BILANCES RAKSTI

Latvijas uzņēmumi nereti vēršas pie kāda ārvalsts uzņēmuma vai fiziskas personas, lai izmantotu viņu uzkrāto pieredzi un saņemtu konsultācijas jautājumos, kas aktuāli Latvijas uzņēmuma izaugsmei. Šādu palīdzību visērtāk saņemt no sava grupas uzņēmuma vadības pakalpojumu vai konsultāciju veidā, taču Latvijas uzņēmumam var nākties nolīgt arī kādu nesaistītu ārvalsts uzņēmumu vai individuālo konsultantu. Šajā rakstā uzzināsiet, ar kādām nodokļu sekām jārēķinās Latvijā (arī Latvijas uzņēmumam) un kā izšķirt, vai primāri jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) vai uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN). Piemērojamais likums: UIN vai IIN? UIN likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām. UIN ietur no maksājumiem, ko rezidenti (izņemot fiziskas personas) un pastāvīgās pārstāvniecības (PP) izmaksā nerezidentiem, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts IIN. Tātad, vērtējot, vai nerezidenta ienākumam, ko izmaksā Latvijas uzņēmums vai PP, ir piemērojams nodoklis, jāņem vērā ne tikai UIN...

Pieņemtie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) un "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA) pamatoti satrauc personas, kuras gūst ieņēmumus no autordarbiem, proti, saņem autoratlīdzību. Satraukuma pamats saistīts ar nodokļu piemērošanu (faktiski krasu nodokļu palielināšanu), kuru var uzskatīt par loģisku, ja vien kārtējā reforma nebūtu stājusies spēkā tieši pandēmijas laikā un nodokļu slogs nebūtu pārāk iespaidīgs un straujš. Grozījumu loģiku var uzskatīt par taisnīgu, jo pastāvošā kārtība nesniedza autoram gandrīz nekādu sociālo drošību, īpaši tad, kad autors vienlaikus nebija darba ņēmējs, kur par viņu būtu maksāti "normāli nodokļi" (galvenokārt sociālās iemaksas). Tomēr piekoptā prakse bija likumīga (neskaitot ļaunprātīgu izmantošanu) un vairumā gadījumu apmierināja gan autoru, gan autordarba pasūtītāju. Minētie grozījumi brīvprātīgi/piespiedu kārtā mudina domāt par nākotni, nevis tikai par šīs dienas izdevīgumu. Tomēr pagaidām nav zināms, cik autoru izturēs šo slogu. Kāpēc bija jāpalielina nodokļu slogs Sabiedrībā arvien biežāk izskan neapmierinātība ar īstermiņa sociālo pakalpojumu apmēru un pensijām, kuras nenodrošina saņēmējam iespēju...

Grāmatvedis kā profesija radusies jau ļoti sen, bet tikai 1494. gadā matemātiķis Luka Pačoli (Fra Luca Bartolomeo de Pacioli) izdomāja un ieviesa grāmatvedības divkāršā ieraksta jēgu un būtību. L. Pačoli piedāvātie ieteikumi par grāmatvedības ierakstiem un gada beigu kontu slēgumiem kļuva tik slaveni, ka finanšu uzskaites organizēšanā tiek izmantoti joprojām. Mēs turpinām izmantot viņa izveidoto žurnālu un virsgrāmatu uzskaites sistēmas pamatprincipus, kas parāda līdzsvaru starp debetu un kredītu un dod precīzu finanšu rezultātu. Ir mainījušies laiki un sabiedriskās iekārtas, bet grāmatvedība joprojām pastāv, un, par spīti dažādu ekspertu pareģojumiem, ka, ienākot uzņēmuma dzīvē tehnoloģijām, grāmatvedis izzudīs kā profesija, es tam negribētu piekrist. Tam, ka profesija mainās un jau tuvākajā nākotnē mēs strādāsim citādi, gan var piekrist. Neņemos spriest par grāmatvežiem, kuri darbojas citās valstīs. Mēs apskatīsim tikai Latvijas situāciju, bet nav noliedzams, ka pasaule mūsdienās ir kļuvusi ļoti maza un mūs skar arī tās pārmaiņas, kas notiek citur pasaulē. Kuri no diezgan...

