BILANCES RAKSTI

Strādāju uzņēmumā "A" un saņemu atalgojumu, ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. Vienlaikus esmu vienīgā uzņēmuma "B" īpašniece un vienīgā valdes locekle. Uzņēmumā "B" neesmu VID reģistrēta kā darbiniece (man nav noteikta darba alga, jo valdes funkcijas veicu uz bezatlīdzības līguma pamata). Kādas darbības ir jāveic uzņēmumā "B" (vai jāraksta iesniegumi VID, VSAA; vai jālikvidē/jāatsavina uzņēmums "B" u.tml.), lai varētu saņemt likumā paredzētos pabalstus: bērna piedzimšanas pabalstu; maternitātes pabalstu; vecāku pabalstu; bērna kopšanas pabalstu; ģimenes valsts pabalstu? Atbilde Ja fiziskā persona nodarbināta uzņēmumā "A", saņemot atalgojumu, tā tiek uzskatīta par darba ņēmēju un atbilstoši sociālajam statusam ir apdrošināta. Ja darba ņēmēja nav persona, kas sasniegusi pensijas vecumu, tad sociālās apdrošināšanas iemaksu likme 2021. gadā ir 34,09% (23,59% un 10,5%), un persona ir apdrošināta šādiem riskiem: 2.1. valsts pensiju apdrošināšanai; 2.2. sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam; 2.3. sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām; 2.4. invaliditātes apdrošināšanai; 2.5. maternitātes un slimības apdrošināšanai; 2.6. vecāku...

No 1. aprīļa lauksaimniekiem atkal ir iespēja nodarbināt strādniekus atvieglotā nodokļu režīmā. Šāda iespēja ir tiem lauksaimniekiem, kuri audzē augļus un dārzeņus un strādniekus nodarbina augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Tos darbiniekus, kuru pienākumos ietilpst traktortehnikas vadīšana, nav atļauts nodarbināt sezonas laukstrādnieku nodokļa režīmā. Sezonas laukstrādniekus ar īpašo nodokļu režīmu ir iespējams nodarbināt līdz 30. novembrim. Sezonas laukstrādnieku režīmā ir atļauts nodarbināt arī nerezidentu. Nodarbinot nerezidentu, pirms tas tiek reģistrēts LAD EPS (Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēma), vispirms darba devējam Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir jāsaņem attiecīgajam darbiniekam reģistrācijas numurs. Nodoklis no sezonas laukstrādnieku ienākuma tiek ieturēts 15 procentu apmērā. Sezonas laukstrādnieku nodoklis (SLN) ietver iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Persona, kura maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, kļūst sociāli apdrošināta pensijai, ja pie visiem darba devējiem nopelnītais ienākums mēnesī pārsniedz 70 eiro....

Uzņēmums, reģistrēts PVN nodokļa maksātājs, nodarbojas ar preču eksportu. Saņem rēķinu par eksporta preču transportēšanas pakalpojumiem no cita Latvijas reģistrēta PVN nodokļa maksātāja. Rēķinā ir atsauce — PVN nodokļa 0% likmi nosaka PVN likuma 46. panta 1. daļa. Kā šo darījumu uzrādīt PVN deklarācijā un pielikumos? Atbilde Ievērojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 46. panta pirmās daļas 1. punktu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro, ja pakalpojumi tieši saistīti ar preču eksportu, tai skaitā arī tādu preču eksportu, kurām muitas procedūra uzsākta citā dalībvalstī. Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumi Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" minēto likuma normu paskaidro, ka, piemērojot likuma 46. panta pirmo daļu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro arī transporta, ekspedīcijas, preču uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes un šķirošanas pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu (arī tādu preču eksportu, kurām eksporta procedūra uzsākta citā dalībvalstī), preču importu, preču...

Šā gada sākumā stājušās spēkā vairākas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz darbinieku nosūtīšanu darbam uz/no citām Eiropas Savienības/Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm. Par tām Zvērinātu advokātu biroja Sorainen organizētā seminārā 11. maijā informēja Andis Burkevics, Sorainen vadošais speciālists un zvērināts advokāts. Izmaiņas nosaka divas Eiropas Savienības direktīvas1, kas pārņemtas Darba likumā un ir spēkā no šā gada 5. janvāra. Izmaiņu mērķis ir garantēt nosūtīto darbinieku tiesības un pasargāt godīgu konkurenci dalībvalstu tirgū (lai lētais darbaspēks no Austrumeiropas neizkonkurētu darbaspēku Rietumeiropā). Darbinieku nosūtīšana ir trīs situācijas, kad darba devējs saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta savus darbiniekus uz citu valsti: Darba devējs, pamatojoties uz līgumu, ko viņš noslēdzis ar personu, kuras labā tiks veikts darbs, nosūta darbinieku uz citu valsti. Piemēram, Latvijas uzņēmums nosūta darbiniekus uz Zviedriju, lai piedalītos konkrēta objekta būvē, pielāgojoties Zviedrijas normatīvā regulējuma prasībām. Darba devējs nosūta darbinieku uz citā valstī esošu filiāli vai koncernā ietilpstošu uzņēmumu (šajā gadījumā darbs...

