BILANCES RAKSTI

Pēdējā desmitgadē jautājumi, kas saistīti ar ilgtspēju, ir kļuvuši arvien aktuālāki, līdz tas nonācis pie dažādu normatīvo aktu izveides gan globālā, gan nacionālā līmenī. Iemesls tam ir sabiedrības kvalitātes uzlabošana nākotnē gan apkārtējās vides, gan sociālajā virzienā. Sabiedrības kvalitātes uzlabošanu nākotnē ietekmē dažādi ekonomiskie procesi. Lai ekonomiskie procesi neveidotos haotiski, tiem ir nepieciešamas vadlīnijas, kas palīdzētu strukturizēt tos, vienlaikus attīstot to mērķus. Ekonomiskie procesi kļuvuši īpaši aktuāli saistībā ar globālo sasilšanu un citām vides problēmām. Tomēr ar laiku praksē tika secināts, ka ilgtspējīgai nav jābūt tikai videi, bet arī sabiedrības sociālajai videi. Gan vidi, gan sabiedrības sociālo vidi globāli ietekmē komerciālā puse, proti, uzņēmējdarbība. Vienas no pirmām vadlīnijām Eiropas Savienībā (turpmāk — ES) kā normatīvais akts bija izstrādāta un pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu, jeb Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīva (turpmāk — Nefinanšu...

Iepriekšējos pārskata periodos saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā tika pagarināts gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanas termiņš uzņēmumiem, biedrībām, sabiedriskā labuma organizācijām, nodibinājumiem un reliģiskajām orga-nizācijām. Šogad likumā šādi grozījumi nav paredzēti. Labā vēsts, ka konceptuāli atbalstītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā paredz gada pārskatu iesniegšanas termiņu pagarināšanu par vienu mēnesi (no 4 līdz 5 mēnešiem pēc pārskata gada beigām) tikai mazajām sabiedrībām. Taču pašlaik uz gada pārskatu iesniegšanas termiņu attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. pants. Gada pārskata mērķis: sniegt informāciju par sabiedrības finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un izmaiņām finansiālajā stāvoklī, kas gada pārskata lietotājiem noder, lai pieņemtu saimnieciska rakstura lēmumu. Gada pārskata lietotāji: potenciālie ieguldītāji, darbinieki, piegādātāji, aizdevēji, klienti, valsts institūcijas un jebkurš sabiedrības loceklis. Rakstā apskatītas gada pārskata sastāvdaļas un apkopoti gan ieteikumi, kam pievērst uzmanību, sastādot gada pārskatu, gan biežāk pieļautās kļūdas. Gada pārskata sastāvdaļa —...

Vēl pirms gadiem trim katru rītu devāmies uz darbavietu cauri visai pilsētai, braucām uz citu pilsētu vai ciematu. Mūs uz galda gaidīja pavadzīmju, rēķinu un čeku kaudze. Un lieli plaukti pa visu sienu ar mapēm. Kabinets vienās mapēs un dokumentos. Gadam beidzoties, gudrojām, kā vecos dokumentus sašūt mazākās mapēs, lai atbrīvotu vietu jaunām mapēm un jauniem papīru kalniem. Tagad mūsu darba dzīve rit pavisam savādāk — darba vieta ir tur, kur tai brīdī atrodamies, mājās, laukos, viesnīcā… Jebkur, kur ir dators un internets. Pandēmijas laiks grāmatveža darbu pārcēla citā dimensijā. Dažās dienās pielāgojāmies pavisam citam darba stilam ar citiem darba instrumentiem: attālināts darbs, mākoņpakalpojumi, tiešraides tīkli, tiešsaistes datu apmaiņa, dokumentu digitalizācija u.c. Iemācījāmies to, ko, visticamāk, nemaz nebūtu centušies apgūt kā nevajadzīgu un sarežģītu vēl ilgu laiku. Atpakaļceļa vairs nav! Un mēs nemaz vairs negribam katru dienu doties uz biroju, tērēt laiku ceļam, pārcilāt papīru kalnus. Mēs labprāt darbojamies no mājām ar...

