BILANCES RAKSTI

Taksācijas periods, tātad arī deklarācijas iesniegšanas termiņš, var būt atšķirīgs atkarībā no uzņēmuma — pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja — saimniecisko darījumu specifikas. Likumā ir noteikti divi taksācijas periodi — mēnesis un ceturksnis. Lai atvieglotu grāmatvežu un uzņēmēju darbu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) jau savlaicīgi sūta atgādinājumus par deklarāciju iesniegšanas termiņiem. Tomēr jāatceras, ka situācijas ir dažādas un taksācijas periods var mainīties arī gada laikā. Piemēram, jaunreģistrētam nodokļa maksātajam pirmos sešus mēnešus taksācijas periods būs viens mēnesis, bet pēc tam var mainīties uz ceturksni atkarībā no uzņēmuma darījumu specifikas un apjoma. Vai otrs piemērs — neliels uzņēmums jau vairākus gadus ir pieradis pie taksācijas perioda — ceturksnis, tātad katra mēneša 20. datums nav aktuālais deklarāciju iesniegšanas termiņš. Bet… izrādās, ka šajā pārskata gadā ir piegādātas preces Eiropas Savienības (ES) pircējam vai sniegti tādi pakalpojumi ES klientam, kuru pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka pēc pakalpojumu saņēmēja adreses. Šajā gadījumā taksācijas...

Lai arī aktīvākā ikgadējo atvaļinājumu sezona ir noslēgusies, gana daudz darbinieku vasarā izmanto tikai daļu no viņiem pieejamām apmaksātajām atpūtas dienām. Tāpēc ir īstais laiks atsvaidzināt zināšanas par atvaļinājumu tiesisko regulējumu. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums Sāksim no pašiem pamatiem, apskatot ikgadējo atvaļinājumu. Tos der pārzināt gan darba devējam, gan personāldaļas, lietvedības un grāmatvedības speciālistiem uzņēmumā. Lai ikgadējo atvaļinājumu grafikus, ar tiem saistītos dokumentus, kā arī nianses sakārtotu pareizi, jāvadās pēc Darba likuma 149. un 150. panta. Pirms ķeramies klāt atvaļinājumu regulējuma svarīgākajiem noteikumiem, vēlos atgādināt par pāris ar tēmu saistītiem jēdzieniem: Kalendārā nedēļa ir laiks no pirmdienai līdz svētdienai, nevis septiņas dienas pēc kārtas vai darba nedēļa, kas parasti ir no pirmdienas līdz piektdienai. Darba gads, par kuru pienākas atvaļinājums, katram darbiniekam ir savs atkarībā no darba attiecību uzsākšanas dienas. Atvaļinājumu un darba gada termiņos «no–līdz» abi norādītie datumi jau ir iekļauti. Tas nozīmē, ka, piemēram, darbinieka pilns darba gads, par ko pienākas...

Vai juridiskā persona drīkst dāvināt dāvanu kartes savam darbiniekam vai klientam? Kādi nodokļi jāmaksā, un vai ir varianti, kad nevajag maksāt nekādus nodokļus? Atbilde Jautājums vienlaikus skar divus likumus: «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) (jo dāvana ir fiziskās personas ienākums) un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (UIN likums) (jo dāvanas ir juridiskās personas izdevumi). Saskaņā ar IIN likumu jebkuram fiziskās personas ienākumam tiek piemērots ienākuma nodoklis, ja vien IIN likumā konkrētam ienākumam nav noteikts atbrīvojums. Jautājumā minētajai situācijai ir paredzēts atbrīvojums: fiziskās personas gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta un ar nodokli netiek aplikta darba devēja dāvana, kas taksācijas gada laikā nepārsniedz 15 eiro (IIN likuma 9. panta 2. daļas 32.1 punkts). Tādējādi, iesniedzot VID paziņojumu par darbinieka gada laikā gūtajiem ienākumiem (ar kodu 1001), ir jānorāda darba samaksa kopā ar visu dāvanas summu, pēcāk minot dāvanas neapliekamo daļu — 15 eiro. Ja dāvanas summa pārsniedz šo ierobežojumu, darba samaksai kopā ar pārsnieguma...

