E-ŽURNĀLS BILANCE

Apzināts grāmatvedis ir klātesošs šeit un tagad, domā līdzi notiekošajam, tādējādi balstot gan uzņēmuma finanšu, gan pārvaldības, gan kopējās atmosfēras aspektus. Grāmatvedis bieži vien gan komunicē uz āru no uzņēmuma, gan arī pieņem uzņēmumam potenciāli ļoti nozīmīgus lēmumus, līdz ar to grāmatveža prāta un emocionālajam stāvoklim ir nozīmīga loma uzņēmuma procesos. Apzināts grāmatvedis — tas ir cilvēks, kas spēj gan dot vērtīgu pienesumu apkārtējiem, gan parūpēties un paņemt sev vajadzīgo. Bet kā par tādu kļūt? Divu veidu grāmatveži Ja skatās no atbildības un apzinātības prizmas, grāmatvežus var iedalīt divos veidos — pamata un kompleksa tipa speciālistos. Abu veidu grāmatvežiem raksturīga augsta atbildības sajūta, precizitāte un citas īpašības, par ko runāju iepriekšējā rakstā «Pieredzes stāsts: Kas ir apzināts grāmatvedis un kā es par tādu kļuvu?» žurnāla jūnija numurā. Tāpat abu veidu grāmatveži ikdienā apstrādā un apkopo grāmatvedības datus, lai varētu sagatavot finanšu pārskatus. Lai arī šie veidi atšķiras ar savu izaugsmes un ietekmes...

Ja ir noticis nelaimes gadījums darbā un darbiniekam ir jāizmaksā slimības nauda, tad šie 80% ir jāmaksā darba devējam par kalendārajām dienām vai tomēr darbiniekam paredzētajām darba dienām? Viedokļi ir dažādi, bet kā būtu pēc likuma pareizi? Novēlētu, lai šādas situācijas neveidotos, kad darbā notiek nelaimes gadījums, tomēr dzīve ir neparedzama un tā var notikt. No normatīvo aktu viedokļa izskaidrošu, kā aprēķina slimības naudu šādā gadījumā, kā arī, kur ir radusies viedokļu dažādība, lai gan normatīvie akti precīzi ir noteikuši darbības šajā ziņā. Rakstā apskatīsim slimības lapas A aprēķināšanas nianses. Pirmkārt, jāņem vērā, ka slimības lapas A aprēķināšanu nosaka vairāki normatīvie akti atbilstoši notikuma būtībai: vispārējā kārtībā, piemēram, ja darbinieks ir nopietni saaukstējies un ārsts ir izsniedzis slimības lapu A, likums «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» uzliek darba devējam pienākumu izmaksāt slimības naudu no saviem līdzekļiem; ja ir noticis nelaimes gadījums, tad to nosaka likums «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem...

Uzņēmums vēlās apmaksāt darbiniekam mācības universitātē, vai naudu pārskaitīt vajag obligāti mācību iestādei, vai var to pārskaitīt uz darbinieka kontu un viņs tad pats pārskaita tālāk? Uzņēmums līdz 01.02. (gads nav norādīts) Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniedzis paziņojumu ar kodu 3068. Atbilde 2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) 8. pantā «Gada apliekamā ienākuma avoti», kas papildināja pantu ar 2.14 daļu. Grozījumi noteic, ka darba devēja apmaksātā mācību maksa par darbinieka studijām augstākās izglītības iegūšanai valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, ES dalībvalstu un EEZ valstu mācību iestādēs nav uzskatāma par algota darba ienākumu, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar tādu prasmju apguvi, kuras nepieciešamas darba devējam. Kas ir/nav algotā darba ienākumi? Kā zināms, darbinieks, kas nodarbināts pie darba devēja, saņem atlīdzību (darba samaksu), savukārt no šāda ienākuma tiek maksāti darbaspēka nodokļi. Ja mācību maksa «nav uzskatāma par algotā darba ienākumu», tad nodokļu aprēķināšana un ieturēšana...

