BILANCES RAKSTI

SIA darba algu izmaksā divas reizes mēnesī (līdz katra mēneša 8. datumam — alga par iepriekšējo mēnesi, bet līdz 18. datumam — avanss par kārtējo mēnesi). Darbiniekam piešķirts atvaļinājums no 7. līdz 20. septembrim, vienojoties par atvaļinājuma naudas saņemšanu kopā ar algu.SIA grāmatveži 8. septembrī izmaksāja algu par augustu. Par darbu septembrī pirms atvaļinājuma un atvaļinājuma nauda izmaksāta 18. septembrī.SIA personāla speciālisti uzskata, ka atalgojums par 01.09.–06.09. un atvaļinājuma nauda būtu jāizmaksā 8. septembrī. Organizācijās, kurās interesējāmies, uzskata, ka atalgojumu par 01.09.–06.09. un atvaļinājuma naudu drīkst izmaksāt 8. oktobrī. Atbilde Darba likuma 69. panta ceturtajā daļā teikts: samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma. Pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam, var izmaksāt citā laikā, bet ne vēlāk kā nākamajā darba samaksas izmaksas dienā. Darbinieks nav pieprasījis izmaksāt darba...

Persona no mirušās mātes saņem mantojumā nekustamo īpašumu un naudu. Vai no šīm vērtībām būtu jāmaksā nodoklis? Atbilde Saskaņā ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likuma 9. panta 1. daļas 9. punktā noteikto: mantojuma rezultātā gūtais ienākums, izņemot autoratlīdzību (honorāru), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem, ir atbrīvots no nodokļa. Ja mirusī persona nav atstājusi testamentu, potenciālajiem mantiniekiem ir jāgriežas pie notāra, kas pārbauda visus dokumentus, noskaidro mirušās personas kreditorus (kuri arī var pieteikt savas pretenzijas ierobežotā laika periodā), izpilda noteiktas darbības un izsniedz mantojuma apliecību. Neskaitot notāra pakalpojumu apmaksu, mantiniekam būs jāapmaksā nekustamā īpašuma reģistrācija Zemesgrāmatā uz sava vārda. Ja māte glabājusi naudas līdzekļus kredītiestādē, tos saskaņā ar iesniegumu kredītiestāde pārskaitīs mantinieka norādītajā kontā. No saņemtās naudas ne tikai nav jāmaksā nodoklis, bet tā arī nav jādeklarē (ja kopsumma nepārsniedz 10 000 eiro), jo nauda saņemta no radinieka līdz trešajai1 pakāpei. Atgādinu, ka pastāv ierobežojums skaidras naudas darījumiem — tos drīkst veikt tikai līdz...

Par 2021. gada janvāri Darba devēja ziņojums iesniedzams VID līdz 17. februārim. Vai šajā ziņojumā būtu jāieslēdz aprēķinātais un ieturētais ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par 15. februārī atlaisto darbinieku, ņemot vērā, ka gala aprēķins arī ir izmaksāts 15. februārī? Atbilde Ziņojumā par janvāri būtu jāuzrāda janvāra alga (4. aile) un no tās aprēķinātās iemaksas (5. aile). Savukārt ienākuma nodoklis (8. aile) jāaprēķina gan par janvāra algu, gan par februārī aprēķināto summu (gala aprēķina kopsumma). Ja ziņojums tika iesniegts, nezinot par darbinieka aiziešanu, tas ir jāprecizē, jo laika līdz 17. datumam ir pietiekami. Savukārt februārī nopelnītā summa (gala aprēķina kopsumma) jāuzrāda ziņojumā par februāri, ko iesniedz VID līdz 17. martam, aizpildot tajā tikai 4. aili (alga un pienākošās kompensācijas) un 5. aili (statusam atbilstošas sociālās apdrošināšanas iemaksas). Sociālo iemaksu veikšanas datums par februāri ir 23. marts. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada novembra (467.) numurā

