Darbs un prasmes digitālajā laikmetā (turpinājums)
Raksta sākums publicēts Bilances 2020. gada Nr. 7 (463.) Kā neizkrist no aprites? Attīstīt pamatprasmes Lisabonas 2000. gada 23. un 24. marta Eiropadome secināja, ka Eiropai vajadzētu noteikt jaunas pamatprasmes, kas jānodrošina mūžizglītībā, kā galveno pasākumu, Eiropai reaģējot uz globalizāciju un veidojot uz zināšanām balstītu valstu ekonomiku, un uzsvēra to, ka cilvēki ir Eiropas galvenais kapitāls. Šīs pamatprasmes ir jāieaudzina un jāiemāca jau no bērnības un jāturpina pilnveidot un attīstīt. Pamatprasmes definētas kā zināšanu, prasmju un attieksmju kopums, kas atbilst kontekstam. Pamatprasmes ir tās, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai aktivitātei, sociālajai iekļautībai un nodarbinātībai. Šajā pamatprincipu kopumā ir noteiktas astoņas pamatprasmes: saziņa dzimtajā valodā; saziņa svešvalodā; matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās; digitālās prasmes; mācīšanās prasmes; sociālās un pilsoniskās prasmes; pašiniciatīva un uzņēmējdarbība; kultūras izpratne un izaugsme. Pamatprasmes uzskatāmas par vienlīdz svarīgām, jo katra no tām var nodrošināt veiksmīgu dzīvi sabiedrībā. Daudzas prasmes pārklājas un savienojas: vienai sfērai...