Par grāmatvedības dokumentu glabāšanu papīra formātā viss jau ir zināms. Salīdzinoši jauns dokumentu glabāšanas veids ir glabāšana elektroniskā vidē — datorā, cietajā datu nesējā vai digitālā formātā jeb e–vidē. Lai dokumentus varētu glabāt elektroniskā vidē, tie vispirms jāpārvērš formātā, kurā tie, tāpat kā papīra dokumenti, būtu lasāmi, izdrukājami un tajos esošā informācija nezustu un nebūtu maināma glabāšanas laikā. Un, protams, lai vieta un vide, kurā dokumentus glabājam, būtu droša un nepiederošām personām nepieejama. Kā visu sakārtot un nodrošināt, savu redzējumu un pieredzi izklāstīšu šajā rakstā. Vispirms jautājums — vai esam gatavi nākotnei? Parasti, lai sāktu ko jaunu, rodas jautājumi, ir neziņa, piezogas bailes. Esam pieraduši, un mums ir ērti strādāt, kā ierasts. Kāpēc būtu kaut kas jāmaina? Iedrošināšu ar mūsu uzņēmuma nu jau septiņu gadu pieredzi sākotnēji elektroniskā, pēc tam digitālā arhīva veidošanā un uzturēšanā. Īsumā — ir ērti un ātri sameklēt dokumentus, lai tos kādam nosūtītu vai paši tajos ieskatītos. Nav...

Kādi nodokļi piemērojami darba samaksai darbiniekam, kuram ir I grupas invaliditāte un nav atzīmēta algas nodokļa grāmatiņa? Atbilde Ja darbinieks nav atzīmējis ANG pie konkrēta darba devēja, grāmatvedis nedrīkst piemērot ienākuma nodokļa papildu atvieglojumu par invaliditāti, kā arī piemērot IIN likmi 20% apmērā arī mazai darba samaksai (līdz 1667 eiro). Iespējams, darba grāmatiņa ir iesniegta citam darba devējam, pensijas izmaksātājam vai arī nav iesniegta nekur (ar mērķi atgūt samaksāto IIN, deklarējot ieņēmumus par visu gadu). Ja personai ir piešķirta invaliditātes pensija, tai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piemēros neapliekamo minimumu (500 eiro), līdz ar to darbavietā netiks piemērots vispārējais neapliekamais minimums (patlaban tie ir vienādi). Ja invaliditātes pensijas apmērs ļauj, VSAA var piemērot pensijai arī IIN papildu atvieglojumu (I grupai — 154 eiro mēnesī), bet tad ANG jābūt iesniegtai (atzīmētai) aģentūrā. Iesniegt grāmatiņu VSAA ir lietderīgi, ja invaliditātes pensija ir lielāka par neapliekamā minimuma un papildu atvieglojuma kopsummu, jo personai ar invaliditāti...

Žurnāla Bilance iepriekšējos sešos numuros varējāt lasīt intervijas ar dažādu nozaru uzņēmējiem par viņu pieredzi, saskaroties ar energoresursu un vispārējo inflāciju, ar karu Ukrainā saistītajiem sarežģījumiem, kā arī citiem strukturāliem Latvijas ekonomikas izaicinājumiem. Publikāciju cikla noslēguma daļā vēlējāmies saņemt atbildes no Finanšu ministrijas, jautājot par ministrijas atbildības lokā ietilpstošajiem risinājumiem uzņēmumu izvirzītajām problēmām, kas saistītas ar nodokļu politiku un finanšu sistēmas jautājumiem. Tomēr Finanšu ministrija interviju atteica, pamatojot ar to, ka diskusijas par nodokļu politikas pārmaiņām esot tikai sākušās. Tāpēc uz sarunu aicinājām Saeimā jaunievēlētās opozīcijas partijas Progresīvie pārstāvi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekli, ekonomikas antropologu un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju Andri Šuvajevu, kurš aktīvi publiski analizējis valdības virzīto valsts budžetu. Latvijas ekonomikas konkurētspēja uz Baltijas fona izskatās bēdīgi — laika izteiksmē ekonomisti runā pat par desmit gadu atpalicību no Lietuvas un Igaunijas. Kas, jūsuprāt, ir šīs atpalicības galvenie cēloņi? Izvēles, kuras veicām pēc neatkarības atjaunošanas deviņdesmitajos gados, ilgtermiņā nebija pareizākās....