Personas vārds un uzvārds ir šīs personas privātās dzīves neatņemama sastāvdaļa, un tās ierobežojums, atveidojot vai pielīdzinot personas vārdu vai uzvārdu, pieļaujams tikai leģitīmu mērķu sasniegšanai. Latvijā oficiāli personai var būt divi vārdi un divi uzvārdi. Normatīvie akti, kas regulē persona vārdus: Ministru kabineta (turpmāk MK) 2004. gada 2. marta noteikumi Nr. 114 "Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju". Latvijas Vēstnesis, 36, 05.03.2004. https://likumi.lv/ta/id/85209.aiz visiem līdzskaņiem, izņemot л un н: Васяткин — Vasjatkins;Рябинин — Rjabiņins Latīņalfabētiskā transliterācija nav personvārdu atveide latviešu valodā, tā ir personvārdu rakstība, izmantojot latīņu alfabēta burtus (sk. 2012. gada 21. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi" 1. pielikumu "Transliterācijas tabula"). Personvārdu atveide latviešu valodā savukārt ir citvalodu cilmes personvārda izteikšana ar latviešu valodas skaņām un burtiem atbilstoši citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem (sk. 2004. gada 2. marta Ministru kabineta noteikumus Nr. 114 "Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu...

Virzītājspēki starptautiskajā nodokļu konkurencē Spēja stimulēt ekonomisko aktivitāti un piesaistīt ārvalstu kapitālu un investīcijas, izmantojot valsts nodokļu politiku, ir pazīstama jau daudzus gadsimtus. Astoņpadsmitā gadsimta vidū Krievijas ķeizariene Katrīna Lielā piešķīra "ārzemniekiem, kuri apmetušies uz dzīvi Krievijā, lai ražotu audumus vai veiktu darbus un ražotu tur tādas preces, kādas vēl nav ražotas Krievijā [..], tiesības pārdot un eksportēt preces no impērijas desmit gadus, nemaksājot iekšzemes nodokļus, ostas nodevas vai muitas nodokli uz robežas […]."1 Mūsdienās ir novērojama vēl izteiktāka valstu konkurence par ārvalstu kapitālu, izmantojot dažādus pievilcīgus nodokļu instrumentus. To sauc par starptautisko nodokļu konkurenci. Šajā sakarā var minēt dažādus, piemēram, amerikāņu ekonomista Tibauta (1956, Charles Mills Tiebaut (1924–1968)), Zodorova–Miezkovska (Zodrow, G.R. and Mieszkowski, P., 1986) un Leviatāna (autori Brennan, G. un Buchanan, J.) modeļus, taču rezultāts šādām darbībām visbiežāk ir tāds, ka nodokļos maksājamās summas vienas jurisdikcijas ietvaros tiek novirzītas uz citu jurisdikciju, kurās ir, piemēram, mazākas nodokļu likmes, tādējādi radot...

Vienīgais firmas īpašnieks vēlas kapitalizēt savai firmai izsniegtā bezprocentu aizdevuma daļu. Vai ir vērts to darīt? Kādas problēmas un kādi nodokļi var rasties tā rezultātā (piemēram, pārdodot firmu)? Atbilde Firmas parāda kreditoram kapitalizācija ir SIA vai AS pamata kapitāla palielināšanas veids. Uzņēmumu reģistrs uzmana parādu kapitalizācijas procedūru, pieprasot ekspertīzes veikšanu, kapitāla palielināšanas procedūras pārbaudi. Uzņēmumu reģistrs uztur vērtētāju, ekspertu sarakstu, kuri pārbauda katra darījuma un ieguldāmā īpašuma vērtības atbilstību Latvijas likumdošanas normām. Ienākuma nodokļa rašanās risks, kapitalizējot parādu, var veidoties, bet tā varētu arī nebūt. Viss atkarīgs no tā, kādā veidā šis aizdevums radās un vai aiz formālā beznodokļu darījuma (kapitalizācija) neslēpjas cits reāls darījums, kas būtu novedis pie nodokļa piemērošanas kādam no darījuma dalībniekiem. Šajā gadījumā Civillikuma 1439. pants nosaka, ka spēkā ir nevis formālais darījums, bet faktiskais, kas slēpjas aiz formāla darījuma. Piemēram, pārbaudot noformētos dokumentus par dalībnieka parāda rašanos, eksperts konstatēja, ka parāds radās darījuma rezultātā: dalībnieks (fiziska persona)...