Latvijas rezidentam pieder kapitāldaļas Apvienotās Karalistes uzņēmumā. Uzņēmums 2020. gadā strādāja ar peļņu, līdz ar to maksāja 19% uzņēmumu ienākuma nodokli (Corporation TaX) no peļņas. Dalībnieki nolēma peļņu sadalīt un izmaksāt dalībniekiem dividendes, ieturot 10% ienākuma nodokli. Vai šis ienākums jāuzrāda Latvijas gada ienākumu deklarācijā un jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis? Kā šis ienākums jānorāda gada ienākumu deklarācijā? Atbilde Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 2.1 punktu1 gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar nodokli netiek apliktas dividendes, ja par tām ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis vai ārvalstī ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis. Tādējādi gada ienākumu deklarācijā dividendes, no kurām nodoklis ir ieturēts ārvalstī, ir jādeklarē kā neapliekamais ienākums. Papildus deklarācijai jāpievieno Apvienotās Karalistes nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprināts dokuments, ka no dividendēm nodokļi ir nomaksāti Apvienotajā Karalistē. 1 "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 2.1 punkts:21) dividendes,...

Skolēni kā apgādājamās personas parasti ir atzīmēti mātes vai tēva algas nodokļa grāmatiņā. Ja viņi vēlas strādāt mācību gada laikā, VID automātiski (saņemot darba devēja ziņas par darba ņēmēju) dzēš apgādību skolēna nodarbinātības periodā. Kad darba attiecības tiek izbeigtas, vecākiem pašiem apgādība jāatjauno. Citi noteikumi ir tad, ja skolēns strādā vasaras mēnešos, bet rudenī turpina mācības. Vecākiem, kuru bērni ir līdz 19 gadu vecumam un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, strādās šajā vasarā, tie vairs nav jānoņem no apgādības arī gadījumā, kad skolēni atzīmēs nodokļa grāmatiņu savā darbavietā. Piemēram, skolēns tiks nodarbināts pie darba devēja, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā. VID, saņemot informāciju par jaunu darba ņēmēju, kurš atzīmējis nodokļa grāmatiņu ieņēmumu gūšanas vietā, nosūta darba devējam prognozēto neapliekamo minimumu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likums nosaka, ka personai, par kuru VID rīcībā nav informācijas par iepriekšējo periodu ieņēmumiem, minimums ir puse no konkrētā gada maksimālās neapliekamā minimuma summas (kas...

Vai Latvijas PVN maksātājs var izrakstīt rēķinu par dizaina pakalpojumiem bez PVN Lietuvas uzņēmumam, kas nav PVN maksātājs? Atbilde Lai noteiktu darījumam piemērojamo PVN likmi, jānosaka pakalpojuma sniegšanas vieta atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.–30. pantam. Tā kā dizaina pakalpojumi, ja tie tiek sniegti citas dalībvalsts nereģistrētam nodokļa maksātājam, nav minēti izņēmumos, tad minētajam pakalpojumam piemērojami vispārējie pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas nosacījumi, proti, šajā gadījumā likuma 19. panta otrā daļa. Ievērojot minēto normu, ja pakalpojums tiek sniegts personai, kas nav nodokļa maksātāja, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā likumā nav noteikts citādi, ir: pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta; pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts no pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā; pakalpojuma sniedzēja deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma sniedzējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes. Tā kā pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta...

No 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas būtiskas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā e–komercijas darījumiem. Izmaiņu mērķis ir vienkāršot nodokļu nomaksu, lai nebūtu jāreģistrējas visās valstīs, un vienādotu konkurenci ar trešajām valstīm, kā arī lai PVN tiktu piemērots patēriņa vietā, uz ko visu laiku tiek iets ar PVN direktīvas grozījumiem. Nodokļu izmaiņas skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Izmaiņas PVN piemērošanā e–komercijas darījumiem no 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas visā Eiropas Savienībā (ES), un to nosaka Eiropas Padomes direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas grozīta ar Padomes direktīvu (ES) 2017/2455 un Padomes direktīvu (ES) 2019/1995 (PVN direktīva). No 1. jūlija tiek paplašināts spēkā esošais īpašais PVN režīma tvērums — MOSS (Mini One Stop Shop — mini vienas pieturvietas aģentūra) kļūst par OSS — vienas pieturvietas aģentūru, kuru izmanto elektroniskās sakaru apraides un elektronisko pakalpojumu sniegšanai. No 1. jūlija šo...

