BILANCES RAKSTI

Vai uzņēmums pēc saviem ieskatiem var maksāt mazāku dienas naudu, nekā noteikts MK noteikumos: piemēram, noteikumos minēti 60 eiro dienā, bet uzņēmums sedz 41 eiro? Darbinieks ir ar mieru, jo tiek kompensēti visi izdevumi. Atbilde MK noteikumi Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi", kas regulē izdevumu kompensāciju komandējuma (arī darba brauciena) laikā, nosaka konkrētas summas (darbiniekam (..) atlīdzina), nevis atļauj uzņēmumam izvēlēties pēc saviem ieskatiem. Netiek ņemta vērā darbinieka (vai citas komandējumā nosūtītās personas) piekrišana saņemt mazāku dienas naudas summu. Gadījums, kad noteikumi pieļauj maksāt dienas naudas daļu, ir minēts noteikumu 13. punktā: Ja darbiniekam tiek nodrošināta bezmaksas uzturēšanās — viesnīca (naktsmītne) un ēdināšana vismaz trīs reizes dienā (tai skaitā no citas institūcijas finanšu palīdzības līdzekļiem) — vai ja bezmaksas uzturēšanās tiek nodrošināta saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu regulējumu, tad ar institūcijas vadītāja atļauju par katru komandējuma vai darba brauciena dienu viņam izmaksā līdz 30% no komandējuma (darba...

Vai kādā žurnāla Bilance numurā ir precīzs UIN likuma 10. panta neatskaitāmo procentu aprēķina piemērs par 2019. gadu? Nevaru atrast internetā. Atbilde Par aizņemtajiem līdzekļiem parasti tiek maksāti procenti (īpaši, ja aizņēmējs ir juridiskā persona). Veiktos procentu maksājumus neatkarīgi no summas uzņēmums noraksta, neiekļaujot tos apliekamajā bāzē, ja aizņēmumi saņemti no tādas finanšu iestādes, kura atbilst abiem kritērijiem: tā ir Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja attiecīgā konvencija ir stājusies spēkā; tā sniedz kreditēšanas vai finanšu līzinga pakalpojumus, un tās uzraudzību veic attiecīgās valsts kredītiestāžu vai finanšu uzraudzības institūcija. Ja aizdevējs ir cita institūcija, aizņēmējam jāveic aprēķins un jānosaka, no cik lielas procentu summas UIN tomēr būtu maksājams. Aprēķina process aprakstīts UIN likuma 10. panta 1. daļā: Ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauj procentu maksājumus proporcionāli tam, kādā apmērā...

2020. gadā pārņēmu uzņēmuma grāmatvedību. Salīdzinot debitoru atlikumus, secināju, ka starp tiem ir atlikumi, kas izveidojušies pirms 2017. gada 1. janvāra, bet tiem uzkrājumi nav veidoti. Starp parādniekiem ir arī uzņēmumi, kuri ir jau likvidēti. Nav dokumentu, ka iepriekš būtu salīdzinātas šīs summas (to izdarīju 2020. gadā), nav arī mēģināts piedzīt parādus tiesas ceļā vai citādi. Ja es norakstu šīs summas tieši izdevumos (uzņēmumiem, kuri ir likvidēti vai kuru parāda summas ir ļoti mazas) vai veidoju uzkrājumus nedrošajiem debitoru parādiem, kā tas atspoguļojas uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā? Atbilde Darbības ar debitoru parādiem (acīmredzami — šaubīgajiem un zaudētajiem) ir aprakstītas Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma, kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī, Pārejas noteikumu 31. punktā. Nodokļa maksātājs, kurš līdz 2017. gada 31. decembrim bija uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", ir tiesīgs samazināt taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi par debitora parādiem, kas radušies līdz...