Latvijas uzņēmums SIA "A" 2020. gadā saņēma no Latvijas meitas uzņēmuma SIA "B" dividendes 50 000 eiro apmērā, par kurām tika samaksāts UIN pēc jaunās kārtības. SIA "A" šīs dividendes uzreiz arī izmaksāja tālāk dalībniekiem. SIA "A" ir nesadalītā peļņa līdz 31.12.2017. 200 000 eiro apmērā. Kā atspoguļot šo dividenžu izmaksu EDS sistēmā, un kā jāgrāmato šādas dividendes? Atbilde Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) 6. panta 1. un 2. daļu nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru tādā apjomā, kādā nodokļa maksātājs taksācijas periodā ir saņēmis dividendes no dividenžu izmaksātāja, kurš tā rezidences valstī ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, vai tādas dividendes, no kurām to izmaksas valstī ir ieturēts nodoklis, izņemot dividendes, kas saņemtas no juridiskās personas, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās. Ja taksācijas periodā saņemto šā panta pirmajā daļā minēto dividenžu apjoms ir...

Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi. Juridiskās personas maksātnespējas process nav parādu piedziņas mehānisms, un tā uzsākšana nenozīmē, ka kreditors atgūs visu parāda summu. Kas ir juridiskās personas maksātnespējas process? Juridiskās personas maksātnespējas process tiek uzsākts no dienas, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu. Juridiskās personas maksātnespējas procesu piemēro attiecībā uz juridisko personu, personālsabiedrību, individuālo komersantu, ārvalstī reģistrētu personu, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un Maksātnespējas likumā noteiktiem speciāliem subjektiem. Juridiskās personas maksātnespējas procesu saskaņā ar šo likumu (turpmāk — likums) vada tiesas iecelts maksātnespējas procesa administrators (turpmāk — administrators), kurš nodrošina procesam izvirzāmo prasību izpildi, tai skaitā: apzina un pārdod parādnieka mantu; izvērtē iesniegtos kreditoru prasījumus; atgūst parādus no parādnieka debitoriem; no iegūtajiem līdzekļiem apmierina kreditoru prasījumus. Administrators Administratora amata...

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu reforma 9. oktobrī pārkāpa pāri būtiskai robežšķirtnei — ar to saistītie normatīvie akti tika apstiprināti valdības ārkārtas sēdē un līdz ar to nosūtīti tālākai izskatīšanai Saeimā. Saeimā trijos lasījumos vēl daudz kas var mainīties, taču šobrīd lūkojamies, kāda ir pašreiz fiksējamā situācija. Minimālās iemaksas būs, bet noteiktas plašākas izņēmumu grupas Darba ņēmējiem un darba devējiem plānotās izmaiņas pamatā saskan ar jau iepriekš ziņoto — par darbiniekiem būs jāmaksā sociālās iemaksas par vienu procentpunktu samazinātās likmes (34,09%) apmērā, turklāt no 2021. gada 1. jūlija, kad tiek ieviestas minimālās obligātās iemaksas, tās nedrīkstēs būt mazākas par iemaksām no minimālās algas apmēra (~170 eiro mēnesī). Par tiem darbiniekiem, kas mēnesī nenopelna minimālo algu, starpību nāksies piemaksāt darba devējiem. Tiesa gan, tagad likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" grozījumos iestrādāta virkne izņēmuma gadījumu, kad minimālās obligātās iemaksas 170 eiro apmērā tomēr nebūs jāveic. Tās varēs neveikt par: notiesāto, kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas...

