BILANCES RAKSTI

Kopš 2022. gada 1. janvāra ir spēkā jauns Grāmatvedības likums. Saskaņā ar šī likuma 10. panta trešās daļas 2. punktu un 18. panta otrās daļas 1. punktu pērnā gada vidū ir izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz biedrību un nodibinājumu grāmatvedības kārtošanu un gada pārskata sastādīšanu. Jaunajā regulējumā ir noteiktas prasības gada pārskatu sagatavošanai. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) videoseminārā «Grāmatvedības uzskaites un gada pārskatu aktualitātes biedrībām un nodibinājumiem» Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Daina Kanale informēja par izmaiņām gada pārskatu sagatavošanā saistībā ar regulējuma izmaiņām. Jauni noteikumi Kārtojot gada pārskatu biedrībām un nodibinājumiem, ir svarīgi Ministru kabineta (MK) 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 439 «Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā», kas stājās spēkā pērnā gada vidū. Noteikumi nosaka: kārtību, kādā biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā; organizācijas gada pārskatu struktūru, apjomu, saturu, sagatavošanas,...

Mūsdienu apstākļos teju vai katrs komersants sadarbojas ar ārvalstu partneriem — eksportē vai importē preces un pakalpojumus. Slēdzot pārrobežu darījumus, svarīgs ir nodokļu aspekts. Šādā gadījumā būtiski izprast, kādi riski starptautiskajos darījumos ir aktuāli, kuras valsts nodokļu regulējums ir piemērojams un kādus var piemērot nodokļu atvieglojumus. Zvērinātu advokātu biroja Cobalt vebinārā «Sadarbība ar ārvalstu partneriem: nodokļu aspekti» tika sniegts ieskats par biežāk sastopamajiem nodokļu riskiem, ko nepieciešams atcerēties pirms pārrobežu darījuma slēgšanas, kā arī sadarbības laikā. Pakalpojumu sniegšana ārvalstu nodokļu maksātājiem Nodokļu konsultāciju vadītāja Sabīne Vuškāne apskatīja situācijas, kad Latvijas uzņēmums sniedz pakalpojumus citas valsts nodokļu maksātājam. Kas, pirmkārt, ir jāvērtē? Ir svarīgi, kur un kādā kapacitātē uzņēmums sniedz pakalpojumus. Vai tos ir iespējams sniegt no Latvijas jeb ir nepieciešama uzturēšanās ārvalstīs? Vai šī klātbūtne rada pastāvīgo pārstāvniecību? Ja ārvalstīs ir pastāvīgā pārstāvniecība, tad tas nozīmē, ka no ienākuma, kas ir radies pastāvīgās pārstāvniecības darbības rezultātā, ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN)....

Fiziskajai personai, kas plāno izīrēt vai iznomāt dzīvokli, vispirms ir jāizvēlas viens no iespējamiem nodokļu režīmiem: nodokļi no saimnieciskās darbības ienākuma vispārējā kārtībā; paziņotā saimnieciskā darbība; mikrouzņēmumu nodoklis. Izvēloties vienu no nodokļu režīmiem, pēc veiksmīgas identificēšanās ar Jūsu internetbankas datiem nokļūsiet Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Reģistrē saimniecisko darbību VID: reģistrējas VID pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas; aizpilda EDS nodokļu maksātāja reģistrācijas veidlapu. Paziņo VID par saimnieciskās darbības nereģistrēšanu: informē VID piecu darba dienu laikā no īres līguma noslēgšanas brīža; aizpilda EDS nodokļu maksātāja reģistrācijas veidlapu un pievieno īres, nomas līguma kopiju. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs: reģistrējas VID pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, vienlaikus ar reģistrācijas iesniegumu izvēlas maksāt mikrouzņēmumu nodokļi vai, ja maina nodokļa maksāšanas režīmu, izvēloties maksāt mikrouzņēmumu nodokļi, sniedz pieteikumu VID līdz iepriekšējā gada 15. decembrim; aizpilda EDS nodokļu maksātāja reģistrācijas veidlapu, atzīmējot, ka maksās mikrouzņēmumu nodokli. Grāmatvedības kārtošana Dzīvokļa izīrētāja vai iznomātāja pienākums ir kārtot grāmatvedības uzskaiti. Grāmatvedības uzskaiti kārto vienkāršā ieraksta...

Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ik dienas tiek fiksēti ap 1000 dažādu notikumu — komersantiem aptur saimniecisko darbību, uzsāk likvidācijas procesu, ierosina vai uzsāk maksātnespējas procesu, tiek veiktas izmaiņas attiecībā uz personām, kas pakļautas sankcijām utt. Liels izaicinājums jebkuram uzņēmējam šobrīd ir dinamiskā uzņēmējdarbības vide gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi sadarbības partneru darbībai. Uzņēmumu reģistra (UR) informācijas atkalizmantotājs, SIA Lursoft IT seminārā «Problēmklienti. Kā pamanīt signālus, pirms tiek zaudēta nauda» pārdošanas daļas vadītāja Līga Lūse–Zambare uzsvēra, ka ilgtermiņa attiecības ar klientiem un sadarbības partneriem ir viens no jebkura uzņēmuma lielajiem dārgumiem. Vislabāk naudas plūsmai ir tādi klienti, ar kuriem veidojas ilgtermiņa attiecības vai regulāra sadarbība. Vēl viens svarīgs aspekts ir savlaicīga pakalpojumu un preču apmaksa. Regulāra klientu datu portfeļa aktualizācija Liels izaicinājums jebkuram uzņēmējam šobrīd ir dinamiskā uzņēmējdarbības vide gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī — mainās patērētāju paradumi, kara rezultātā izraisījusies enerģijas krīze u.c. Jebkādi lielie satricinājumi un...

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos arvien biežāk revidenti, finansisti un grāmatveži runā par ilgtermiņa aktīvu — tādu kā nemateriālā vērtība, zeme, ēkas, ražošanas iekārtas — vērtības samazināšanos (angliski: impairment). Kāpēc nepieciešams vērtības samazinājuma izvērtējums un kā šo samazinājumu noteikt? Kas ir aktīvu vērtības samazinājums? Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (GPL) vērtības samazinājumu veido «korekcijas, kuras veic, lai norādītu aktīvu vērtības samazinājumu bilances datumā, neatkarīgi no tā, vai šis vērtības samazinājums ir vai nav galīgs. Ar vērtības samazinājuma korekcijām saprot arī pamatlīdzekļa ikgadējā nolietojuma aprēķināšanu un nemateriālo ieguldījumu ikgadējo vērtības norakstīšanu.» Nolietojuma koncepts finanšu cilvēkiem nav svešs, tomēr vērtības samazinājums joprojām rada neskaidrības. Vērtības samazinājumu, papildus nolietojumam, pēc GPL piemēro tad, ja iegādes vai pārvērtēšanas vērtība pārsniedz to vērtību, kāda ir ilgtermiņa ieguldījumam bilances datumā, turklāt paredzams, ka vērtības samazinājums būs ilgstošs. Vērtības samazinājuma korekcijas iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā gadā, kad tās radušās. GPL minēts, ka ilgtermiņa ieguldījumu vērtības...

Attiecas uz uzņēmējiem, kuri izmanto kopīgā tranzīta procedūru, un galvotājiem, kuri sniedz galvojumu atbilstīgi konvencijai par kopīgu tranzīta procedūru attiecībā uz preču tranzītu uz vai pa Ukrainas teritoriju. 2022. gada 1. oktobrī Ukraina kļuva par 1987. gada 20. maija Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru (turpmāk — Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru) 36. līgumslēdzēju pusi. Neraugoties uz Krievijas pilna mēroga bruņota iebrukuma izraisīto karadarbību Ukrainas teritorijā, Ukrainas muitas iestādes turpina strādāt. Šobrīd vairāk nekā 200 muitas struktūrvienības darbojas kā nosūtītāja/galamērķa muitas iestādes, un aptuveni 30 autoceļu robežšķērsošanas punkti darbojas arī kā tranzīta muitas iestādes. Pilns funkcionējošo Ukrainas muitas iestāžu saraksts pieejams tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu, atverot sadaļu «Informācija par muitas iestādēm». Tranzīta muitas iestāde Pārvietojot uz Ukrainas teritoriju preces, kurām piemērota tranzīta procedūra, ir svarīgi tranzīta deklarācijā norādīt atbilstošo tranzīta muitas iestādi, kurai (ja preces tiek ievestas Ukrainā) ir jābūt vienam no Ukrainas robežšķērsošanas punktiem. Zemāk ir norādīts saraksts ar galvenajiem autoceļu robežšķērsošanas punktiem...

