BILANCES RAKSTI

Kādi attaisnojuma dokumenti jāsagatavo, ja tika konstatēts, ka programma nepareizi aprēķina pamatlīdzekļa nolietojumu, pieņemsim, no 2018. gada? Programmā derīgās lietošanas laiks ir ievadīts 5 gadi, bet pārbaudot konstatēts, ka nolietojums tiek rēķināts, it kā pamatlīdzekļa derīgās lietošanas laiks būtu 90 gadi, bet reāli vajadzētu būt 30 gadi, jo derīgās lietošanas laiks jau no paša sākuma nebija korekti noteikts. Atbilde Izvērtējot jautājumā izklāstīto situāciju, kurā nav doti konkrēti skaitļi, un pieņemot, ka konstatētā kļūda uzņēmumam dod būtisku ietekmi uz iepriekšējo periodu finanšu rezultātu, sniegšu aprakstu, kā iegrāmatot uzskaitē un finanšu pārskatā atspoguļot iepriekšējo periodu būtisku kļūdu. Ja nolietojums tika rēķināts un iegrāmatots par krietni lielāku derīgās lietošanas laiku, nekā faktiski vajadzēja, tas nozīmē, ka izmaksās tika iegrāmatots mazāks nolietojums, nekā patiesībā vajadzēja. Līdz ar to attiecīgā pārskata perioda finanšu rezultāts — peļņa bija lielāka nekā faktiski. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums neparedz iespēju uzņēmumiem precizēt jau iesniegtos gada pārskatus, līdz ar...

Pašnodarbinātie ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē ir ļoti dažādi. Tie var būt kādas jomas profesionāļi, kas neizvēlas darba attiecības, bet patstāvīgi sniedz individuālus pakalpojumus, tādējādi iegūstot lielāku brīvību un neatkarību. Tie var būt amatnieki, kas gatavo pārdošanai pašražotus izstrādājumus, vai zemnieki, kas apgādā mūs ar pašu izaudzētiem augkopības vai lopkopības produktiem. Tikpat atšķirīgs ir pašnodarbināto saimnieciskās darbības ienākumu apmērs. Turklāt kādam tie būs vienīgie ienākumi, citam — darba samaksai vai pensijai papildus gūti ienākumi, bet kādam tā būs iespēja darīt ko sirdij tīkamu un pie reizes arī nopelnīt, bet šādā gadījumā svarīgāks par ienākumu apmēru būs gandarījums par paveikto. Šo dažādību vajadzētu ņemt vērā, izstrādājot normas par pašnodarbināto saimnieciskās darbības uzskaiti un nodokļu maksājumiem. Tām vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršākām, saprotamākām un saudzīgākām. Šī raksta mērķis ir apkopot dažādās iespējas, ko var izmantot pašnodarbinātie Latvijā, lai vienkāršotu saimnieciskās darbības uzskaiti un nodokļu maksājumus. Grāmatvedības normatīvie akti un izmaiņas tajos Atbilstoši...

SIA sniedz ēdināšanas pakalpojumus. Noslēdzām ar Bolt un Wolt līgumu par starpniecības pakalpojumiem. Pasūtījumu piegādi veic Bolt un Wolt. Ir arī gadījumi, kad klients pats atnāk pēc pasūtījuma uz picēriju. Piegādi paši neveicam. Pasūtījumi notiek caur Wolt un Bolt aplikācijām. Viņi meklē mums klientus un par pārdoto picu paņem komisiju. No viņiem saņemam rēķinu par komisiju + PVN un pārdošanas atskaiti, kurā var redzēt summu un PVN (rēķina nav). Samaksu saņem Bolt un Wolt pēc pušu noslēgtās vienošanās. Reizi nedēļā pārdošanas ieņēmumi tiek ieskaitīti uzņēmuma kontā. No ieņēmumiem ieturēta Bolt un Wolt starpniecības maksa par pārdoto apjomu. 1. Vai mums ir jāraksta rēķins uz kopsavilkuma pamata? 2. Kā grāmatot šos darījumus? 3. Kā atspoguļot darījumus PVN deklarācijā? Atbilde Attaisnojuma dokumenti: Izsniedz savā vārdā attaisnojuma dokumentu — PVN rēķinu — klientam. Saņem attaisnojuma dokumentu — PVN rēķinu — no aplikācijas turētāja par saskarnes un transporta pakalpojumu. PVN rēķinu izrakstīšana: 1. Ēdinātājs PVN rēķinu...