2020. gada pārskatu iesniegšanas termiņus tomēr pagarināja par trim mēnešiem. Tādējādi tie uzņēmumi, kuriem gada pārskata iesniegšanas termiņš, piemēram, ir 30. aprīlis, gada pārskatu var iesniegt līdz 2021. gada 31. jūlijam, bet uzņēmumiem, kuri parasti gada pārskatu iesniedz līdz 31. jūlijam, iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 2021. gada 31. oktobrim. Tāpat likumprojekts noteic iespēju arī biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, kurām gada pārskatu iesniegšanas termiņš ir 31. marts, pagarināt par trim mēnešiem gada pārskata par 2020. gadu iesniegšanas termiņu Valsts ieņēmumu dienestam, t.i., līdz 2021. gada 30. jūnijam. Patreiz grozījumi Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā ir stājušies spēkā, un lietderīgi atkārtot par biežāk pieļautajām kļūdām gada pārskatos un Covid–19 ietekmi uz gada pārskatu sastādīšanu. Turpmāk par biežāk pieļautajām kļūdām un nepilnībām katrā gada pārskata sastāvdaļā. Informācija par sabiedrību Visbiežāk sabiedrības aizmirst iekļaut šādus datus: Informāciju par grāmatvedi (vārds/uzvārds)/ārpakalpojumu sniedzēja firmas nosaukumu un atbildīgā grāmatveža vārdu un uzvārdu. Ja sabiedrībai nepieciešams zvērināts...

Raksta turpinājums. Sākumu lasiet šeit. Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas stājās spēkā 1. janvārī, paredz, ka valsts obligātajā sociālajā apdrošināšanā no šā gada 1. jūlija tiek ieviesta minimālo iemaksu prasība. Par to, kā maksājamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) tiešsaistes seminārā skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas galvenā nodokļu inspektore Ināra Kopase un VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga. VSAOI objekta aprēķināšana autoratlīdzības saņēmējam Autoratlīdzības saņēmējam no 2021. gada 1. jūlija VSAOI objekts tiks aprēķināts, ņemot par pamatu 80% no samaksātā MU nodokļa. Tātad autoratlīdzības izmaksātājs ietur un samaksā nodokli 25%, ja apgrozījums ir līdz 25 000 eiro. No MUN 20% ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis un 80% tiek novirzīti VSAOI. Piemērs Ja no autoratlīdzības 600 eiro nodoklis ir samaksāts 150 eiro, tad 80% ir VSAOI — 120 eiro. Piemērs Ņemot vērā pašnodarbinātā VSAOI...

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas stājās spēkā 1. janvārī, paredz, ka valsts obligātajā sociālajā apdrošināšanā no šā gada 1. jūlija tiek ieviesta minimālo iemaksu prasība. Par to, kā maksājamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras(VSAA) tiešsaistes seminārā skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas galvenā nodokļu inspektore Ināra Kopase un VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga. Jaunas likmes no 2021. gada 1. janvāra I. Kopase akcentēja, ka no 1. janvāra VSAOI likme darbiniekiem, kas ir apdrošināti visiem apdrošināšanas veidiem, ir samazināta par vienu procentpunktu un sasniedz 34,09%. Darba devēja daļa ir 23,59%, bet darba ņēmēja daļa — 10,50%. Savukārt darbiniekiem, kas ir pensijas vecumā, VSAOI likme ir samazinājusies no 30,87% līdz 30,02%. Darba devējiem tā ir 20,77% un darba ņēmējiem — 9,25%. Jaunas, samazinātas VSAOI vispārējās likmes noteiktas arī pašnodarbinātajiem — no 32,15% līdz 31,07%. Savukārt, ja...

