E-ŽURNĀLS BILANCE

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Pat grāmatvedim ir jāatpūšas! Un kad tad nu vēl, ja ne vasarā. Tā kā grāmatvedim ir liels potenciāls izdegšanai, tad atvaļinājums un hobiji brīvajā laikā ir īpaši svarīgi. Novēlu visiem izbaudīt šo skaisto saulaino, ziedošo laiku un sakrāt spēkus nākamajam darba cēlienam. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Baltijas kaimiņi dodas uz priekšu straujāk. Vai spēsim pielikt soli? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Kopš pagājušā gada jūlija varējāt lasīt par Baltijas valstu ekonomikām, iedziļinoties to veidojošajos faktoros un salīdzinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sekmes. Analītiski pētniecisko rakstu sērijas noslēgumā pavelkam zemsvītru secinājumiem, apciemojot kaimiņus un uzklausot, kas viņu ekspertiem sakāms par savas valsts ekonomikas veiksmēm un neveiksmēm. Viļņā tikāmies ar Grētu Ilekīti, Swedbank Lietuva ekonomisti, bet Tallinā — ar Lenno Ūskulu, Luminor Bank Igaunijas filiāles galveno ekonomistu un Tartu Universitātes asociēto profesoru. Aiga Pelane: Latvijas ekonomiku var iekustināt valsts un uzņēmēju ambīcijas RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Gadiem uzkrātās un nerisinātās problēmas, nepietiekamas ambīcijas gan...

Pēc Bilances martā rīkotā vebināra, kas pārsvarā bija veltīts komandējumiem un darba braucieniem, ir saņemti vairāki jautājumi. Šī tēma nav jauna, arī normatīvajos aktos nav veikti būtiski grozījumi, tomēr klausītājiem arvien rodas jautājumi. Šoreiz rakstā par to, kam vebināra laikā tika veltīts mazāk uzmanības — par mācību komandējumu. Ar kādiem nodokļiem mācību komandējuma izdevumi varētu būt saistīti un kam jāpievērš īpaša uzmanība? Kas ir mācību komandējums Ministru kabineta (MK) 2010. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistīti izdevumi» definē terminu «komandējums» saistībā ar mācībām šādi: Komandējums ir ar uzņēmuma vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstisks rīkojums, ar kuru darbinieks (arī cita persona, kuras klātbūtne ir nepieciešama un pamatota) nosūtīts uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā vai uz ārvalstīm, lai papildinātu zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju (mācību komandējums). Būtisks nosacījums: mācību komandējums ir vajadzīgs tādu mērķu sasniegšanai un uzdevumu veikšanai, kuri paredzēti attiecīgās institūcijas statūtos (nolikumā)....

Nereti pārrobežu e–komercijas darījumos netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vai tā piemērošana ir nekorekta. Eiropas Savienības (ES) mērogā 2019. gadā kopējie zaudējumi pārrobežu preču un pakalpojumu darījumiem varētu būt ap pieciem miljardiem eiro. Lai apkarotu negodprātīgo e–komerciju, no 2024. gada ir veikti grozījumi Latvijas un ES PVN regulējumā. Turpmāk informācija par pārrobežu darījumiem tiks nodota Eiropas Komisijas izstrādātai datubāzei — Centralizētajai elektronisko maksājumu informācijas sistēmai. To, kāpēc PVN piemērošana ir aktuāla, vebinārā «E–komercijas nozares aktualitātes — nodokļi, negodīga komercprakse un patērētāju kolektīvās prasības» skaidroja ZAB Sorainen nodokļu menedžeris Raivis Liberts: «Jau standarta gadījumos PVN piemērošana iekšzemes darījumos mēdz sagādāt dažādus izaicinājumus. Bet pārrobežu e–komercijas darījumos situācija ir vēl sarežģītāka, ir iesaistītas vairākas jurisdikcijas, kas jau tā sarežģīto PVN piemērošanu var ļoti apgrūtināt. Izaicinājums un problēma ir tā, ka komersanti būtiskos apjomos darījumu nekorekti piemēro PVN normas vai arī pilnībā nepiemēro PVN pārrobežu darījumiem,» skaidroja nodokļu menedžeris. Dažkārt krāpnieciski uzņēmumi izmanto e–komercijas...

