E-ŽURNĀLS BILANCE

Sākot no 1. marta, saimnieciskās darbības veicējiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Tas arī nozīmē, ka ir jābūt pilnīgai skaidrībai par to, kādā veidā ir aizpildāms deklarācijas D3 pielikums. 2022. gada 3. jūnijā stājās spēkā Ministru kabineta (MK) 2022. gada 31. maija noteikumi Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā», kuros ir veiktas nelielas izmaiņas, kas nosaka, kādā veidā izdevumos tiek iekļauti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksājumi. Neskatoties uz to, ka noteikumi stājās spēkā 2022. gadā, pilnībā šo noteikumu ievērošana kļuva aktuāla 2023. gadā, jo 2022. gads tiek uzskatīts par pārejas periodu, kurā VSAOI iekļaušanu saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālā bijā jānorāda divās ailēs. No 1. janvāra līdz 31. maijam VSAOI aprēķinātā summa bija jāiekļauj 19. ailē «Izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, iekļaujami pilnā apmērā» vai žurnāla...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2023. gada nogalē veica pārtikas produktu monitoringu, vērtējot mērvienības cenu norādīšanu dažādiem iepakojumiem un pievēršot uzmanību tam, vai piedāvājot vizuāli līdzīga izmēra iepakojumu, kurā fasēts atšķirīgs produkcijas daudzums, patērētājiem nerodas maldīgs priekšstats par produkta patieso daudzumu un izdevīgumu. PTAC direktore Baiba Vītoliņa uzsver: «Piedāvājot patērētājiem preces, pārdevēja pienākums ir norādīt gan gabalcenu jeb pārdošanas cenu par konkrēto iepakojumu, gan arī mērvienības cenu. Preces gabalcena, īpaši, ja piedāvāta atlaide, produktam ar mazāku neto daudzumu var izskatīties vilinoša un patērētājam var rasties viltus izjūta, ka viņš iegūst lielisku piedāvājumu, tomēr attiecīgais piedāvājums ne vienmēr būs izdevīgākais. Tāpēc ikvienu aicinām veidot ieradumu, iepērkoties salīdzināt tieši mērvienības cenu, piemēram, par kilogramu, litru, jo produkta vizuālais noformējums var maldināt patērētāju par patieso produkta daudzumu iepakojumā.» PTAC aicina patērētājus, izvēloties produktus, pievērst uzmanību preces mērvienības cenai, kurai ir jābūt norādītai uz preču cenu zīmes! Skaidra un nepārprotama cenas norādīšana...

Laiks apkopot aizvadītā gada rezultātus un sagatavot gada ienākumu deklarācijas, par to arī rakstām šajā žurnāla numurā un turpināsim nākošajos. Straujiem soļiem tuvojas 1. marts, kas nozīmē, ka saimnieciskās darbības veicējiem Valsts ieņēmumu dienestā būs jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Tas arī nozīmē, ka ir jābūt pilnīgai skaidrībai, kādā veidā ir aizpildāms deklarācijas D3 pielikums. Žurnālā atradīsiet ne tikai skaidrojumus, bet arī piemērus. Tāpat atradīsiet vienkārši saprotamā tekstā sagatavotu materiālu par uzņēmumu ienākuma nodokli, populārākiem nodokli ietekmējošiem gadījumiem. Ar grozījumiem likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ir atļauts mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam iesniegt algas nodokļa grāmatiņu ienākuma gūšanas vietā, tādējādi atļaujot viņa ienākumiem piemērot neapliekamo minimumu un IIN atvieglojumus. Ja nu rodas situācija, kad nodokļu nomaksa ir apgrūtināta, ir iespējams lūgt nomaksas termiņa pagarinājumu likuma «Par nodokļiem un nodevām» noteiktajā kārtībā. Lūgums nodokļu administrācijai jāizsaka motivēta iesnieguma veidā, pamatojot, kāpēc ir nepieciešams termiņpagarinājums, kādi ārkārtas vai samērā ikdienišķi iemesli ir radījuši šādu situāciju. Par to...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Gada deklarāciju laiks Laiks apkopot aizvadītā gada rezultātus un sagatavot gada ienākumu deklarācijas, par to arī rakstām šajā žurnāla numurā un turpināsim nākošajos. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Kā atbrīvot biznesu no liekajiem birokrātijas valgiem RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Līdz šim publicētajos Bilances sērijas «Latvija Baltijas ekonomikā: Kā panākt un apsteigt Igauniju un Lietuvu?» rakstos atkārtoti iezīmējas jēdziens — birokrātija. Tieši valsts pārvaldes reizēm lēnos un samudžinātos procesus uzņēmēji, kā arī ekonomikas eksperti nereti dēvē par galveno attīstības kavēkli un konkurētspējas zuduma faktoru iepretim Baltijas kaimiņvalstīm, un tas izpaužas daudzos un dažādos, gan sīkākos, gan lielākos, piemēros no valsts iestāžu atbilžu sniegšanas ātruma līdz uzturēšanās atļaujas saņemšanai ārvalstu darbiniekam. Vai birokrātija Latvijā patiešām ir tik smagnēja, un kas darāms, lai to mazinātu? Aiga Pelane: Senioru turīgumu Baltijas valstis vairo galvenokārt ārvalstīs RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Visās trīs Baltijas valstīs ievērojami līdzekļi ir akumulēti fondēto pensiju sistēmā, kur kopējā summa jau pārsniedz 18...

