E-ŽURNĀLS BILANCE

SIA A ir Latvijas PVN maksātājs, kas iepirka no Eiropas Savienības (ES) fiziskās personas īpašumā esošas lietas par 1000 EUR. Vai šajā gadījumā ir nepieciešams apliecinājums, ka fiziskajai personai šī lieta ir fiziskās personas personīgā manta, ja šī fiziskā persona dzīvo ES? Kādi nodokļi tiek aprēķināti? Kādi likuma panti jāņem vērā? Atbilde Nodokļu piemērošanas un deklarāciju iesniegšanas kārtība fiziskām personām ir noteikta likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli». Nerezidenta ar nodokli apliekamie ienākumi noteikti šī likuma 3. panta 3. daļā. Ja tiek iepirktas fiziskajai personai piederošas lietas, un tas nenotiek saimnieciskās darbības ietvaros, tas ir ar nodokli neapliekams ienākums. Par darījumu tiek noslēgts līgums (vienošanās), sagatavots iepirkuma akts (vai cits dokuments), kā arī fiziskā persona iesniedz apliecinājumu, ka minēto lietu pārdošana nav saistīta ar saimniecisko darbību. Veidlapu var atrast Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība» 3. pielikumā. Par izmaksāto summu jāiesniedz «Iedzīvotāju...

Aizvadītā gada nogalē žurnāla Bilance un Bilances Akadēmijas rīkotajā konferencē balvu «Par mūža ieguldījumu» grāmatvedības nozarē saņēma Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes vadošā pētniece, Ekonomikas un finanšu institūta profesore Dr. oec. Inguna Leibus. Viņas darba lauks ir plašs — lekcijas studentiem, dažādi semināri par grāmatvedību un nodokļiem, ik pa laikam top kāda grāmata, kā arī raksti mūsu žurnālam. «Grāmatvedim ir jāmācās visa mūža garumā, nevienā brīdī nevar apstāties,» spriež I. Leibus. «Nepārtraukti ir jāseko likumu un noteikumu izmaiņām nodokļu un grāmatvedības jomā, tehnoloģiju attīstībai. Nedrīkst ieslīgt rutīnā, jābūt mūžīgi jauniem savā domāšanā!» Pasniedzot balvu «Par mūža ieguldījumu» grāmatvedības nozarē, par jums teica: «Tā ir balva nevis par darba mūža garumu, bet par līdzšinējo ieguldījumu grāmatvedības nozarē, kas vēl turpināsies arī pēc balvas saņemšanas!» Kādas ir jūsu ieceres? Jā, sveicēji ar humoru teica, ka bija noskaņojušies redzēt kundzi gados, bet kundze vēl nebūt nav tik sirma. Tāpēc...

Tādi pamatīgi «smagsvari» virsrakstā. Kad runājam par produktivitāti, tad bez motivācijas neiztikt. Kad runājam par motivāciju, tad loģisks rezultāts būtu produktīvs darbs. Pieminot produktivitāti, pirmā asociācija ir ekonomiskā produktivitāte. Produktivitāte, kuru mēdz saukt arī par ražīgumu, ir attiecība starp saražoto produktu un šim mērķim patērētajiem resursiem. Šoreiz vēlos runāt par personas — cilvēka — produktivitāti, tās trūkumu un iespējām to uzlabot. Produktivitāte kā personai ir mūsu spēja paveikt kādu uzdevumu ar mums piešķirtajiem resursiem. Izklausās vienkārši, vai ne? Regulāri tiek veikti aprēķini gan visas Eiropas Savienības, gan tikai Latvijas līmenī — kāda ir darbinieku produktivitāte. Latvijā produktivitāte tiek novērtēta zem vidējā Eiropas līmeņa. Bet atceramies — statistika ir matemātiski aprēķini! Kā uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, «produktivitātes līmenis Latvijā ir apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa.[..] Kāpēc izskatāmies tik slikti?[..] Valsts produktivitāti aprēķina, tajā radīto pievienoto vērtību (autore: IKP) dalot ar valstī...