Darbiniecei 2021. gada 11. maijā sākās maternitātes atvaļinājums, kas vēlāk pārtapa par bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 2023. gada janvārim. No 2023. gada 16. līdz 31. janvārim darbiniece izmantoja ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Kā pareizi noteikt periodu, no kura darba samaksas jānosaka vidējā izpeļņa atvaļinājuma apmaksai? Atbilde Darba likuma 75. panta 1. daļā noteikta vispārējā kārtība: visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem. Ja darbiniekam nav darba samaksas minētajā periodā, tā jāmeklē iepriekšējos sešos mēnešos. Tomēr ir daži izņēmumi (75. panta 2. un 6. daļa), kad aprēķina periods ir nosakāms īsākajā (faktiskajā) nodarbinātības laikā. Piemēram, ja pēdējo sešu vai vairāk mēnešu laikā darbiniece nav strādājusi un viņai nav izmaksāta darba samaksa (jo bijusi attaisnotā prombūtne), vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu sešos kalendāra mēnešos pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma. Darbinieces maternitātes un bērna kopšanas atvaļinājums ir attaisnota (pamatota) prombūtne. Tādēļ periods,...

Inventarizācijā sen vairs neizmanto skaitīkļus un biezas papīru klades. Tagad viss notiek digitāli. Biezo papīru vietā ir elektronisks preču katalogs. Elektroniskajā inventarizācijā preces var saskaitīt bez kļūdām un daudz ātrāk. Par e–inventarizācijas priekšrocībām stāsta SIA Data zoom, kas strādā ar zīmolu «e–inventarizācija.lv», īpašnieki Janeks Bergs un Artūrs Platpīrs. Nesen gribēju iepirkties sava rajona vietējā veikaliņā, taču to nevarēju izdarīt, jo durvis rotāja uzraksts «Inventarizācija». Ko parasti saprot ar vārdu «inventarizācija»? Janeks Bergs: Tā ir uzņēmumā esošo preču krājumu skaita fiziska fiksēšana noteiktā brīdī. Šie dati tiek salīdzināti ar tiem, kas ir noliktavas uzskaites sistēmā, tiek identificētas nesakritības. Tieši nesakritību iemeslu atrašana ir galvenā inventarizācijas vērtība, jo pēc tās var noteikt, kur var ietaupīt, kura prece noliktavā glabājas pārāk ilgi vai kuras ātri tiek pārdotas un ir par maz. Ir iespējams noteikt preču zudumus, organizatoriskās problēmas — kāpēc prece divus mēnešus stāv noliktavā. Mana vecmāmiņa bija grāmatvede un veica inventarizāciju, izmantojot lielus koka...

