BILANCES RAKSTI

Likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 36. pantā «Darba devēja pienākumi» ir aprakstīts darba ņēmēja darbnespējas apmaksas algoritms: Darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu. Pievēršam uzmanību tam, ka pantā minēts nevis darbinieks, bet darba ņēmējs! Darba ņēmēju uzskaitījums dots likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 1. panta 2. punktā, un to ir gana daudz. Tomēr starp darba ņēmējiem ir arī personas, kuru darbnespēja darba devējam nav jāapmaksā, un tās ir: persona, kura nav reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja un ir noslēgusi (..) uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu; persona, kas gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma vai samaksu no zinātnes, literatūras vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai...

Kā noteikt un kā piemērot vidējo izpeļņu darbnespējas gadījumā (lapa A) vai aprēķinot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, ja darbiniekam ir noteikta summētā darba laika uzskaite, bet viņš ir strādājis mazāk par sešiem mēnešiem, turklāt arī šajā periodā darbiniekam bija izsniegta B lapa? Atbilde Pirmā situācija Darbinieks uzsāka darba attiecības 27.04.2022. Darbiniekam ir slimības lapa A no 18.05.2022. līdz 26.05.2022. Aprakstītais gadījums ir viens no tiem, kuros Darba likuma 75. pants (75. panta 2. daļas 2. teikums un 6. daļa), aprēķinot stundas vai dienas vidējo izpeļņu, nosaka ņemt par pamatu darba samaksu nevis pēdējos sešos kalendāra mēnešos, bet gan darba attiecību periodā no pirmās darba dienas līdz dienai, pēc kuras jāveic aprēķins. Šo situāciju Darba likums piedāvā atrisināt šādi: ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem, dienas vai stundas vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par nostrādātajām dienām vai stundām, tās kopsummu dalot attiecīgi ar šajā periodā nostrādāto dienu vai stundu skaitu....

SIA reorganizācija, veidojot jaunu SIA, ir risinājums uzņēmējdarbības riska samazināšanai, piemēram, atdalot biznesu no īpašuma. Reorganizācijas process, labākajā gadījumā, var aizņemt sešus mēnešus ar nosacījumu, ka visi dokumenti atbilst Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un no Uzņēmuma reģistra puses nebūs pieņemto lēmumu par reorganizācijas ieraksta veikšanas atlikšanu. SIA var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā. Komerclikuma (KL) 336. p. nosaka, ka SIA sadalīšana ir process, kurā sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod savu mantu vienai sabiedrībai vai vairākām citām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) sašķelšanas vai nodalīšanas ceļā. Mēs izskatām nodalīšanas ceļu, kur sadalāmā sabiedrība nodod daļu savas mantas vienai iegūstošajai sabiedrībai vai vairākām šādām sabiedrībām. Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība turpina pastāvēt. Līgums vai lēmums Ja reorganizācijas procesā piedalās divas vai vairākas jau pastāvošas sabiedrības, tās slēdz reorganizācijas līgumu un pieņem lēmumu par reorganizāciju. Ja, sabiedrībai sadaloties, tiek dibināta jauna iegūstošā sabiedrība un reorganizācijā nav iesaistīta cita jau pastāvoša sabiedrība, sadalāmās sabiedrības dalībnieki pieņem lēmumu par...

Muitas tiesības atkal ir modē. Tās ir labas ziņas muitas tiesību lietpratējiem. It sevišķi, ja birojā ir arī krimināltiesību pārzinātāji. Taču biznesam tās nav labas ziņas, jo muitas tiesības ir sarežģītas un sankcijas ir bargas. Problēmas ar muitas kodu Problēmas algoritms ir vienkāršs. Šobrīd visā plašajā kombinētajā nomenklatūrā ir ap 4000 muitas kodu, zem kuriem preču eksports uz Krieviju ir dažādos sankciju sarakstos. Muitas koda noteikšana precei ir vesela māksla. Ja visā Eiropā jau tāpat ir maz muitas tiesību ekspertu, tad to, kas spētu noteikt precīzu muitas kodu, — vēl mazāk. Savulaik Latvijā mana pirmā darbavieta Komin specializējās šādā pakalpojumā, kas bija gandrīz vai vienīgā alternatīva muitai. Tagad viņu mājaslapā šādu pakalpojumu vairs neredzu, kaut arī muitas deklarantus viņi turpina apmācīt. Tipisks scenārijs uz robežas Muita mēdz paskatīties uz preci kravā un teikt — ziniet, tas kods, ar kuru jūs gadiem esat eksportējuši, nav korekts. Pareizais kods ir cits, un tas ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsāk pilotprojektu, individuāli uzrunājot iedzīvotājus, par kuriem ilgstoši nav maksāti nodokļi. Projekta mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem izprast šādas situācijas iemeslus un rast piemērotāko risinājumu veiksmīgākai savas sociālās aizsardzības veidošanai. Pilotprojekta ietvaros iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 35 gadiem, par kuriem šī gada pirmajā pusgadā nav maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nav veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) saņems informatīvu vēstuli. Vēstulē ir skaidrots, ka cilvēkiem, kam šajā laikā nebija ienākumu, arī nodokļi nebija jāmaksā. Savukārt iedzīvotājus, kuriem ienākumi ir bijuši, VID aicina izprast, kāpēc nodokļi par viņiem nav maksāti un kā rīkoties, lai tos turpmāk nomaksātu, tādējādi parūpējoties par savu sociālo aizsardzību. Informāciju par to, kādas sociālās apdrošināšanas iemaksas par cilvēku ir veiktas, ikviens var apskatīt portālā www.latvija.lv — Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras e–pakalpojumā «Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem». Ja cilvēks ir strādājis pie darba devēja, kas par savu darbinieku nav nomaksājis...

