BILANCES RAKSTI

Viena no Covid–19 pandēmijas laika galvenajām izmaiņām uzņēmējdarbībā bija masveida pāriešana uz attālinātā darba režīmu. Informācijas tehnoloģiju (IT) sektors ir tā nozare, kurā strādāšana no mājām bija vairāk vai mazāk ierasta arī pirms pandēmijas, savukārt krīzes laiks to vēl vairāk nostiprināja. Lai skaidrotu, kā izdevies pilnībā pielāgot darbu jaunajiem, attālinātā režīma apstākļiem, kādus izaicinājumus un problēmas tas rada un kā tās iespējams risināt, žurnāls Bilance tikās ar vienu no lielākajiem Latvijā strādājošajiem IT uzņēmumiem — TietoEVRY, kas izstrādā programmatūras produktus un digitālos pakalpojumus. Sarunā ar žurnālistu Ikaru Kubliņu piedalās TietoEVRY in Latvia vadītāja Valērija Vārna, personāla vadītāja Antra Lazdiņa un finanšu partnere Evita Ozola. Cik lielā mērā Covid–19 krīze mainījusi TietoEVRY darbu? Kā izjūtat pandēmijas laika ekonomisko ietekmi uz jūsu uzņēmumu un IT pakalpojumu sfēru kopumā? V.V.: Mūsu uzņēmuma gadījumā nevaram aplūkot tikai Latviju, jo esam viena no globālās TietoEVRY grupas sastāvdaļām. Pandēmijas laiks sakrita ar periodu, kad sākās divu lielu Skandināvijas...

E–darbnespējas lapas kopš 2016. gada ir kļuvušas par ikdienišķām un pierastām. No 2016. gada 1. septembra Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk — EDS) tika pievienots jauns pārskats "Darbinieku darbnespējas lapu dati", kurā darba devējs var iegūt informāciju par darbiniekiem izsniegtajām un slēgtajām, kā arī anulētajām darbnespējas lapām. Darba devēji regulāri norādījuši, ka ir nepietiekami uzzināt šo informāciju tikai tad, kad darbnespējas lapa ir noslēgta, tā ir nepieciešama agrāk — precīzāk, to ir svarīgi zināt iespējami drīz pēc tās atvēršanas. Pieņemot darbā darbinieku, uzņēmumi un iestādes neplāno, cik daudz un bieži darbinieks slimos. Darbinieka darbnespēja ir saprotams faktors, ja slimošana netiek izmantota ļaunprātīgi, tomēr tas rada zināmas neērtības darba devējam un papildu izmaksas. Darba ņēmēji, ja par tiem tiek maksāti visi nodokļi un darba devējs ir godprātīgs, dzīvo sociāli paredzamā un nodrošinātā vidē. Kāds iebildīs un teiks — ir vēl kur augt, vēl ir ko pilnveidot u.tml. Ja...

Aprēķinot autoratlīdzību, katram tās izmaksātājam ir pienākums līdz sekojošā pēc izmaksas mēneša 15. datumam iesniegt VID paziņojumu par izmaksāto summu. Savukārt katram ienākuma veidam MK noteikumos Nr. 677 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem" ir piešķirts attiecīgs kods, un, sūtot paziņojumu par autoram izmaksāto honorāru, tas ir 1003 "Ienākumi no intelektuālā īpašuma (izņemot autortiesību mantinieku ienākumus)". Vēršam lasītāju uzmanību, ka minētā koda piemērošana turpmāk būtiski sašaurināsies. Ierobežojums saistīts ar grozījumiem likumā "Par IIN", kas nosaka citādu nodokļu piemērošanu ienākumiem no intelektuālā īpašuma. Izmaksājamās autoratlīdzības aprēķinās saskaņā ar iepriekšējo kārtību (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021. gada 30. jūnijam), un minēto kodu paziņojumā par fiziskajām personām izmaksātajiem honorāriem uzrādīs tikai tie izmaksātāji, kuriem būs informācija, ka autorlīgums bija noslēgts 2020. gadā, bet tā apmaksa — paredzēta 2021. gadā. Attiecībā uz šādu līgumu kods 1003 būs piemērojams tikai līdz 2021. gada 31. decembrim. Ja autoratlīdzību izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, nodokļu piemērošana paliek bez...