SIA viens īpašnieks, dibinot firmu, pamatkapitālā ielika ēku, kas viņam piederēja kā fiziskai personai. Ēka ir nolietojusies. Īpašnieks grib to pārdot. Kas notiek ar pamatkapitālu? Vai to samazina caur UR, un kādas darbības jāveic? Vai vispirms 2800 eiro vērtībā ir jāpalielina pamatkapitāls un tad jāsamazina par ēkas vērtību? Atbilde Ja pamatkapitālā iegulda pamatlīdzekli (PL) un vērtētāji to atzinuši par izmantojamo saimnieciskajā darbībā, tad, pārdodot PL, pēc kāda laika vai arī uzreiz pēc ieguldīšanas ar firmas pamatkapitālu nekas nenotiek. Arī pamatkapitāls nav ne jāpalielina, ne jāsamazina. PL pārdošanas rezultātā rodas cits aktīvs (nauda), bet, salīdzinot atlīdzību ar norakstītā PL vērtību, rodas vai nu peļņa, vai zaudējumi, kas savukārt var palielināt vai samazināt firmas pašu kapitālu (ja vērtē šo vienīgo darījumu). Jautājumā mulsina divi momenti. Pirmais saistīts ar ēkas novērtējumu (kas tā par "ēku" ar šādu vērtību), bet otrais — ar to, ka PL ir tieši ēka, proti, nekustamais īpašums1 (arī šķūnis vai garāža...

Pārtrauktas darba attiecības ar darbinieku sakarā ar veselības stāvokli, un viņam pienākas atlaišanas pabalsts vienas vidējās mēneša algas apmērā. Kā to noteikt, ja pēdējos trīs mēnešus darbinieks saņēmis dīkstāves pabalstu? Atbilde Vispirms atgādināšu mēneša vidējās izpeļņas noteikšanas vēsturi. Līdz 2015. gadam grāmatvežiem bija jāvadās pēc Darba likuma (DL) 75. panta 4. daļā minētā algoritma: Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar seši. Acīmredzami šāda kārtība nav ne pareiza, ne taisnīga, jo algoritmā nav ņemts vērā tas, ka aprēķina periodā darbinieks varēja gan slimot, gan izmantot atvaļinājumu. Šos periodus DL uzskata par attaisnoto prombūtni. Tie ir pamanīti un ietverti dienas/stundas vidējās izpeļņas noteikšanā, apmaksājot atvaļinājumus, tādējādi bija nepieciešams veikt grozījumus Darba likumā. Sākoties 2015. gadam, arī pēc tiesas sprieduma sakarā ar minēto aprēķinu mēneša vidējās izpeļņas algoritms tika aizlienēts no Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likuma) un ievietots 75. panta 3. daļā: jānosaka...

Periodā līdz 31.12.2017. šaubīgajam debitoram izveidots uzkrājums 100% apmērā. D 8280, K 4320; D 2315, K 2310 (2315 kontā šaubīgie debitoru parādi).Debitors ir miris. Kā norakstīt šo parādu, kāds kontējums, un vai šī summa skar UIN deklarāciju par 2020. gadu? Atbilde Veidojot uzkrājumu minētajam debitoram periodā līdz 2017. gada 31. decembrim, proti, iekļaujot summu peļņas/zaudējumu aprēķinā, jums bija pienākums ar šo summu palielināt apliekamo ienākumu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijā. Rezultātā nodoklis bija samaksāts bez šīs summas ietekmes. Uzkrājumu šādiem debitoru parādiem norakstīšanu neietekmē patlaban spēkā esošā UIN likuma normas (jaunā UIN likuma normas piemērojamas no 2018. gada un turpmāk). Tādēļ no konkrētai personai izveidotā uzkrājuma jātiek vaļā: D 4320, K 2315. Kā redzam, grāmatojums neskar peļņas/zaudējumu aprēķinu un 2020. gada UIN deklarāciju. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada augusta (464.) numurā