No 2023. gada 1. janvāra stājas spēkā grozījumi vairākos likumos, kas būtiski izmainīs tiesisko vidi publisko un sabiedrisko pakalpojumu iepirkumos. Visapjomīgākie ir grozījumi Publisko iepirkumu likumā, par kuriem arī tika visvairāk diskutēts. Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā un Publiskās un privātās partnerības likumā ir kā atvasinājumi, kā kopijas, kas pārnestas no Publisko iepirkumu likuma. Par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī, vebinārā informēja zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadošais speciālists, zvērināts advokāts Raivo Raudzeps un zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa–Mika. Kas ir «mazie» iepirkumi? Publisko iepirkumu likumā ir reformēti mazo iepirkumu izslēgšanas iemesli. Tas skar gan izslēgšanas noteikumus, gan to, kā tie tiks piemēroti. Jāpiebilst, ka tā saucamie mazie iepirkumi ir tie, kuriem nepiemēro Publisko iepirkumu likumā noteiktās iepirkuma procedūras un uz kuriem attiecas likuma 9. pants. Regulējums nosaka, ka tie ir iepirkumi, ja publiska piegādes līguma vai publiska pakalpojuma līguma paredzamā...

Lieku reizi jāatgādina, ka mazvērtīgā inventāra norakstīšana izmaksās dod ietekmi uz finanšu rezultātu. Tāpēc būtiski ir pareizi un loģiski noteikt mazvērtīgā inventāra norakstīšanas kārtību. Katrā uzņēmumā šī kārtība varētu būt atšķirība, jo par mazvērtīgo inventāru uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem normatīvie akti runā maz. Mazvērtīgā inventāra atzīšanas kritērijs Ja iegādātā lieta neatbilst pamatlīdzekļa atzīšanas kritērijam, tad to uzskaita kā mazvērtīgo inventāru. Uzņēmumā inventārs var būt dažāds: tāds, kas nolietojas gada laikā, piemēram, instruments, vai arī tāds, kura lietošanas laiks ir ilgāks par gadu, piemēram, klaviatūra. Inventāru, kuru paredzēts lietot mazāk nekā gadu, jo tas ātri nolietosies, iegādes brīdī atzīst pārskata perioda izmaksās. Inventāru, kuru lietos ilgāk nekā gadu, bet kas neatbilst vadības noteiktajam pamatlīdzekļu atzīšanas vērtības kritērijam, grāmatvedības uzskaitē varētu uzskaitīt nosacīti četros variantos. 1. variants Uzskaita kā lietu kopumu un iegrāmato pamatlīdzekļu sastāvā Piemēram, uzņēmumā tiek iegādāti 5 biroja krēsli, katrs 150 eiro vērtībā. Komplekta vērtība 750 eiro. Uzņēmuma vadība ir noteikusi...

Darbiniekam ir darba samaksa 2000 eiro mēnesī un papildus rīkojums par piemaksu katru mēnesi 800 eiro. Piemaksa tiek maksāta proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām. Darbinieks oktobrī izņēma divas donora dienas kā brīvdienas. Vai, apmaksājot donoram brīvdienu, būtu jāņem vērā piemaksa? Atbilde Darba likuma (DL) 74. panta 6. daļā noteikts, ka darbiniekam (donoram) ir tiesības uz atpūtas dienu, turklāt darba devējam ir pienākums apmaksāt šīs dienas, izmaksājot šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību. Savukārt 74. panta 3. daļā minēts, ka laika algas saņēmējam (..) izmaksā noteikto darba samaksu, bet, ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu. Par vidējās izpeļņas noteikšanu DL 75. pantā teikts: Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no (..) piemaksām, kā arī no prēmijām (1. daļa). Tātad Darba likumā noteikts, ka jebkurā gadījumā piemaksas tiek ņemtas vērā, nosakot vidējo izpeļņu. Vienīgais loģiskais nosacījums:...