Budžeta iestādes ir nodevušas savus atsevišķos gada pārskatus konsolidējošajām iestādēm (piemēram, pašvaldībai vai ministrijai) un konsolidējošās iestādes jau ir iesniegušas konsolidētos gada pārskatus Valsts kasē. Šajā periodā Valsts kase veic datu apkopojumu, izvērtējumu un gatavo valsts konsolidēto gada pārskatu jeb Latvijas Republikas gada pārskatu. Tomēr, līdz ar budžeta iestāžu gada pārskatu iesniegšanu Valsts kasē, darbs pilnībā pie tiem nav apstājies, jo budžeta iestādēm jāturpina vērtēt notikumus pēc bilances datuma līdz 30. jūnijam, lai līdz 10. jūlijam par būtiskiem notikumiem pēc bilances datuma informētu Valsts kasi. Budžeta iestādēm ir: atsevišķais budžeta iestādes gada pārskats, t.i., gada pārskats, ko sagatavo katra budžeta iestāde par sevi kā vienu vienību; ministrijas konsolidētais gada pārskats vai pašvaldības konsolidētais gada pārskats. Piemēram, pašvaldības konsolidētais gada pārskats, kurā ietilpst visi atsevišķie to budžetu iestāžu gada pārskati, ka ietilpst konkrētajā pašvaldībā. Tāpat tas attiecas arī uz ministrijām. Pēc būtības konsolidētas gada pārskats (attiecīgi pašvaldības vai ministrijas) apvieno vairāku iestāžu gada...

Vai ir iespējams neiet bērna kopšanas atvaļinājumā un turpināt strādāt (piemēram, attālināti), un saņemt algu, lai būtu ienākumi, par kuriem dzīvot. Tā kā neesmu Latvijā ilgi strādājusi, bērna kopšanas pabalsta man nebūs. Darbavietā (strādājot attālināti), piemēram, es paņemtu vienu nedēļu pirms un vienu nedēļu pēc dzemdībām kā darba nespējas lapu. Pēc tam es atgrieztos darbā (strādājot attālināti) un turpinātu darbu, neejot bērna kopšanas atvaļinājumā. Atbilde Protams, ka neviens jums neliek doties bērnu kopšanas atvaļinājumā obligāti, kaut jums uz to ir tiesības. Ja neesat sociāli apdrošināta Latvijā un neprasāt maternitātes pabalstu par visu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku (ko jums tātad neizmaksās), tad neviens jūs nevar piespiest to izmantot. Attiecības ar darba devēju ir jūsu savstarpējā vienošanās. Varat arī būt pašnodarbinātā. Jums ir tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu, kas ir vienreiz izmaksājams pabalsts. Pabalstu piešķir Latvijā pastāvīgi dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem pašiem un bērnam piešķirts personas kods, kuru statuss...

