BILANCES RAKSTI

Man uz galda ir papīra dokumentu kaudze, vēl jāizdrukā no e–pasta, kas atsūtīti, plauktā ir mapes, pilnas ar dokumentiem, arī arhīvā vairs nav vietas papīra dokumentiem. Laikam būs jāsaka priekšniekam, lai meklē telpas, kur glabāt dokumentu kalnus. Nē, vispirms jāapjautājas kolēģiem citos uzņēmumos, jāpalasa forumi, jānoklausās kāds Bilances seminārs par šo tēmu, lai zinātu, kā citi tiek galā ar papīra dokumentiem. Vai šī situācija ir tev pazīstama? Ja ir, tad lasi tālāk! Tas ir pavisam normāli, ka viss jaunais ir nedaudz biedējošs konservatīvajiem, izaicinājums radošajiem un sasniedzams drosmīgajiem. Domāju, ka šis ir raksturojums grāmatvežiem un arī uzņēmumu vadītājiem, kas noguruši no papīra dokumentu auklēšanas. Ir jāpasaka «STOP!» papīra dokumentiem. Tieši tik vienkārši! Es jūs iedrošinu, ka nav neizdarāmu lietu, ja vien ir vīzija un gribēšana atvadīties no ērti ierastā. Dokumenti, ar ko strādāt būs arī turpmāk, tos neviens neatņem. Tikai darbs būs nedaudz citādāks, un būs vairāk laika sevis izglītošanai, grāmatvedības organizācijas...

Mākslīgais intelekts (MI) ir neapšaubāmi mainījis daudzas nozares, un grāmatvedība un finanšu vadība nav izņēmums. Šobrīd lielākā uzmanība tiek pievērsta vienam no vadošajiem MI modeļiem — ChatGPT. Tas ir valodas modelis, kas ļauj lietotājiem komunicēt ar datorprogrammu, izmantojot dabisku valodu. ChatGPT rada iespējas un izaicinājumus grāmatvežiem un finanšu vadītājiem, atverot durvis jaunām iespējām un mainot tradicionālo profesijas lomu un procesus. Šajā rakstā aplūkosim, kā ChatGPT var ietekmēt grāmatvežu un finanšu vadītāju darbu. Pētīsim, kā tas varētu palīdzēt optimizēt darba procesus, sniegt vērtīgas atziņas, veikt prognozes un pat attīstīt jaunas prasmes un lomas profesijā. Tomēr ir svarīgi arī uzsvērt izaicinājumus un jautājumus, kas saistīti ar MI izmantošanu finanšu jomā. Kopumā ChatGPT ir spēcīgs rīks, kas solās pārveidot grāmatvežu un finanšu vadītāju darbu, bet ir būtiski saprast tā potenciālu un iespējas, kā arī izvērtēt to, kā to var labāk integrēt un pielāgot konkrētai organizācijai un jau esošajiem procesiem. Lai arī MI ir daudzas priekšrocības,...

Gan normālam, gan summētam darba laikam Darba likumā (DL) atšķiras ne vien definīcijas, bet arī dažādi ierobežojumi un piemērošanas noteikumi, t.sk. aprēķini. Piemēram, virsstundu noteikšana. Ja darbiniekam noteikts normālais darba laiks, tad DL skaidro, ka virsstundas nerodas, ja vienā nedēļas dienā strādā stundu vairāk, bet citā dienā — vienu stundu mazāk. Turklāt tik un tā jāievēro nedēļas darba laika ilgumu, proti, ne vairāk par 40 stundām nedēļā (131. pants). Savukārt summētā darba laika gadījumā virsstundas tiek noteiktas kā darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika. Tātad vispirms darba devējam jānosaka pārskata periods, kura laikā uzskaita un attiecīgi rodas pienākums apmaksāt virsstundas (viens, divi, trīs vai 12 mēneši). Pamatā tas ir saistīts ar to, ka summētais darba laiks raksturojams ar ievērojami atšķirīgu darba stundu skaitu atsevišķos mēnešos — tad vairāk, tad mazāk (140. pants). Atšķirības vērojamas arī vidējās izpeļņas noteikšanā atvaļinājumu, attaisnotās prombūtnes un darbnespējas apmaksai. Summētā darba laika...