Ar katru dienu digitalizācija arvien vairāk ienāk mūsu dzīvē, un grāmatvedība nav izņēmums. Tēma jauna, daudz nezināmu aspektu, tāpēc esam noorganizējuši tai veltītu konferenci, un gan jau pēc tam vēl rakstīsim un rakstīsim. Šajā žurnāla numurā vēl nevarējām atspoguļot galvenās konferences atziņas, bet noteikti tās būs lasāmas nākamajā. Cerams, konferences laikā būsiet uzdevuši jautājumus lektoriem, tad zināsim, par kurām tēmām jāprasa papildu skaidrojumi ekspertiem. Šoreiz apskatīts vienmēr aktuālais par pamatlīdzekļiem un maz≠vērtīgo inventāru, kā arī grozījumi Publiskā iepirkumu likumā, interesants materiāls par PVN izkrāpšanu un nedienām muitā, nedrošiem debitoru parādiem, ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana, darba nespējas laika apmaksa un daudz citu svarīgu lietu. REDKOLĒĢIJA Inguna Leibus, ekonomikas doktore, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Grāmatvedības un finanšu katedras profesore, daudzu zinātnisku un praktisku rakstu autore, sagatavojusi vairākas mācību grāmatas AKTUALITĀTE Līdz 15. decembrim ikvienam MUN maksātājam jāizlemj, vai saglabāt MUN maksātāja statusu arī nākamajā gadā vai atteikties no tā. Savukārt tie individuālie komersanti, IU...

Ekonomisti uzskata, ka eksporta nozīme valsts turīguma veidošanā ir izšķiroša, jo īpaši, ja tas ir augstas pievienotās vērtības eksports. Pēdējo gadu krīzes Latvijas eksportētājus ietekmējušas dažādi. Bijuši procesi, kas arī palīdzējuši, taču pašreizējās inflācijas apstākļi mūsu eksportējošo uzņēmumu konkurētspējai kļūst arvien bīstamāki. Par to, kur atrodamies uz eksporta attīstības skalas, un cik daudz mājasdarbu šajā jomā vēl jāpaveic, žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā saruna ar Mārtiņu Tiknusu, Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētāju. Asociācija The Red Jackets izveidojās tieši līdz ar kovida krīzes sākumu. Kādus izaicinājumus eksportētājiem sagādāja šis laiks? Cik lielus sarežģījumus radīja loģistikas ķēžu pārrāvumi, kas globāli radīja problēmas ar piegādēm? Latvijā tas pārsvarā asociējas ar importu, bet vai tas radīja arī problēmas mūsu eksportētājiem nogādāt savas preces klientiem ārzemēs? Kovida laiks bija zīmīgs ar to, ka visā pasaulē eksportētāji saskarās ar līdzīgām problēmām, un sarežģītākā no tām bija tieši piegādes. Taču, pateicoties tam, ka šī ietekme bija...

Lai sagatavotu gada pārskatu, viens no svarīgākajiem jautājumiem ir pareizas periodizācijas piemērošana ieņēmumiem un izdevumiem. Kāpēc tas ir svarīgi? «Konti, kuros uzkrāta informācija par uzņēmuma ieņēmumiem un izdevumiem, tiek saukti par operāciju kontiem. Ar to palīdzību uzskaita un kontrolē uzņēmuma ražošanas un realizācijas procesus un nosaka izpildes finansiālo rezultātu.»1 Grāmatojumu operāciju kontos neievērojot pareizu periodu, tiek ietekmēts sabiedrības finansiālais rezultāts, kas ir ļoti svarīgi pārskata lietotājam, jo nosaka to, kā pārskata gadā sabiedrībai veicies. Turklāt, izmantojot gan bruto, gan neto peļņas rādītājus, kas veidojas, operāciju kontus saskaitot, tiek aprēķināti dažādi koeficienti un finanšu rādītāji, uz kuriem balstoties sabiedrības vadītājs veic saimnieciskās darbības analīzi saistībā ar uzņēmuma rentabilitāti un citiem rādītājiem (piemēram, apgrozījuma koeficientiem, pašu kapitāla pietiekamību, prēmiju apmēra iespēju u.c.). Šo koeficientu aprēķinā izmantojot nekorektus datus, var ietekmēt sabiedrības vadītāju, kā arī potenciālo finanšu datu lietotāju — investoru, kā arī aizdevēju turpmākus stratēģiskos lēmumus. Tām sabiedrībām, kuras saņēmušas valsts, pašvaldības vai Eiropas...