Darba līgumā iekļaujamā informācija 2019. gada 20. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2019/1152 «Par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā», kura dalībvalstīm bija jāievieš līdz 2022. gada 1. augustam, paredz darbinieka informēšanu par viņa nodarbināšanas būtiskiem elementiem. Pārņemot Direktīvas prasības, tika papildinātas Darba likuma 40. panta otrajā daļā noteiktās prasības darba līguma saturam. Minētās prasības attiecināmas uz noslēgtajiem darba līgumiem, sākot ar 2022. gada 1. augustu. Lai neradītu darba devējiem birokrātisko slogu ar izmaiņu ieviešanu katrā līdz minētajam datumam noslēgtajā darba līgumā, atbilstoši direktīvas nosacījumiem Darba likuma Pārejas noteikumu 23. punktā noteikts, ka izmaiņas jāveic tikai tad, ja to pieprasa pats darbinieks. Informācija par darba vietu, ja darba devējs un darbinieks vienojas par darba veikšanu attālināti Pēdējo gadu laikā darba izpildei plaši tiek piemērota attālināta darba vieta. Turklāt tā nav darba devēja nodrošināta un noteikta darba vieta, bet gan darbinieka paša noteikta. Visbiežāk praksē tā ir darbinieka dzīvesvieta, taču ne...

No 2023. gada 1. janvāra e–adreses lietošana uzņēmumiem un citiem reģistrētiem tiesību subjektiem ir obligāta. Tas ir ērts, drošs un efektīvs veids, kā sazināties ar vairāk nekā 3400 valsts un pašvaldību iestādēm jebkurā laikā un no jebkuras atrašanās vietas. Sazināties e–adresē iespējams ar visām iestādēm, kas iekļautas Uzņēmumu reģistra tīmekļa vietnē pieejamajā Publisko personu un iestāžu sarakstā. Tās ir gan valsts iestādes, piemēram, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts darba inspekcija, Konkurences padome u.c., gan pašvaldības, pašvaldību iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības, kā arī prokuratūra, tiesu iestādes, maksātnespējas administratori, zvērināti tiesu izpildītāji, zvērināti notāri u.c. No e–adreses nevar sūtīt vēstules citiem iedzīvotājiem vai uzņēmumiem, ja vien tiem nav uzticēta valsts pārvaldes funkcija, t.i., pašlaik e–adrese nodrošina saziņu starp valsti un privātpersonām (t.sk. juridiskajām personām), bet nenodrošina saziņu privātpersonām savā starpā. E–adreses lietošanas normas ir noteiktas Oficiālās elektroniskās adreses likumā (turpmāk likums). E–adrese kā valsts pārvaldē vienots risinājums tiek ieviesta, lai elektroniskā vidē nodrošinātu garantētu,...

Grāmatvežiem ir svarīgas jaunajā gadā aprēķinos piemērojamās normas — vai tās atšķirsies vai neatšķirsies no iepriekšējām, kā arī šo normu piemērošanas kārtība. Neskatoties uz to, ka vairākums «ciparu» palikuši nemainīgi, 2023. gadā būs arī relatīvi retāk sastopamas situācijas. Informācija algas grāmatvežiem Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, jau divas reizes pēc kārtas Ministru kabineta noteikumi Nr. 786 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem» tika paredzēti piemērošanai trīs gadu periodā (2018.–2020. un 2021.–2023. gadā). Līdz ar to vēl vienu gadu lietosim iepriekš noteiktās VSAOI likmes un citādas gaidīsim, tuvojoties 2024. gadam. Tātad paliek spēkā: 34,09% (23,59% + 10,5%) — pamatlikme; 30,02% (20,77% + 9,25%) — pensionāriem; 31,07% — pašnodarbinātajiem; 29,36% — pašnodarbinātajiem pensionāriem; 31,70% (21,94% + 9,76%) — ja piešķirta izdienas pensija vai persona ar invaliditāti ir valsts speciālās pensijas saņēmēja. Nav grozīti Ministru kabineta noteikumi Nr. 676 «Noteikumi par neapliekamā minimuma (NM — 500 eiro) un nodokļa...