Turpinājums iepriekšējā numurā iesāktajam tematam par grāmatvedības digitalizāciju uzņēmumā. Kā digitalizēt? Nav pareiza vai nepareiza digitalizācija — ir tāda, kādu nolemj uzņēmuma vadība. Tādas ir vadības tiesības, un to nosaka Grāmatvedības likums. Un te ir jāsaprot, ka digitalizācija ir ne tikai papīra formāta dokumentu pārvēršana elektroniskajos, bet tas ir process, kurā uzņēmums apņemas pāriet uz tā saucamo bezpapīra grāmatvedību, kas nozīmē, ka uzņēmums izvairās izsniegt jebkādus dokumentus papīra formātā. Tai pašā laikā jāpatur prātā, ka uzņēmumam ir jāizpilda Grāmatvedības likuma prasības, kurās teikts: ja grāmatvedību kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu vai grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru, tad grāmatvedības dokumentus datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā attēlo cilvēklasāmā formātā un nodrošina iespēju veidot šo dokumentu atvasinājumus papīra formā (izdrukas). Cilvēklasāms formāts ir elektronisks datu attēlošanas veids, ko fiziskā persona var izmantot kā informāciju bez jebkādas papildu apstrādes. Ir dažādi veidi, kā to izdarīt: gan vienkārši ieskenējot, gan nofotografējot, gan izmantojot speciālas programmas. Grāmatvedībā digitalizēšanai...

Pirms kāda laika fiziskā persona iegādājās lietotnes iepriekš izstrādātu risinājumu, kas sastāv no datu bāzes, mobilās lietotnes un administrācijas paneļa. Lai lietotne būtu pilnīgi gatava lietošanai ar to bija jāveic papildus darbus: jāsavieno ar datubāzi, maksājumu moduli, verifikācijas un pārvaldīšanas rīkiem. Lietotne nebija paredzēta tālākai pārdošanai. Laikā gaitā pētot, kā darbojas lietotne un veicot izmaiņas kodā, pielāgojot to konkrētām darbošanās veidam, tika izveidota nepabeigta demo versija noteiktam lietošanas mērķim. Tagad fiziskā persona vēlas pārdot nepabeigto demo versiju savam uzņēmumam, lai pabeigtu to un izmantotu uzņēmuma saimnieciskajā darbībā un gūtu ar to peļņu. Vai šis pārdošanas darījums tiek aplikts ar nodokli un kādu? Atbilde Saskaņā ar Autortiesību likuma 2. panta pirmo daļu, autortiesības pieder autoram. Jautājumā minētajā gadījumā fiziskā persona ir iegādājusies lietotni, kuras sastāvā ir datu bāze, kas saskaņā ar minēto likumu ir autortiesību objekts. Tāpēc, pirms veikt kādas tālākas darbības ar nepabeigto demo versiju, jānoskaidro no lietotnes pārdevēja, vai fiziskā persona...

