E-ŽURNĀLS BILANCE

Ko darīt, ja pašnodarbinātā persona nomā telpas no fiziskās personas, kurai ir paziņota saimnieciskā darbība? Attiecīgi, izmaksājot nomas maksu, būtu jāietur 10% un jāziņo, tomēr telpu īpašnieks uzstāj, ka vēlas saņemt visu nomas maksu un nodokļus maksāšot pats. Vai ir iespējami kādi nodokļu uzrēķini par neieturēto nodokli? Atbilde Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 17. panta desmitā daļa nosaka, ka no fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam. Pie šādiem ienākumiem pieder arī ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kura nav reģistrējusi saimniecisko darbību. Tātad likums uzliek par pienākumu ienākuma izmaksātājam ieturēt...

Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 8. panta 15. daļā jau vairākus gadus iekļauta norma, kas ļauj nepiemērot ienākuma nodokli tai darba samaksas daļai, kuru veido darba devēja apmaksātie darbinieku ēdināšanas vai ārstniecības izdevumi (kādreiz — tikai ēdināšanas izdevumi). Kopsummā šie izdevumi gada laikā nedrīkst pārsniegt 480 eiro, tātad pārsnieguma summai (darbinieka gūtais labums) tiks piemēroti abi darbaspēka nodokļi. Minētai kārtībai jābūt iekļautai darba koplīgumā, kā arī jāievēro vairāki nosacījumi. Pirmkārt, šo atbrīvojumu nedrīkst piemērot uzņēmums, kas nav «nostrādājis» vismaz vienu pilnu kalendāra gadu pirms taksācijas gada, kurā šī norma piemērota attiecībā uz darbiniekiem. Vienlaikus darba devēja apmaksātie visu darbinieku ēdināšanas un ārstniecības izdevumi nepārsniedz 5% no kopējā bruto algu fonda. Otrkārt, uzņēmumā jābūt nodarbinātiem vismaz sešiem darbiniekiem. Treškārt, darba devējam pirmstaksācijas gada 15. decembrī nav nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro un, protams, darba devējs nav pārkāpis darbinieku nodarbinātības noteikumu prasības, viņam nav pasludināts maksātnespējas process un nav apturēta saimnieciskā darbība (sk....

Budžeta iestādes gada pārskatu par 2023. gadu sagatavos saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumiem Nr. 652 «Gada pārskata sagatavošanas kārtība» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 652), kas pirmo reizi ir jāpielieto, sagatavojot gada pārskatu par 2023. gadu. Veidlapas apskatāmas Valsts kases vadlīnijās Bijām pieraduši, ka gada pārskatā iekļauto pārskatu un strukturizētā skaidrojuma vizuālais attēlojums jeb veidlapas ir pieejamas Ministru kabineta (turpmāk — MK) noteikumu pielikumos. Kopš 2018. gada likumu vai MK noteikumu pielikumos vairs neapstiprina pārskatu vai atskaišu veidlapas. Šāda pieeja tiek skaidrota ar to, ka elektroniskie dokumenti strauji attīstās un ir vēlme mazināt normatīvismu, tāpēc normatīvo aktu izstrādātāji ir aicināti izvērtēt iespēju normatīvajos aktos noteikt tikai veidlapā iekļaujamās informācijas saturu un apjomu, savukārt dizainu un formu kā ilustratīvu materiālu publicēt institūciju tīmekļa vietnē. Attiecībā uz budžeta iestāžu gada pārskatiem Valsts kases tīmekļa vietnē ir pieejamas vadlīnijas par gada pārskata sagatavošanu, un tajās ir redzamas veidlapas, kas jāizmanto. Savukārt...