Arī grāmatvedība straujiem soļiem dodas digitalizācijas virzienā. Mums ir daudz uzņēmumu, kuri jau dzīvodigitalizācijā, tomēr arī ļoti daudz ir tādu, kuri gribētu, bet īsti nezina, ko darīt un kādi ir risinājumi. Tāpēc centīsimies rakstīt un stāstīt par digitalizācijas piedāvātajām iespējām. Par grāmatvedības dokumentu glabāšanu papīra formātā viss jau ir zināms. Salīdzinoši jauns dokumentu glabāšanas veids ir glabāšana elektroniskā vidē — datorā, cietajā datu nesējā vai digitālā formātā jeb e–vidē. Lai dokumentus varētu glabāt elektroniskā vidē, tie vispirms jāpārvērš formātā, kurā tie, tāpat kā papīra dokumenti, būtu lasāmi, izdrukājami un tajos esošā informācija nezustu un nebūtu maināma glabāšanas laikā, — par to šajā žurnāla numurā raksta Ita Bekerte. Arī inventarizācija var notikt e–formā. Elektroniskajā inventarizācijā preces var saskaitīt bez kļūdām un daudz ātrāk, par to, kā tas notiek, skaidro Janeks Bergs un Artūrs Platpīrs. Vēl pirms gadiem trim mūs uz galda gaidīja pavadzīmju, rēķinu un čeku kaudze. Un lieli plaukti pa visu sienu...

2022. gada 1. decembrī ir pieņemti grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» un likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kas 2022. gada 8. decembrī publicēti oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis Nr. 238 (2022/238.1). Grozījumi stājās spēkā 2022. gada 9. decembrī. Līdz 2023. gada beigām tiek pagarināts pārejas periods, kurā autoratlīdzību saņēmējiem ir iespēja maksāt nodokļus no autoratlīdzības, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem. Tas nozīmē, ka autoratlīdzību izmaksātājs (kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija) ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli izmaksas vietā no autoratlīdzības ienākuma, nepiemērojot izdevumu normas, un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot nodokļa likmi: autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 eiro — 25%;vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu; vai Apliecinājumā norāda laika periodu, par kuru prognozē ienākumus (konkrētus mēnešus vai ceturkšņus, vai gadu, kad ienākums nesasniegs 620 eiro mēnesī vai 1860 eiro ceturksnī). Ja šādu apliecinājumu neiesniedz, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās veicamās minimālās iemaksas. Publicēts žurnāla...

Pašvaldība piešķir līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanai, kuru saskaņā ar lēmumu un namu apsaimniekotāja rēķinu pārskaita namu apsaimniekotājam. Pieņemsim, finansējuma summa ir 2000 eiro, t.sk. PVN, par kuru tiek izrakstīts rēķins. Kāda summa pēc finansējuma saņemšanas namu apsaimniekotājam ir jāiegrāmato mājas uzkrājumos — ar PVN (2000 eiro) vai bez PVN (1652,89 eiro)? Atbilde Pašvaldības budžeta finansējuma piešķiršana dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanai nav Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) objekts, jo ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliek preču piegādi (tai skaitā preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā un preču eksportu) par atlīdzību, pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību un preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību (PVN likuma 5. panta pirmā daļa). Tādēļ šādos finansējuma piešķiršanas darījumos būtu jānošķir trīs atsevišķas darījuma daļas. Namu apsaimniekotājs veic pats vai pasūta ārpakalpojuma veidā plānotos konkrētās dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumus. Par šo maksas pakalpojumu namu apsaimniekotājam jāizraksta rēķins mājas iedzīvotājiem, piemērojot atbilstošu PVN režīmu (ja par...