Darbinieks nodarbināts divās firmās (vienā un tajā pašā specialitātē) un viena no firmām nosūta viņu komandējumā uz konferenci, apmaksājot visus izdevumus. Vai drīks vienlaikus nosūtīt šo darbinieku komandējumā uz to pašu konferenci un apmaksāt tikai dienas naudu? Atbilde Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi» 2. punktā minēto komandējuma definīciju, komandējumā drīkst nosūtīt «arī citu personu», pamatojot personas piedalīšanas nepieciešamību minētajā pasākumā. Ja darbinieks vienlaikus piedalās konferencē un pilda uzdevumus no abām firmām, jāseko tam, lai izdevumu atlīdzība neatkārtotos. Dienas nauda ir izdevums un tā tiek atlīdzināta par komandējuma dienu. Nav loģiska pamata uzskatīt, ka šajā gadījumā darbinieka izdevumi būtu jādubulto. Kad darbiniekam jāizmaksā dienas nauda? Pirms dodās komandējumā vai pēc tā, kad iesniedz atskaiti par paveikto darbu? Atbilde Saskaņā ar MK noteikumu 11. punktu izdevumu atlīdzināšanai (izņemot izdevumus, kurus sedz institūcija, kas darbinieku uzaicinājusi komandējumā) pēc darbinieka rakstiska pieprasījuma izsniedz avansu eiro vai konvertējamā valūtā....

Gan ar komandējumu, gan ar darba braucienu saistīto izdevumu atlīdzināšanu regulē Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi», kas stājās spēkā 2010. gada 27. oktobrī un pēdējos 12 gados grozīti (precizēti) tikai septiņas reizes (turpāk — MK noteikumi). Salīdzinot ar iepriekšējiem MK noteikumiem, ne visai veiksmīgi ir mēģināts atsevišķi sniegt informāciju par izdevumu segšanu, kas saistīti ar komandējumiem, un atsevišķi — ar darba braucieniem. Tomēr tiklīdz nebūs šo divu tēmu viennozīmīgas un skaidras sadalīšanas, pastāvēs risks, ka lietotājs jauks piemērojamās normas ar visām no tā izrietošajām (nepatīkamajām) sekām. 1 Atsaucoties uz MK noteikumu tekstu, tiks minēts šo noteikumu numurs, jo tas atvieglos darbu ar noteikumiem, kad tos kārtējo reizi precizēs, vai arī vēlākajos periodos. Lai nepieļautu kļūdas un varētu prasmīgi uztvert dažādu speciālistu minēto noteikumu interpretācijas, vispirms jāpievērš uzmanība MK noteikumu terminoloģijai1. Turklāt to veiksim atsevišķi komandējumiem un atsevišķi — darba braucieniem. Pēc...

Grāmatvežiem iesācies aktīvais 2022. gada noslēgšanas process, kas sevī ietver arī gada pārskata sagatavošanu. Daudzām sabiedrībām tas nozīmē arī pārbaudi vai gala revīziju un komunikāciju ar zvērinātu revidentu. 2019., 2020. un 2021. gadā spēkā stājās gada pārskata iesegšanas termiņa pagarinājums, kas tika noteikts par trīs mēnešiem garāks, kam par iemeslu bija Covid–19 izplatība un nepieciešamība pielāgoties jaunajai situācijai. Arī 2022. gads nebūs izņēmums attiecībā uz iesniegšanas termiņu grozījumiem. 2023. gada 8. martā Saeima 2. steidzamajā lasījumā pieņēma grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas attieksies uz mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām. Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (turpmāk — GPKGPL) līdz šim bija noteikts, ka sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā...

Darbinieks ir nostrādājis vairāk nekā 6 mēnešus. Nav ilglaicīgu prombūtņu. Pēdējā darba diena ir 31. datums, darbinieks šajā dienā nostrādā 8 stundas, līdz ar to darbinieks ir nostrādājis pilnu pēdējo mēnesi. Aprēķinot atvaļinājuma kompensāciju 31. datumā, kādu vidējās izpeļņas periodu iekļaut aprēķinā? Vai var ietvert šo pēdējo mēnesi (jo ir nostrādāts pilns kalendārais mēnesis) un 5 iepriekšējos? Darba likuma 75. pantā ir teikts: par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem, nevis sešiem iepriekšējiem kalendāra mēnešiem no dienas, kad jārēķina vidējā izpeļņa. Atbilde Vispirms jākonstatē fakts, ka Darba likumā praktiski nekad nav rakstīts tā kā mums gribētos redzēt! Tas nav tik slikti, jo dažas normas var atļauties interpretēt dažādi. Proti, tas dod grāmatvedim iespēju izstrādāt uzņēmuma darbības īpatnībām atbilstošu darba samaksas grāmatvedības politiku. Man arī vairāk gribētos redzēt 75. pantā jautājumā minēto formulējumu, bet šis jautājums netiek risināts vairāk nekā 10 gadus. Diemžēl. Un tomēr, ja esošajā 75. panta redakcijā ir noteikts, ka «vidējā izpeļņa...