Transporta pārvadājumu nozari varētu salīdzināt ar valsts asinsriti — tā nodrošina, lai viss valsts sekmīgai funkcionēšanai nepieciešamais tiktu nogādāts īstajā laikā un vietā. Degvielas cenas, Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un tā rezultātā piemērotās sankcijas autopārvadājumu jomu, kas izsenis bijusi cieši saistīta ar Krieviju un Baltkrieviju, ietekmējis pavisam tieši. Kā jaunā realitāte mainījusi situāciju nozarē? Vai tirdzniecība ar austrumu kaimiņiem tiešām apstājusies? Vai sankcijas nozarē nesušas tikai negatīvus efektus? Žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā saruna ar Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto valdes priekšsēdētāju Aleksandru Pociluiko. Kā pārvadājumu nozari ietekmēja Covid–19 pandēmijas laiks? 2020. gada vasarā medijos sacījāt, ka pārvadājumu kritums sasniedzis 30–40% un daļai uzņēmumu iestājies pirmsbankrota stāvoklis. Kā šī situācija attīstījās tālāk, kā mainījās apgrozījums, cik daudzi beidza darbību? Kā transporta pārvadājumu nozare kopumā pārdzīvoja Covid–19 pandēmijas laiku? Tajā brīdī tiešām situācija bija tāda, kā es raksturoju. Asociācija sagatavoja pētījumu par situāciju nozarē, un rezultātus prezentējām valdībai. Pēc iepazīšanās ar šiem datiem valdība...

Kā atspoguļot komandējuma rīkojumā situāciju, kad darbinieks dodas uz (vai atgriežas no) komandējuma (un iesniedz braukšanu apliecinošus dokumentus) datumos, kas nesakrīt ar komandējumam paredzēto termiņu? Atbilde 2010. gada 12. oktobrī, stājoties spēkā MK noteikumiem Nr. 969, tika ņemta vērā reāla dzīves situācija: ja darbinieks (..) savā pastāvīgajā darba vietā atgriežas no komandējuma vietas pēc komandējumam noteiktā laika vai uz komandējuma vietu dodas pirms komandējumam noteiktā laika (piemēram, pavada komandējuma vietā atpūtas, svētku dienas un (vai) atvaļinājuma dienas), viņam atlīdzina transporta izdevumus (9. punkts). Vienīgā prasība, kas jāievēro: rīkojumā par komandējumu jāmin, ka šādu kārtību akceptēja institūcijas vadītājs. Braukšanas izdevumus līdz komandējuma vietai un atpakaļ līdz pastāvīgajai darba (dienesta) vietai atlīdzina saskaņā ar noteikumu 8.2.1. apakšpunktu. Arī tad, ja darbinieks jau bija ārvalstīs «netālu» no komandējuma nosūtīšanas vietas, ar vadītāja atļauju darbiniekam var atlīdzināt pārbraukšanas izdevumus no tās vietas ārvalstīs, kura nav saistīta ar komandējumu, uz komandējuma vietu, ja šie izdevumi ir ekonomiski...

Jaunais gads ir klāt, un tradicionāli to gaidām ar jaunu apņemšanos, ilgām pēc kaut kā, vēlmi gūt panākumus privātajā vai darba dzīvē. Es no visas sirds jums novēlu, lai tiešām piepildās viss, ko esat ieplānojuši, par ko esat sapņojuši. Bet svarīgākais, ko visiem novēlu, — lai mums visiem mierīgas un saulainas debesis! Jaunā gada pirmais žurnāla numurs ir atnācis, lai atgādinātu par darāmajiem darbiem, pastāstītu, kā tos vieglāk un pareizāk risināt. Tāpēc šoreiz par tādām aktuālām tēmām gadumijas izdevumu sakarā kā dāvanu un reprezentācijas izdevumi. Ir laiks sākt gatavot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, Darba likums arī aktuāls kā darba ņēmējam, tā darba devējam. E–adrese jau šobrīd visiem uzņēmumiem ir obligāta, par to žurnālā, kā arī citām svarīgām un aktuālām lietām. Žurnālā atradīsiet gan pasaules grāmatvežu konferences aktualitāšu apskatu, gan arī īsu mūsu decembra konferences kopsavilkumu, kas sniegs priekšstatu par pārrunātām lietām un aktualitātēm. Gribu pateikties visiem konferences dalībniekiem, īpaši tiem, kuri piedalījās...