Tuvojas gada pārskatu sagatavošanas laiks, un viens no priekšdarbiem ir veikt inventarizāciju, kuras mērķis ir uzņēmuma mantas faktiskā stāvokļa un uzņēmuma saistību pārbaude konkrētā datumā (Grāmatvedības likums 3. nodaļa). Viens no bilances posteņiem, kuram jāveic inventarizācija, ir debitori, tāpēc rakstā tiks aplūkoti izsniegtie aizdevumi. Aizdevumu izsniegšanu un aplikšanu ar nodokli regulē gan likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», gan Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums. Bet jāpatur prātā, ka likuma «Par nodokļiem un nodevām» 4. pants nosaka: «Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un uzņēmumu ienākuma nodoklis veido vienotu ienākuma nodokļu sistēmu. Vienu un to pašu ienākumu nevar aplikt vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi». Tādējādi tiek novērsta dubultā nodokļu uzlikšana vienam un tam pašam ienākuma veidam. Tomēr ir arī gadījumi, kuros dubultā nodokļu uzlikšana ir pieļaujama. Viens no tādiem piemēriem ir atspoguļots Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 2021. gada septembra uzziņā Nr. 30.1–8.7/8.7/143065, kur komersantam, izmaksājot procentu ienākumu...

Vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana ir nepieciešama, bet tās nepārdomāta ieviešana var radīt lieku stresu un neveicinās nodokļu nomaksas morāli, uzskata Ieva Liepiņa, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante. Sākumdeklarēšanai būtu jāiet cieši kopā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un iekasēšanas sistēmas vienkāršošanu. Ienākumam no nenozīmīgiem fizisko personu savstarpējiem darījumiem ir jābūt noteiktam tolerances slieksnim. Būtu neprātīgi mēģināt apkarot tādu ienākumu gūšanu, ja kāds palīdz nopļaut zāli vai norakt kartupeļus un viņam par to samaksā desmit eiro. Lai mazinātu skaidras naudas apriti, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam paredzēts apzināt konceptuālo risinājumu par vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas principu. Kāds ir jūsu viedoklis — vai ir jāievieš ikgadējā vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana? Ideja ir ļoti laba, šādu deklarēšanu ieviest ir nepieciešams, jo tāda pastāv daudzās valstīs. Ja esi nodokļu maksātājs un pretendē uz dažādiem valsts piedāvātiem «labumiem», ir jāmaksā nodokļi. Bet ieviešanai ir jābūt jēgpilnai, ar noteiktu un saprotamu mērķi. Mani satrauc pamatojums, kāpēc atkal...

Ienācās jautājums par šo trīs terminu nodalīšanu. Pacelsim arī pāris vecākas tiesu lietas likuma līkloču problemātikas ilustrēšanai. Reprezentācijas un ilgtspējas izdevumus nav jāapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) tikai likumā uzskaitītos gadījumos. Tātad, aizliegts (apliekams at UIN) ir viss, kas nav atļauts (likumā šaurs uzskaitījums). Reprezentācijas izdevumiem tik 40% no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir atskaitāmi. Ilgtspējas izdevumiem šāda PVN ierobežojuma nav, bet jāvērtē katrā gadījumā sasaisti ar apliekamu darījumu veikšanu (bieži tādas nebūs). Ko atļauj UIN likums? Noteikumi gan reprezentācijai, gan ilgtspējai Pie izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita reprezentācijas izdevumus un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas kopā pārskata gadā nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus vērtē ne tikai atbilstoši juridiskajai formai, bet arī ekonomiskajai būtībai. Kas ir ilgtspēja? Personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi ir: izdevumi darbinieku motivēšanai un saliedēšanai,...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Sakārtosim finanses Gada ienākumu deklarēšana joprojām aktuāla, un tāda tā būs vēl kādu laiku. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Mūžu dzīvo, mūžu mācies — kā celt darbaspēka prasmes, lai attīstītu ekonomiku? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Jau vairākus gadus Latvijā uzņēmēji uzsver darbaspēka trūkumu, kas aizvien izteiktāk kļūstot par vēl vienu no ekonomikas attīstības kavēkļiem. Īpaši satraucoši, ka darbinieku trūkst arī augsti kvalificētās profesijās, kas bremzē ekonomikas kursu uz lielāku jaudu un produktivitāti. Kā Latvija šajā ziņā izskatās Baltijas un Eiropas Savienības mērogā, kādi ir darbinieku deficīta iespējamie risinājumi un kā tie ierakstās Latvijas ekonomikas transformācijas un izaugsmes plānos? Aiga Pelane: Baltijas valstu ekonomikā klusums pēc (pirms) vētras RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Lai arī izteikt ekonomiskās prognozes ir teju kā zīlēt kafijas biezumos, patlaban vairāki eksperti gan saka — Baltijas valstu tautsaimniecībās šogad atsāksies izaugsme, un tā visām trijām valstīm ir ļoti laba ziņa. Tiesa, ik pa laikam prognozes tiek precizētas un diemžēl...