Kā noteikt mēnesi, kurā jāiesniedz VID darba devēja ziņojums atkarībā no datuma, kad izmaksāta alga, atvaļinājuma nauda vai citas summas? Atbilde No 2021. gada 1. janvāra noteikta citāda darba devēja ziņojuma aizpildīšanas kārtība, un ir divi ziņojuma iesniegšanas varianti: par pārskata mēnesi — līdz nākamā mēneša 17. datumam; par mēnesi, kad veikta izmaksa, — līdz nākamā pēc izmaksas mēneša 17. datumam. Svarīgi atcerēties: citu nodokļu deklarāciju iesniegšanai termiņi noteikti attiecīgajos likumos (piemēram, PVN deklarācijai — līdz nākamā mēneša 20. datumam); visu nodokļu samaksas termiņš — līdz nākamā mēneša 23. datumam. Sakarā ar minēto, aizpildot ziņojumu, vairs nav prasības norādīt "izmaksas datumu". Galvenais — nodokļu samaksas termiņš. Ziņojuma 2021. gada versijā saglabāta iemaksu objekta (algas, atlīdzības u.c.) uzrādīšanas kārtība (4. aile) un tai atbilstošas VSAOI (5. aile). Tāpat starp 5. un 4. aili pastāv matemātiska saikne: 4. aile x VSAOI likme = 5. aile, tādēļ, aizpildot ziņojumu, ir jāizvēlas darba ņēmēja (pasūtījuma izpildītāja)...

Jau ikgadēji zvērinātu advokātu birojs Sorainen gada sākumā aicina kopā mediju pārstāvjus, lai iepazīstinātu ar biroja juristu skatījumā potenciāli būtiskākajām nodokļu un uzņēmējdarbības juridiskajām aktualitātēm gada turpmākajā gaitā. Arī šoreiz seminārā tika skarti vairāki gan starptautiska, gan vietēja mēroga temati, kas varētu būt interesanti žurnāla Bilance lasītājiem. PVN revolūcija e–komercijas nozarē Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņas saistībā ar elektronisko komerciju varētu būt šāgada pats aktuālākais nodokļu temats, uzskata zvērināts advokāts un Sorainen partneris Jānis Taukačs. Attiecīgie PVN direktīvas grozījumi jau ir ieviesti likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", un uzņēmumi varot sākt gatavoties lielajām pārmaiņām, kas stāsies spēkā no 1. jūlija. Šīs pārmaiņas iedalāmas divos galvenajos virzienos. Pirmkārt, mainās nosacījumi importam no trešajām valstīm uz Eiropas Savienību — tirgotāji no Ķīnas, Krievijas, ASV, tagad arī Lielbritānijas (izņemot Ziemeļīriju) un citām ārpussavienības valstīm piemēros PVN importam fiziskām personām jau no pirmā eiro. "Tas nozīmē — ja patērētājs kādā no tirdzniecības platformām pasūtīs kaut vai...

Šajā rakstā apskatītas dažas situācijas, kas varētu būt aktuālas pēc beidzot pabeigtā breksita. Patiešām, vārds "beidzot" šeit ir īstajā vietā. Atceramies taču, ka referendums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (Lielbritānija) izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) notika jau 2016. gada 23. jūnijā, bet izstāšanās process ar daudziem beigu termiņiem, kas vairākkārt tika pagarināti un pārcelti, noslēdzās tikai pēc četrarpus gadiem — 2020. gada 31. decembrī. Tādējādi briti, kam tik ļoti patīk būt pirmajiem visās lietās, šajā spēlē zaudēja grenlandiešiem.1 Vienlaikus joprojām nevar teikt, ka visi breksita jautājumi ir pilnībā atrisināti. ES un Lielbritānija joprojām turpina sarunas par atsevišķiem tehniskiem aspektiem, tai skaitā arī attiecībā uz dažiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jautājumiem, kurus apskatīju iepriekšējā rakstā (sk. rakstu "Par dažiem nenotikušā breksita aspektiem" žurnālā Bilance Nr. 6 (450) 2019. gada jūnijā). Taču tās situācijas, kas ir atrisinātas, tiek aplūkotas šajā rakstā. Lielbritānijas individuālais PVN identifikācijas numurs "GB" Sāksim ar vienkāršāko. Valsts ieņēmumu dienesta...