Darbinieks tika pieņemts darbā 05.10.2022. ar stundas likmi 115 eiro. Domājām, ka būs vajadzīgs, bet izrādījās, ka viņš tomēr nebija nepieciešams. Darbinieks nenostrādāja ne vienu stundu un tika atbrīvots 31.10.2022.Par šo darbinieku būs jāsamaksā riska nodeva un minimālās sociālās iemaksas. Bet kā ir ar atvaļinājuma kompensāciju par 1,42 dienām? Teorētiski būtu jāaprēķina atvaļinājuma kompensācija, jo ir darba attiecības. Atbilde Domājams, ka situācija ir daudz bēdīgāka, nekā aprakstīts. No vienas puses, ja darba devēja ziņojumā par oktobri darbiniekam (par kuru VID iesniegts 11. kods) nav uzrādīta darba samaksa, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķinās un VID paziņos darba devējam par pienākumu samaksāt minimālās sociālās iemaksas no mēneša nepilnās minimālās algas (par 27 kalendāra dienām). No otras puses, darbiniekam droši vien ir izsniegts viņa darba līguma eksemplārs, kurā minēta stundas likme un veicamā darba slodze (garantētais stundu skaits). Tas, ka darba devējs šo darbinieku nav noslogojis, DL tiek saukts par «dīkstāvi darba devēja vainas...

Kā darbiniekam, kuram ir normālais darba laiks — 8 stundu, 5 dienu darba nedēļa (pirmdiena — piektdiena), ar noteiktu mēnešalgu, kompensējams komandējums sestdienā vai svētdienā?Vai šādā gadījumā ir aprēķināmas virsstundas vai piešķirama brīvdiena citā darba nedēļas dienā? Vai šāda situācija jāatspoguļo komandējuma rīkojumā? Atbilde MK noteikumu Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi» 19. punkts: Darbiniekam komandējuma laikā tiek saglabāta darba vieta (amats) un darba samaksa (atalgojums). Tātad, ja darbinieks atrodas komandējumā arī brīvdienās, tad veidojas dažādas situācijas: komandējuma uzdevumam tik tiešām nepieciešams ilgāks laiks, un tas ir noteikts rīkojumā; komandējuma uzdevums izpildāms tieši brīvdienās (izstādes apmeklēšana, prezentācija u.tml.); darbinieks komandējuma vietā (ceļā) vai darba braucienā ir aizkavējies, jo slimība dēļ — sk. noteikumu 20.1 punktu; nav iespējas iegādāties biļetes (streiks, dabas katastrofa, «force majeure» apstākļi) — sk. noteikumu 20.2 punktu; darbinieks uzturas komandējuma vietā arī brīvdienās, jo vēlas pavadīt tur ilgāku laiku (varbūt izmantot atvaļinājuma daļu). Kas attiecas uz...

Jau 2021. gada 6. decembrī Saeimas Prezidijs ierosināja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu «Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā» (Nr. 1244/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Pirmais lasījums bija paredzēts 2022. gada 11. janvārī. Kopā likumprojekts tika izskatīts vispārējā kārtībā — trīs lasījumos. Tomēr paši grozījumi stājās spēkā tikai 21.04.2022., kad daļa sabiedrību gada pārskatus jau bija apstiprinājušas. Turklāt grozījumi ir būtiski un svarīgi sabiedrībām, kurām bija aktuāls jautājums par UIN sekām uzkrājumiem, kuri izveidoti būtiskā apmērā nedrošajiem debitoru parādiem, sākot ar 2018. gadu. Pērnā gada grozījumi Viens no iemesliem šādu grozījumu izstrādei bija tas, ka uzkrājumu veidošana nedrošajiem debitoru parādiem atšķīrās tiem nodokļu maksātājiem, kuri gada pārskatu sagatavo saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (turpmāk — GPKGPL), un tiem, kas to sagatavo (vai atsevišķas pozīcijas sagatavo) saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (turpmāk — SFPS), vai kuri, pamatojoties uz GPKGPL 13. pantu,...

