BILANCES RAKSTI

Nav noslēpums, ka vairāku gadu garumā skolās matemātikas eksāmena vidējā atzīme nesasniedz par četras balles. Tas ir skumji, jo matemātika nav tikai darbības ar skaitļiem, tai ir liela loma, veidojot cilvēka loģisko domāšanu, proti, kas ko ietekmē, kas no kā atkarīgs, kāds rezultāts tiks panākts, ja mainās daži nosacījumi… Kāpēc es pievēršos šai tēmai? Paskaidrošu. Nu jau pusotra gada dzīvojam pandēmijas apstākļos, kas nozīmē, ka jāievēro dažādi ierobežojumi, un bieži vien tie ir izteikti ar cipariem: esam jau pieraduši, ka sabiedriskajās vietās "nedrīkst" tuvoties viens otram tuvāk par diviem metriem. Tātad divi metri priekšā, divi — pa labi, pa kreisi un aizmugurē. Ja blakus stāv cita persona, noteikumi attiecas arī uz viņu. Bet tad jau katram pietiktu ar vienu metru, lai attālums starp viņiem būtu divi metri, vai ne?! Kas tika piedāvāts Latvijas iedzīvotājiem valdības līmenī? Katram pircējam jānodrošina telpā (piemēram, lielveikalā) vismaz 25 m2. Pārējiem jāgaida, kamēr kāds iznāks ārā. Ja...

Ja darbinieks katrā ceturkšņa mēnesī strādā tikai dažas dienas un nopelna, piemēram, 900 eiro, kas kopsummā par ceturksni ir mazāk par noteikto minimālo VSAOI objektu — 1500 eiro, vai darba devējam (–iem) būs jāveic piemaksa no 600 eiro (1500 – 900), kas sastāda 204,64 eiro (600 × 34,09)? Atbilde Šajā gadījumā iespējamas vismaz divas situācijas. Pirmā situācija Darbinieks strādā uz darba līguma pamata, proti, ir darba ņēmējs no ceturkšņa sākuma līdz beigām. No darba samaksas (kā no iemaksu objekta) katru mēnesi ir veiktas VSAOI visiem apdrošināšanas veidiem. Šādai mazai summai var būt dažāds iemesls, piemēram, darbinieks neattaisnoti kavē darbu vai sarunā dažas brīvas dienas un darba devējs nenosūta VID attiecīgas ziņas par darba ņēmēja prombūtni. Likumdošana neuzskata šādus iemeslus par attaisnotiem papildu sociālo iemaksu neveikšanai, tātad darba devējam tiks paziņota informācija par minimālo iemaksu veikšanu jautājumā minētajā apmērā (šeit pieņemts, ka darbiniekam nav cita darba devēja un viņš nav pašnodarbinātais). Iespēja nemaksāt...

Vai tiešām no 2022. gada 1. janvāra man kā autoram būtu jāreģistrējas par saimnieciskās darbības veicēju, ja paredzu, ka nākamgad būs tikai daži autordarbi? Atbilde Diemžēl autordarbu skaits kādā periodā nav noteicošais nodokļu piemērošanai nereģistrētajam autoram. Pārejas periodam (2021. gada otrais pusgads), kad autoratlīdzību var saņemt, nereģistrējot saimniecisko darbību, nav turpinājuma nākamajā gadā. Tātad, neskatoties uz to, ka līgumam būs nosaukums "autora", nodokļu ziņā tam jāpiemēro sociālās iemaksas un ienākuma nodoklis, un pēc būtības tas būs uzņēmuma līgums vai darba līgums. Secinājums — autordarbs pasūtītājam kļūs dārgāks vai arī autoram izmaksājamā atlīdzība kļūs mazāka. Cits variants — reģistrēt saimniecisko darbību, kas minētajā situācijā nav lietderīgi, ja nemainīsies prognoze par autora darbu regularitāti, vai katru reizi slēgt uzņēmuma līgumu. Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada augusta (476.) numurā. Lasiet arī: Autors kā nodokļu maksātājs