Novēlu visiem jauku vasaru un atvaļinājumu laiku, tāpēc arī esam sagatavojuši rakstu par vidējās un summētās vidējās izpeļņas aprēķiniem gan summētam, gan nesummētam darba laikam. Ceru, ka tā būs noderīga informācija. Kā ierasts, par darba samaksu, vidējo izpelņu raksta Maija Grebenko. Tāpat Maija turpina iepriekš uzsāktu diskusiju par komandējumiem. Arvien aktuālāka tēma ir ChatGPT, grāmatveži sāk satraukties, ka varbūt viņu darbs nevienam nākotnē vairs nebūs vajadzīgs, jo to aizstās mākslīgais intelekts (MI), tomēr, izlasot rakstu, domāju, ka visiem būs saprotams, ka ChatGPT neizspiež grāmatvežus no tirgus, bet, tieši otrādi, grāmatvežu loma digitalizācijas laikmetā palielinās. Kopumā ChatGPT ir spēcīgs rīks, kas solās pārveidot grāmatvežu un finanšu vadītāju darbu, bet ir būtiski saprast tā potenciālu un iespējas, kā arī izvērtēt to, kā to var labāk integrēt un pielāgot konkrētai organizācijai un jau esošajiem procesiem. Lai arī MI nes sev līdzi daudzas priekšrocības, cilvēku veikta ekspertīze un prasmes joprojām ir nenovērtējamas, un sadarbība ar MI...

Tuvojoties vasaras brīvlaikam, atgādinām, ka vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā, ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē. Nodokļu atvieglojumi vecākiem Ja bērns līdz 19 gadu vecumam turpina mācības un strādā tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo, un atrašanās vecāka apgādībā arī netiks pārtraukta automātiski. Tādējādi arī tad, ja bērns vasaras brīvlaikā strādā, vecāks saglabā atvieglojumu par apgādībā esošu personu — vecāka algas daļa, ko neapliek ar nodokļiem, palielinās par 250 eiro mēnesī. Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un strādā arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā tiek pārtraukta automātiski — tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā. Nodokļu samaksas nosacījumi Nodokļu samaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā, kāds nodokļu maksāšanas režīms...

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) prasībām un atbilstoši Pasaules Muitas organizācijas standartiem, kā arī ņemot vērā jaunas tehnoloģiskās prasības, Latvijā darbu sāks jauna sistēma importa muitas deklarāciju noformēšanai. Jaunā sistēma lietotājiem nodrošinās augstu pieejamību un darbības nepārtrauktību, kas ir īpaši būtiski pārrobežu uzņēmējdarbībai. Paredzēts, ka importa muitas deklarāciju noformēšanu jaunajā formātā varēs uzsākt šī gada 13. jūnijā. Atbilstoši ES vienotām prasībām jaunas importa deklarāciju sistēmas pašlaik izstrādā vai jau ir izstrādājušas visas ES dalībvalstis, tā samazinot atšķirības starp nacionālajiem risinājumiem. Latvijā atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām deklarācijai ir izveidota jauna struktūra un vienlaikus izstrādāta pilnīgi jauna — noturīga, ātra un droša — sistēmas arhitektūra darbības nepārtrauktības nodrošinājumam. Lai palīdzētu klientiem veiksmīgi uzsākt lietot jauno sistēmu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) organizē informatīvus seminārus. Jaunā sistēma — «Automatizētā importa sistēma» — aizstās pašlaik izmantoto Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) funkcionalitāti «Importa muitas deklarācija». Lietotājiem jaunas piekļuves tiesības nebūs jāpieprasa; tās saglabāsies līdzšinējās. Importa...

2023. gada 16. maijā stājas spēkā grozījumi likumā «Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas». Ar tiem precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES). Tie paredz arī jaunas prasības attiecībā uz zelta un nepavadītās naudas vešanu pāri Latvijas iekšējām robežām ar ES valstīm. Grozījumi vienādo Latvijas nosacījumus ar ES tiesību aktiem un stiprinās cīņu pret noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu. No 2023. gada 16. maija Latvijas ārējās robežas muitas kontroles punktos, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, piemēram, lidostā, skaidro naudu deklarēt jādodas obligāti caur «sarkano koridoru», pēc pieprasījuma deklarētā nauda jāuzrāda un jābūt klāt, kad tā tiek kontrolēta un pārskaitīta. Doties ar nedeklarētu, bet deklarējamu naudu cauri «zaļajam koridoram» turpmāk ir stingri aizliegts. Muitas kontroles punktos, kur divu koridoru sistēmas nav, skaidras naudas deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonai. Savukārt, ja ES...

Kā ikkatru pavasari pašnodarbinātajiem un citiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem, kas reģistrējuši saimniecisko darbību, vai ir individuālie komersanti (IK), zemnieku saimniecību (ZS) vai zvejnieku saimniecību (ZvS) īpašnieki, jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, kurā jāuzrāda saimnieciskās darbības ieņēmumi un izdevumi. Lai IIN par saimnieciskajā darbībā gūto ienākumu deklarācijā tiktu aprēķināts pareizi, rakstā doti daži ieteikumi. Tie galvenokārt attiecas uz pašnodarbināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) uzrādīšanu deklarācijā! Tomēr vispirms par izmaiņām saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla aizpildīšanā un nepieciešamību uzsākt divkāršā ieraksta grāmatvedības kārtošanu. Izmaiņas pašnodarbināto saimnieciskās darbības uzskaites žurnālā Pašnodarbināto grāmatvedības kārtošanu jau no pagājušā gada reglamentē jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi: MK 31.05.2022. noteikumi Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā»; MK 1.03.2022. noteikumi Nr. 145 «Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa...