Gada ienākumu deklarēšana joprojām aktuāla, un tāda tā būs vēl kādu laiku. Inguna Leibus atzīst, ka beidzot gada ienākumu deklarāciju aizpildīšana pašnodarbinātiem ir būtiski vienkāršota. Par to ir patiess prieks. Jo arī man ir pārliecība, ka cilvēki par saviem ienākumiem būtu gatavi samaksāt atbilstošus nodokļus un nesatraukties, ka kaut kas ir izdarīts nepareizi. Par fizisko personu ienākumiem un nodokļiem dažādu gada un «nulles» deklarācijas sakarā runājām arī ar Ievu Liepiņu, kura uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieteiktā cīņa skaidras naudas apritei ir cīņa ar sekām, nevis ar cēloni. Tas nebūtu īpaši pareizi. Ir jāzina problēmas cēlonis, un likumu izmaiņas jāvērš tieši uz cēloņu mazināšanu. Var izrādīties, ka pat neliela IIN likmes samazināšana rada ievērojamu nodokļa iekasēšanas pieaugumu. Ieva arī uzskata, ka vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana ir neapšaubāmi nepieciešama, bet tās nepārdomāta ieviešana var radīt lieku stresu un neveicinās nodokļu nomaksas morāli un fiziskās personas godprātīgu attieksmi pret saviem pienākumiem. Vispirms jau...

Apdrošināšanas nozare ir piedzīvojusi neparastu gadu. Klientu pirktspējas kritums parasti negatīvi iespaido nedzīvības apdrošināšanas industriju, jo cilvēki vai nu cenšas ietaupīt uz apdrošināšanas maksājumiem, vai arī, piemēram, pārdod automašīnu, un apdrošināšana kļūst lieka. Tas bija izteikti vērojams 2008. gada krīzē, kuras rezultātā nedzīvības apdrošināšanas tirgus saruka divkārt — no 396 miljoniem uz 196 miljoniem eiro. Tomēr pēdējos divos gados par spīti ģeopolitiskajiem satricinājumiem un straujajai inflācijai šī tendence vairs nav aktuāla: esam pieredzējuši ekonomikas recesiju un klientu pirktspējas kritumu, tomēr apdrošināšanas tirgus strauji aug. Tas saistīts ar labāku sabiedrības izpratni par to, ka neviens nav pasargāts no negadījumiem, bet apdrošināšana palīdz vieglāk tikt galā ar to sekām. Klienti vēlas būt apdrošināti atbilstoši reālajai situācijai Vērtējot nedzīvības apdrošināšanu kopš 2008. gada, varētu izcelt trīs attīstības periodus: 2008.–2010. gada lielais tirgus krituma periods, tirgum sarūkot par 200 miljoniem eiro; 2011.–2021. gada 11 gadu vidējas izaugsmes periods, kad tirgus izauga par 206 miljoniem eiro; 2022.–2023....