Ikvienai personai Latvijā, pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu, ir pienākums ziņot par aizdomīgiem darījumiem, lai nepieļautu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Ziņojumi ir jāiesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) goAML sistēmā. Kā ziņot par aizdomīgiem darījumiem goAML sistēmā, Valsts ieņēmuma dienesta (VID) organizētajā vebinārā stāstīja FID Inovāciju un IT nodaļas vadītāja Ligita Pula. Aizdomīgs darījums ir darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīgā ceļā vai saistīti ar terorisma vai proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu. Izmanto 60 valstīs Ziņošanas sistēma goAML ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) programmatūras risinājums, kas speciāli veidots finanšu izlūkošanas dienestiem. Pašlaik goAML lieto 60 valstīs. goAML ir Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmas svarīgākais modulis, kas nodrošina: ziņojumu iesniegšanu; ziņojumu apstiprināšanu; FID pieprasījumu nosūtīšanu un saņemšanu; atbildes sniegšanu FID; saziņu ar FID...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (AML) un starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju ievērošanas un izpildes prasības uzņēmēji praksē bieži vērtē vienkopus. Ņemot vērā pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktos plašos ierobežojošos pasākumus, 2022. gadā praktiskais uzsvars galvenokārt ir bijis tieši uz sankciju ievērošanu, dažkārt AML prasību ievērošanu nodrošinot pakārtoti. Tomēr AML principus ir būtiski nošķirt no sankciju risku pārvaldības principiem, kuri, kaut arī formāli ir šķietami līdzīgi, praksē tiek piemēroti fundamentāli atšķirīgi. Ievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Novēršanas likums) normu piemērošanas izpratnes attīstības dinamiku un pilnveidi, rakstā tiek sniegts pārskats par nozīmīgākajiem aspektiem, kas jāņem vērā, izstrādājot tieši AML iekšējās kontroles sistēmu (IKS). I. Piemērošanas pamats Atšķirībā no Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma, kas noteic, ka likums attiecas uz visām personām un visām personām attiecīgi ir arī pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas, Novēršanas likums attiecas...

Pašnodarbinātajiem saimnieciskās darbības veicējiem, tāpat kā uzņēmumiem, savā preču un pakalpojumu cenā var būt jāiekļauj pievienotās vērtības nodoklis (PVN). PVN regulējošie normatīvie akti iekšzemes nodokļa maksātājam paredz ne tikai reģistrāciju Valsts ieņēmuma dienesta PVN maksātāju reģistrā, bet arī nosaka, ka tad, kad pakalpojuma sniegšanas vai preču piegādes vieta ir cita dalībvalsts, var rasties nepieciešamība pēc reģistrācijas citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vai īpašajā OSS režīmā, kas paredz atvieglotu PVN administrēšanu un samaksu. Videoseminārā «Kad pašnodarbinātajiem jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā» par PVN piemērošanu un reģistrēšanos PVN maksātāju reģistrā stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Pievienotās vērtības nodoklis ir patēriņa jeb apgrozījuma nodoklis ar standartlikmi 21% vai kādu no samazinātajām likmēm 12%, 5% vai 0% apmērā atkarībā no preču vai pakalpojuma veida. Šo nodokli piemēro reģistrēta nodokļa maksātāja preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai un samaksā galapatērētājs — preču pircējs vai pakalpojuma saņēmējs. Savukārt preču piegādātājs vai pakalpojuma...

Grāmatvežiem sācies intensīvs gada pārskata sagatavošanas laiks. Atgādināšu dažas būtiskas nianses, kas jāņem vērā, sagatavojot gada pārskatus, tiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību. Jau kopš 2010. gada uzņēmumiem ir pienākums gada pārskatā atsevišķi norādīt neto apgrozījumā ietvertos ieņēmumus no lauksaimniecības. Sākotnēji lauksaimniecības ieņēmumu apmērs bija jāatšifrē gada pārskata pielikumā. Prasība norādīt lauksaimniecības ieņēmumus attiecās uz tiem likuma subjektiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un saņem valsts atbalstu lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai vai piemēroja tobrīd spēkā esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību. Kopš stājies spēkā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmās neto apgrozījumam ir izdalīta atsevišķa rinda, kurā norāda neto apgrozījumu no lauksaimnieciskās darbības. Diemžēl ne likumā, ne MK noteikumos Nr. 775 nav detalizētāku skaidrojumu, kas tieši ir jāieskaita neto apgrozījumā no lauksaimnieciskās ražošanas. Būtībā informācijai par apgrozījumu no lauksaimnieciskās ražošanas ir viens galvenais lietotājs — Lauku...