Šī gada vasarā ir veikti grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (turpmāk — MK noteikumi), ar kuriem precizēti atsevišķu pamatlīdzekļu apakšgrupu nosaukumi, atsevišķu pamatlīdzekļu grupu un apakšgrupu apraksti un vienai apakšgrupai palielināts lietderīgās lietošanas laiks. Par šo arī turpmāk rakstā. Valsts kontrole, veicot 2019. gada valsts konsolidētā gada pārskata revīziju, secināja, ka pastāv neatbilstības pamatlīdzekļu klasifikācijā un nolietojuma normu noteikšanā — kļūdaini uzrādīta informācija par inženierbūvēm un to nolietojumu, jo pašvaldības piemērojušas Eiropas Savienības (turpmāk — ES) līdzfinansēto ūdenssaimniecības projektu tehniski ekonomiskajos pamatojumos noteiktās inženierbūvju nolietojuma normas, bet nav piemērojušas MK noteikumos noteiktās normas. Lai novērstu trūkumus publiskā sektora grāmatvedības uzskaitē un ietekmi uz Saimnieciskā gada pārskatā atklātās informācijas kvalitāti, Valsts kontrole ieteica Finanšu ministrijai: sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izvērtēt MK noteikumos noteikto inženierbūvju nolietojuma normu pamatotību; sadarbībā ar VARAM (Vides aizsardzības un reģionālās ministriju, kas pārsaukta par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības...

No 2025. gada 1. janvāra visiem uzņēmumiem, kuri nodrošina pakalpojumus un preces budžeta iestādēm, strukturētie elektroniskie rēķini būs obligāti. Bet, sākot no 2026. gada 1. janvāra, visiem uzņēmumiem, izsniedzot attaisnojuma dokumentu citam uzņēmumam preces vai pakalpojuma apmaksai (rēķinu), tas būs jānoformē kā strukturēts elektronisks rēķins. To paredz likumprojekts «Grozījumi Grāmatvedības likumā», kas 2024. gada 24. septembrī tika atbalstīts Ministru kabinetā, bet 30. septembrī iesniegts Saeimā. Grozījumi Grāmatvedības likumā izstrādāti, lai precizētu un noteiktu tiesisko regulējumu attaisnojuma dokumenta, kuru izsniedz preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai (rēķinu) noformēšanā, nosakot, ka rēķins noformējams kā strukturēts elektroniskais rēķins (turpmāk — arī e–rēķins). Likumprojektu izstrādājusi Finanšu ministrija, kuras pārstāvis oktobrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē norādīja, ka likumprojekts ir pilnībā saskaņots ar iesaistītām pusēm un saskaņošanās procesā ir ņemti vērā saņemtie iebildumi un priekšlikumi. Plānots, ka grozījumi Grāmatvedības likumā stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī. Izstrādes pamatojums Grozījumi Grāmatvedības likumā izstrādāti saskaņā ar Ministru...

Līzings mūsdienās ir kļuvis par populāru veidu, kā uzņēmums vai fiziskā persona var iegūt sev vēlamo mantu. Līzinga saņemšanas process ir vienkāršs un neaizņem daudz laika. Tā kā ir iespējami divi līzinga veidi, proti, finanšu vai operatīvais līzings, tad, lai varētu izdarīt izvēli, jāsaprot ar ko tie viens no otra atšķiras un, protams, jāizvērtē savas finansiālās iespējas. Turpmāk rakstā ar piemēriem parādīšu atšķirību starp šiem diviem līzinga veidiem. Finanšu līzings Finanšu līzings pēc savas būtības ir nomaksas pirkums. Piemēram, ja iegādāta automašīna uz finanšu līzinga nosacījumiem, tad pircēja īpašumā tā pāriet līgumā noteiktajā termiņā pēc visu līgumā noteikto maksājumu izdarīšanas. Līdz tam brīdim līzinga ņēmējs ir transportlīdzekļa turētājs. Līzinga ņēmējs ar ikmēneša maksājumiem sedz visu automašīnas vērtību, pēc tam kļūstot par tās īpašnieku. Līzinga perioda laikā jāmaksā aprēķinātie procenti saskaņā ar līgumā noteikto procentu likmi. Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. panta 17. punktu, finanšu līzingā iegādāta automašīna...