2021. gada decembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2021/2101, ar ko Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles (Country–by–Country Reporting Directive) (turpmāk — CBCR direktīva). Šāds regulējums Eiropas Savienībā (turpmāk — ES) nepieciešams, lai uzlabotu korporatīvo pārredzamību un publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju ES dalībvalstīs, tādējādi nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas. CBCR direktīva bija būtisks solis, lai cīnītos pret koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību ienākuma nodokļa apiešanu, tādējādi veicinot mūsu sabiedrības labklājību un starptautisko komercsabiedrību ienākuma nodokļu saistību izpildi, kas veido ietekmi uz reālo ekonomiku. Galvenā CBCR direktīvas priekšrocība ir nodokļu pārredzamības un godīguma veicināšana. Tas ļauj nodokļu iestādēm identificēt iespējamos nodokļu riskus un nodrošināt, ka starptautiskie uzņēmumi maksā taisnīgu nodokļu daļu, ja...

Turpinot rakstu sēriju par īpašumā esoša autotransporta uzskaiti, šajā rakstā apskatīšu nodokļu piemērošanas kārtību. Vislielāko risku attiecībā uz nodokļiem var radīt vieglie transportlīdzekļi. Shēmā Nr. 1 ir dots īss kopsavilkums par trīs nodokļiem, kuru piemērošana attiecībā uz vieglajiem transportlīdzekļiem ir savstarpēji saistīta. Shēma Nr. 1 Vieglie transportlīdzekļi saimnieciskajā darbībā Secinājumi, kas izriet no shēmas: Maksājot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN) par vieglo automašīnu, priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums saglabājas. Maksājot UVTN par vieglo automašīnu, degvielas norakstīšanai izmaksās nav jāraksta detalizētas maršruta lapas, bet pietiek ar aktu par faktiski nobrauktajiem kilometriem mēnesī. Reģistrējot vieglo automašīnu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) reģistrā atbilstoši UVTN likumam un veicot braucienu uzskaiti, izmantojot maršruta kontroles sistēmu, priekšnodokli atskaita 100% apmērā un degvielas izdevumus izmaksās noraksta, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu. Raksta turpinājumā apskatīšu plašāk nodokļu piemērošanas nianses attiecībā uz vieglajiem transportlīdzekļiem, kā arī kravas autotransportu. 1. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas attiecībā uz reprezentatīvo automobili Uzņēmumu ienākuma...

Šai rakstā apkopota neliela daļa no informācijas par to, kas tika ziņots žurnāla Bilance rīkotajā konferencē aizvadītā gada izskaņā, kādas prognozes un perspektīvas uzņēmējus un grāmatvežus sagaida 2024. gadā. Pilns konferences videoieraksts pieejams portālā BilancePLZ (www.plz.lv). Finanšu ministrs Arvils Ašeradens savā uzrunā informēja par galvenajām valsts budžeta prioritātēm un uzsvēra to, ka profesionālas konferences ir ļoti svarīgas. Milzīgā ātrumā mainās Latvijas ekonomika, mēs globalizējamies, kā rezultātā rodas daudz kompleksu problēmu. Makroekonomiskā aspektā mūsu mērķis ir sasniegt 85% eksportu no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpēc ikvienam, kas šajā pasaulē grib atrast savu vietu, ir daudz jāmācās. Ministrs apliecināja, ka inflācija samazinās (9%), un arī procentu likmju pieaugums ir apturēts, kā rezultātā ekonomika atgriezīsies pie izaugsmes. Mūsu prognozes ir labākas nekā Zviedrijā un Vācijā. Šobrīd valsts un ekonomikas prioritāte ir drošība, tāpēc būs jāpalielina izdevumi drošībai, jārēķinās, ka šīs izmaksas pieaugs katru gadu gan iekšējai, gan ārējai drošībai. Kopējā valsts ekonomiskā struktūra prasa būtiskas pārmaiņas....