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) bieži saņem jautājumus par to, kā aprēķinās vecuma pensiju, ja darbinieks strādā gan Latvijā, gan citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī. Tiesības uz Latvijas pensiju nosaka Latvijas tiesību akti un Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (regula). Latvijas vecuma pensija būs atkarīga no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Regula paredz, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, vienlaikus strādājot divās vai vairākās dalībvalstīs, ir jāveic tikai vienā dalībvalstī. To, kurā valstī veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas, nosaka personas dzīvesvietas valsts kompetentā iestāde, Latvijā tā ir VSAA. Ja sociālās apdrošināšanas iemaksas par darbu citā dalībvalstī ir veicamas Latvijā, jāvēršas VSAA, lai saņemtu A1 sertifikātu, kas apliecina, ka persona ir pakļauta Latvijas sociālās drošības tiesību aktiem un par darbu citā dalībvalstī sociālās apdrošināšanas iemaksas ir veicamas Latvijā. Izsniegto A1 sertifikātu nepieciešams uzrādīt citas dalībvalsts darba devējam, lai darba devējs veiktu obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas Latvijā. Detalizētāku...

Martā tika iegādātas aviobiļetes par 640 eiro, jo maijā uzņēmuma darbiniekiem bija paredzēts komandējuma brauciens uz Vāciju. Covid–19 pandēmijas rezultātā komandējums un lidojums tika atcelts. No aviokompānijas esam saņēmuši vaučeru–dāvanu karti par kopējo summu 720 eiro. Kā grāmatot 80 eiro? Vaučers–dāvanu karte derīga līdz 31.12.2021. Atbilde Katrs uzņēmums tiesīgs izveidot savu kontu plānu, kas atkarīgs no tā darbības specifikas. Martā iegādātās biļetes būtu jāgrāmato kā avansa maksājums līdz brīdim, kad lidojums tika atcelts. Domājams, ka avansā iegādātās biļetes būtu norakstāmas (kreditējot attiecīgo kontu par summu — 640). Savukārt saņemtā vaučera summa (720) grāmatojama kā dāvana (krājumos), un starpība (80, kreditējot ieņēmumu kontu) grāmatojama kā ārkārtas ieņēmums, jo diez vai šādas lietas regulāri atkārtosies. Kad vaučers tiks izmantots, tā summa būtu iekļaujama izdevumos. Faktiskā biļešu cena var atšķirties no vaučera summas, kas atkal var būt vērtējams kā ārkārtas ieņēmums vai ārkārtas izdevums. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada augusta (464.) numurā

Uzskaites programmas 2310 kontā ir nelieli veci īrnieku parādi no 5 līdz 200 eiro, kuriem nav veidots uzkrājums. Īrnieki jau sen nedzīvo konkrētā dzīvoklī, un nav zināma to atrašanās vieta. Vai tos drīkst norakstīt? Ja drīkst, tad vai viņi parādās UIN deklarācijā, vai par tiem jāmaksā peļņas nodoklis un jāiekļauj izmaksās? Atbilde Pirmkārt, uzskaitē debitori jāsadala pa periodiem (līdz 2017. gada 31. decembrim un sākot ar 2018. gada 1. janvāri). Iepriekšējā likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" pirmā prasība attiecībā uz šaubīgajiem debitoriem bijusi: norakstīt (vai izveidot uzkrājumu). Abos gadījumos tika samazināta uzņēmuma peļņa. Otra prasība: nodrošināt nodokļa nesamazināšanu, palielinot vecā parauga deklarācijā apliekamo ienākumu ar šaubīgo un norakstīto debitoru summu. Sakarā ar to, ka jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums paredz citādu nodokļa maksāšanas kārtību, jautājumā minētie debitori norakstāmi zaudējumos, tādējādi samazinot taksācijas perioda peļņu. UIN deklarācijā šie debitori netiek uzrādīti, un nodoklis par tiem nav jāmaksā. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada...