Vai darbinieks var prasīt atvaļinājuma piešķiršanu daļējā apmērā ātrāk nekā pēc likumā noteiktajiem sešiem mēnešiem? Vai viņam ir tiesības to saņemt? Atbilde Darba likums (DL) 149. pantā garantē ikvienam darbiniekam tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Jāatzīmē, ka dažiem darbiniekiem var būt arī garāki atvaļinājumi, piemēram, pedagogiem ir tiesības saņemt astoņas nedēļas garu atvaļinājumu (Izglītības likums, 52. pants). Atvaļinājuma laikā tiek apmaksātas darbinieka darba dienas. Dienu skaits visbiežāk ir 20 (ja darbinieks nodarbināts 5 dienas nedēļā, kas ir 40 stundas). Bet apmaksājamo dienu skaits mēdz būt arī citāds, atkarībā no svētku dienu skaita atvaļinājuma laikā (īpaši tad, ja svētkū dienas bijušas brīvdienās), kā arī no dienas, kurā atvaļinājums sākās. Kas attiecas uz ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtību, šo jautājumu skaidro DL 150. pants: Atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku, ko sastāda...

Uz grāmatveža, finanšu direktora amatu ir attiecināmi tikpat kā visi juridiskās atbildības veidi, proti, gan civiltiesiskā, gan administratīvā, gan kriminālatbildība. Kādus pienākumus uzliek katrs no šiem atbildības veidiem, intervijā stāsta AS ERST Finance jurists Tomass Hodosevičs. Cik no juridiskās atbildības viedokļa ir svarīgs grāmatveža, finanšu direktora amats? Cik nozīmīga šajā darbā ir likumiskā atbildība? Šajos amatos juridiskajai atbildībai ir gana svarīga loma, jo tā ir potenciāli klātesoša teju visām darbībām, ko veic šo profesiju pārstāvji ikdienā. Uz grāmatveža vai finanšu direktora amatu noteiktajos apstākļos var būt attiecināmi tikpat kā visi juridiskās atbildības veidi, proti, gan civiltiesiskā, gan administratīvā, gan kriminālatbildība. Protams, ka atbildības veidi un iespējamie pārkāpumi arī ir saistīti ar to, kādā kapacitātē grāmatvedis veic attiecīgas darbības, proti, kāds atbildības veids raksturīgāks uzņēmuma iekšējiem jeb t.s. in–house grāmatvežiem, cits — grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējiem, bet ir arī aspekti, kas grāmatvežus (finanšu direktorus) skar kā uzņēmumu vadītāju uzticamus padomdevējus un saistīti ar uzņēmuma...

No aprīļa līdz novembrim lauksaimnieki drīkst nodarbināt strādniekus, izmaksātajam ienākumam piemērojot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli (SLIN). SLIN režīms tika ieviests 2014. gada 1. jūnijā. Lai arī nodokļu režīmam nu jau desmit gadi apritējuši, būtiskākās lietas nenāk par ļaunu atgādināt, un, iespējams, kāds, kuram šis nodokļu režīms strādnieku nodarbināšanai noderīgs, par to nemaz nezina. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa ieviešanas mērķis bija: samazināt nelegālo nodarbinātības līmeni sezonas laukstrādnieku vidū; samazināt darba devējiem (lauksaimniekiem) administratīvo slogu, kas saistīts ar lauksaimniecības nozarei raksturīgo nevienmērīgo sezonas darbinieku plūsmu. SLIN ir atļauts izmantot tiem lauksaimniekiem, kas audzē augļus un dārzeņus un strādniekus nodarbina augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Strādniekus atļauts nodarbināt arī akmeņu lasīšanā sējumu, stādījumu un zālāju platībās. SLIN režīmā drīkst nodarbināt gan rezidentus, gan nerezidentus. Lai varētu Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS) piereģistrēt nerezidentu, vispirms darba devējam Valsts ieņēmumu dienestā...