Nepieciešams skaidrojums par to, kādi grāmatojumi veicami šādā situācijā: SIA A ir Latvijas PVN maksātājs, kurš saņēma rēķinu par preču piegādi no Polijas SIA B, PVN maksātāja (preču piegāde no Polijas). Rēķinā norādītā summa ir PLN valūtā — 1000 PLN. SIA A bankas kontā PLN valūtā uzrādās, ka ir ienākusi šī summa 1000 PLN un izgājusi uz SIA B norēķina kontu par 1000 PLN. Bankas konvertācijā darījumā uzrādās, ka 1 PLN = 4,099 EUR = 243,96 EUR. Kā grāmatot rēķinu un bankas darījumus? Kurā datumā skatās valūtas kursu — tad, kad rēķins saņemts un bankā veikta konvertācija, vai tad, kad šis rēķins tiek saņemts grāmatvedībā? Atbilde Jautājumā nav precizēts — vai tas ir avansa rēķins (veicama priekšapmaksa pirms preču saņemšanas), vai arī preces jau ir saņemtas un saņemts arī nodokļa rēķins. Kārtība, kā veicama grāmatvedības uzskaite, ja rēķins izrakstīts ārvalstu valūtā, ir noteikta Grāmatvedības likuma 7. pantā. Ārvalstu valūtā izrakstītā rēķina summas...

Jebkurai personai Latvijā, uzsākot saimniecisko darbību, veicot preču pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, kas ir ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekami darījumi, ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, ja izpildās reģistrācijas nosacījumi. Pievienotās vērtības nodokļa likums nosaka gadījumus, kad ir jāreģistrējas un kad var nereģistrēties. Lielākoties visas preces un pakalpojumi Latvijā ir aplikti ar PVN. Standarta PVN likme ir 21%, pazeminātā likme — 12% un 5%, kuru piemēro atsevišķām precēm un pakalpojumiem. Dažas konkrētas preces un pakalpojumi ir atbrīvoti no PVN likmes un, eksportējot no Latvijas, nodokļu likme ir 0% vai vispār netiek atrunāta likumā. Šajā rakstā parunāsim par reģistrēšanos PVN maksātāju reģistrā, ja tiek sniegti pakalpojumi, nevis notiek preču realizācija. Pēdējā laikā sabiedrībā ir izraisījušās diskusijas, jo daudzi uzņēmumi un arī pašnodarbinātas personas ir atklājušas, ka tiem draud sankcijas no Valsts ieņēmumu dienesta puses sakarā ar to, ka tie nav reģistrējušies kā PVN maksātāji, kā to nosaka likuma...

Kas jāņem vērā ziedotājam, bet kas — ziedojuma saņēmējam? Vai ziedotā summa vienmēr rada iespēju saņemt arī materiālu labumu nodokļu maksājumu samazināšanas veidā? Visaktīvāk ziedojumus piesaista biedrības, īpaši tās, kurām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Aicinot ziedot, gandrīz vienmēr tiek norādīts arī uz iespēju gūt materiālu labumu nodokļu atlaižu veidā. Vai vienmēr un cik liels ir šis materiālais labums? Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, un kā galvenais naudas līdzekļu gūšanas avots var būt ziedojumi, dāvinājumi, dotācijas un biedru nauda. Saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ieņēmumi nevar būt naudas līdzekļu pamatavots vai vienīgais avots, jo pretējā gadījumā biedrības darbībai ir komercdarbības pazīmes. Sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības,...