Darbiniekam jāsamaksā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu no 11.12.2014. līdz 24.07.2020. Grāmatvedis nosaka vidējo izpeļņu no darba samaksas pēdējos sešos kalendāra mēnešos (no 01.2020. līdz 06.2020.), bet vadība apgalvo, ka vidējā izpeļņa jārēķina, ņemot vērā katram periodam citus sešus mēnešus. Piemēram, periodam no 11.12.2014. līdz 10.12.2015. vidējā izpeļņa jārēķina no 06.2015.–11.2015. utt. Pētot Darba likumu, secināju, ka tā nav pareizi, jo likumā nevienā pantā nav teikts, ka vidējā izpeļņa būtu jārēķina pēc iepriekšējiem gadiem. Ja darbinieks neietu prom no darba, bet turpinātu izmantot atvaļinājumu, tad taču atvaļinājuma naudu viņam rēķinātu pēc pēdējiem sešiem mēnešiem, nevis atkāptos pagātnē? Atbilde Uzskatu, ka lasītājai ir taisnība: Darba likumā nav tādas normas, ka, nosakot kompensāciju par iepriekšējos gados neizmantoto atvaļinājumu, būtu jāņem kādi citi periodi. Protams, to var izdarīt, bet šāda prasība nav noteikta, nav aprakstīta un nevienā normatīvajā aktā nav izskaidrota. Darba likums nosaka ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu ne vien kā darbinieka tiesības, bet vienlaikus arī kā...

Uzņēmuma dalībnieki nolēma likvidēt uzņēmumu, jo tas nenes peļņu, tikai rada zaudējumus. Dalībnieku sapulcē nolēma, ka uzņēmums jālikvidē, un valdes locekli iecēla likvidatora amatā. Uzņēmumam nav iesniegtas daudzas deklarācijas un ir nodokļu parāds. Vai tādu uzņēmumu var likvidēt? Atbilde Ņemot vērā, ka nodokļu maksāšana tiesību normās noteiktajos gadījumos un kārtībā ir personas publiski tiesisks pienākums pret valsti, minētais attiecas arī uz gadījumiem, kad pamats kapitālsabiedrības darbības brīvprātīgai izbeigšanai ir tās dalībnieku lēmums, vai darbība izbeidzas citā veidā, un notiek sabiedrības likvidācija saskaņā ar Komerclikuma 312. panta, 317. panta pirmo daļu. Tā kā likvidatoram saskaņā ar Komerc≠likuma 323. pantu ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja likvidējamās sabiedrības mantas nepietiek, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, savukārt likvidācijas procesa mērķis ir visu zināmo kreditoru interešu nodrošināšana, autors atgādina par nodokļu administrācijas kā zināmā kreditora statusu Komerclikuma 324. panta izpratnē un to, ka zināmā kreditora tiesību apjoms saņemt nodokļu prasījumu samaksu nemainās atkarībā no...

Pašnodarbinātajam, kurš ir PVN maksātājs, uzskaitot izdevumus par vieglo automašīnu, jāņem vērā gan likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", gan PVN likuma normas. Diemžēl šie likumi savā starpā nav saskaņoti, un arī VID metodiskajos materiālos nav atrodami piemēri par to, kā pareizi reģistrēt saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālā un PVN žurnālā šos būtībā ikdienišķos izdevumus. Normas, kas attiecas uz IIN piemērošanu, autore apskatīja iepriekšējā rakstā (sk. Bilance 2020. gada Nr. 7 (462)). PVN likumā attiecībā uz fiziskajām personām — PVN maksātājiem — vairākas normas noteiktas 96. pantā. Tās paredz, ka priekšnodokli veido tikai summas tādā apmērā, kādā saņemtās preces un pakalpojumi pēc ekonomiskās būtības saistīti ar apliekamo darījumu nodrošināšanu. Attiecībā uz transportlīdzekļu remontu, tehnisko apkopi, degvielu — proporcionāli saimnieciskās darbības ietvaros ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai nobraukto kilometru īpatsvaram taksācijas periodā. Šis pants nosaka, ka fiziskā persona ievēro arī PVN likuma 100. panta normas. Attiecībā uz vieglajiem auto PVN likuma 100. pants...