Darbavietā saņemu gan algu, gan autoratlīdzību. Grāmatvede brīdināja, ka no š.g. 1. jūlija atlīdzībai nepiemēros nosacītos attaisnotos izdevumus (25%). Tomēr, lasot likumu "Par IIN" un likumu "Par VSA", sastopu nosacījumus, ka minētie izdevumi ir piemērojami. Kāpēc tos nepiemēros manai atlīdzībai? Atbilde Līdz 2021. gada 30. jūnijam, aprēķinot autoram saņemamo honorāru, izmaksātājs drīkstēja piemērot nosacīto izdevumu normu 25% vai 50% no atlīdzības summas, neprasot attaisnoto izdevumu dokumentāro apstiprinājumu. Arī ienākuma nodokļa likme bija 20%, ja vien autors pats nav lūdzis piemērot 23% likmi. No 2021. gada 1. jūlija autoram ir piedāvāts reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, bet paredzot atļauju līdz š.g. 31. decembrim nereģistrēties. Savukārt nereģistrētajam autoram paredzēta citāda nodokļu piemērošana, kas aprakstīta IIN likuma pārejas noteikumu 163.–171. punktā. Pirmkārt, mainās nodokļa likme, ko piemēro izmaksātājs: 25% no summas līdz 25 000 eiro un 40% no pārsnieguma daļas (164. punkts). Turklāt izmaksātājs vairs nemaksās no saviem līdzekļiem VSAOI 5% apmērā par autora pensijas...

Runājot par fiziskās personas gūto ienākumu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jāteic, ka apliek visu, izņemot tos ienākumus, kas minēti likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ("Par IIN") 9. pantā kā neapliekamie ienākumi. Līdz ar to grāmatvedim, iegrāmatojot jebkādas izmaksas fiziskajai personai, jāvērtē, kāda veida ienākums tas ir un kādas ziņas un kad jāsniedz par attiecīgajām izmaksām. Šajā rakstā apskatīti dažādi izmaksu veidi, sagrupējot tos atkarībā no tā, kas ir ienākuma saņēmējs — darbinieks, dalībnieks, valdes loceklis vai jebkura cita fiziska persona. Protams, ir izmaksas, kuras var būt visām iepriekš nosauktajām saņēmēju grupām, tāpēc aplūkoti biežāk sastopamie izmaksu veidi attiecībā pret katru kategoriju. 1. Izmaksas darbiniekiem Apliekamie ienākumi Darba samaksa Likuma "Par IIN" 8. panta 2. daļa nosaka, ka pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata. Algas nodokli aprēķina, ietur...

Lūdzu precizēt vebinārā dzirdēto par minimālo iemaksu aprēķinu proporcionalitāti! Atbilde Vienam vai vairākiem darba devējiem Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA likums) 20.4 pants, kas ir spēkā no 2021. gada 1. jūlija, nosaka, ka par katru nodarbināto personu jābūt veiktām sociālās apdrošināšanas iemaksām vismaz no 500 eiro mēnesī (1500 eiro ceturksnī). Piemēram, par 2021. gada III ceturksni darba ņēmējam (par nepilnu darba laiku) bija noteikta alga 300 eiro mēnesī un no tās samaksāti nodokļi. Beidzoties III ceturksnim, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķinās trūkstošo sociālo iemaksu objektu 200 eiro (500 – 300) par katru ceturkšņa mēnesi, paziņos par to Valsts ieņēmumu dienestam (VID) līdz 20. decembrim, kurš vienas dienas laikā paziņos piemaksājamo summu darba devējam (34,09% no papildu iemaksu objekta, proti, no 600 eiro, kas ir 204,54 eiro). Šis papildu maksājums darba devējam būtu jāveic līdz 2022. gada 23. martam par 2021. gada III ceturksni (atbilstoši situācijai — līdz 23. jūnijam par...