Palīdzējām lūgt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uzziņu par jautājumu, vai SIA dalībnieks, kas arī sniedz pakalpojumus uzņēmumam, drīkst saņemt tikai dividendes no šī SIA? Nu šī uzziņa atnākusi. Liriska atkāpe Pirmkārt, jāsāk domāt par jaunu biznesa līniju — tulkošanas birojs. Ja nopietni, tie ir bīstami signāli VID, ka ne tikai ierindas cilvēki, bet arī advokāti lūdz skaidrot, ko savās atbildēs ir domājis VID. Kāds žurnālists (žurnālisti gan diez vai uzskatāmi par nepietiekami izglītotiem) pēc atbildes (tā nebija uzziņa) saņemšanas Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) man rakstīja: «Godīgi! No viņu atbildes neko nesaprotu. Tautas valodā viņi nerunā. Tikai Ķīnas ābecē. Tā jau tā lieta viņiem, mācēt paskaidrot nezinātājam. Nevis no augšas runāt. Tieši tāpēc man palīdzēja Tava telefona zvans: «Turi uzņēmumā, cik gribi. Ja ņemšu ārā uz privāto kontu, tad nodokli samaksā». Vienkārši un saprotami. Paldies, Tev!» Atbilde ir: «Jā!» Un tā man šķiet jocīga, un padsmit lappušu uzziņu es varētu apkopot apmēram sekojoši....

SIA A ir Latvijas PVN maksātājs, kas iepirka no Eiropas Savienības (ES) fiziskās personas īpašumā esošas lietas par 1000 EUR. Vai šajā gadījumā ir nepieciešams apliecinājums, ka fiziskajai personai šī lieta ir fiziskās personas personīgā manta, ja šī fiziskā persona dzīvo ES? Kādi nodokļi tiek aprēķināti? Kādi likuma panti jāņem vērā? Atbilde Nodokļu piemērošanas un deklarāciju iesniegšanas kārtība fiziskām personām ir noteikta likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli». Nerezidenta ar nodokli apliekamie ienākumi noteikti šī likuma 3. panta 3. daļā. Ja tiek iepirktas fiziskajai personai piederošas lietas, un tas nenotiek saimnieciskās darbības ietvaros, tas ir ar nodokli neapliekams ienākums. Par darījumu tiek noslēgts līgums (vienošanās), sagatavots iepirkuma akts (vai cits dokuments), kā arī fiziskā persona iesniedz apliecinājumu, ka minēto lietu pārdošana nav saistīta ar saimniecisko darbību. Veidlapu var atrast Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība» 3. pielikumā. Par izmaksāto summu jāiesniedz «Iedzīvotāju...

Aizvadītā gada nogalē žurnāla Bilance un Bilances Akadēmijas rīkotajā konferencē balvu «Par mūža ieguldījumu» grāmatvedības nozarē saņēma Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes vadošā pētniece, Ekonomikas un finanšu institūta profesore Dr. oec. Inguna Leibus. Viņas darba lauks ir plašs — lekcijas studentiem, dažādi semināri par grāmatvedību un nodokļiem, ik pa laikam top kāda grāmata, kā arī raksti mūsu žurnālam. «Grāmatvedim ir jāmācās visa mūža garumā, nevienā brīdī nevar apstāties,» spriež I. Leibus. «Nepārtraukti ir jāseko likumu un noteikumu izmaiņām nodokļu un grāmatvedības jomā, tehnoloģiju attīstībai. Nedrīkst ieslīgt rutīnā, jābūt mūžīgi jauniem savā domāšanā!» Pasniedzot balvu «Par mūža ieguldījumu» grāmatvedības nozarē, par jums teica: «Tā ir balva nevis par darba mūža garumu, bet par līdzšinējo ieguldījumu grāmatvedības nozarē, kas vēl turpināsies arī pēc balvas saņemšanas!» Kādas ir jūsu ieceres? Jā, sveicēji ar humoru teica, ka bija noskaņojušies redzēt kundzi gados, bet kundze vēl nebūt nav tik sirma. Tāpēc...