Vai pareizi saprotu, ka ceturksnī tiek summēti ienākumi, piemēram, pirmajā mēnesī var būt 200 eiro, otrajā — 800, bet trešajā — 600 eiro, un tad par pirmo mēnesi nekas nav jāpiemaksā? Vai arī divos mēnešos bija ienākumi pa 800 eiro un vienā mēnesi ienākumu nebija? Atbilde Informācija no darba devēja par fiziskās personas ieņēmumiem un ienākumiem kļūst zināma VSAA (no VID iesniegtajiem darba devēja un pašnodarbināto personu ziņojumiem), un no tās tiks secināts, ka ceturksnī VSAOI ir veiktas no ienākuma, kas nav mazāks par minimālo iemaksu apmēru. Tomēr pastāv dažas nianses, jo no jautājuma nav skaidrs, vai uzrādītās summas ir darba ņēmēja ieņēmumi vai pašnodarbinātās personas ienākumi. Ja jautājums ir par darba ņēmēju, tad viss kārtībā, darba devējam papildus nekas nebūs jāmaksā, neatkarīgi no tā, kā pa mēnešiem bija sadalīti ieņēmumi. Ja jautājumā minētās summas ir pašnodarbinātās personas ienākumi, tad vispirms atšķirsies VSAOI: par pirmo mēnesi tās būs 20 eiro (10% no...

Jaunizveidots uzņēmums, kuram vēl nav lielu ieņēmumu, noslēdzis darba līgumu ar izdienas pensionāru (ar nelielu algu). Vai par viņu jāveic minimālās iemaksas? Atbilde VSA likuma 20.4 panta 4. daļa nosaka personas, par kurām minimālās obligātās iemaksas nav jāveic. Viena no šādām kategorijām ir personas, kuras ir sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi). Tātad no minimālajām iemaksām ir atbrīvoti vecuma pensionāri, turklāt tie, kuri sasnieguši Latvijā noteikto pensionēšanās vecumu. Attiecīgi atbrīvojums nav piemērojams izdienas vai invaliditātes pensijas saņēmējiem (izņemot tās personas, kurām piešķirta I vai II invaliditātes grupa). Atgādinām, ka VSAA rīcībā ir precīza informācija par minētajām personām (par kurām minimālās iemaksas nav jārēķina). Tātad, beidzoties III ceturksnim, uzņēmumam pirms Ziemassvētkiem tiks paziņots par darbinieka minimālajām iemaksām, ja aprēķinātā darba samaksa (iemaksu objekts) nesasniegs 1500 eiro. Ja darbiniekam vienlaikus būtu arī cits darba devējs, piemaksa varētu būt mazāka (tā tiktu...

Likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» atļauts neveikt minimālās sociālās iemaksas par studentiem. Tomēr nav skaidrs, kā darba devējs pārliecināsies, ka darbinieks atbilst šādam statusam? Atbilde Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 20.4 panta ceturtās daļas 7. punktā minēts, ka sociālās iemaksas minimālajā apmērā nav jāveic par personu līdz 24 gadu vecumam, kura mācās vispārējās, profesionālās, augstākās (pilna laika studijās) vai speciālās izglītības iestādē, izņemot laiku, kad attiecīgā persona ir pārtraukusi mācības vai studijas. Tas arī nozīmē, ka ceturtajā daļā minētās personas, tajā skaitā studenti un skolnieki, drīkst būt nodarbināti mazāk par normālo darba laiku un gūt mazāku atlīdzību nekā valstī noteiktā minimālā darba alga, vienlaikus neradot darba devējam papildu izdevumus, proti, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra neaprēķinās papildu sociālās iemaksas (darba devējs veiks iemaksās tikai no faktiski aprēķinātās darba samaksas). Jautājums ir tikai par to, ka darba devējam ir jānodrošina piekļuve datiem, kas apliecina, ka potenciālais darbinieks tiešām studē, turklāt, kā agrāk teica, "dienas...