Pagājušā gada nogalē tika pieņemti vairāki grozījumi nodokļu likumos, no kuriem būtiskākās izmaiņas bija tieši Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Tika sašaurināts mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju loks, liedzot šo iespēju SIA un PVN maksātājiem, noteikts, ka samaksātais MUN turpmāk tiek attiecināts tikai uz īpašnieka sociālās apdrošināšanas iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), bet par darbiniekiem nodokļi jāmaksā vispārējā kārtībā, un veiktas citas izmaiņas. Tās bija tik būtiskas, ka lielai daļai normu bija nepieciešams pārejas periods (pusgads vai gads), lai nodokļu maksātāji varētu izsvērt, kā tos ietekmē izmaiņas, un pieņemt lēmumu, vai saglabāt MUN maksātāja statusu vai atteikties no tā. Iespēja atteikties no MUN maksātāja statusa MUN maksātāji, kas šo statusu joprojām ir saglabājuši, droši vien ir samierinājušies ar straujo MUN likmes kāpumu no 15% līdz 25% jeb par 10 procentpunktiem, kas stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī bez jebkāda pārejas perioda. Turklāt par ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, likmes palielinājums ir vēl...

Vai jūs ticējāt, kad vēlēšanu gaisotnē gandrīz visi politiskie spēki solīja, ka nodokļu politika tiks uzlabota, bet nodokļi netiks palielināti? Ir pamats domāt, ka šaubas radās jau tad. Aizvien ir spēkā spārnotā frāze "kā var nesolīt". Steidzamu grozījumu, kas attiecas uz fizisko personu ienākumiem (summas, ko nodarbinātie saņems uz rokas), ieviešanu likumos izstiepa garumā, jo lielākā daļa no tiem stāsies spēkā 2021. gada otrajā pusgadā. Var jau saukt šo procesu par esošās sistēmas uzlabošanu, tomēr, ieviešot dzīvē nodokļu likumu jauninājumus, problēmas būs gan grāmatvežiem, gan fiziskajām personām. Tik tikko tauta pieradusi pie prognozētā neapliekamā minimuma "īpatnībām" un iespējas nodokli gan atgūt, gan piemaksāt. Jāatzīst, ka regulācijas mehānisms ir iestrādāts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumā un nodarbinātās personas jau uzticas tam — par to liecina iesniegto deklarāciju skaits un tā intensitāte. Patlaban būs jāmācās vērtēt, ne vien cik lielā apmērā būs jāmaksā jaunie nodokļi, bet arī cik daudz būs tie jāmaksā papildus, beidzoties...

Iepriekšējā Bilances numura redaktora slejā tika minēts, ka 1. jūnijā Darba likums svin savu 19. gadadienu un šajā periodā tas piedzīvojis 26 grozījumus. Arī šoreiz stāsts būs par Darba likumu. Grāmatveži, veicot aprēķinus (nosakot atvaļinājuma vai kompensācijas summu par neizmantoto atvaļinājumu, slimības lapas apmaksu, atlaišanas pabalstu u.c.), vadās no DL 75. panta. Visos gadījumos šiem mērķiem ir jānosaka darbinieka vidējā izpeļņa, par pamatu ņemot pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksu. Citreiz darba samaksa meklējama, ievērojami nobīdoties atpakaļ uz iepriekšējiem periodiem. Šie aprēķini grāmatvežiem ir daudzmaz skaidri. Tomēr reālajā dzīvē gadās situācijas, kad bez iepriekšējo periodu darba samaksas ietekmes vienkārši jāapmaksā darbiniekam ar mēnešalgu dažas stundas konkrētajā mēnesī. Piemēram, darbinieks sāk vai beidz darba attiecības mēneša vidū vai daļu mēneša strādā, bet pārējo daļu — slimo vai izmanto atvaļinājumu. Minētajos gadījumos ir jāaprēķina alga par faktiski nostrādāto darba laiku, turklāt arī daļēji nostrādātajā mēnesī darbiniekam var izveidoties virsstundas (arī naktīs vai svētkos nostrādātās...