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu nominālvērtības kopsummas un kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts. SIA, kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2800 eiro, sauc par mazkapitāla SIA. Kā liecina Uzņēmuma reģistra apkopotā statistika, 2022. gadā Latvijā no visiem uzņēmumu veidiem 22% jeb 40 251 uzņēmums ir mazkapitāla SIA (skatīt 1. attēlu). 2022. gadā mazkapitāla SIA ir visbiežāk reģistrētais uzņēmumu veids (skatīt 2. attēlu). Aplūkojot 1. attēlu, var secināt, ka 2022. gadā SIA ir visizplatītākais uzņēmējdarbības veids — šāds uzņēmējdarbības veids ir 50% uzņēmumu, bet mazkapitāla SIA ir otrais populārākais uzņēmējdarbības veids. 1. attēlsUzņēmumu veidi (01.01.2022.–31.12.2022.) 2. attēls Reģistrēto uzņēmumu veidi (01.01.2022.–31.12.2022.) Reģistrēto uzņēmumu skaits (01.01.2022.–31.12.2022.) Aplūkojot 2. attēlu, var secināt, ka 2022. gadā topošie uzņēmēji galvenokārt izvēlējās savu uzņēmumu reģistrēt kā mazkapitāla SIA, jo no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem 50% jeb 4422 uzņēmumi bija SIA ar pamatkapitālu, kas mazāks par 2800 eiro. Mazkapitāla SIA nav atsevišķa...

Izdevniecībai Lietišķās informācijas dienests maijā ir 30 gadu jubileja un, manuprāt, Bilance ir labākais tās produkts. Tāpēc arī man gribas sveikt LID 30. dzimšanas dienā. No vienas puses 30 gadi ir pietiekoši liels vecums uzņēmumam. Nav nemaz daudz uzņēmumu Latvijā, kas ir varējuši noturēties biznesā tik ilgu laika periodu, un šai sakarā jāatzīst, ka daudz ir palīdzējusi mūsu nestabilā un mainīgā nodokļu politika. Pirms 30 gadiem nebija interneta. Vai vispār to atceraties? Tajā laikā īpaši svarīga bija Nodokļu sistēma sarkanās mapēs un citi drukātie produkti, kuri bija ļoti labs atbalsts grāmatvežiem, finansistiem un uzņēmumu vadītājiem. Lai gan šodien internets piedāvā plašas iespējas, tomēr tiek izdoti arvien jauni normatīvie akti, kuri pieļauj plašas interpretācijas iespējas, doma nav izteikta saprotamā veidā, tāpēc Lietišķās informācijas dienests piedāvā kursus, seminārus, grāmatas un citus produktus, ko vēl joprojām lasītāji atzīst kā ļoti noderīgus ikdienā. Tomēr — no otras puses — 30 gadi, tas ir laiks, kad saule...

Saimnieciskā darbība ir darbība par atlīdzību. Dibinot uzņēmumu, mērķis ir ar savu reģistrēto darbību nopelnīt. Fiziskajām personām jāseko, kurā brīdī viņu darbība jau ir uzskatāma par saimniecisko darbību, kas ir reģistrējama. Tai ir trīs pazīmes, kas noteiktas likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. pantā: darījumu regularitāte un sistemātiskums (trīs un vairāk darījumi taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumi trijos taksācijas periodos); ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 un vairāk eiro taksācijas gadā, izņemot ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas atbilstoši šā likuma 9. panta pirmās daļas 19.2 punktam — ienākumi no personīgā īpašuma (fiziskajai personai piederošas personiskai lietošanai paredzētas tādas kustamas lietas kā mēbeles, apģērbs un citas kustamas lietas) atsavināšanas; darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību. Savas darbības ietvaros uzņēmumi pārdod, pērk, ražo, sniedz un saņem, kur viena puse ir pārdevējs, bet otra saņēmējs. Rodas ne tikai ieņēmumi, bet arī izdevumi,...