Šajā numurā kā parasti ir daudz interesantu un aktuālu rakstu no mūsu ekspertiem. Bet vispirms es gribu jums ieteikt izlasīt interviju ar Ingunu Leibus. Ingunu noteikti pazīst visi žurnāla regulārie lasītāji un semināru apmeklētāji. Ne jau velti Inguna saņēma balvu «Par mūža ieguldījumu» žurnāla Bilance ikgadējā konferencē. Ingunas ieguldījums grāmatvedības nozarē tiešām ir iespaidīgs: viņa strādā ar studentiem, lasa lekcijas, skaidro semināros dažādus ar grāmatvedību un nodokļiem saistītus jautājumus jebkuram interesentam, raksta un regulāri atjauno grāmatas, papildina ar dzīves ieviestajām izmaiņām. Inguna uzsver grāmatveža lomu sabiedrībā: «Pirms dažiem gadiem izskanēja no amatpersonām, valdības puses, ka grāmatveži būs pirmie, kas zaudēs darbu, jo viņus vairs nevajadzēs, viņu darbu padarīs mākslīgais intelekts. Manuprāt, tā nav taisnība. Uzņēmumiem vajadzēs profesionālu grāmatvedības pakalpojumu. Arvien biežāk grāmatvedis nestrādās pašā uzņēmumā, bet sniegs ārpakalpojumu, taču profesija kā tāda noteikti nepazudīs.» Es noteikti piekrītu šim viedoklim: programmas un mākslīgais intelekts var izdarīt daudz, bet ļoti ceru, ka nekad nevarēs...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Grāmatvedība — darbs vai aicinājums? Šajā numurā kā parasti ir daudz interesantu un aktuālu rakstu no mūsu ekspertiem. Bet vispirms es gribu jums ieteikt izlasīt interviju ar Ingunu Leibus. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Vai Baltijas ekonomiku sacensībā izšķirošā loma pieder galvaspilsētām? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Ekonomikas teorija vēsta, ka pilsētām ir vadošā loma valsts saimnieciskajā izaugsmē — pilsētas ir tās, kurās līdz ar iedzīvotājiem koncentrējas resursi un attīstās arvien augstākas pievienotās vērtības ekonomiskā darbība. Līdz ar to pastāv ļoti ticama iespēja, ka viens no galvenajiem straujākas Lietuvas un Igaunijas ekonomiku izaugsmes faktoriem ir sekmīgāka to lielāko pilsētu (pirmkārt, galvaspilsētu) attīstība. Aiga Pelane: Latvijā kreditē kūtrāk nekā kaimiņos RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Diskusijas un pārmetumi par to, ka Latvijā bankas biznesu un iedzīvotājus kreditē daudz kūtrāk nekā kaimiņvalstīs, griežas pa riņķi ne pirmo gadu. Tiek piesaukti dažādi argumenti, analizēti dažādi rādītāji, bet skaitļi ir un paliek nepielūdzami — Latvija, ja uz to...

Par uzņēmējdarbības formas izvēli ir pieejami neskaitāmi daudz rakstu. Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs (UR) ir izstrādājuši materiālus, kas topošajiem uzņēmējiem var ne vien palīdzēt pieņemt lēmumu, bet arī sniedz padomus par pirmajiem soļiem uzņēmējdarbībā. Taču, neskatoties uz to, ka informācijas ir daudz, ikdienā saņemu gana daudz jautājumu par to, kāda uzņēmējdarbības forma ir visizdevīgākā un ar ko viena uzņēmējdarbības forma atšķiras no otras. Visbiežāk jautājumi ir par saimnieciskās darbības veicēju (vispārējā nodokļa maksāšanas kārtība) jeb pašnodarbināto, mikrouzņēmumu (mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju) un pilnakapitāla un mazkapitāla sabiedrību ar ierobežotu atbildība (SIA), tādēļ šīs formas uzskatu par populārākajām uzņēmējdarbības formām. Visbiežāk jautājot, kura uzņēmējdarbības forma ir visizdevīgākā, topošie uzņēmēji ar to saprot formu, ar kuru potenciāli ir vismazākais nodokļu slogs, taču jautājumu jāvērtē plašāk — jāpēta arī riski, prasības uzņēmējam, iespējas attīstīties un peļņas sadale. Turpmāk rakstā apskatītas populārākās uzņēmējdarbības formas un to priekšrocības un trūkumi. Uzņēmējdarbība nav iespējama bez...

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir publicējusi vairākus ziņojumus un vadlīnijas attiecībā uz ilgtspējas un pārvaldības jautājumiem, kas attiecināmi uz starptautiskām uzņēmumu grupām. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir izstrādājusi «Transfertcenu vadlīnijas starptautiskajiem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām». Šajā publikācijā tiek skaidrota ilgtspējības sazobe ar biznesa stratēģiju, riskiem un zaudējumiem, liekot uzsvaru uz Latvijas transfertcenu tiesu praksi. Biznesa ilgtspēju raksturo ESG (Environment, Social, Governance) jeb uzņēmuma vides, sociālās atbildības un pārvaldības prakses, caur kurām īstenojas uzņēmuma atbildība pret vidi, darbiniekiem, klientiem, piegādātājiem, investoriem un plašāku sabiedrību kopumā. ESG vēsturiski izriet no ekonomiskā ieguldījuma koncepta, ņemot vērā, ka ir jāpārveido organizācija, lai tā varētu virzīties uz ilgtspējīgu attīstību, vebinārā «ESG sarunas 11: ESG un nodokļi» klāstīja zvērinātu advokātu biroja ZAB Sorainen vecākais jurists Edgars Hercenbergs. Jāpiezīmē, ka transfertcena ir aprēķina cena, par kādu notiek preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana saistītu uzņēmumu starpā ar mērķi pārvirzīt peļņu no viena uzņēmuma uz otru, ideāli, ja...