Praksē novērots, ka uzņēmumu vadītāji un īpašnieki, gatavojoties pārdošanas darījumam, koncentrējas uz to, lai uzņēmums finansiāli izskatītos pēc iespējas pievilcīgāks un lai tā komerciālie rādītāji būtu pēc iespējas labāki. Tas, kas reizēm paliek otrajā plānā, ir juridiskie un nodokļu jautājumi. Tā rezultātā uzņēmuma pārdošanas process kavējas, prasa vairāk resursu un nereti pat noved pie iespējamās pirkuma cenas samazinājuma. Nodokļi vienmēr ir svarīga daļa uzņēmuma vai kapitāldaļu pārdošanas darījumā, vebinārā «Uzņēmumu sagatavošana pārdošanai» uzsvēra zvērinātu advokātu biroja COBALT partnere, zvērināta advokāte Sandija Novicka. Darījuma perimetrs Arī nodokļu vajadzībām ir jādefinē darījuma perimetrs. Pirmkārt, jāsaprot, kas būs pārdevējs — juridiskā vai fiziskā persona. Svarīgi ir, vai tas ir nodokļu rezidents vai nerezidents. Ja darījumā ir iesaistīti nerezidenti, tad ir jāskatās, vai būs jāmaksā ieturējuma nodoklis (visbiežāk 3% vai 20%) un attiecīgi, kā tas ietekmēs gan naudas plūsmu, gan nepieciešamo dokumentāciju. Otrkārt, svarīgi noteikt, kas tiek pārdots. «Perimetra definēšana noteiks, kādi būs jāmaksā nodokļi. Bet...

Kad ir runa par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), šķiet — ko tad vēl jaunu te var pastāstīt?! Jaunu patiešām neko daudz, bet ir lietas, par kurām var runāt visu laiku, un tāpat būs kāds, kuram nav skaidra kāda likuma norma. Šoreiz nevis gari un plaši, bet īsi un konkrēti par dažiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk — UIN likums) aspektiem, normām un knifiņiem. Vispirms par pēdējām aktualitātēm, kuras ieviesušas izmaiņas likumā Sākot ar 2023. gada 1. jūniju, reprezentatīva auto vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 75 000 eiro. Tas ir: vieglais automobilis, kura sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, izņemot operatīvo transportlīdzekli vai speciālo vieglo automobili (neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzīvojamais automobilis vai katafalks, vieglais automobilis, kas speciāli aprīkots, lai pārvadātu riteņkrēslos sēdošās personas ar invaliditāti), vai jaunu vieglo automobili, ko pilnvarots automobiļu tirgotājs izmanto par demonstrācijas automobili; kravas automobilis ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēts kā kravas...

Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — IIN likums) grozījumu lielākā daļa stājās spēkā no 2024. gada 1. janvāra. Tomēr likumdevējam bija paredzēts iekļaut grozījumos vēl vienas problēmas atrisināšanu, kura gaidījusi «savu stundu» teju 24 gadus. Tā kā jaunās normas ieviešanai Saeimā nebija vienprātības, 34 deputāti pieprasīja Valsts prezidentam referenduma rīkošanu, lai tauta izlemj normas lietderīgumu. Grozījumu stāšanās spēkā tika piebremzēta un sākās kampaņa tautas parakstu vākšanai. Vāca, vāca — nesavāca (parakstīja aptuveni 36 tūkst. cilvēku, kas ir 2,28% no visiem balstiesīgajiem), tomēr tas prieks izmaksāja mums vienu miljonu eiro. Rezultātā noskaidrojās, ka referenduma nebūs, un Valsts prezidents izsludināja, ka IIN likuma normas (6.2 pants. Šā likuma noteikumu attiecināšana uz personām, par kurām Fizisko personu reģistrā iekļautas ziņas par partnerību) stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Kas ir partnerība? Tieslietu ministrija skaidro, ka partnerība ir jauns attiecību veids, kādā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt tiem noteikta veida sociālo un...