Izdevniecība Lietišķās informācijas dienests 17. maijā svin 30 gadu jubileju. Tās dibinātāji AIVA UN ANDRIS VĪKSNAS uzsver, cik būtiski, lai Latvijā tik nozīmīgas jubilejas svinētu uzņēmumi ar Latvijas kapitālu. Šajā dienā vislielāko pateicību ir jāsaka gan jums, lasītājiem un ilggadējiem izdevniecības klientiem, gan rakstu un grāmatu autoriem, semināru un kursu lektoriem, gan citiem sadarbības partneriem. No sirds priecājos, ka izdevniecība Lietišķās informācijas dienests pastāv jau 30 gadus! Tās paspārnē tapušais žurnāls Bilance ir spējis būt noderīgs palīgs ikdienā topošajiem un esošajiem grāmatvežiem! Man žurnāls ir palīdzējis uzzināt citu speciālistu interpretācijas dažādām normatīvo aktu prasībām un stiprinājis viedokli atsevišķos jautājumos, dažkārt pat devis praktiskus ieteikumus grāmatojumiem noteiktās situācijās. Jo īpaši gribu uzteikt izdevniecības radīto iespēju būt par autori žurnāla rakstiem. Reizēm piedāvātās tēmas ir bijušas izaicinošas, bet iedziļināšanās tajās ir devusi labumu lasītājiem un veicinājusi arī manu kā profesionāles izaugsmi. Paldies, ka bijāt, esat un būsit! Vēlu vēl vismaz tikpat gadus būt par...

Strādāt attālināti ir visnotaļ brīnišķīga iespēja, ko ieguvām negribot (vismaz daļa strādājošo), bet kas ienāca mūsu darba ikdienā uz palikšanu. Strādājot attālināti, viena no galvenajām vērtībām — ietaupītais laiks, ko pavadām ceļā uz darbu un atpakaļ (dažreiz tā ir stunda vai pat vairāk). Vecākiem reizēm ir svarīgi būt mājās ar apslimušu bērnu, neņemot slimības lapu, vai, ja pats jūtas ne visai vesels, pāris dienu strādāt no mājām un atgūt veselību. Tikpat svarīgi neatrasties sabiedriskās vietās vīrusu laikā — samazinās risks saslimt. Kas ir attālinātais darbs? Attālināta darba jēdziens ir noteikts Darba aizsardzības likumā: attālinātais darbs — tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Par attālināto darbu šā likuma izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos. Attālinātais darbs šā likuma izpratnē attiecas ne...

Pasaulē 145 valstīs biržā kotētām sabiedrībām ir obligāti jāpiemēro Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS), savukārt 13 valstīs tā ir pieļautā labā prakse (avots: IFRS Foundation). Turklāt ļoti daudzās valstīs SFPS ir pieļaujamie ziņošanas standarti. Latvijā SFPS obligāti piemērojami relatīvi nelielam uzņēmumu skaitam — biržā kotētām sabiedrībām un finanšu institūcijām. Neskatoties uz plašo SFPS izplatību pasaulē, Latvijā lielākā daļa uzņēmumu sniedz savus pārskatus saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPL) prasībām. Līdz ar to Latvijas grāmatvežu vidū ir salīdzinoši zema izpratne par standartā ietvertajām klasifikācijas, uzskaites, novērtēšanas un informācijas atklāšanas prasībām. Tomēr arvien vairāk vērojama tendence, ka SFPS tiek piemēroti brīvprātīgi, kur tas ir pieļauts (lielām sabiedrībām, koncernu pārskatiem), vai arī uzņēmumi piemēro GPL sniegto iespēju vērtēt noteiktus finanšu pārskatu posteņus pēc SFPS, lai atbilstu savu īpašnieku gaidām vai piemērotu labo praksi savā darbībā. Šajā rakstā pievērsīsimies tam, kas tad īsti ir kopīgs un kas atšķirīgs SFPS un GPL ietvaram....

Kopš 2022. gada 1. janvāra ir spēkā jauns Grāmatvedības likums. Saskaņā ar šī likuma 10. panta trešās daļas 2. punktu un 18. panta otrās daļas 1. punktu pērnā gada vidū ir izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz biedrību un nodibinājumu grāmatvedības kārtošanu un gada pārskata sastādīšanu. Jaunajā regulējumā ir noteiktas prasības gada pārskatu sagatavošanai. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) videoseminārā «Grāmatvedības uzskaites un gada pārskatu aktualitātes biedrībām un nodibinājumiem» Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Daina Kanale informēja par izmaiņām gada pārskatu sagatavošanā saistībā ar regulējuma izmaiņām. Jauni noteikumi Kārtojot gada pārskatu biedrībām un nodibinājumiem, ir svarīgi Ministru kabineta (MK) 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 439 «Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā», kas stājās spēkā pērnā gada vidū. Noteikumi nosaka: kārtību, kādā biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā; organizācijas gada pārskatu struktūru, apjomu, saturu, sagatavošanas,...