Klāt arī kārtējā nodokļu reforma. Pēc valdības prognozes tas būs «laimīgas» nākotnes dzīves sākumpunkts! Darba devēji par saviem nodarbinātajiem, pašnodarbinātie paši par sevi brīvprātīgi piespiedu kārtā veiks sociālās iemaksas un varēs neraizēties ne par pabalstiem, ne pensijām. Izmaiņas taču sen plānotas! Ja plānots sen, tad jau varētu ieviest jauninājumus pakāpeniski, nav saprotams, kāpēc tāda steiga — parasti tik globālas lietas notiek no jaunā gada, nevis gada vidū. Slodzes «samazinājums» nodrošināts visiem un ikkatram. Pat grāmatvežiem ir sarežģīti saprast procedūru kopumā, ko tad darīt parastajiem mirstīgajiem?! Jau ceturto gadu lietošanā ir diferencētais neapliekamais minimums, bet gandrīz katru nedēļu sastopu rakstus, kuros cilvēki šausminās par tā esamību un pielietošanu… Jau cik gadu Valsts ieņēmumu dienests (VID) meklē pēdas tiem nodokļu maksātājiem, kuri ir parādā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas veidojās iedzīvotāju ienākuma de­klarācijās, sākot ar 2018. gadu? Tagad būs papildus jākontrolē tūkstoši darba devēju un pašnodarbināto, kuriem būs jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas...

Par darba braucienu MK noteikumi Nr. 969 uzskata darbinieka darbu vai dienestu (..), ja darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos (piemēram, celtniecības vai mežizstrādes nozarē). Vienlaikus Darba likuma papildināšana ar plašākiem 14. panta skaidrojumiem (t.sk. 14.1 un 14.2) ir veltīta darbinieku nosūtīšanai. Kāda atšķirība ir starp minētajiem terminiem, ja Latvijas darbinieki tiek sūtīti uz ārvalstīm? Atbilde Diemžēl tā arī ir: vairākās vietās termins "darba brauciens" pārklājas ar terminu "darbinieka nosūtīšana". Tomēr nosūtīšana, pēc autores domām, uzliek nosūtītājam ievērojami vairāk pienākumu un atbildības nekā darba brauciena gadījumā. Pirmais, kas ir kopīgs terminiem: gan nosūtītais darbinieks, gan esošais darba braucienā ir uzņēmuma (kas darbiniekus nosūta) darbinieks. Tomēr minēto darbinieku "izmantošana" ir atšķirīga. Darba brauciena laikā darbinieks strādā sava darba devēja interesēs, izpilda darba devēja uzdevumu, savukārt nosūtītais darbinieks savu darbu veltī citai personai – tai, kura darbinieku pasūtīja konkrēta darba (citā valstī) veikšanai. Turklāt šis pasūtītājs drīkst pasūtīto darbinieku nosūtīt tālāk...

Latvijas nodokļu maksātājs pārdevējs un Latvijas nodokļu maksātājs pircējs. Importētās preces pārdošana notiek ar piegādes noteikumiem DAP Latvijas robeža. Visus nodokļus pie preces atmuitošanas maksā pircējs. Kā atspoguļot pārdevējam tādu darījumu PVN deklarācijā, ja to vajag darīt? Vai vispār pārdevējs neuzrāda šo darījumu PVN deklarācijā, jo pārdevējs neaprēķina un nemaksā PVN? Atbilde Lai sniegtu viennozīmīgu atbildi, nedaudz jāprecizē situācijas aprakstā minētie nosacījumi. Kā saprotams, situācijas aprakstā minētie Latvijas nodokļu maksātāji — pārdevējs un pircējs — ir reģistrēti PVN maksātāji. Preču piegādē tiek izmantoti INCOTERMS piegādes noteikumi DAP (Delivered at Place), kas nozīmē, ka "pārdevējs preci transportē tikai līdz noteiktai vietai", šajā gadījumā līdz Latvijas robežai, tādēļ nodokļu (ievedmuitas un PVN) samaksa, laižot preci brīvā apgrozībā, ietilpst pircēja pienākumos. Ņemot vērā minēto, saprotu, ka muitas deklarācijā kā importētājs ir norādīts pircējs. Lai noteiktu PVN piemērošanas kārtību preču piegādes darījumam, vispirms jānosaka šī darījuma vieta un brīdis. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 12....