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto, nodokļu maksātājs var izmantot savas tiesības nereģistrēties pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja statusā uzreiz, uzsākot saimniecisko darbību, bet to atliekot līdz brīdim, kamēr izpildās likumā noteiktie kritēriji. Ja esam izlēmuši pagaidām nereģistrēties, jāņem vērā, ka būtu vēlams, pat nepieciešams, iekārtot papildu uzskaites reģistru, lai nenokavētu reģistrācijas brīdi. Viens no noteikumiem obligātai PVN maksātāju reģistrācijai ir apliekamo darījumu summa 50 000 eiro apmērā iepriekšējos divpadsmit mēnešos. Tas nav kalendārais gads, bet jebkuri iepriekšējie divpadsmit mēneši. Tātad, mūsu uzskaites reģistru jākārto/jāpapildina katru mēnesi. Šajā reģistrā uzskaitām tikai ar PVN apliekamos darījumus, jo nebūt ne visi mūsu saimnieciskās darbības ietvaros veiktie darījumi ir apliekami ar PVN. Tāpēc ir jāizvērtē, vai tiek veikti apliekami darījumi, t.i. — sniegti pakalpojumi vai veikta preču piegāde piegāde par atlīdzību. Ja darījumi pēc ekonomiskās būtības nav uzskatāmi par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, tad tiem likuma normas nav piemērojamas. Piemēram, likuma...

Grāmatvedības kārtošanas prasības nosaka vairāki normatīvie akti, kuri vienādi attiecas uz visu nozaru uzņēmumiem. Attiecībā tieši uz kokapstrādes nozari, papildus jāņem vērā divi normatīvie akti, t.i., 16.12.2004. likums «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos» un Ministru kabineta (MK) 06.11.2007. noteikumi Nr. 744 «Noteikumi par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti». Rakstā apskatīšu vairākus jautājumus, kas, manuprāt, varētu būt aktuāli kokapstrādes nozarē strādājošiem grāmatvežiem. Kokmateriālu definīciju nosaka likums «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos», proti, apaļie kokmateriāli — mizoti vai nemizoti koka stumbra nogriežņi, kuru garums pārsniedz vienu metru un tievgaļa caurmērs — trīs centimetrus; koki — koki, par kuriem saņemts ciršanas apliecinājums. Pievienotās vērtības nodokļa likums vēl sīkāk definē kokmateriālu sadalījumu un ar tiem saistītos pakalpojumus, bet par to raksta turpinājumā. Attiecībā uz grāmatvedības uzskaiti un nodokļu piemērošanas niansēm, svarīgi zināt attaisnojuma dokumentu noformēšanas kārtību, kā arī piemērojamos nodokļus atkarībā no darījuma dalībnieka statusa. Preču piegādes dokuments Kokmateriālu kustības procesā viena...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Kam atvaļinājums, kam karstākais darba cēliens! Tā tas vienmēr ir: kamēr kāds bauda atvaļinājumu, kāds cits ražīgi strādā. Žurnāls Bilance ir viens no tiem, un tāpēc pirmais temats, ko gribu piedāvāt, ir par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, jo arī lauksaimniekiem šis ir periods, kad darba pilnas rokas. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Vai Latvijas ekonomikai jābalstās uz lielo pilsētu attīstību? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Žurnāla Bilance iepriekšējā analītisko rakstu sērijā par Latvijas ekonomikas vietu Baltijas valstu konkurencē kā viens no galvenajiem mūsu valsts atpalicības faktoriem iezīmējās tieši Rīgas vājākais sniegums galvaspilsētu konkurencē. Pasaules mērogā neskaitāmos pētījumos konstatēta lielāko pilsētu — urbāno attīstības centru — izšķirošā loma valsts, kā arī tās atsevišķo reģionu kopējā ekonomiskajā attīstībā. Šajā žurnāla numurā uzsākam jaunu publikāciju ciklu, kurā apkoposim datus un analizēsim, cik sekmīgi attīstās Latvijas ekonomikas motori — 10 lielākās pilsētas jeb valstspilsētas (termins, kas ieviests pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas un ietver Rīgu,...