Saskaņā ar grozījumiem, kas stājās spēkā no 2024. gada 1. janvāra, no likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) 6. panta pirmās daļas ir izslēgts nosacījums (trešais teikums), kurš neļāva mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājam iesniegt algas nodokļa grāmatiņu (ANG) «ienākuma gūšanas vietā», tādējādi liedzot viņa ienākumiem piemērot neapliekamo minimumu un IIN atvieglojumus, kā arī atgūt IIN, uzrādot attaisnotos izdevumus gada ienākumu deklarācijā. Grozījumu rezultāts: ja MUN maksātājs kļūst par darba ņēmēju un no 1. janvāra uzsāka maksāt darbaspēka nodokļus (IIN, VSAOI), viņam ir atļauts iesniegt darba devējam ANG un, atkarībā no iepriekš saņemtajiem ieņēmumiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprēķinās piemērojamo neapliekamo minimumu. Atliek vien brīdināt šādu personu par «klikšķi» VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), uzrādot galveno ienākuma gūšanas vietu (un otro «klikšķi» par apgādībā esošo personu). Arī tad, ja ieņēmumu apjoms nedos iespēju piemērot neapliekamo minimumu, atvieglojums par apgādājamo paliek spēkā. Kādi ieņēmumi ietekmē neapliekamo minimumu Nu jau septīto gadu neapliekamo minimumu...

Kā zināms, saimnieciskās darbības jeb darbības par atlīdzību ietvaros rodas pienākums aprēķināt un arī samaksāt nodokļus. Nodokļu ieņēmumi ir būtiska ieņēmumu daļa valsts budžetā. Lielākā daļa nodokļu Latvijā ir aprēķināmi pēc dažādiem un, es teikšu, sarežģītiem algoritmiem, piejaucot klāt devu ar piņķerīgi uzrakstītu nodokļu normatīvo bāzi, kur pat termini nav vienādi un viennozīmīgi. Tas nozīmē, ka uzņēmums nevar iepriekš paredzēt, cik daudz naudas būs nepieciešams nodokļu maksājumiem. Kāpēc nepieciešams termiņpagarinājums? Uzņēmējdarbības ietvaros ir jāmaksā ne tikai nodokļi, bet arī alga darbiniekiem, par preci un saņemtajiem pakalpojumiem, dažādiem saimnieciskajiem izdevumiem, kredītu un līzinga saistību atmaksa, procentu maksājumi, kuri 2023. gadā vienkārši «izģērba» tos, kam bija jelkāda saistība, par kuru jāmaksā procenti, padarot stāvus bagātus baņķierus. Nauda aizplūda no Latvijas platā straumē. Saprotams, tam bija cēls mērķis — mazināt inflāciju kopumā. Ja šī cēlā mērķa vārdā uzņēmēji nesaņem kādas kompensācijas vai atbalstus, tad peļņa un naudas līdzekļi sarūk arī tad, ja neveidojas naudas plūsmas...

Lai veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi, ikvienam uzņēmumam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) profilā ir pieejams detalizēts VID veidots vērtējums par uzņēmuma nodokļu saistību izpildi. Šo jauno rīku — nodokļu maksātāja reitingu — VID ir radījis kā skaidrojošu ceļa karti, kas ērti un strukturēti parāda, kāda ir uzņēmuma sadarbība ar valsti, maksājot nodokļus. 2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas nosaka nodokļu maksātāja tiesības saņemt VID EDS informāciju par individuālajiem nodokļu saistību izpildi raksturojošiem rādītājiem, kurus VID izmantojis, nosakot nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu. Nodokļu maksāšanas reitinga attīstība VID rīkotajā vebinārā «Nodokļu maksātāja reitings — ceļvedis godīgai uzņēmējdarbībai» Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča norādīja, ka nodokļu maksātāja reitings ir attīstīts pietiekami ilgu laiku. Pilotprojekts tika ieviests 2018. gadā. Tajā ierobežots rādītāju skaits bija pieejams tikai pašam komersantam. «Devām iespēju uzņēmumam paskatīties uz sevi ar nodokļu administrācijas acīm,»...