāvjiem par izmaiņām koplīgumā pēc tā termiņa beigām, un...

Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2024. gada 21. novembra spriedums lietā Nr. C–624/231 ir noderīgs tiesību normu piemērotājiem attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitīšanas tiesībām, pienākumu deklarēties kā PVN maksātājam un rēķina saturu. Rakstā aplūkotā lieta EST tika skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Lietas apstākļi SEM Remont ir sabiedrība, kas nodarbojas ar pazemes un gaisa sliežu ceļu būvniecību, ir PVN maksātāja un dibināta saskaņā ar Bulgārijas tiesībām. Tā 2020. gada 4. augustā noslēdza līgumu ar sabiedrību Gidrostroy — Russia OOD (saskaņā ar Krievijas tiesībām dibināta sabiedrība), kura specializējas kuģu nodrošināšanā bagarēšanas darbu veikšanai Varnas (Bulgārija) ostas ūdens zonā. Saskaņā ar šo līgumu Gidrostroy — Russia OOD bija piegādātājs un SEM Remont — saņēmējs. Gidrostroy — Russia OOD 2020. gada 31. oktobrī un 15. novembrī par veiktajiem darbiem izrakstīja SEM Remont divus rēķinus, attiecīgi par 1 320 542,97 BGN (apmēram 675 200 EUR) un...

Aivu Vīksnu, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sekretāri, par 2025. gada valsts budžetu, par deputātes iniciatīvām un līdz šim Saeimā paveikto darbu intervē Vita Zariņa, žurnāla Bilance galvenā redaktore. Kā vērtējat 2025. gada valsts budžeta veidošanas procesu un pieņemtā budžeta prioritātes? Valsts budžeta veidošana vienmēr ir bijis sarežģīts process, un tam ir jāpieiet ļoti atbildīgi, jo mēs runājam par sabiedrības kopīgi iegūto resursu sadali. Budžets ir kā valsts spogulis — tas parāda, kuras jomas mēs vērtējam augstāk par citām un kuras uzskatām par prioritārām. Protams, drošība vienmēr ir bijusi un būs viena no galvenajām prioritātēm, īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. Tomēr, manuprāt, visam pāri stāv ekonomiskā drošība. Kāpēc ekonomiskā drošība? Jo, ja nav ekonomiskās stabilitātes, nav uzņēmējdarbības un nav pietiekamu nodokļu maksājumu, tad arī drošības pasākumiem, izglītībai, veselībai un citām jomām nebūs pieejami nepieciešamie līdzekļi. Mūsu galvenais uzdevums ir radīt vidi, kurā uzņēmēji var strādāt, attīstīties un maksāt nodokļus. Ja mēs veidosim prognozējamu...