Valdībā 9. oktobrī apstiprinātie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka obligātās minimālās sociālās iemaksas tomēr tiks ieviestas un nekādi iepriekš piesauktie iespējamie kompromisa risinājumi vismaz pagaidām likumprojektā nav parādījušies (ja neskaita plašāku izņēmumu (atviegloto grupu) sarakstu, uz kuriem prasība par minimālajām obligātajām iemaksām neattieksies). Iecerētie grozījumi paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada beigām būs pārejas periods, kura laikā minimālās obligātās VSAOI pašnodarbinātajiem (un MUN maksātājiem) vēl nebūs jāmaksā, savukārt no 2023. gada būs obligāti jāmaksā sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas (pat tad, ja reālie ienākumi nesasniedz minimālās algas apmēru). Pārejas perioda nosacījumi Pārejas periodā no nākamā gada jūlija līdz 2022. gada beigām pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu (kuri maksā tikai 5% no ienākumiem pensiju apdrošināšanai), pensiju apdrošināšanai būs jāmaksā vairāk. Tie būs gan 10% no ienākumiem (tātad divreiz vairāk nekā tagad), gan arī vēl 10% no starpības starp iemaksu objektu un minimālo algu, skaidro...

Ministru kabinets 29. septembrī atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai uz Saeimu Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grāmatvedības likums". Bilance vairākkārtīgi jau ir informējusi par 2019. gada 12. decembrī Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) starpinstitūciju saskaņošanai nodoto likumprojektu, bet šai rakstā apskatīts, kas būtiski mainījies pēc tā nodošanas valdībā un tālāk Saeimā. 7. oktobrī jaunais grāmatvedību regulējošais jumta likums nonāca pie likumdevēja, un 12. oktobrī Saeimas Prezidijs ierosināja to nodot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Plānots, ka to Saeimas deputāti izskatīts vēl šogad un jaunais likums stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra. Būs pārskatāms un pilnveidots regulējums Kā zināms, pašreizējais likums "Par grāmatvedību" tika pieņemts 1992. gadā, stājās spēkā 1993. gada 1. janvārī un kopš tā spēkā stāšanās ir grozīts 19 reizes. Tas ir novecojis un vairs neatbilst reālajai situācijai, tāpēc tika nolemts sagatavot jaunu Grāmatvedības likumprojektu. Latvijas Republikas Grāmatvedības asociācijas (LRGA) valdes locekle Lilita Beķere norāda, ka asociācija Grāmatvedības likumprojektu vērtē pozitīvi....

Nav nemaz tik sen 2016. gads, kad izgāzās ideja no 2017. gada par katru nodarbināto personu iekasēt sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz no minimālās mēneša algas neatkarīgi no tā, ka atlīdzības summa nesasniedza minimālo algu. Visu 2016. gadu ne no vienas sabiedrības grupas nebija pretenziju pret šo normu, bet pirms tās stāšanās spēkā sacēlās vētra, kaut gan bija veikti dažādi mīkstinoši paņēmieni (izņēmuma grupas, iemaksas no minimālās algas daļas). Norma tika atcelta, bet ne aizmirsta. Ja es arī nebūtu pensionāre, pats pa sevi ir saprotams, ka, ilgus mūža gadus neveicot sociālās iemaksas, nav ko cerēt uz normālu pensiju. Nav jābrīnās arī par niecīgu slimības vai maternitātes pabalstu, arī (kā izrādījās) uz dīkstāves pabalstu. Šogad daudzi no mums šo likumsakarību izjūta uz savas ādas. Tagad sabiedrību it kā pārliecināja: iemaksas ir jāveic, bet vai tas būtu jādara tieši tagad un kārtējo reizi ar steigu? Pēc visām pazīmēm pandēmijai tuvākā laikā nav redzams gals, ekonomika...