Tādi pamatīgi «smagsvari» virsrakstā. Kad runājam par produktivitāti, tad bez motivācijas neiztikt. Kad runājam par motivāciju, tad loģisks rezultāts būtu produktīvs darbs. Pieminot produktivitāti, pirmā asociācija ir ekonomiskā produktivitāte. Produktivitāte, kuru mēdz saukt arī par ražīgumu, ir attiecība starp saražoto produktu un šim mērķim patērētajiem resursiem. Šoreiz vēlos runāt par personas — cilvēka — produktivitāti, tās trūkumu un iespējām to uzlabot. Produktivitāte kā personai ir mūsu spēja paveikt kādu uzdevumu ar mums piešķirtajiem resursiem. Izklausās vienkārši, vai ne? Regulāri tiek veikti aprēķini gan visas Eiropas Savienības, gan tikai Latvijas līmenī — kāda ir darbinieku produktivitāte. Latvijā produktivitāte tiek novērtēta zem vidējā Eiropas līmeņa. Bet atceramies — statistika ir matemātiski aprēķini! Kā uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, «produktivitātes līmenis Latvijā ir apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa.[..] Kāpēc izskatāmies tik slikti?[..] Valsts produktivitāti aprēķina, tajā radīto pievienoto vērtību (autore: IKP) dalot ar valstī...

Budžeta iestādes ir nodevušas savus atsevišķos gada pārskatus konsolidējošajām iestādēm (piemēram, pašvaldībai vai ministrijai) un konsolidējošās iestādes jau ir iesniegušas konsolidētos gada pārskatus Valsts kasē. Šajā periodā Valsts kase veic datu apkopojumu, izvērtējumu un gatavo valsts konsolidēto gada pārskatu jeb Latvijas Republikas gada pārskatu. Tomēr, līdz ar budžeta iestāžu gada pārskatu iesniegšanu Valsts kasē, darbs pilnībā pie tiem nav apstājies, jo budžeta iestādēm jāturpina vērtēt notikumus pēc bilances datuma līdz 30. jūnijam, lai līdz 10. jūlijam par būtiskiem notikumiem pēc bilances datuma informētu Valsts kasi. Budžeta iestādēm ir: atsevišķais budžeta iestādes gada pārskats, t.i., gada pārskats, ko sagatavo katra budžeta iestāde par sevi kā vienu vienību; ministrijas konsolidētais gada pārskats vai pašvaldības konsolidētais gada pārskats. Piemēram, pašvaldības konsolidētais gada pārskats, kurā ietilpst visi atsevišķie to budžetu iestāžu gada pārskati, ka ietilpst konkrētajā pašvaldībā. Tāpat tas attiecas arī uz ministrijām. Pēc būtības konsolidētas gada pārskats (attiecīgi pašvaldības vai ministrijas) apvieno vairāku iestāžu gada...

Vai ir iespējams neiet bērna kopšanas atvaļinājumā un turpināt strādāt (piemēram, attālināti), un saņemt algu, lai būtu ienākumi, par kuriem dzīvot. Tā kā neesmu Latvijā ilgi strādājusi, bērna kopšanas pabalsta man nebūs. Darbavietā (strādājot attālināti), piemēram, es paņemtu vienu nedēļu pirms un vienu nedēļu pēc dzemdībām kā darba nespējas lapu. Pēc tam es atgrieztos darbā (strādājot attālināti) un turpinātu darbu, neejot bērna kopšanas atvaļinājumā. Atbilde Protams, ka neviens jums neliek doties bērnu kopšanas atvaļinājumā obligāti, kaut jums uz to ir tiesības. Ja neesat sociāli apdrošināta Latvijā un neprasāt maternitātes pabalstu par visu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku (ko jums tātad neizmaksās), tad neviens jūs nevar piespiest to izmantot. Attiecības ar darba devēju ir jūsu savstarpējā vienošanās. Varat arī būt pašnodarbinātā. Jums ir tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu, kas ir vienreiz izmaksājams pabalsts. Pabalstu piešķir Latvijā pastāvīgi dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem pašiem un bērnam piešķirts personas kods, kuru statuss...