Tā tas vienmēr ir: kamēr kāds bauda atvaļinājumu, kāds cits ražīgi strādā. Žurnāls Bilance ir viens no tiem, un tāpēc pirmais temats, ko gribu piedāvāt, ir par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli (SLIN), jo arī lauksaimniekiem šis ir periods, kad darba pilnas rokas. SLIN ir atļauts izmantot tiem lauksaimniekiem, kas audzē augļus un dārzeņus, un strādniekus nodarbina augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Strādniekus atļauts nodarbināt arī akmeņu lasīšanā sējumu, stādījumu un zālāju platībās. SLIN režīmā drīkst nodarbināt gan rezidentus, gan nerezidentus. Sīkāk, protams, lasiet šajā numurā. Uz visām nozarēm attiecas grāmatvedības kārtošanas prasības, kuras nosaka vairāki normatīvie akti. Bet attiecībā tieši uz kokapstrādes nozari papildus jāņem vērā divi normatīvie akti, t.i., likums «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos» un Ministru kabineta noteikumi «Noteikumi par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti». Šajā numurā par to, kas aktuāls kokapstrādes nozarē strādājošiem grāmatvežiem....

Grūtniece stājusies grūtniecības uzskaitē Latvijā. Dzemdības ir prognozētas (pēc ārsta norādījuma) 2024. gada septembra beigās.Sieviete vairāk nekā vienu gadu nav strādājusi Latvijā un nav saņēmusi ienākumus nedz kā darba ņēmēja, nedz kā pašnodarbinātā. 2024. gada aprīļa sākumā viņa kļuva par darba ņēmēju Latvijas uzņēmumā un vaicā: «Vai ir iespējams neiet bērna kopšanas atvaļinājumā un turpināt strādāt (piemēram, attālināti) un saņemt algu? Jo, tā kā neesmu Latvijā ilgi strādājusi, bērna kopšanas pabalsts man nebūs.Darba vietā (strādājot attālināti), piemēram, es paņemtu vienu nedēļu pirms un vienu nedēļu pēc dzemdībām kā darba nespējas lapu un pēc tam atgrieztos darba (strādājot attālināti) un turpinātu darbu, neejot bērna kopšanas atvaļinājumā.» Atbilde Darba likuma (DL) 154. pantā noteikts: Sievietei, kurai sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe uzsākta ārstnieciski profilaktiskajā iestādē līdz 12. grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku, piešķir 14 dienas ilgu papildatvaļinājumu, pievienojot to grūtniecības atvaļinājumam (tas ir grūtniecības atvaļinājums) un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas (pretējā...

Šā gada 8. maijā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra noteikumos Nr. 72 «Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem». Grozījumi paredz šādas izmaiņas. n Nodrošinātājs ir arī tāda persona, kura par akcīzes nodokļa nodrošinājumu izmanto drošības naudu. n Akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecību izsniedz uz nenoteiktu laiku, ja ir iemaksāta drošības nauda un nav piešķirts nodrošinājuma samazinājums. n Akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma samazinājumu 100 procentu apmērā (izņemot pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā aprēķināto akcīzes nodokli un akcīzes nodokļa parādu, t.sk nodokļa parādu, par kuru ir pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi) var piemērot nodrošinājuma iesniedzējam — apstiprinātam noliktavas turētājam, ja: nodrošinājuma iesniedzējam nav akcīzes nodokļa parāda; divu gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai vispārējā nodrošinājuma apliecība nav bijusi anulēta vai tās darbība nav bijusi apturēta par nodrošinājumu noteikumu pārkāpumiem; divu gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai speciālā atļauja...