Ja pasūta PVC logus un durvis, vai ir nodokļu apgrieztā maksāšana saskaņā ar PVN likuma 142. pantu vai piemēro parasto PVN 21%? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142. panta otro daļu nodokli par būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, valsts budžetā maksā būvniecības pakalpojumu saņēmējs, ja būvniecības pakalpojumu sniedzējs un būvniecības pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji. Minētā likuma panta izpratnē būvniecības pakalpojumi ir jebkura būvdarbu veikšana, kā arī būvniecības pakalpojumu līgumā ietvertā visu veidu projektēšana. Būvdarbi Būvniecības likuma izpratnē ir būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu. Turklāt, ievērojot Padomes Īstenošanas regulas Nr. 282/2011 sniegto termina "nekustamais īpašums" skaidrojumu, par nekustamo īpašumu uzskata cita starpā arī: c) jebkuru elementu, kas ir uzstādīts un ir ēkas vai būves sastāvdaļa, bez kuras ēka vai būve nav pilnīga, piemēram, durvis, logus, jumtus,...

Radās jautājums par atbalsta granta izmantošanu. Neatrodu atbildi pieejamos materiālos, tāpēc lūdzu skaidrojumu. Mikrouzņēmums ir saņēmis atbalsta grantu. Grantu izmantosim, lai atsāktu darbību un samaksātu algas darbiniekiem. Vai grants ir mikrouzņēnumu nodokļa objekts, uzskatāms par uzņēmuma ienākumu? Vai ir jāuzskaita 6. kontu grupā vai 8. kontu grupā? Vai ir jāmaksā mikrouzņēmumu nodoklis tikai par izmaksātajām algām, un kā to aprēķināt? Atbilde Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ir tāda pati kārtība attiecībā uz atbalsta (granta) iegrāmatošanu. Tā kā šī summa tiek iekļauta mikrouzņēmuma apgrozījumā, no tās aprēķināms mikrouzņēmumu nodoklis. Tā kā šī summa tiek iekļauta mikrouzņēmuma apgrozījumā, saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma (turpmāk — MUN likums) 1. panta pirmo punktu: apgrozījums — mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi, no tā aprēķināms mikrouzņēmumu nodoklis, saskaņā ar MUN likuma 5. panta otro daļu: ar mikrouzņēmumu nodokli tiek aplikts mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījums. Grāmatvedības kontu plāns ir uzņēmuma vadītāja apstiprināts ilglaicīgai lietošanai paredzēts sistematizēts kontu saraksts. Veicot grāmatojumus attaisnojuma dokumentos...

Apgrozāmā kapitāla finanšu cikls ir periods no izejvielu pirkšanas (iegādes) līdz naudas saņemšanai par pārdotajām precēm. To aprēķina kā krājumu aprites un debitoru parādu perioda summu, no kuras atskaitīts kreditoru parādu atmaksas periods: Apgrozāmā kapitāla finanšu cikls = krājumu aprites periods + debitoru parādu atmaksas periods – kreditoru parādu atmaksas periods Apgrozāmā kapitāla finanšu cikla komponentes aprēķina, izmantojot šādas formulas: 1 Krājumu aprites periods (cikls) = Krājumi × dienu skaits periodā : Ražošanas izmaksas vai Krājumu aprites periods (cikls) = (Krājumi perioda sākumā + krājumi perioda beigās) × dienu skaits periodā : 2 × ražošanas izmaksas Krājumu aprites periods atspoguļo laiku, kas nepieciešams, lai pārdotu (izlietotu) krājumus. Pie pārējiem vienādiem nosacījumiem uzņēmumam ir vēlams īsāks krājumu aprites periods, kaut arī šajā jautājumā daudz kas ir atkarīgs no nozares. Ražošanas uzņēmumos krājumu aprites periods ietver trīs sastāvdaļas: izejvielu aprites periodu; nepabeigto ražojumu aprites periodu; gatavās produkcijas aprites periodu. Mazumtirdzniecības uzņēmumiem nav jāanalizē atsevišķas...