Darbiniekam izsniegta darbnespējas lapa B sakarā ar aizdomām par Covid–19, bet vēlāk noskaidrojās, ka tā ir cita saslimšana, un no ceturtās dienas izsniegta lapa A. Kā apmaksāt slimības turpinājumu? Atbilde Saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" pārejas noteikumu 46. punktu, (..) ja personai izsniegta darbnespējas lapa akūtu augšējo elpceļu infekciju dēļ, par laiku no darbnespējas pirmās dienas līdz darbnespējas trešajai dienai izsniedz darbnespējas lapu B bez personas personīgas apskates (attālināti) un par šo periodu piešķir slimības pabalstu 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas algas. Ja persona ir nosūtīta veikt analīzes par saslimšanu ar Covid–19 un analīzes: 1) ir negatīvas, bet darbnespēja turpinās, izsniegtā darbnespējas lapa B noslēdzama trešajā darbnespējas dienā un atverama darbnespējas lapa A. Slimības nauda izmaksājama šā likuma 36. pantā noteiktajā kārtībā (..) Savukārt minētajā pantā jāpievērš uzmanība tā sauktajam atslēgvārdam: ne mazāk kā 80 procentu apmērā — par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču...

Saskaņā ar PVN likuma 136. panta trešo daļu: tūrisma operatora sniegtā ar nodokli apliekamā tūrisma pakalpojuma vērtība ir starpība starp visu summu (bez nodokļa), ko samaksā pakalpojuma saņēmējs (ceļotājs), un tūrisma operatora faktiskajām izmaksām par citu personu veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem, ja šie darījumi dod tiešu labumu ceļotājam. Savukārt panta sestajā daļā teikts: tūrisma operators aprēķina šā panta trešajā daļā minēto ar nodokli apliekamo tūrisma pakalpojuma vērtību un iekļauj to nodokļa deklarācijā. Vai PVN atskaitē jāatspoguļo arī ar PVN neapliekamā daļa (kas vienāda ar tūrisma operatora faktiskajām izmaksām)? Ja jā, tad kurā rindā? Atbilde Tūrisma operatora sniegtajiem pakalpojumiem ir īpašs PVN piemērošanas režīms saskaņā ar PVN likuma 136. pantu, kā arī PVN direktīvas 2006/112/EK 306.–310. pantu. Tā būtība ir šāda — ja tūrisma operators, rīkojoties savā vārdā, izmanto cita nodokļu maksātāja piegādes vai pakalpojumus, sniedzot ceļojumu pakalpojumus, viss darījums uzskatāms par vienu piegādi, kam piemērojams PVN tūrisma operatora dalībvalstī. Ar...

Uzņēmuma finanšu vadīšanā apgrozāmais kapitāls ir svarīgs analīzes un vadīšanas objekts, jo tas "apvieno" apgrozāmo līdzekļu un īstermiņa saistību vadīšanas procesus. Ekonomikas literatūrā apgrozāmais kapitāls tiek definēts kā starpība starp apgrozāmajiem līdzekļiem un īstermiņa saistībām. Kā jau tika minēts, uzņēmuma apgrozāmo kapitālu aprēķina, no apgrozāmajiem līdzekļiem (debitori, krājumi, nauda) atņemot īstermiņa saistības (parādi piegādātājiem, saņemtie avansi, nākamo periodu ieņēmumi, sociālās apdrošināšanas maksājumi, nodokļi un citas saistības, par kurām netiek maksāti procenti). Apgrozāmo kapitālu mēdz saukt arī par neto apgrozāmajiem līdzekļiem. Parasti apgrozāmie līdzekļi pārsniedz īstermiņa saistības, veidojot pozitīvu apgrozāmo kapitālu. Apgrozāmais kapitāls ir nepieciešams, lai nodrošinātu normālu uzņēmuma darbību, jo apgrozāmo līdzekļu pārsniegums pār īstermiņa saistībām nozīmē to, ka uzņēmums ne tikai spēj dzēst savas īstermiņa saistības, bet tam ir arī rezerves darbības paplašināšanai un turpmākai attīstībai. Pastāv apgrozāmā kapitāla apjoma atkarība (tas pieaug vai samazinās) no apgrozāmo līdzekļu un īstermiņa saistību apjomu izmaiņām. Menedžeri, kas nodarbojas ar apgrozāmā kapitāla vadīšanu, izmanto...