To, ka likuma normas ir sarežģītas, atzīst pat pieredzējuši grāmatveži, taču grāmatveži ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu saskaras savā ikdienā, seko līdzi likuma grozījumiem, interesējas par aktualitātēm, apmeklē seminārus utt. Pavisam citā situācijā ir mazie uzņēmēji — saimnieciskās darbības veicēji. Viņi nereti grāmatvedību kārto paši, normatīvā likumdošana to atļauj. Praksē nākas saskarties ar ikdienas situāciju — mazais uzņēmējs, nebūdams reģistrēts PVN maksātājs, neinteresējas, kādi pienākumi un atbildība ir noteikta nodokļu maksātājiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā. «Uz mani tas neattiecas!» Ir gadījumi, kad attiecas gan, pie tam, ir ne vien jālasa likuma normas, bet vēlams iekārtot arī atsevišķu darījumu uzskaites reģistru. Ļoti daudzi zina, ka, sasniedzot apliekamo darījumu summu 50 000 eiro iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā, ir jāreģistrējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā. Būtiski — iepriekšējie divpadsmit mēneši, nevis kalendārais gads! Jārēķina apliekamo darījumu summa, piemēram, par periodu 2024. gada februāris — 2023. gada janvāris; 2024. gada marts — 2023....

Droši vien ikviens no mums priecājās, saņemot dāvanas. Ir taču patīkami, ja svētkos mūs atceras tuvāki un tālāki radinieki vai paziņas, arī mazpazīstami. Vai saņemtā dāvana ir tikai prieks, vai varētu būt arī kādi pienākumi dāvanas saņēmējam? Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ir noteikti fiziskās personas pienākumi attiecībā uz nodokļu maksājumiem. Gadījumi, kad fiziskajai personai par saņemtajiem ienākumiem nodoklis nav jāmaksā, ir atrodami likuma 9. pantā. Kā tad ir ar saņemtajām dāvanām? Var būt dažādas situācijas, atkarībā no tā, kas ir bijis dāvinātājs un cik liela ir dāvanas vērtība. Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 9. pantā noteikts, ka ar nodokli neapliek dāvanas (bez summas ierobežojuma) no fiziskajām personām, ja dāvinātāju ar nodokļa maksātāju (dāvanas saņēmēju) saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Radniecības pakāpes ir noteiktas Civillikuma 211. pantā. Piemēram, ja brālis uzdāvina māsai 12 000 eiro, neveidojas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums. Tomēr jāievēro, ka, saņemot dāvanu, var...

Ja kāds jautātu par brīvdienu apmaksu, atbilde noteikti būtu — «brīvdienas nav jāapmaksā». Darba likums (DL) nosaka vispārējo nedēļas atpūtas dienu, un tā ir svētdiena (DL 143. pants), tomēr pietiekami bieži ir sastopami darba režīmi, kad darbinieki kā atpūtas dienas izmanto divas dienas — sestdienu un svētdienu. Pastāv arī tādas iestādes, kurās atpūtas dienas tiek izmantotas citās kombinācijās, piemēram, muzejs var strādāt nedēļas nogalē, bet «atpūsties» pirmdien un otrdien. Darbinieka un darba devēja attiecības parasti regulē darba līgums (DL 40. pants), kurā iespējams ietvert abām pusēm saistošo informāciju, piemēram, jānorāda nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku. Ja runa ir par darba samaksu, tad DL 75. pantā noteikts, ka atvaļinājuma laikā darbiniekam vidējo darba dienas (stundas) izpeļņu jāreizina ar darba dienām (stundām) atvaļinājuma laikā. Arī likumā par maternitātes un slimības apdrošināšanu, aprēķinot slimības naudu, to nosaka par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā. No teiktā izriet, ka brīvdienas darbiniekam būtu...