Kas jāzina grāmatvedim par normatīvo aktu prasībām attiecībā uz darba samaksu, ja darbinieks ir zemessargs vai rezerves karavīrs? Atbilde Latvijas Republikas Zemessardzes likuma (turpmāk — likums) 4. pantā noteikts, ka zemessargs ir persona, kura devusi zemessarga zvērestu, kurai ir piešķirta dienesta pakāpe un kura pilda dienestu Zemessardzē vai Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā atbilstoši līgumam par dienestu Zemessardzē. Dienests Zemessardzē ietver likumā noteikto Zemessardzes uzdevumu pildīšanu un zemessarga apmācību. Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 gadiem. Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē ir 65 gadi, izņemot zemessargus speciālistus, zemessargus instruktorus speciālistus un zemessargus virsniekus speciālistus. Atsevišķos gadījumos dienestu Zemessardzē var turpināt pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas. Ja darbinieks apliecina dalību Zemessardzē, pastāv dažas normas, kas būtu jāņem vērā uzņēmuma vadībai (un grāmatvedim). Darba devējs līdz piecām darba dienām kalendāra gadā atbrīvo zemessargu apmācībā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, saglabājot darba vietu (amatu). Darba devējs, ievērojot Darba likumā (turpmāk...

Pamatojoties uz jauno Grāmatvedības likumu, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, ir izdota virkne jaunu normatīvo aktu. Tie attiecas arī uz biedrībām un nodibinājumiem. Latvijā kopumā darbojas vairāk nekā 24 000 biedrību un 1500 nodibinājumu. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Daina Kanale videoseminārā «Grāmatvedības uzskaites un gada pārskatu aktualitātes biedrībām un nodibinājumiem» akcentēja, ka pamata normatīvais regulējums, kārtojot grāmatvedību, ir Grāmatvedības likums. Līdz ar tā pieņemšanu spēku zaudēja likums «Par grāmatvedību». Pamatojoties uz jauno Grāmatvedības likumu, tika izdoti virkne jaunu normatīvo aktu. Normatīvais regulējums attiecībā uz grāmatvedības kārtošanu: Ministru kabineta (MK) 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi»; MK 2006. gada 3. oktobra noteikumi Nr. 808 «Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem» (spēkā līdz 2022. gada 30. jūnijam); MK 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 439 «Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu...

Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada rudens esam intervējuši dažādu uzņēmējdarbības nozaru asociāciju, tai skaitā arī abu valsts lielāko uzņēmēju organizāciju, vadītājus. Lai gūtu atbildes uz svarīgākajām biznesa pārstāvju akcentētajām problēmām, kas saistītas ar Latvijas ekonomikas konkurētspēju un kuru risināšana atrodas Ekonomikas ministrijas pārziņā, tiekamies ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni. Sāksim ar situācijas fiksāciju. Kāda Ekonomikas ministrijas skatījumā pašlaik ir Latvijas ekonomikas konkurētspēja un kas ir galvenie šīs situācijas cēloņi — Baltijas, Ziemeļeiropas reģiona un Eiropas Savienības (ES) kontekstā? Svarīgākajos rādītājos, tādos kā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, eksportspēja, produktivitāte, esam sliktākā situācijā nekā Lietuva un Igaunija. Ir jāapzinās, kur esam, nedrīkstam dzīvot ilūzijās. Cēlonis ir tas, ka pēdējos desmit gados neesam sekojuši līdzi globālajām tendencēm, nespējot laikus saprast, ka no lētu resursu un lēta darbaspēka ekonomikas jāvirzās uz tehnoloģijām, augstāku pievienoto vērtību. Vienlaikus mūsu cilvēki un uzņēmumi ir ļoti radoši, spējīgi ātri reaģēt. Mēs kā maza ekonomika daudz straujāk spējam pagriezties vajadzīgajā...