Kāda atšķirība ir starp personas darba un apdrošināšanas stāžu? Atbilde Ja fiziskā persona pretendē uz sociālo pabalstu (slimības gadījumā, zaudējot darbu, atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā vai sasniedzot pensijas vecumu), tai noteikti pirms tam kādu periodu jābūt sociāli apdrošinātai. Valsts sociālās apdrošināšanas veidu maksimālais skaits ir septiņi (sk. 1. tabulu), un tie dažādām personām ir atšķirīgi. Tas nozīmē, ka fiziskā persona gūst tiesības uz pabalstu, ja tā bija apdrošināta attiecīgajam riskam. Piemēram, darbinieks (darba ņēmējs), stājoties darba attiecībās, parasti ir apdrošināts visiem apdrošināšanas veidiem, bet, sasniedzot Latvijā noteikto pensijas vecumu, viņam vairs nav apdrošināšanas invaliditātei un bezdarbam. Tātad persona, kas ir sasniegusi pensionēšanas vecumu vai kurai piešķirta vecuma pensija (tajā skaitā priekšlaicīgi), nevarēs pretendēt uz invaliditātes pensiju, kā arī tai nebūs tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Mainās arī sociālo iemaksu likme un tās sadalījums: cik no kopējās likmes par darbinieku maksā darba devējs un cik ietur no darbinieka algas. 1. tabula Darba ņēmējs tiek...

Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, pamatojoties uz grozījumiem likumā "Par grāmatvedību", Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sācis ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Vienlaikus tiek veidots un uzturēts Ārpakalpojuma grāmatvežu publiskais reģistrs. Tādējādi, izvēloties ārpakalpojuma grāmatvedi, ir iespējams pārliecināties, kurš no pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un attiecīgi arī reģistrēts valsts izveidotā un uzturētā reģistrā. Kā zināms, ieviešot ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu, plānots nodrošināt minimālo profesionālās kvalifikācijas līmeni, lai tādējādi veicinātu konkurenci un uzlabotu pakalpojumu kvalitāti. Lai varētu saņemt ārpakalpojuma grāmatvedības licenci, atbildīgajam grāmatvedim grāmatvedības ārpakalpojuma uzņēmumā (fiziskai personai — saimnieciskās darbības veicējai, IK utt.) jābūt vismaz trīs gadu pieredzei grāmatvedības jomā un vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Likuma "Par grāmatvedību" 3. pantā noteikts: Grāmatvedis ir fiziskā persona, kuras kvalifikācija atbilst Ministru kabineta noteiktajai grāmatveža ceturtā vai trešā līmeņa kvalifikācijai un kuras kompetenci apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), kā arī tāda fiziskā persona, kuras kompetenci attiecīgajos...

Šā gada nodokļu reforma autoriem, nodokļu maksātājiem, piedāvā visplašākās izvēles iespējas. Neraugoties uz vairākiem skaidrojošajiem rakstiem, diemžēl nav ņemts vērā, ka lielākā daļa autoratlīdzības saņēmēju nekad nav mācījušies grāmatvedību un ar to nav nodarbojušies. Sākumā — kāpēc jauninājumi tiek ieviesti un vai tas ir "labi vai slikti"? Viedokļi par to, ka autori ir sociāli neaizsargāta personu grupa, virmoja gaisā vairākus gadus. Likumu nosacījumi paredzēja autoriem par ienākumiem, kas gūti par autordarbiem, maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), bet atstāja novārtā sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI). Būtiska īpatnība, kas saistīta ar autoratlīdzības aplikšanu ar nodokli, ir nosacītu (iepriekš tie tika saukti ar autoru attaisnotajiem) izdevumu piemērošana pirms ienākuma nodokļa aprēķināšanas. Tātad viss noritēja likumīgi, arī autori lielākoties bija apmierināti, jo faktiski maksāja mazāku IIN un, attiecīgi, viņiem vairāk palika kabatā. Piemēram, ja autorlīgumā bija minēta summa 100 eiro, to vispirms samazināja par 25% (nosacīti izdevumi), atlikušajai daļai (75 eiro) piemēroja IIN 20% apmērā (IIN —...