Vēlos noskaidrot jūsu viedokli veselības apdrošināšanas limita jautājumā, darbiniekam pārtraucot darba attiecības. Situācija — darbinieks pieņemts darbā 02.01.2023., veselības apdrošināšanas polise šim darbiniekam iegādāta 01.08.2023. uz gadu par summu 500 eiro. Darbinieks tiek atbrīvots 31.10.2023. Polise tiek atstāta darbiniekam. 10% no bruto darba samaksas pārsniedz polises summu. Vai, aprēķinot apliekamo ienākumu (saskaņā ar noteiktajiem ierobežojumiem likumā «Par IIN»), pielieto proporciju pret darbinieka nostrādāto laiku (janvāris–oktobris) vai piešķirtās polises laiku (augusts–oktobris), vai arī var izmantot visu noteikto limitu gadam? Atbilde Lai atbildētu uz jautājumu, aplūkosim tikai tās likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) un Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība» normas, kas attiecas uz jautājumā minēto situāciju. IIN likuma 8. pantā «Gada apliekamā ienākuma avoti» ir noteikts, ka fiziskās personas gada apliekamo ienākumu veido ienākumi, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis atbilstoši šā panta (..) piektajai daļai. Savukārt 8. panta piektajā...

Neraugoties uz izaicinājumiem un neskaidrām izaugsmes perspektīvām, 2023. gadā pasaules ekonomika ir turpinājusi augt. Procentu likmju kāpums palīdzējis samazināt inflāciju, energoresursu cenas ir kritušās, un pasaules ekonomikai līdz šim ir izdevies izvairīties no recesijas. Tomēr eirozonā izaugsme joprojām ir vāja — 2023. gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga tikai par 0,1% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Inflācija, augstās energoresursu cenas, reālo ienākumu kritums, vājš ārējais pieprasījums apstrādes rūpniecībā un procentu likmju kāpums ir negatīvi ietekmējis arī Latvijas ekonomiku, un 2023. gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 0,7% salīdzinājumā ar šo pašu periodu aizpērn. Tādējādi Latvijas ekonomika faktiski atradās nelielā recesijā. Saskaņā ar Bloomberg aptaujāto analītiķu prognozēm, ekonomikas izaugsme eirozonā arī 2024. gadā būs lēna un IKP varētu pieaugt tikai par 0,6%. Lai arī ražotāju noskaņojums joprojām ir piesardzīgs, saražoto un nepārdoto preču krājumi pēdējos mēnešos pakāpeniski samazinās, un šis krājumu kritums pakāpeniski veicinās faktiskās ražošanas pieaugumu. Eirozonā ražošanas apjomi apstrādes...

Droši vien tāpēc, ka periodā decembris–janvāris ir vairākas svētku dienas un darbinieki kļūst zinošāki, bieži vien gadu mijā tiek pieprasīti (uz īsu periodu) un arī piešķirti ikgadējie apmaksātie atvaļinājumi (vai daļa no tiem). Par atvaļinājumu apmaksu Bilancē ir rakstīts neskaitāmas reizes, tomēr gada nogalē šī «problēma» arvien izraisa strīdus un šaubas, pieņemot lēmumus (ceru, ka tikai grāmatvežiem ar nelielu pieredzi). Kā jau minēju, pārsvarā darba ņēmēji zina, ka svētku dienas atvaļinājuma laikā netiek uzskatītas par atvaļinājuma dienām, līdz ar to atvaļinājums (uz svētku dienu rēķina) kļūst garāks. Pie reizes atgādināšu, ka ir situācijās, kad četru nedēļu atvaļinājuma laikā mēz būt arī vairāk par 20 apmaksājamām dienām, kaut gan nekur nav noteikts, ka jāapmaksā tieši 20! Strādājot 40 stundas nedēļā 8 stundas dienā, mēdz būt gan 19, gan līdz 23 apmaksājamām dienām (nepārkāpjot Darba likuma prasības). Kādu politiku izvēlēties? Vispirms atgādināšu: uzņēmumā ir jābūt izstrādātai grāmatvedības politikai (kārtībai), attiecībā uz darba samaksas aprēķiniem...

Arī reliģiskās organizācijas ir Grāmatvedības likuma subjekti, un tām ir jākārto grāmatvedība. No 2022. gada 1. jūlija ir spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas, kā jākārto reliģisko organizāciju grāmatvedība un jāsastāda gada pārskats. Seminārā «Aktualitātes reliģisko organizāciju grāmatvedības uzskaitē un gada pārskatu sagatavošanā» Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Daina Kanale skaidroja grāmatvedības uzskaites vispārīgās prasības reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kā arī to, kā sagatavot un iesniegt VID gada pārskatus. Normatīvais regulējums Grāmatvedības likums stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī. Pakārtoti šim likumam ir izdoti Ministru kabineta (MK) 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi». Šie noteikumi papildus paskaidro grāmatvedības atsevišķu normu piemērošanu. Savukārt, sagatavojot gada pārskatu, kā arī kārtojot grāmatvedību, ir jāņem vērā MK 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 380 «Noteikumi par reliģisko organizāciju un to iestāžu gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā...