Nereti uzņēmēji, uzsākot uzņēmējdarbību, izvēlas dibināt tā saucamo mazkapitāla SIA jeb SIA, kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2800 EUR (turpmāk — sabiedrība). Iemesli šādai izvēlei var būt dažādi, piemēram, uzņēmējs uzsāk saimniecisko darbību nozarē, kurā nav nepieciešams liels sākotnējais ieguldījums vai uzņēmējam ir ierobežoti līdzekļi uzņēmējdarbības uzsākšanai. Sabiedrības reģistrācijas kārtība un tās nosacījumi jau iepriekš ir apskatīti citu autoru rakstos. Ņemot vērā, ka strauji tuvojas gada pārskatu laiks, kad gan grāmatvežiem, gan uzņēmējiem rodas jautājums, ko iesākt ar šādu sabiedrību peļņu, šajā rakstā autors pievērsīs uzmanību vienam no sabiedrībām izvirzītajiem nosacījumiem — peļņas novirzīšanai obligātās rezerves izveidošanai. Tiesiskais pamats Komerclikuma 185.1 panta otrajā daļā ir noteikts: «Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185. pantā noteikto, tā katru gadu veido obligāto rezervi, izdarot atskaitījumus vismaz 25 procentu apmērā no pārskata gada peļņas.» No tiesību normas izriet, ka sabiedrībai ir pienākums katru gadu veidot obligāto rezervi, novirzot tās izveidei vismaz 25% no...

Pirms pusotra gada — 2023. gada 30. jūnijā — spēkā stājās grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», lai veicināt ātrāku tiesiskā strīda atrisināšanu. Tie noteica jaunu kārtību, kā slēdzams nodokļu maksātāja vienošanās līgums ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai izbeigtu strīdu par nodokļu kontroles vai nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķinātajiem papildu maksājumiem budžetā vai konstatēto no budžeta atmaksājamās summas nepamatotu palielināšanu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vebinārā «Izlīgšanas iespējas nodokļu strīdos. Kā vienošanās līgums ar Valsts ieņēmumu dienestu samazina maksājumus» Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Trešās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas vadītāja Dace Studente norādīja, ka līdz 2023. gada 29. jūnijam likums «Par nodokļiem un nodevām» noteica, ka vienošanās līgumu var slēgt tikai pēc administratīvā akta izdošanas. Ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām» noteikts, ka nodokļu maksātājs jau līdz nodokļu kontroles rēķina izrakstīšanai vai lēmuma par nodokļa audita rezultātiem pieņemšanai var iesniegt iesniegumu VID ģenerāldirektoram, izsakot vēlmi vienoties...

Vairākus gadu desmitus politiķi ir runājuši par nepieciešamību investēt un attīstīt reģionus, tai skaitā arī Latvijas lielākās pilsētas, tādējādi panākot kopumā vienmērīgu valsts attīstību. Tas bija arī galvenais mērķis vēl nesen veiktajai administratīvi teritoriālajai reformai — radīt pašpietiekamas pašvaldības, kurās attīstās uzņēmējdarbība un tiek radītas jaunas darbavietas. Uz to arī koncentrējas ārvalstu investoru intereses. Diemžēl — atkal līdz galam nav īsti sanācis, un tam ir dažādi iemesli, par kuriem gadiem ilgi teikuši gan vietējie, gan arī ārvalstu investori. Ļoti labi ekonomisko aktivitāti valstspilsētās raksturo Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem. Ja 2022. gadā vidēji uz katriem 1000 iedzīvotājiem valstī bija 91 aktīvi strādājošs uzņēmums, tad Rīgā aktivitāte bija lielāka — tie bija jau 115 uzņēmumi, bet Daugavpilī bija viszemākais rādītājs valstī un teju uz pusi mazāks nekā galvaspilsētā — 56 uzņēmumi. Situācija nav iepriecinoša arī Ventspilī — 64 uzņēmumi uz katriem 1000 iedzīvotājiem, Jēkabpilī — 62, Rēzeknē —...

Valdība ir atbalstījusi nodokļu likumos paredzētās izmaiņas no 2025. gada, likumprojektus oktobra nogalē turpināja izskatīt Saeimā. Visnopietnākās izmaiņas skar likumu «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» — tiek ieviestas divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes atkarībā no saņemtajiem ienākumiem, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma vietā tiek piedāvāts fiksēts neapliekamais minimums, ko piemēros visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma. Nodokļu konsultants Ainis Dābols uzskata, ka ar šo nodokļu reformu nepalielināsies Latvijas konkurētspēja Baltijā darbaspēku nodokļu ziņā. Tiesa, IIN aprēķināšana būs vienkāršāka, ar lielāku nodokli — 36% — tiks aplikti turīgākie. Kā kopumā vērtējat Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu reformu? Kuras izmaiņas uzskatāt par galvenajām? Ir vairāki būtiski aspekti, kas skar IIN: tiek ieviestas divu pakāpju IIN likmes — 25,5% ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8775 eiro mēnesī), 33% — ienākumiem virs šīs robežas. Tātad IIN no 20% un 23% tiek paaugstināts uz 25,5%, tos atvelk no darbinieka algas daļas. Būtiski, ka tiek atcelts diferencētais...

Šogad daudz tika apspriests, ka Latvijā stājas spēkā tekstila ražotāju atbildības sistēma, savukārt iepakojuma ražotāju atbildības sistēmas gadījumā būtiski mainās plastmasas uzskaites sistēma. Retāk gan ir skaidrots, kas tā ir par sistēmu, kā tā strādā, kāda ir ražotāju, tirgotāju un patērētāju loma, jo, runājot par vidi, mēs visi esam saistīti un mums visiem ir noteikta atbildība. Ar šiem jautājumiem Bilance vērsās pie SIA Zaļā josta pārdošanas vadītāja Mārtiņa Eglītes. Par ražotāju paplašinātas atbildības jeb ražotāju atbildības sistēmas «tēvu» tiek uzskatīts Tomass Lindkvists, kurš šo jēdzienu radīja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Viņš bija pirmais, kurš šo ideju ir piefiksējis rakstiski un devis tai konkrētu nosaukumu, jo domas par to, ka ražotājam, nevis pašvaldībām būtu jāuzņemas finanšu atbildība par tirgū laisto iepakojumu, virmoja vairākās Rietumeiropas valstīs — Vācijā, Austrijā, Nīderlandē, kā arī Skandināvijā. Pašlaik Eiropā pastāv daudz un dažādas ražotāju atbildības sistēmas. Latvijā patlaban ir četras ražotāju atbildības sistēmas — iepakojumam (plastmasas, metāla un...

Latvijā netrūkst «Bermudu trijstūru», kuros mūžīgi kaut kas pazūd — finansējums, projektu realizācijas termiņi, saprātīgākie risinājumi, politiskie solījumi, rūpes par cilvēkiem utt. Turpretī Vidzemē ir kāds trijstūris: Cēsis–Smiltene–Valmiera, kur, šķiet, vairāk rodas, nekā pazūd — mērķtiecība, kompetence, organizētība. Valmiera ir šī trijstūra vadošā virsotne, valstspilsēta, kas jau kopš neatkarības atjaunošanas iezīmējusies kā viens no Latvijas reģionālās attīstības viedākajiem stūrakmeņiem. Vai tas ir tikai veiksmīgi popularizēts tēls, vai pamatots ar reāliem datiem? Ar kādiem izaicinājumiem Valmiera saskaras un kā tos risina? Modernizētas industrijas centrs, kam jākonkurē Baltijas mērogā Sakām — Valmiera, domājam — Valmieras stikla šķiedra? Izrādās, Valmiera nebūt nav tikai «viena milža brīnums». Lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma, saskaņā ar Lursoft datiem, 2023. gadā Valmieras novadā ir bijusi kooperatīvā sabiedrība VAKS, kuras pamatdarbības sfēra ir graudu un rapša produkcijas pirmapstrāde, uzglabāšana un realizācija, bet AS Valmieras stikla šķiedra ieņēmusi otro vietu. Tiesa, kā norāda Pēteris Strautiņš, Luminor Bank galvenais ekonomists, AS Valmieras stikla...

Šis žurnāla Bilance numurs ir īpašs — tas iezīmē mūsu kopīgā ceļa posma noslēgumu un vienlaikus arī jaunas ēras sākumu. Katrs Bilances izdevums līdz šim ir bijis kompass nodokļu un grāmatvedības jomā, sniedzot atbalstu brīžos, kad likumu un noteikumu labirinti šķiet sarežģīti. Taču, kā zināms, arī labam kompasam laiku pa laikam nepieciešama kalibrēšana, un pienācis laiks mūsu žurnālam kļūt plašākam, daudzveidīgākam un modernākam. Lai arī līdzšinējā formātā Bilance ir palīdzējusi tūkstošiem grāmatvežu un finanšu profesionāļu orientēties nodokļu sistēmas labirintos, pārmaiņas ir nepieciešamas. Mēs augam, un arī mūsu saturs kļūs vēl bagātāks. Turpmāk piedāvāsim paplašinātu skatījumu, aptverot plašākus ekonomikas, finanšu un juridiskās pasaules jautājumus, rosinot diskusijas par ilgtspējīgu grāmatvedību un padziļināti aplūkojot aktuālākās tendences. Grāmatveža profesija mainās, un mēs līdzi ar to! Mūsu mērķis ir sniegt arvien dziļāku ieskatu gan ikdienā svarīgos jautājumos, gan arī aktuālajās nozarē notiekošajās pārmaiņās, kas ietekmē katra uzņēmuma darbību. Arī turpmāk būsim līdzās, lai atbalstītu un informētu jūs...

Izlasot Bilances 2024. augusta numura interviju «Cīņā ar ēnu ekonomiku: veselīgs uzturs vai ķirurģija», radās pārdomas par 16. lpp, kreisās kolonnas, otrajā rindkopā minēto apgalvojumu, ka uzturlīdzekļu nemaksātājs «pēc ieturējumu uz rokas viņš saņem vienu un to pašu summu — 560 eiro». Lūdzu paskaidrot, kur tāds cipars rodas? Civilprocesa likuma 594. panta 1. daļas 1. punkts nosaka, ka uzturlīdzekļu parādnieks var saņemt darba samaksu 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas. Man sanāk, ka 50% no 700 EUR (minimālā darba alga) = 350 EUR. Ko arī katru mēnesi pārskaitu darbiniekam. Varbūt es kaut ko nezinu/ nesaprotu/ neesmu informēta? Atbilde uz jautājumu Skaidrojums ir šāds: Parādniekam apgādībā ir divi nepilngadīgie bērni, tādēļ viņam pienākas ne vien 350 eiro (50% no 700), bet arī 210 eiro (2 x (15% no 700)), kopā 560 eiro. Šāda informācija ir uzrādīta tiesas lēmumā par uzturlīdzekļu piešķiršanu, un tas varbūt lieku reizi bija jāatkārto autora rakstā, lai katram...

Kvalitatīvu mājokļu trūkums reģionos, tai skaitā arī teju visās valstspilsētās, ir viens no būtiskākajiem reģionu atpalicības iemesliem. Nav mājokļu, nav darbinieku un nav arī iespējas uzņēmējdarbības attīstībai, iedzīvotāji sāk pamest teritoriju, neatrodot kvalitatīvu dzīves telpu un darba iespējas. To var novērot gandrīz visos reģionos un pilsētās ārpus galvaspilsētas un Pierīgas. Praktiski jaunu daudzdzīvokļu māju celtniecība notiek tikai Rīgā un Pierīgā, kur bankas arī izsniedz hipotekāros kredītus. Privātie būvnieki ārpus Rīgas mājokļus ceļ reti, jo saskaras ar iedzīvotāju zemo maksātspēju, turklāt arī potenciālo pircēju jauniem mājokļiem nav nemaz tik daudz. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc valsts arvien vairāk iesaistās nekustamo īpašumu tirgū ārpus Rīgas un Pierīgas — iesākumā piedāvājot kredītgarantijas noteiktām iedzīvotāju grupām. Nesen valsts sāka arī piedāvāt atbalstu pašvaldībām jaunu zemo īres dzīvokļu celtniecībā un — kas zina, nākamais solis būs jau Attīstības finanšu institūcijas Altum iesaistīšanās hipotekārajā kreditēšanā. Situācija smaga Situācija ar dzīvokļiem Latvijā ir smaga. Jauno būvniecība notiek...