Darbinieces nāves gadījumā darba devējs izmaksā viņas radiniekam bēru pabalstu — darbinieces mēneša algas apmērā (piemēram, 1000 eiro). Ar kādiem nodokļiem ir saistīts šis darījums? Atbilde Bēru pabalsts ir fiziskās personas ar nodokli neapliekams ienākums, un tas ir minēts likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 9. panta 1. daļas 14. punktā: Darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 250 eiro. Savukārt saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 14. pantu obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu. No tā izriet, ka IIN nepiemērošana bēru pabalstam nosaka arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) nepiemērošanu tam. Turklāt jāņem vērā, ka bēru pabalsts (radiniekam) nemaz nav algotā darbā gūtais ienākums. Tomēr no nodokļiem ir atbrīvota tikai ierobežota summa, bet no pārsnieguma...

Mūsdienu digitālajā laikmetā veikt darījumus — pirkt un pārdot preces un pakalpojumus — ir iespējams pat ar Pita salā (tālākā vieta uz zemeslodes no Latvijas) esošām personām. Saprotams, ka šādos darījumos visbiežāk darījuma partneris nekad fiziski pat netiek sastapts, bet līgumi tiek slēgti un saziņa notiek elektroniski. Tas ir ērti, tomēr Latvijā diemžēl joprojām ir sastopama vieglprātīga attieksme pret darījumu partneru identificēšanu un informācijas par tiem saglabāšanu. Visbiežāk ar šo grēko personas, kas tikko ir uzsākušas saimniecisko darbību, tomēr autoram nereti praksē ir nācies saskarties ar izpratnes trūkumu par darījuma partneru identificēšanas nepieciešamību arī no ilglaicīgi darbojošiem komersantiem. Kā tad īsti ir — vai tiešām bez nekādiem riskiem var tiesiski nezināt savu darījuma partneri? Raksts ir veltīts šī jautājuma detalizētai analīzei no dažādu normatīvo aktu tvēruma. Situācijas, tirgojot preces un pakalpojumus internetā, var būt dažādas. Saimnieciskās darbības veicējs (pašnodarbinātais, SIA u.c.) to var veikt, neizmantojot citām personām piederošās platformas (tīmekļvietnes, mobilās lietotnes),...

Esam pārdzīvojuši 1. martu un uzzinājuši mūsu katra bilanci ar valsti par 2023. gadu. Viens lēca priekā, jo saņems no budžeta iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, citam savukārt kļuva bēdīgs vaigs, jo ir palicis valstij parādā. Kāds varbūt jau paspējis nokaitināt grāmatvedi, uzskatot, ka tieši viņš ir vainīgs, ka izveidojies parāds. Bet ne par to būs šis raksts. Mēģināšu vienkāršā valodā izskaidrot galveno, kas jāzina un jāņem vērā ikvienam Latvijas iedzīvotājam par gada ienākuma deklarācijas iesniegšanu. Tā kā šo žurnālu pārsvarā lasa grāmatveži, tad lūgums padalīties ar informāciju ar saviem radiem, draugiem un paziņām. Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ir saistošs katram Latvijas iedzīvotājam — rezidentam, kurš ir guvis ienākumus Latvijas Republikā vai ārvalstīs, kā arī ārvalstu fiziskajai personai — nerezidentam, kurš ir guvis ienākumus Latvijas Republikā. Taču uzskatu, ka šis likums ir viens no sarežģītākajiem un visgrūtāk uztveramajiem nodokļu likumiem. Tāpēc mums — grāmatvežiem, nodokļu ekspertiem, grāmatvedības jomas speciālistiem — jāpalīdz līdzcilvēkiem...