Uzņēmums nodarbojas ar namu apsaimniekošanu un izraksta iedzīvotājiem rēķinus gan par komunālajiem pakalpojumiem, gan apsaimniekošanu, gan telpu īri. Faktiskais dzīvokļu īpašnieks ir cita juridiska persona, ar kuru iedzīvotāji slēdz līgumu par telpu īri. Namu apsaimniekotājs īres naudas iekasēšanā darbojas kā starpnieks. Vai ieņēmumi par īri PVN deklarācijā jānorāda apsaimniekotājam vai uzņēmumam, kas ir faktiskais īpašnieks? Vai dzīvokļu faktiskais īpašnieks izraksta apsaimniekotājam rēķinu par īres naudas atgriešanu? Ja izraksta, vai tas ir ar PVN apliekams vai neapliekams darījums? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk — PVN) likuma 1. panta 1. daļas 26. punktu starpnieks — nodokļa maksātājs, kurš piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku vai faktisko pakalpojumu sniedzēju, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos. Starpnieks izraksta nodokļa rēķinu un saņem atlīdzību tikai par savu sniegto starpniecības pakalpojumu. PVN likuma 34. panta 6. daļa nosaka, ka starpniecības pakalpojuma ar nodokli apliekamā vērtība ir...

Nesen bija pašas populārākās iepirkšanās akcijas, kad daudzi pārdevēji piedāvāja iegādāties preces ar īpaši lielām atlaidēm. Tādēļ atgādinām, ka par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas internetveikalos vai platformās un saņem sūtījumos no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), tajā skaitā — no Apvienotās Karalistes, ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN). IOSS sūtījumi Pircējs var samaksāt PVN preces iegādes brīdī, ja e-komercijas platforma, kurā darbojas pārdevējs, ir ES reģistrējusies PVN īpašā režīma IOSS (Import One Stop Shop) izmantošanai. Ja trešās valsts komersants izmanto IOSS režīmu, tam ir tiesības iekļaut PVN preces cenā, un vēlāk šis PVN nonāk sūtījuma saņēmēja valsts budžetā. Informācija par to, ka PVN tiks iekasēts pirkuma brīdī, pārdevējam ir skaidri jānorāda savā e-komercijas platformā. Iegādājoties preces trešo valstu internetveikalos vai e-komercijas platformās, aicinām pievērst uzmanību tam, vai pie preces cenas atsevišķi ir norādīts PVN. Samaksājot PVN pirkuma brīdī, sūtījumus, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro, pircējs saņem jau atmuitotus. Ja e-komercijas platforma izmanto...

Lai ārpakalpojuma grāmatveži varētu turpināt darbu, līdz 2023. gada 1. jūlijam obligāti ir jāsaņem licence. Viens no būtiskākajiem nosacījumiem licences saņemšanai ir atbilstošas iekšējās kontroles sistēmas izveide. VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes Metodikas atbalsta un riska analīzes daļas galvenā juriste Inguna Maļceva vebinārā iepazīstināja ar ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu un iekšējās kontroles sistēmas pamatprincipiem. Pārejas periods līdz 2023. gada 1. jūlijam Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsniedz licences ārpakalpojuma grāmatvežiem, un vienlaikus ir izveidots ārpakalpojuma grāmatvežu Publiskais reģistrs. Līdz šim, izvēloties ārpakalpojuma grāmatvedi, nebija pieejams valstiski atzīts mehānisms, kas palīdzētu noskaidrot, kurš no pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un uzticams. Ieviešot ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu, tiks nodrošināts minimālais profesionālās kvalifikācijas līmenis, veicināta konkurence un uzlabota pakalpojumu kvalitāte, norāda VID. Vienlaikus jebkura persona varēs tiešsaistē pārliecināties, vai tās izvēlētais ārpakalpojuma grāmatvedis ir saņēmis licenci grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanai. Lai saņemtu licenci, Grāmat≠vedības likumā ir noteikts pārejas periods — līdz 2023....