Šajā numurā kā parasti ir daudz interesantu un aktuālu rakstu no mūsu ekspertiem. Bet vispirms es gribu jums ieteikt izlasīt interviju ar Ingunu Leibus. Ingunu noteikti pazīst visi žurnāla regulārie lasītāji un semināru apmeklētāji. Ne jau velti Inguna saņēma balvu «Par mūža ieguldījumu» žurnāla Bilance ikgadējā konferencē. Ingunas ieguldījums grāmatvedības nozarē tiešām ir iespaidīgs: viņa strādā ar studentiem, lasa lekcijas, skaidro semināros dažādus ar grāmatvedību un nodokļiem saistītus jautājumus jebkuram interesentam, raksta un regulāri atjauno grāmatas, papildina ar dzīves ieviestajām izmaiņām. Inguna uzsver grāmatveža lomu sabiedrībā: «Pirms dažiem gadiem izskanēja no amatpersonām, valdības puses, ka grāmatveži būs pirmie, kas zaudēs darbu, jo viņus vairs nevajadzēs, viņu darbu padarīs mākslīgais intelekts. Manuprāt, tā nav taisnība. Uzņēmumiem vajadzēs profesionālu grāmatvedības pakalpojumu. Arvien biežāk grāmatvedis nestrādās pašā uzņēmumā, bet sniegs ārpakalpojumu, taču profesija kā tāda noteikti nepazudīs.» Es noteikti piekrītu šim viedoklim: programmas un mākslīgais intelekts var izdarīt daudz, bet ļoti ceru, ka nekad nevarēs...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Grāmatvedība — darbs vai aicinājums? Šajā numurā kā parasti ir daudz interesantu un aktuālu rakstu no mūsu ekspertiem. Bet vispirms es gribu jums ieteikt izlasīt interviju ar Ingunu Leibus. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Vai Baltijas ekonomiku sacensībā izšķirošā loma pieder galvaspilsētām? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Ekonomikas teorija vēsta, ka pilsētām ir vadošā loma valsts saimnieciskajā izaugsmē — pilsētas ir tās, kurās līdz ar iedzīvotājiem koncentrējas resursi un attīstās arvien augstākas pievienotās vērtības ekonomiskā darbība. Līdz ar to pastāv ļoti ticama iespēja, ka viens no galvenajiem straujākas Lietuvas un Igaunijas ekonomiku izaugsmes faktoriem ir sekmīgāka to lielāko pilsētu (pirmkārt, galvaspilsētu) attīstība. Aiga Pelane: Latvijā kreditē kūtrāk nekā kaimiņos RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Diskusijas un pārmetumi par to, ka Latvijā bankas biznesu un iedzīvotājus kreditē daudz kūtrāk nekā kaimiņvalstīs, griežas pa riņķi ne pirmo gadu. Tiek piesaukti dažādi argumenti, analizēti dažādi rādītāji, bet skaitļi ir un paliek nepielūdzami — Latvija, ja uz to...

Par uzņēmējdarbības formas izvēli ir pieejami neskaitāmi daudz rakstu. Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs (UR) ir izstrādājuši materiālus, kas topošajiem uzņēmējiem var ne vien palīdzēt pieņemt lēmumu, bet arī sniedz padomus par pirmajiem soļiem uzņēmējdarbībā. Taču, neskatoties uz to, ka informācijas ir daudz, ikdienā saņemu gana daudz jautājumu par to, kāda uzņēmējdarbības forma ir visizdevīgākā un ar ko viena uzņēmējdarbības forma atšķiras no otras. Visbiežāk jautājumi ir par saimnieciskās darbības veicēju (vispārējā nodokļa maksāšanas kārtība) jeb pašnodarbināto, mikrouzņēmumu (mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju) un pilnakapitāla un mazkapitāla sabiedrību ar ierobežotu atbildība (SIA), tādēļ šīs formas uzskatu par populārākajām uzņēmējdarbības formām. Visbiežāk jautājot, kura uzņēmējdarbības forma ir visizdevīgākā, topošie uzņēmēji ar to saprot formu, ar kuru potenciāli ir vismazākais nodokļu slogs, taču jautājumu jāvērtē plašāk — jāpēta arī riski, prasības uzņēmējam, iespējas attīstīties un peļņas sadale. Turpmāk rakstā apskatītas populārākās uzņēmējdarbības formas un to priekšrocības un trūkumi. Uzņēmējdarbība nav iespējama bez...