Aizvadītā gada nogalē žurnāla Bilance un Bilances Akadēmijas rīkotajā konferencē pēc divu pandēmijas gadu pārtraukuma atkal tika noskaidrots balvas Gada grāmatvedis titula ieguvējs, kā arī piešķirta balva Par mūža ieguldījumu. Par Gada grāmatvedi 2023 kļuva Ieva Simsone, SIA RIXJET RIGA galvenā grāmatvede un Latvijas Šaušanas federācijas ģenerālsekretāre. Laureāte gan tobrīd neatradās Latvijā, tāpēc apsveikumus varēja pieņemt virtuāli, bet konferencē balvu viņas vietā saņēma federācijas prezidents Raimonds Bergmanis. Pateicoties Ievas Simsones grāmatvedes zināšanām un spītam nepadoties sarežģītā situācijā, Latvijas Šaušanas federācija nekļuva maksātnespējīga un turpina darbību. Nominācijai Gada grāmatvedis 2023 jūs izvirzīja Latvijas Šaušanas federācija (LŠF). Balvas pasniegšanas ceremonijā LŠF prezidents Raimonds Bergmanis teica, ka esat organizāciju izvilkusi no purva, no iespējamās maksātnespējas un problēmām ar Valsts kontroli (VK). Kā spējāt tikt galā tik sarežģītā situācijā? Tas nebija vienkārši. Tajā brīdī, kad pārņēmām federācijas vadību, mums ar Bergmaņa kungu nebija pat nojausma, par kādām «ziepēm» ir runa. Tas, ka lietas neiet un kaut...

Žurnāla Bilance redaktore Vita Zariņa intervijā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jauno ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi pārrunāja ģenerāldirektores redzējumu par to, kas plānots VID darbības pilnveidošanā un grāmatvežu darba atvieglošanā, ēnu ekonomikas mazināšanā un daudz citu aktuālu jautājumu. Ko plānojat darīt savādāk VID vadībā, nekā tas bija līdz šim? Esat definējusi, ka jums ir būtiski trīs galvenie darbības virzieni: VID digitālā transformācija, skaidri saprotami pakalpojumi un VID kā organizācijas reforma, bet gribētos nedaudz vairāk saprast, kas slēpjas katrā no sadaļām. VID 2023. gada rudenī svinēja 30 gadu jubileju. Ilgus gadus VID uzlabo, attīsta, pilnveido savu darbību, kā to dara jebkura iestāde, un mēs ejam uz priekšu. Tomēr sabiedrība sagaida no nodokļu un muitas administrācijas daudz straujākas pārmaiņas, jo mēs esam tie, kas var vai nu palīdzēt pildīt saistības pret valsti, vai arī bremzēt uzņēmējdarbības attīstību. Ja paskatāmies uz sabiedrības uztveri par VID — viens no kritērijiem ir apmierinātība ar pakalpojumiem, tā katru gadu...

Notikumi pēc bilances datuma ir saimnieciskie darījumi vai kādi citi notikumi, kurus uzņēmuma vadība un grāmatvedis vērtē laika posmā starp pārskata gada pēdējo dienu (lielākajā daļā uzņēmumu tas ir 31. decembris) un dienu, kad tiek parakstīts gada pārskats. Finanšu pārskata pielikumā uzņēmumiem ir pienākums atklāt informāciju par būtiskiem notikumiem pēc bilances datuma, kuri nav iekļauti bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Notikumus pēc bilances datuma iedala divās grupās: labvēlīgie notikumi — piemēram, radusies vai paredzama peļņa, aktīvu vērtības pieaugums vai saistību summas samazinājums; nelabvēlīgie notikumi — piemēram, radušās vai paredzamas izmaksas vai zaudējumi, aktīvu vērtības samazinājums vai saistību summas palielināšanās. Nākamais solis — novērtē, vai šie notikumi ir koriģējoši vai nekoriģējoši notikumi, t.i.: notikumi, kas sniedz pierādījumus par apstākļiem, kas pastāvējuši pārskata perioda beigās — tie būs koriģējoši notikumi pēc pārskata perioda beigām; notikumi, kas liecina par apstākļiem, kas radušies pēc pārskata perioda beigām, bet par tiem būtu atklājama informācija, ir nekoriģējoši...