Mikrouzņēmuma, kas maksā MUN, īpašnieks ir vecuma pensionārs, un viņš nodarbina divus darbiniekus — vecuma pensionāru un invalīdu. Par kuru no viņiem jāmaksā minimālās iemaksas? Atbilde 2021. gadā MUN maksātāji maksā nodokli 25% no ceturkšņa apgrozījuma līdz 25 000 eiro (un 40% no pārsnieguma summas), kura sastāvā iekļautas VSAOI 80% apmērā. Ja MUN maksātājs (īpašnieks) ir vecuma pensionārs, tad viņa kā pašnodarbinātās personas VSAOI likme ir 29,36%, no kuras VSAA aprēķinās iemaksas objektu un piefiksēs pensijas kapitālu. Kā vecuma pensionāram viņam netiks aprēķinātas papildu minimālās iemaksas. Par MUN maksātāja darbiniekiem no 2021. gada 1. jūlija tiek aprēķināti standarta darbaspēka nodokļi un iesniegts VID darba devēja ziņojums, kur uzrādīti darbinieku faktiskie ieņēmumi, pensionāra ienākumam piemērojot VSAOI likmi 30,02%, bet personai ar invaliditāti — 34,09% (tātad — divi atsevišķi ziņojumi). Tomēr arī par viņiem VSAA neaprēķinās minimālās iemaksas, jo vecuma pensionāri no tā ir atbrīvoti, kā arī persona ar invaliditāti, ja tai ir piešķirta...

Izlasīju, ka minimālais VSAOI objekts pēc 1. jūlija ir 1500 eiro ceturksnī, bet, ja nodokļu maksātājs neiesniedz VID apliecinājumu par prognozēto ienākumu zem 1500 eiro, tad minimāli jāsamaksā 3 × 170 eiro. Vai tiešām, saņemot 1000 eiro ceturksnī, obligātās minimālās iemaksas būtu jāveic tikai 10% apmērā, nevis 510 eiro? Atbilde Pirmkārt, apliecinājumu par prognozējamajiem ienākumiem, kas nesasniedz ceturksnī trīs minimālās mēnešalgas, drīkst iesniegt VID tikai tāds saimnieciskās darbības veicējs (pašnodarbinātais), kas vienlaikus nav darba ņēmējs. Minētā norma neattiecas uz personu, kura ir darba ņēmēja pie viena vai vairākiem darba devējiem, jo maza ceturkšņa ienākuma gadījumā par viņu minimālās iemaksas koleģiāli maksās darba devējs (–i). Arī iemaksu summa, kas norādīta jautājumā, atbilst darba ņēmēja statusam (170,45 = 34,09% no 500 eiro), par kuru VID apliecinājums nav iesniedzams. Arī gadījumā, kad persona ir darba ņēmēja un pašnodarbinātā, tad VSA likums neparedz apliecinājuma iesniegšanu. Otrkārt, no jautājuma nav skaidrs, vai atlīdzība 1000 eiro ir saņemta...

Administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk — ATR) ietvaros notikusi pašvaldību apvienošana. Pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām ir 43 pašvaldības līdzšinējo 119 pašvaldību vietā. ATR ietvaros tiek mainīta arī attiecīgo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdales kārtība pēc administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas. Saistībā ar ATR lieto šādus terminus: reorganizējamā pašvaldība (apvienojamā pašvaldība) — pašvaldība, kas pēc administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas nodod tai piekrītošās institūcijas, finanses, mantu, tiesības un saistības iegūstošajai pašvaldībai; iegūstošā pašvaldība — pašvaldība, kas pēc administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas pārņem tai piekrītošās reorganizējamās pašvaldības institūcijas, finanses, mantu, tiesības un saistības; atbildīgā pašvaldība — pašvaldība, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem 01.01.2021. Šī pašvaldība ir gan atbildīgā pašvaldība, gan reorganizējamā jeb apvienojamā, gan iegūstošā pašvaldība. ATR ietvaros pašvaldības un to institūcijas: veic inventarizāciju; nodod vai pieņem aktīvus/pasīvus bez atlīdzības; sagatavo slēguma pārskatus. Inventarizācija Pirms reorganizācijas atbilstoši normatīvajiem aktiem jāveic visu nododamo objektu...