Ar terminu «pašnodarbinātais» visbiežāk apzīmē saimnieciskās darbības veicēju — tātad fizisko personu, kas Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējusi saimniecisko darbību. Tomēr attiecībā uz valsts sociālo apdrošināšanu pašnodarbinātā jēdziens ir plašāks. Saskaņā ar likumu «Par valsts sociālo apdrošināšanu» pašnodarbinātais ir persona, kura gūst ienākumu (vai ieņēmumus) kā: persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma, izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju, un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, zvērināts notārs, zvērināts advokāts, zvērināts revidents, prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists, cita fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors), persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā...

Lauksaimniecība ir viens no svarīgākajiem sektoriem Latvijas ekonomikā, kurai, līdz ar Eiropas Savienības uzņemto kursu uz ilgtspēju, vides, sociālie un pārvaldības (ESG) aspekti ir kļuvuši vitāli svarīgi. To ieviešana lauksaimniecībā sniedz labumu sabiedrībai, samazina negatīvo ietekmi uz vidi un uzlabo korporatīvās pārvaldības jomu. ESG sarunu ciklā rīkotajā vebinārā «Par ilgtspējas risku pārvaldību: cik svarīgi tas ir lauksaimniecības jomā» stāstīja Eva Berlaus, zvērinātu advokātu biroja Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte. Uz lauksaimniecības uzņēmumiem attiecas Eiropas Savienības (ES) direktīva par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu1 (Corporate sustainability reporting directive — CSRD), kas stājas spēkā 2023. gada 5. janvārī. Pirmie ziņojumi būs jāsniedz 2025. gadā par 2024. finanšu gadu atkarībā no uzņēmuma lieluma. Eiropas Komisijā 2023. gada 31. jūlijā tika apstiprināti detalizēti Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (European sustainability reporting standards — ESRS). Direktīvas ieviešana nacionālajā likumdošanā būtu jānotiek līdz 2024. gada 6. jūlijam. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2464 (2022. gada 14....

Ikgadējās inventarizācijas pamatprasības budžeta iestādēm ir noteiktas Grāmatvedības likumā, Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 877), Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 652 «Gada pārskata sagatavošanas kārtība» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 652), savukārt Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 87) ir noteiktas darbības, kā uzrādīt inventarizācijas rezultātu grāmatvedības uzskaitē, un grozījumi šajos noteikumos rada papildu akcentus ikgadējās inventarizācijas laikā pārbaudāmajiem posteņiem. Šogad, budžeta iestādēm sagatavojot inventarizācijas veikšanas un inventarizācijas rezultātu izvērtēšanas plānu, jāņem vērā būtiskas izmaiņas gada pārskata iesniegšanas termiņos — par vienu mēnesi ir samazināts konsolidējošās iestādes gada pārskata iesniegšanas termiņš Valsts kasē. Proti, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kā arī pašvaldības gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu iesniedz Valsts kasei līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1. aprīlim saskaņā ar normatīvajos aktos...

REDKOLĒĢIJA Vita Zariņa: Bilances redkolēģija sveic Jaunajā gadā! Lai gads ir bagāts ar labām domām, darbīgām dienām Un priecīgiem atelpas brīžiem. Lai mūsos mājo un valda godaprāts, Neatlaidīga griba saprasties, paciest un palīdzēt. Būs arī jaunā gadā rūpju stundas garas Un laimes mirkļi aši aizzibēs. Un sapņi būs un darbs, kas jāpadara, Bet tāpēc dzīvojam zem saules mēs. /K. Apšukrūma/ BILANCES KONFERENCE 2023 Vita Zariņa: Jaunā nodokļu reforma. Vai ir gaidāma un kad? Šai rakstā apkopota neliela daļa no informācijas par to, kas tika ziņots žurnāla Bilance rīkotajā konferencē aizvadītā gada izskaņā, kādas prognozes un perspektīvas uzņēmējus un grāmatvežus sagaida 2024. gadā. Pilns konferences videoieraksts pieejams portālā BilancePLZ (www.plz.lv). BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Kas Latvijai traucē sasniegt izcilību izglītībā un zinātnē? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Divas no svarīgākajām ekonomikas attīstības pamatus cementējošām nozarēm ir izglītība un zinātne. Kādu ainu šajās jomās par Baltijas valstīm rāda pieejamo statistikas datu spogulis? Kuras par galvenajām problēmām...