Esmu darba attiecībās ar diviem darba devējiem. Vai slimības gadījumā saņemšu slimības pabalstu no abiem vai tikai no tā, kur iesniegta mana algas nodokļa grāmatiņa? Vai vajadzības gadījumā man var būt piešķirta invaliditātes pensija vai bezdarbnieka pabalsts? Atbilde Pirmais nosacījums sociālā pabalsta saņemšanai: personai ir jābūt sociāli apdrošinātai, tas ir, būt darba ņēmējas statusā vai pašnodarbinātās personas statusā. Otrais nosacījums radies salīdzinoši nesen. Lai pretendētu uz sociālo pabalstu (darbnespējas zuduma dēļ vai sakarā ar maternitāti/paternitāti), personai jābūt iepriekš minētajā statusā noteiktu periodu: vismaz trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu laikā vai sešus mēnešus 24 mēnešu laikā (mēnešiem nav jābūt pēc kārtas). Trešais nosacījums: jānoskaidro, kādā statusā persona ir apdrošināta, tas ir, kādu gadījumu iestāšanās rezultātā personai tiks izmaksāts sociālais pabalsts. Tātad uz visiem pabalstiem droši var pretendēt tās personas, kas apdrošinātas pēc standarta likmes, pieņemot, ka vienlaikus izpildās pirmie divi nosacījumi. Tiek apdrošināti (ko nodrošina likme 34,09%) šādi riski: valsts pensiju apdrošināšana; sociālā...

Lieldienu laikā bija trīs svētku dienas, no kurām viena svētku diena — svētdienā, un tas nozīmē, ka atkal tiek uzdots jautājums — kā aprēķināt darba algu? Sevišķi šis jautājums kļūst aktuāls, ja uzņēmumā ir radušās konfliktsituācijas un jautājuma skaidrošanā piedalās Valsts darba inspekcija. Mēģināšu izskaidrot situāciju un ieviest skaidrību procesos, vēršot uzmanību, ka skaidrojums tiek dots, balstoties uz uzņēmējiem saistošo Darba likumu, jo šis likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa, un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata. Jāņem vērā arī Ministru kabineta noteikumi Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" (spēkā no 01.01.2016.). Vispirms jāizpēta Darba likuma nosacījumi: 74. pantā "Atlīdzība gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ" noteikts: (1) Darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta...

Ar valdes locekli var būt noslēgti dažādi līgumi, kuros var paredzēt vai neparedzēt atlīdzību. Ja atlīdzība nav paredzēta, tad tiks analizēts valdes locekļa izpildāmo pienākumu saturs, jo par veicamo darbu vispārējā gadījumā Darba likumā ir paredzēta samaksa. Savukārt, ja atlīdzība ir paredzēta, tad tā ir saistīta ar nodokļu piemērošanu. No piemērojamo nodokļu skatupunkta ir divas situācijas, kad valdes loceklis kļūst par darba ņēmēju un par viņu jāmaksā darbaspēka nodokļi. Valdes loceklim noteikta atlīdzība Pirmā situācija, kad valdes loceklis kļūst par darba ņēmēju, minēta likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA) pirmā panta 2. punkta c) apakšpunktā: Saeimas deputāts, pašvaldības deputāts, (..) komercsabiedrības valdes, padomes loceklis (..), kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta. Tātad, ja valdes loceklis pilda darba pienākumus, viņam jānosaka atlīdzība, no kuras maksājami nodokļi. Bieži vien šī atlīdzība tiek noteikta "ķeksīša" pēc, proti, neadekvāti maza. Kas mainīsies šādā situācijā 2021....