Praksē ir situācijas, kurās uzņēmumi, kam nav uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) maksātāja statusa, šo nodokli samaksā brīvprātīgi. Šādas rīcības mērķis ne vienmēr ir piemērot UVTN maksātājiem paredzētos atbrīvojumus no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), taču tas būtu papildu labums, ko jebkurš komersants vēlētos izmantot. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedoklis ir viennozīmīgs: UVTN brīvprātīgas samaksas gadījumā atbrīvojums nav piemērojams. Vairāk par aktualitāti šajā rakstā. Nodokļu maksātāji, kam jautājums var būt aktuāls Praksē esam novērojuši, ka šis jautājums ir aktuāls šādiem komersantiem: ārvalstu uzņēmumu pārstāvniecības un pastāvīgās iestādes, kas Latvijā reģistrētas nodokļu piemērošanas vajadzībām, bet nav reģistrētas kā filiāles Uzņēmumu reģistrā; komersanti, kas nomā vieglos (M1) transportlīdzekļus, nereģistrējot turējumu, un izmanto tos gan saimnieciskās darbības nodrošināšanai, gan darbinieku privātām vajadzībām. Turējumu nereģistrē, jo bieži vien reģistrāciju nepieļauj iznomātājs vai ir noslēgti ilgtermiņa autonomas pakalpojuma līgumi, kuru ietvaros mašīnas tiek mainītas. Pārstāvniecības vai pastāvīgās iestādes nekvalificējas kā UVTN maksātāji atbilstoši...

Uzņēmums (PVN maksātājs) īsteno projektu, par kuru saņemtā nauda kvalificējas kā de minimis atbalsts. Projekts domāts bezmaksas on–line apmācības moduļa izveidei mazajiem uzņēmējiem. Vai šī summa ir jānorāda PVN deklarācijā? Ja jā, kurā rindā? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5. pantu ar PVN apliekami šādi saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi: preču piegāde (tai skaitā preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā un preču eksports) par atlīdzību; pakalpojumu sniegšana par atlīdzību; preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību. Līdz ar to finansējuma saņemšanai, ja vien tas netiek piešķirts kā atlīdzība vai avanss par kādu preču piegādi vai pakalpojumu, PVN likuma normas nav piemērojamas. Tomēr, ja, piemēram, šo finansējumu piešķir valsts iestāde, lai uzņēmums, PVN maksātājs, izstrādā tās vajadzībām apmācības moduli mazajiem uzņēmumiem, tad šāds finansējums ir vērtējams kā avanss par pakalpojumu, kas saņemšanas brīdī apliekams ar PVN standarta likmi. Ja jautājumā minētais uzņēmums savām vajadzībām izstrādā šādu tiešsaistes apmācības moduli mazajiem uzņēmumiem,...

2021. gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi likumā "Par grāmatvedību", kas paredz ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. Licencēšanu veiks un licences izsniegs Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk — VID). Licencēšanā tiks izvērtēta ne tikai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja izglītība un profesionālā kvalifikācija, bet arī tā darbības, īpašnieku un vadības atbilstība Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk — NILLTPFN) likuma prasībām. VID informatīvajā materiālā1 ir norādīts, ka, lai uzņēmums saņemtu licenci, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā no 2021. gada 1. jūlija būs pieejama speciāla tam paredzēta iesnieguma forma, kurā jānorāda atbildīgā grāmatveža personas dati un jāpievieno profesionālo kvalifikāciju un profesionālo pieredzi apliecinošs dokuments, civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise, iekšējās kontroles sistēma (turpmāk — IKS). Likums "Par grāmatvedību" nosaka, ka IKS ir jābūt izveidotai atbilstoši normatīvajiem aktiem NILLTPFN jomā. Tāpēc, gatavojoties ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanai, būtu ieteicams pārbaudīt IKS politiku un procedūru atbilstību spēkā esošajam normatīvajam regulējumam un, ja nepieciešams, to aktualizēt. Rakstā tiek aplūkoti jautājumi, kurus...