Apmēram pirms gada stājās spēkā normatīvais regulējums, kas ļāva noteiktus pārtikas preču veidus izplatīt pēc derīguma termiņa beigām (MK 18.06.2019. noteikumi Nr. 261 "Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām"). Šis regulējums deva iespēju ziedot un tai pašā laikā noteica ierobežojumu, ka pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa beigām var ziedot tikai biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kas nodarbojas ar labdarību. Noteiktais laika periods ir pagājis, un Zemkopības ministrija vērsās ar iniciatīvu normatīvajā regulējumā iestrādāt, ka pārtiku varētu ziedot arī tieši galapatērētājam, tā veicinot vēl vairāk pārtikas pārpalikumu pārdali un samazinot tās nonākšanu atkritumos. Zemkopības ministrijas iniciatīva ir rezultējusies, un, sākot ar šī gada 18. augustu, pārtiku drīkst ziedot arī tieši galapatērētājam. Šo kārtību nosaka Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumi Nr. 514 "Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām" (turpmāk — MK noteikumi). Stājoties spēkā šiem MK noteikumiem, spēku ir zaudējuši Ministru kabineta 2019. gada 18....

Raksta sākumu skatīt Bilances 2020. gada Nr. 8 (464) un Nr. 9 (465) Veidlapa "Informācija par darbinieku prasījumiem" Darbiniekam vēl ir jāaizpilda veidlapa "Informācija par darbinieku prasījumiem", kas noteikta un ir pieejama MK noteikumu Nr. 995 1. pielikumā. Veidlapas vienu daļu aizpilda darbinieks un ar parakstu apliecina sniegtās informācijas patiesumu, bet veidlapas otru daļu aizpilda maksātnespējas procesa administrators saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju, tai skaitā par pamatu ņemot maksātnespējīgā uzņēmuma grāmatvedības datus, ja tādi ir iesniegti. Veidlapas sākumā darbinieks sniedz pamatinformāciju par sevi. Šajā sadaļā ir svarīgi norādīt tādu pasta adresi, kurā darbinieks patiešām saņems tam adresētos sūtījumus. Tālrunis un elektroniskā pasta adrese ir jānorāda, lai būtu iespējams sazināties un uzdot precizējošos jautājumus, kas nepieciešami, lai pieņemtu lēmumu par līdzekļu piešķiršanu no DPGF. Protams, jānorāda arī pamatinformācija par maksātnespējīgo darba devēju — nosaukums un reģistrācijas numurs. Veidlapā detalizēti jāuzrāda informācija par darbinieka prasījumu. Šī informācija ir nepieciešama aprēķinu veikšanai un...

Drīz saimnieciskās darbības veicējiem būs jādomā par gada ienākumu deklarācijas sagatavošanu. Līdz ar saimnieciskās darbības izdevumu apmēra ierobežojuma noteikšanu saimnieciskās darbības veicējiem gan 2018., gan 2019. gada deklarācijas sagatavošanas gaitā radās vairākas neskaidrības un neatbildēti jautājumi. Šogad Ministru kabineta noteikumos Nr. 662, kas nosaka deklarācijas veidlapas izskatu un tās aizpildīšanas kārtību, tika izdarīti vairāki grozījumi. Jaunajā redakcijā noteikumi piemērojami, sagatavojot gada deklarāciju par 2020. un turpmākajiem gadiem. Lai arī līdz deklarācijas iesniegšanas sākuma datumam laiks vēl ir, tomēr daļai saimnieciskās darbības veicēju ir svarīgi jau laikus saprast, ar kādiem nodokļu maksājumiem par 2020. gada ienākumu būs jārēķinās. Kas ir mainījies pielikumos? Apskatīsim, kas ir mainījies pielikumos, kas attiecas tieši uz saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī vērtēsim, vai jaunie grozījumi neskaidrības ir novērsuši. Saimnieciskās darbības ienākums tiek norādīts D3 vai D31 pielikumā — atkarībā no pašnodarbinātā izvēlētās grāmatvedības uzskaites sistēmas. MK noteikumu Nr. 662 sākotnējā redakcijā pielikumam D31 bija saglabāta veidlapas sadaļa,...