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas stājās spēkā 2021. gada 12. jūlijā. Sadarbībā ar finanšu nozari tika izvērtēta iespēja ieviest brīvprātīgu risinājumu nodokļu maksātājiem, kuri maksā nodokli no apgrozījuma. Ieviešot minēto pasākumu, sasniedzamais mērķis ir atvieglot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem birokrātiskos procesus. Ņemot vērā minēto, lai radītu motivējošu vidi nodokļu samaksai, mazinātu administratīvo slogu, ierobežotu ēnu ekonomiku, radītu modernu un uz jaunākajām tehnoloģijām balstītu nodokļu administrēšanas rīku, tādējādi sekmējot mazā biznesa attīstību, ir nepieciešams izstrādāt un ieviest vienkāršotu nodokļa nomaksas risinājumu, izmantojot saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontu tikai vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma ietvaros. Sākotnēji vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Tādējādi papildus tika veikti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, lai tajā noteiktu regulējumu par mikrouzņēmumu nodokļa iekasēšanu, izmantojot vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu. Vispārējais regulējums Sakarā ar to, ka vienkāršotais nodokļa nomaksas risinājums ir paredzēts ne vien MUN maksātājiem, bet arī citiem režīmiem, likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikts vienkāršotā...

Eiropas Savienība (ES) sākusi Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma piešķiršanas procedūru, un kopumā šī fonda ietvaros Latvijai tuvāko gadu laikā būs pieejami 1,82 miljardi eiro. Par to, kur šo naudu plānots ieguldīt un ko ar to paveikt, Finanšu ministrijas organizētā preses konferencē 14. jūlijā informēja ekonomikas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības, kā arī izglītības un zinātnes ministri. Latvija ir viena no pirmajām 12 ES dalībvalstīm, kuru izstrādātais ekonomikas atjaunošanas un noturības plāns guvis ne vien pozitīvu Eiropas Komisijas (EK) novērtējumu, bet arī ES finanšu ministru apstiprinājumu. Tas nozīmē, ka jau augustā sekos līguma noslēgšana ar EK, pēc kura Latvija varēs saņemt avansa maksājumu 13% apmērā no plānā paredzētā finansējuma apjoma (237 miljoni eiro). Turpmākie maksājumi tiks saņemti atbilstoši tam, kā tiks īstenotas plānā paredzētās reformas un kā veiktas investīcijas (kur paredzēti arī konkrēti sasniedzamie rezultāti), preses konferences ievadā atklāja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. Eiropas Atveseļošanas fonda mērķis ir ES dalībvalstu ekonomikas atjaunošana...

Vienus no skarbākajiem ierobežojumiem pandēmijas laikā nācies piedzīvot mazumtirdzniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. No 2020. gada decembra līdz 2021. gada aprīļa sākumam bija slēgta lielākā daļa klātienes nepārtikas preču veikalu. Kā šādu situāciju biznesā var pārdzīvot? Cik lielā mērā iespējams klātienes tirdzniecību aizstāt ar tirdzniecību attālināti, un cik pilnvērtīgu kompensāciju sniedz valdības piedāvātie atbalsta instrumenti? Par šiem un citiem jautājumiem Covid–19 krīzes ietekmes pētīšanai veltītajā žurnāla Bilance publikāciju cikla otrajā intervijā runājam ar būvmateriālu tirgotāja SIA "Tirdzniecības nams Kurši" valdes locekli Denisu Petrovu. Kādas izmaiņas Covid–19 pandēmijas laiks ieviesa uzņēmuma Kurši ikdienas darba organizācijā? Kā izjutāt krīzes laika ietekmi uz jūsu uzņēmumu un būvmateriālu tirdzniecības jomu kopumā? Šeit jārunā atsevišķi par pirmo pandēmijas vilni 2020. gada pavasarī un otro — pagājušajā ziemā. Pirmajā vilnī būvmateriālu tirdzniecība netika ierobežota, un mēs turpinājām strādāt. Izaicinājums gan bija nepieļaut vīrusa izplatīšanos veikalu darbinieku vidū. Jau pirms valdības ieviestajiem standartiem uzņēmumā bija izstrādāts drošas iepirkšanās koncepts, kas...