Zemnieku saimniecībā notiek rekonstrukcija pārejai uz SIA. Kādas darbības ir jāveic? Vai jābūt slēguma bilancei un peļņas zaudējumam, kas jāiesniedz VID? Vai uz bilances datumu arī jāveic pamatlīdzekļu amortizācija? Visi darbinieki un saistības pāriet SIA. Vai darbinieki arī jāatbrīvo un jāpieņem no jauna? Atbilde Saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 17. panta astoto daļu zemnieku saimniecības (ZS) pārveidošanai par komercsabiedrību piemēro šā likuma 13. panta otro daļu, kas savukārt nosaka, ka pārveidošana veicama kārtībā, kādu nosaka Komerclikuma 337., 339., 340.–343., 345.–347. pants, 348. panta trešā un ceturtā daļa, 349. panta ceturtā daļa, 350. panta pirmā daļa, ceturtās daļas pirmais teikums, piektā daļa un septītā daļa, 351. panta pirmā daļa, 352., 357., 358 pants un 360. panta pirmā daļa. Tātad šajā gadījumā ZS tiek reorganizēta pārveidošanas ceļā. Īsumā apskatīsim, kuri no iepriekš minētajiem Komerclikuma pantiem varētu būt saistoši attiecībā uz grāmatvedību. 337. pants nosaka normas attiecībā uz pārveidošanu. Pārveidošana ir process, kurā...

Gada pārskatu sagatavošana ir aktuāla katram uzņēmumam. Pēdējos gados gada pārskata iesniegšanas termiņš tika pagarināts par vairākiem mēnešiem, bet grāmatveži ir pārslogoti, un tāpat ne visi laikus iesniedz pārskatus. Šajā rakstā mēģināsim saprast, kāds tam ir iemesls un vai tiešām gada pārskati būtu jāiesniedz četrus vai septiņus mēnešus pēc pārskata perioda beigām, kā ir noteikts Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir sagatavojušas un iesniegušas vēstuli Finanšu ministrijai, kurā lūdz pagarināt uzņēmuma gada pārskatu iesniegšanas termiņus vismaz par vienu mēnesi, tas ir, līdz 31. maijam, jo regulāri saņem gan grāmatvežu, kuri veic algotu darbu, gan grāmatvežu, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan arī citu finanšu speciālistu viedokļus un lūgumus pagarināt gada pārskatu iesniegšanas termiņus. Kādi varētu būt galvenie faktori, kāpēc grāmatveži vairs nevar iekļauties termiņos? Izpētot situāciju tuvāk, izkristalizējas vairāki problēmjautājumi. • Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī un tam sekojošās apjomīgās sankcijas...

Lasītāja jautā par darbinieka darba laika aprēķināšanu summētā darba laika ietvaros, kam noteikta minimālā stundas tarifa likme, ja darbinieks netika nodarbināts pilnu mēnesi, piemēram, mēneša daļa ir darbinieka atvaļinājums vai darbnespēja. Kā šādos gadījumos tiek aprēķinātas virsstundas? Darbinieks tiek nodarbināts 2 maiņās: pirmajā maiņā: 12 stundas — no 8:00 līdz 20:00; otrajā maiņā: 2/2 un 2/6 pāriet no 20:00 līdz 8:00 (2 + 6 — nakts darbs). 1. piemērs (lasītājas iesniegtais) Darbinieka «A» darba grafiks 2022. gada AUGUSTS 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 … 26 27 28 29 30 31 KOPĀ nostr. stundas S S S 12 2/2 2/6 12 2/2 2/6 12 2/2 2/6 … 12 2/2 2/6 12 204 Pirmajās trīs dienās darbiniekam bija darbnespēja. Kopā par mēnesi ir nostrādātas 204 stundas (17 reizes pa 12 stundām). Cik daudz ir virsstundu? Un cik — nakts stundu? Atbilde Ar ko grafiks atšķiras no darba...

Biedrība plāno izmantot FaceBook (Īrijas PVN reģ. nr.) reklāmas pakalpojumus un nomāt zoom ASV licenci (semināru tiešraidēm). Vai biedrībai ir jāreģistrējas PVN reģistrā, ja saņem pakalpojumus no ES dalībvalsts, PVN maksātājas? Un pakalpojumus no ASV? Vai FaceBook var izrakstīt rēķinu ar PVN likmi un biedrība to apmaksā? Vēlamies pareizi rīkoties, jo apliekamie darījumi Latvijā ir nelieli — gadā līdz 2500 eiro. Atbilde Juridisko personu, kas nav nodokļa maksātāja, uzskata par nodokļa maksātāju, ja tā veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā vai saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta vienpadsmitā daļa). Tādējādi, saņemot reklāmas pakalpojumus no Eiropas Savienības teritorijā (Īrijā) reģistrēta nodokļa maksātāja un licences nomas pakalpojumu no Amerikas Savienotajās Valstīs (turpmāk — ASV) reģistrētā uzņēmuma — zoom platformas, biedrība būs uzskatāma par nodokļa maksātāju. Nodokļa maksātājs reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, pirms tas...