Raksta turpinājums. Sākumu skat. šeit. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma normas attiecībā uz aizdevumiem un aizņēmumiem Ienākumam pielīdzināmi aizdevumi Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) 8.1 panta 1. daļa nosaka, ka ienākumam pielīdzina aizdevumu (tā daļu), ko fiziskā persona, kas aizdevumu neņem saimnieciskās darbības ietvaros, nav atmaksājusi 6 mēnešu laikā pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa, bet ne ilgāk kā 66 mēnešu laikā no aizdevuma izsniegšanas dienas. IIN likuma 8.1 panta 2. daļa nosaka, ka ienākumam nepielīdzina: viena aizdevēja izsniegto aizdevumu (arī vairāku aizdevumu summu) neatmaksāto daļu, kas nepārsniedz 1500 eiro; aizdevumu, kas izsniegts fiziskajai personai, tās laulātajam vai ar to radniecībā esošām personām līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, lai tā segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus, ja aizdevums saņemts bezskaidrā naudā un tā izlietošanu pamato attiecīgie dokumenti; aizdevumi, kurus fiziskajai personai izsniegusi persona, ar kuru to saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē; ja aizdevējs ir kredītiestāde vai krājaizdevu sabiedrība,...

Naudas līdzekļu aizdošana citam uzņēmumam vai fiziskai personai mūsdienās ir normāla parādība. No kredītiestādes saņemt aizņēmumu kļūst aizvien sarežģītāk, tāpēc uzņēmēji palīdz viens otram atrisināt izveidojušās naudas plūsmas problēmas. Grāmatvedim jābūt zinošam un jāizvērtē visi nodokļu riski, kas var rasties gan attiecībā uz aizdevumiem, gan arī uz aizņēmumiem. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN) 1. panta 4. daļa nosaka: Aizdevums — darījums, kurā aizdevējs uz rakstveida vienošanās pamata nodod aizņēmējam naudu un kurš aizņēmējam uzliek pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot aizdevējam naudu. Svarīgi ņemt vērā, ka kreditēšanas pakalpojumu patērētājam drīkst sniegt kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu licenci. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTA) 1. panta terminu skaidrojuma 3. punkts nosaka: Patērētājs — fiziska persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību. Tādējādi attiecībā uz aizdevumu izsniegšanu juridiskām personām PTA likums ierobežojumus neparedz. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas attiecībā...

Vai ar nodokļiem tiek aplikta izņemtā iepriekšējo gadu peļņa, kas gūta, zemnieku saimniecībai (ZS) esot IIN, bet izņemta, kad ZS ir UIN maksātāja? 2020. gadā notika ZS pāreja no IIN uz UIN statusu. Atbilde Zemnieku saimniecības (arī individuālie uzņēmumi un zvejnieku saimniecības) ir vienīgie uzņēmumi, kas drīkst izvēlēties starp iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Praksē šī statusa maiņa no viena ienākuma nodokļa uz citu rada ne vienu vien neskaidrību. Ja līdz 2020. gadam zemnieku saimniecība grāmatvedību kārtoja vienkāršā ieraksta sistēmā, tad līdz ar pāreju uz UIN maksātāja statusu saimniecība maina arī grāmatvedības kārtošanas sistēmu — no vienkāršās uz divkāršo. Tas nozīmē, ka 2020. gada 1. janvārī saimniecība sagatavo bilanci, norādot aktīvu vērtību, kreditorus, bet starpību starp aktīvu kopsummu un saistībām — kā saimnieciskās darbības kapitālu. Šādā sākuma bilancē pašu kapitāla postenī izdalīt kādas summas kā iepriekšējo pārskata periodu peļņu nav iespējams. Turpmāk attiecībā uz personiskajām vajadzībām izņemtajiem vai...

Vai darba ņēmējs var saņemt bezdarbnieka pabalstu vai slimības pabalstu gadījumā, kad darba devējs nav iesniedzis VID ziņojumus? Atbilde Darbiniekam varētu būt grūtības ar minēto pabalstu saņemšanu, jo, iespējams, darba devējs nav sniedzis VID ziņas par konkrētās personas nodarbinātību. Ja darbiniekam ir izsniegts darba devēja parakstīts darba līgums, jāvēršas Valsts darba inspekcijā vai Valsts ieņēmumu dienestā un jāvāc pierādījumi, ka darbinieks bija nodarbināts attiecīgajā periodā. Tomēr vispirms jānoskaidro ziņojumu neiesniegšanas iemesls. Viens no tiem varētu būt oficiālo darba attiecību nenoformēšana un, attiecīgi, algas izmaksāšana aploksnē. Kamēr maksāja, darbinieks bija apmierināts, bet līdz brīdim, kad zaudēja darbu un konstatēja, ka par viņu nav maksāti nodokļi. Sociālo pabalstu izmaksas pamatojums ir nomaksātie nodokļi, turklāt katram pabalstam svarīgs ir arī noteikts laika periods (apdrošināšanas periods), kas ļauj prasīt pabalstu (vai kvalificēties noteikta pabalsta pieteikšanai). Par nodokļiem, kas nomaksāti par nodarbināto fizisko personu, diemžēl jāinteresējas laikus! Nav nodokļu — nav pabalsta! Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada...