BILANCES RAKSTI

«Kas neriskē, tas nedzīvo Jūrmalā!» — vēsta izteiciena par šampanieša dzeršanu pārfrāzētā versija. «Latvijas Rivjēra», kas allaž asociējusies ar bagātu ļaužu (turklāt — ne vien Latvijas ļaužu) mītnes vietu, pēdējos gados piedzīvojusi būtisku eksistenciālu krīzi. Gan Covid–19 pandēmija, gan Krievijas iebrukums Ukrainā apturējis Jūrmalas līdzšinējos galvenos naudas pelnīšanas veidus — tūrismu no NVS valstīm, nekustamo īpašumu tirdzniecību pret termiņuzturēšanās atļaujām u.c. Kāda ir pašreizējā situācija, kā Jūrmala adaptējas jaunajiem apstākļiem un kā raugās nākotnē? Pilsēta bez rūpniecības Aplūkojot Jūrmalas lielāko uzņēmumu sarakstu, redzams, ka rūpniecība šajā pilsētā faktiski nepastāv. LURSOFT apkopotajā Jūrmalas 20 lielāko komersantu (pēc apgrozījuma) sarakstā būtībā ir tikai divi, ko varētu droši klasificēt kā ražotājus — AS Tehnoinform (cita veida papīra un kartona izstrādājumu ražošana) un SIA Verģi (jūras zvejniecība), taču abu šo uzņēmumu apgrozījuma rādītāji ir samērā pieticīgi — attiecīgi 10,1 un 12,3 miljoni eiro. Nosacīti pie ražošanas nozares varētu pieskaitīt arī lielāko Jūrmalā reģistrēto uzņēmumu SIA Industry...

2023. gadā tika pabeigts promocijas darbs (pētījums) «Pašnodarbinātības sociāli ekonomiskie aspekti». Pētījumā tika identificēta viena no pašnodarbināto personu problemātikām, un tā ir pašnodarbināto personu nepietiekama sociālā aizsardzība. Pašnodarbināto personu sociālās aizsardzības jautājumi ir plaši pētīti arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu riskus zaudēt ienākumus sakarā ar konkrētiem gadījumiem — sociāli apdrošinātās personas slimība, invaliditāte, maternitāte, bezdarbs, vecums, nelaimes gadījums darbā vai saslimšana ar arodslimību, kā arī papildu izdevumu segšana sakarā ar bērnu kopšanu un sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi. Pašnodarbinātām personām ES bieži nav piekļuves sociālajiem labumiem tādā pašā apmērā kā darba ņēmējiem. Eiropas Komisijas pētījumā «Piekļuve sociālajai aizsardzībai cilvēkiem, kuri strādā ar nestandarta līgumiem un kā pašnodarbinātie Eiropā, 2017» (Access to socal protection for people working on non–standard contracts and as self–employed in Europe, 2017) identificētas būtiskas atšķirības starp valstīm, kuras...

Darba devēja un darba ņēmēja attiecībās nereti iespējamas strīdus situācijas, kuru risinājumam nepieciešams ne vien rūpīgi pārlasīt Darba likumu, bet arī uzklausīt jurista viedokli, lai strīdu vēlāk nevajadzētu izšķirt tiesā. Gita Oškāja, zvērināta advokāte, koncentrētā veidā sniedz atbildes uz biežāk sastopamajiem darba devēju jautājumiem. Vai var atbrīvot no darba, ja darbinieks saslimst? Darba devējam vispārējā gadījumā ir aizliegts uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošas darbnespējas laikā. To var darīt tikai tad, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus un ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Turklāt darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu tikai tai laikā, kad darbiniekam ir darbnespēja (saistībā ar ilgstošo darbnespēju), nevis pēc tam, kad darbnespēja ir beigusies. Gadījumos, kad var uzteikt darba līgumu darbnespējas laikā, neieskaita: grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu; darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā, kura cēlonis saistīts ar darba vides faktoru...

Pēdējo četru gadu laikā to iedzīvotāju skaists, kas Latvijā atgriezušies no ārvalstīm, ir teju dubultojies. Tam par iemeslu ir gan sentiments — ilgas pēc dzimtenes, radiem un draugiem —, gan arī gluži praktiski iemesli — Latvijā bezdarba rādītāji samazinās, parādās jaunas darbavietas un ir iespējams labi nopelnīt arī pie darba devējiem mūsu valstī. Turklāt ārvalstīs uzkrātās zināšanas un nauda nereti kalpo par pamatu biznesa uzsākšanai. Gan pašvaldības, gan arī dažādas valsts iestādes pēdējos gados mērķtiecīgi sniedz informāciju un atbalsta tos, kuri vēlas atgriezties mājās. Remigranti ne tikai ir darbaspēks, kas aizpilda brīvās darbavietas vai rada jaunas, bet viņi arī veido zināšanu pārnesi, kas ir vēl viens būtisks ieguvums Latvijas tautsaimniecībai. Kaut arī kopš neatkarības atgūšanas pagājušā gadsimta 90. gados cilvēki ir braukuši prom no Latvijas labākas dzīves meklējumos, masveidīga valsts pamešana iezīmējusies divas reizes. Pirmā bija pēc tam, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā 2004. gadā un daudzas valstis Latvijas iedzīvotājiem atvēra savu...

Jautājums Darbiniekam sākas atvaļinājums 2024. gada 18. decembrī un turpinās līdz 2025. gada 2. janvārim ieskaitot. Cik no tām ir apmaksājamas dienas, cik izmantotas dienas un kad darbiniekam jāatgriežas darbā? Atbilde Diemžēl precīzai atbildei uz jautājumu trūkst informācijas — tādēļ izskatīsim iespējamos variantus. Šī gada decembris atbilstoši Darba likuma (DL) 133. panta 4. daļai izceļas ar divām pārceltajām darbadienām (23. un 30. decembris). Turklāt tās dienas vispirms ir jānostrādā (14. un 28. decembrī) un tikai pēcāk var atpūsties (sk. kalendāru). Jūsu minētais atvaļinājuma periods iekļauj tieši abas pārceļamās dienas. Tiesa gan, rīkojums par pārcelšanu formāli attiecināms uz no valsts budžeta finansējamām institūcijām, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai (privātajā biznesā darba devējs var rīkoties savādāk). Tā kā darba dienu pārcelšana šajā konkrētajā situācijā ir loģiska, to arī apskatīsim. Ņemsim vērā, ka abas pārceļamās pirmdienas ir pirmssvētku dienas (saīsināts darba laiks), tad arī, pārceļot tās uz divām citām sestdienām,...

Turpinot iepriekšējā Bilances numurā iesākto tematu par līzinga darījumu atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē, šajā rakstā apskatīšu sarežģītāku situāciju, proti, jaunas automašīnas iegāde līzingā, kā pirmo iemaksu izmantojot «veco» automašīnu. Tā kā atšķirību starp finanšu līzingu un operatīvo līzingu skaidroju iepriekšējā publikācijā, tad šoreiz piemērā izmantošu tikai vienu no variantiem, t.i., operatīvā līzinga līguma gadījumu. Situācijā, kad līzingā nopirkto esošo automašīnu jāapmaina uz jaunu līzingu, lai tiktu pie jauna transportlīdzekļa, uzskaitē sarežģītākais ir tieši šī notikuma pirmais posms, t.i., pilnībā jānorēķinās ar līzinga kompāniju par esošo automašīnu un tā jāizslēdz no uzskaites. Situācijas apraksts Iesaistītas trīs puses: līzinga devējs (turpmāk tekstā — SIA Līzings), līzinga ņēmējs (turpmāk tekstā — Uzņēmums) un dīleris. Uzņēmums 2021. gada 10. oktobrī noslēdzis Finanšu līzinga līgumu ar SIA Līzings par lietotas vieglās automašīnas iegādi. Automašīnas uzskaites vērtība 20 600 eiro, atlikusī vērtība 2024. gada oktobrī 14 420 eiro. Atlikusī līzinga neatmaksātā summa 14 000 eiro. 2024. gada oktobrī uzņēmums...

Vairākus gadus par «normālo darba laiku» tika uzskatīts kalendārs, kurā bija norādītas darba dienas no pirmdienas līdz piektdienai. Ik pēc piecām dienām bija brīvdienas — sestdiena un svētdiena, bet dažreiz arī kāda svētku diena, kas parasti arī tika uzskatīta par brīvdienu. Strādāšanai paredzamais darba laiks Termins «normālais darba laiks» skaidrots Darba likuma (DL) 131. pantā: dienā — ne vairāk par 8 stundām (dažiem — ne vairāk par 7 stundām), nedēļā — ne vairāk par 40 stundām (dažiem — ne vairāk par 35 stundām). Šāds skaidrojums noteikti der biroju darbiniekiem (un arī dažiem citiem), tomēr ir arī tādi nodarbinātie, kas strādā atšķirīgā «tempā». Piemēram, summētā darba veicēji parasti strādā gan mazāk, gan vairāk stundu dienā (4, 8, 12 vai 16 stundas), ar dažādu stundu skaitu nedēļā, un tiem nebūt nav brīvdienas tieši sestdienās un svētdienās. Attiecīgi tiem noteikti citi ierobežojumi (DL 140. pants) un noteikts normālais darba laiks nevis nedēļai, bet uzskaites periodam....

ES Padome 5. novembrī apstiprināja arī Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) par tiesvedības nodošanu krimināllietās, kas reglamentē nosacījumus, saskaņā ar kuriem kādā dalībvalstī uzsāktu tiesvedību krimināllietā var nodot citai dalībvalstij. Šim tiesību aktam būs izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu, ka noziedzīga nodarījuma izmeklēšana vai kriminālvajāšana par to tiek veikta vispiemērotākajā valstī. Tas arī novērš nevajadzīgu paralēlu tiesvedību (par to pašu aizdomās turēto) dažādās ES dalībvalstīs, un tādējādi tas palīdzēs efektīvāk apkarot pārrobežu noziedzību. Noteikumi arī nodrošinās to, ka tiek labāk ievērotas aizdomās turētā vai apsūdzētā pamattiesības. Valsts iestādes par to, vai pieprasīt tiesvedības nodošanu citai dalībvalstij, lems, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem. Kritērijs cita starpā būs tas, ka noziedzīgais nodarījums ir izdarīts tās dalībvalsts teritorijā, kurai paredzēts tiesvedību nodot, vai ka viens vai vairāki aizdomās turētie vai apsūdzētie atrodas minētajā dalībvalstī. Regula pēc spēkā stāšanās būs tieši piemērojama, un to sāks piemērot, kad pēc tās stāšanās spēkā būs apritējuši divi gadi. Publicēts žurnāla...

EST atziņas lietā par darba samaksu un netiešu diskrimināciju Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2024. gada 4. oktobrī ir sagatavots spriedums Nr. C314/231 tiesību normu piemērotājiem noderīgā lietā par darba samaksu, kurā skatīts darba samaksas jēdziens un netiešas diskriminācijas dzimuma dēļ aizliegums. Rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk — LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Lietas apstākļi: Air Nostrum nodarbina personālu uz zemes, lidmašīnas salona apkalpes personālu un pilotus. Darba tiesiskās attiecības starp Air Nostrum un tās personālu uz zemes un salona apkalpes personālu reglamentē koplīgums, kuru ir parakstījusi šī uzņēmuma vadība un dažas arodbiedrības (turpmāk — TCP koplīgums). Savukārt darba tiesiskās attiecības starp Air Nostrum un tās pilotiem reglamentē cits koplīgums, ko ir parakstījusi šī uzņēmuma vadība un citas arodbiedrības (turpmāk — pilotu koplīgums). Gan TCP koplīgumā, gan pilotu koplīgumā ir paredzēts izmaksāt dienas naudu, kas sedz izdevumus, kuri nav saistīti ar mājokli un...

Esam nominējuši šī gada laureātus konkursā "Gada grāmatvedis 2024"! Gadskārtējās žurnāla Bilance lasītāju konferences noslēgumā žurnāla galvenā redaktore Vita Zarina un konferences moderators Edijs Bošs nosauca šī gada laureātus. Titula "GADA GRĀMATVEDIS 2024" ieguvēja ir Sigita Valukevica, SILJA SIA galvenā grāmatvede. Par viņu uzņēmuma vadītāja Silva Jeromanova-Maura bilda, ka Sigita ir "izcili rūpīga, lojāla, atbildīga, apzinīga, vienmēr jūtos droša, kad finanses ir Sigitas rokās". Esam patiesi priecīgi paziņot arī nu jau tradicionālās balvas "Par mūža ieguldījumu" - grāmatvedības nozares stiprināšanā, daudziem tik noderīgo padomu sniegšanā utt. - ieguvēju Lindu Puriņu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāju, grāmatvedības eksperti! Linda Puriņa savā pašreizējā darbavietā ienāca 1997. gada 1. aprīlī, tā nu šis "joks" turpinās jau 27 gadus - tā teica viņas apsveicēji kolēģi. Ar abām laureātēm noteikti varēsiet tuvāk iepazīties turpmākajos žurnāla Bilance numuros! Tuvākajās dienās tiks sagatavoti arī konferences video materiāli! Lasiet arī: A. Ašeradens: Mākslīgais...

Žurnāla Bilance konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2025. gadā? Jaunās tehnoloģijas ikdienas darbā”, kas noritēja 29. novembrī, žurnāla galvenā redaktore Vita Zariņa iepazīstināja ar žurnāla Bilance jauno koncepciju un formātu.  "Žurnāls ir kļuvis modernāks, jo šķita, ka iepriekšējais formāts ir kļuvis novecojis. Drīzumā sāksies darbs arī pie BilancePLZ elektroniskā portāla pilnveides. Jaunajā žurnāla formātā esam apvienojuši Bilanci un Bilances Juridiskos Padomus. Grāmatveža profesija piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, grāmatvedis kļūst par arvien plašākas jomas speciālistu, un redakcijas darbā ikdienā bija ļoti grūti nodalīt materiālus, kas būtu publicējami grāmatvedības vai juridiskajā žurnālā, jo temati nereti pārklājas. Arī juridiskās prakses apraksti nereti saistīti vai nu ar darbaspēka, vai nodokļu, vai citām uzņēmējdarbībā būtiskām niansēm. Ļoti ceru, ka žurnāls un portāls būs jums noderīgi kā izziņas un iedvesmas avoti darbā! Vienmēr būšu priecīga saņemt arī jūsu atsauksmes un ieteikumus!" - sacīja Bilances redaktore. "No sirds liels paldies visiem Bilances autoriem! Gan tiem, kas rakstījuši, gan tiem, kas...

Būtiskie grozījumi darba samaksas aprēķinos notika 2018. gadā, tātad pirms septiņiem gadiem. Sagaidot 2025. gadu, vispirms jāatvadās no iepriekšējās reformas un vienlaikus jāsāk piemērot jaunās normas, jo likumu grozījumi būs jāiestrādā katrā programmā. Arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) tiks pielāgota mūsu pārskatu pieņemšanai. Garlaicīgi nebūs! Iesaku pievērst īpašu uzmanību katra grozītā likuma Pārejas noteikumiem, jo jūsu aprēķini var skart ne vien 2025. gadu (jaunās prasības), bet attiekties arī uz 2024. gadu. Tādēļ atkārtosim spēkā paliekošās normas un iegaumēsim tās, kas nāk no jauna. Normas, kas nemainās Dokuments, kas vienmēr aktuāls algas grāmatvedim, — Ministru Kabineta (MK) 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 786 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem». Likmju sadalījums nav mainīts jau četrus gadus (2021., 2022., 2023., 2024.). Parocīgi, ka varam to izmantot arī 2025. gadā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumi par apgādājamajām personām — 250 eiro (MK 2017....

Grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» Oktobra numurā Bilance sniedza lasītājiem skaidrojumu par darbaspēka nodokļu grozījumiem, kas likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» palielināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, kura piemērojama darba samaksas aprēķinos (visām summām līdz 105 300 eiro). No nākamā gada 1. janvāra ne tikai darba samaksai, bet vēl vairākiem citiem ienākuma veidiem likme būs 25,5%. Jāatzīmē, ka nodokļa likmes palielināšana un vienlaikus visiem vienāda neapliekamā minimuma (510 eiro, ja iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) piemērošana (kas aizvietoja dilstošo prognozējamo neapliekamo minimumu) nodrošina mazāku apliekamo ienākumu. No mazāka apliekamā ienākuma (arī ar pieaugušo IIN likmi) sanāk mazāks IIN un rezultātā mazliet pieaug neto alga. Par IIN likmēm Tomēr vienlaikus IIN likumā paredzēts grozīt (palielināt) IIN likmi arī citiem ienākumiem, kuriem iepriekš piemēroja likmi 20% apmērā. Tā kā IIN likmes un to piemērošana likumā ir apkopotas 15. pantā, visām ieinteresētajām personām ieteicams ieskatīties minētajā pantā, kad grozījumi likumā būs izsludināti un stājušies spēkā...

Eiropas Savienības Padomē regulāri tiekas visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ministri, lai apspriestu, grozītu un pieņemtu tiesību aktus un koordinētu politiku. Šā gada novembrī Padome panāca vienošanos par tiesību aktu paketi par pievienotās vērtības nodokli (PVN) digitālajā laikmetā. Latviju šai sanāksmē pārstāvēja finanšu ministrs. Eiropas Savienības Padome vienojusies par jauniem pasākumiem, kas veicami, lai ES dalībvalstu PVN noteikumi atbilstu digitālā laikmeta prasībām. Jaunie noteikumi par elektroniskajiem rēķiniem (e–rēķiniem) un reāllaika datu ziņošanu, kā arī par uzņēmējdarbību, ko veic, izmantojot digitālās platformas, palīdzēs apkarot krāpšanu nodokļu jomā, atvieglos mazo uzņēmumu un individuālo pakalpojumu sniedzēju administratīvos pienākumus un veicinās digitalizāciju. 1 Tiesību aku paketi «PVN digitālajā laikmetā» veido trīs priekšlikumi: Padomes Direktīva, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajā laikmetā; Padomes Regula, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz PVN administratīvās sadarbības pasākumiem, kas vajadzīgi digitālajam laikmetam; Padomes Īstenošanas regula, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā...

Grāmatvedim, kas kārto uzņēmuma grāmatvedību, gatavo bilanci un rūpējas, lai visi finanšu dokumenti un rēķini būtu kārtībā, var šķist, ka zvērināta notāra pakalpojumi nemaz nav nepieciešami, jo Valsts ieņēmumu dienestā vai Uzņēmumu reģistrā dokumentus var iesniegt tiešsaistē, parakstītus ar elektronisko parakstu. Tomēr ir situācijas, kurās notārs var būt vajadzīgs un noderīgs. Viena no situācijām, kad grāmatvedim vai finanšu direktoram ir vajadzīgs zvērināts notārs, rodas, ja ir nepieciešams juridiski nostiprināt vai nu dokumentus, kas saņemti no ārvalstīm Latvijā vai no Latvijas jāsūta uz ārvalstīm, stāsta zvērināta notāre Zane Ankrava. Kā tas izpaužas? Latvijā lielāko daļu dokumentu valsts iestādes izdod elektroniski, parakstītus ar elektronisko parakstu. Protams, var lūgt, lai dokumentu izsniedz papīra formā, bet arvien biežāk visas darbības notiek tikai elektroniski. Tad, kad dokumenti ir jāsūta uz ārvalstīm, tie ir jātulko. Citkārt tie vēl ir jāpārvērš no elektroniskas formas papīra formā. Ja ir nepieciešams dokumenta tulkojums, tad normatīvie akti nosaka, ka tulka paraksts ir...