Gadījumā, kad starp divām personām tiek nodibināti darījumi, kuru pamatā ir naudas līdzekļu apgrozījums, rodas situācija, kad puses paliek parādā viena otrai noteiktu naudas summu. Protams, ir iespēja norēķināties, veicot maksājumus, bet pastāv arī iespēja prasījumu dzēst ar pretprasību. Līgumisks ieskaits Līgumisks ieskaits tiek noformēts Civillikumā noteiktajā kārtībā līguma veidā, un tam jāsatur līguma būtiskas sastāvdaļas — līdzēji, priekšmets, apmaksas kārtība. Līgumiskajā ieskaitā juridiskām personām jānorāda obligātie rekvizīti, kas atrunāti likuma "Par grāmatvedību" 7. pantā, un tie ir: nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese. Bankas rekvizītus var nenorādīt, jo tie nav obligātie rekvizīti un starp pusēm norēķins ar bankas pārskaitījumu nenotiek. Personai, kura paraksta ieskaitu, jābūt nodibinātām tiesībām šo ieskaitu parakstīt. Piemēram, starp divām juridiskām personām nodibināti darījumi. Līgumu par ieskaitu sagatavo uzņēmuma grāmatvedis, paraksta to un nosūta otra uzņēmuma grāmatvedim apstiprināšanai. Abiem grāmatvežiem nav pilnvaras, ar kuru piešķirtas tiesības parakstīt ieskaitu, jo puses uzskata, ka ieskata parakstīšanai nav jānoformē speciāla pilnvara, svarīgi...

Stājoties spēkā Administratīvās atbildības likumam, 1. jūlijā stājušies spēkā arī atsevišķi grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kuros noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā, par tiem piemērojamie sodi un institūcijas, kuras ir kompetentas veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā noteikti arī citos nodokļu likumos: likumā "Par akcīzes nodokli", Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā un likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas". Likumā "Par nodokļiem un nodevām" pēc būtības ir integrēti nodokļu pārkāpumi, par kuriem administratīvā atbildība līdz šim tika paredzēta nu jau vairs spēkā neesošā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, vairumā gadījumu saglabājot līdz šim noteikto naudas soda apmēru. Turpmāk administratīvā atbildība ir noteikta par šādiem nodokļu pārkāpumiem: 1. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (135. pants). 2. Nodokļu maksātāju reģistrēšanās kārtības neievērošana (136. pants). Līdz šim par minēto pārkāpumu bija piemērojams tikai naudas sods, taču no 2020. gada 1. jūlija fiziskai personai varēs piemērot...

Raksta sākums publicēts Bilances 2020. gada Nr. 7 (463.) Kā neizkrist no aprites? Attīstīt pamatprasmes Lisabonas 2000. gada 23. un 24. marta Eiropadome secināja, ka Eiropai vajadzētu noteikt jaunas pamatprasmes, kas jānodrošina mūžizglītībā, kā galveno pasākumu, Eiropai reaģējot uz globalizāciju un veidojot uz zināšanām balstītu valstu ekonomiku, un uzsvēra to, ka cilvēki ir Eiropas galvenais kapitāls. Šīs pamatprasmes ir jāieaudzina un jāiemāca jau no bērnības un jāturpina pilnveidot un attīstīt. Pamatprasmes definētas kā zināšanu, prasmju un attieksmju kopums, kas atbilst kontekstam. Pamatprasmes ir tās, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai aktivitātei, sociālajai iekļautībai un nodarbinātībai. Šajā pamatprincipu kopumā ir noteiktas astoņas pamatprasmes: saziņa dzimtajā valodā; saziņa svešvalodā; matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās; digitālās prasmes; mācīšanās prasmes; sociālās un pilsoniskās prasmes; pašiniciatīva un uzņēmējdarbība; kultūras izpratne un izaugsme. Pamatprasmes uzskatāmas par vienlīdz svarīgām, jo katra no tām var nodrošināt veiksmīgu dzīvi sabiedrībā. Daudzas prasmes pārklājas un savienojas: vienai sfērai...