E-BILANCE

Nav tādas likuma normas, kuru nav iespējams reizi četros gados uzlabot! Vai fiksētais neapliekamais minimums būs «labāks» par prognozēto? Neapliekamo minimumu, ko grāmatveži piemēro, aprēķinot darbaspēka nodokļus, līdz 2018. gadam mainīja ļoti bieži, un tas tika piemērots visiem nodarbinātajiem un visu gadu vienādā summā. Šāda kārtība daudziem «nepatika»: kāpēc viens un tās pats minimums piemērots gan mazai, gan lielai algai? Precizēsim jautājuma vēsturi Pirms 2018. gada iepriekšējos nosacījumus atzina par «netaisnīgiem», un tas arī bija viens no iemesliem neapliekamā minimuma noteikšanas kārtības maiņai. Jaunā ideja bija loģiska: jo lielāki ieņēmumi, jo mazāks neapliekamais minimums. Mazai aldziņai piemērosim maksimālo minimuma summu, bet tiklīdz alga sasniedz «lielu» summu (2024. gadā — 1800 eiro mēnesī), minimums pazūd! Sākot ar 2018. gadā īstenoto nodokļu reformu, neapliekamais minimums kļuva par «diferencēto un prognozējamo», jo tā aprēķins balstījās uz fiziskās personas vēsturiskajiem ieņēmumiem. Ne darbiniekam, ne grāmatvedim nekas nebija jādara, visus aprēķinus veica Valsts ieņēmumu dienests (VID), un,...

Piektdien, 13. datumā (septembrī), izlasot Kultūras ministrijas sagatavoto preses paziņojumu, kurā minēts: «Kultūras ministrija (KM) ar koalīcijas partneriem panākusi vienošanos vēl uz 3 gadiem saglabāt līdzšinējo autoratlīdzības saņēmēju nodokļu nomaksas kārtību — nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus nodokļu nomaksu 25% likmes apmērā par viņu darbu nomaksājot ienākuma izmaksātājam», 33,5 tūkstoši cilvēku priecīgi uzelpoja, jo režīma likvidācija, kuru plāno jau kopš 2020. gada, atkal apturēta un esošais regulējums pagarināts uz trim gadiem. Tas nozīmē, ka ir laiks, lai izvērtētu situāciju un pieņemtu pārdomātu lēmumu jautājumos, kas skar vismaz četrus procentus strādājošo cilvēku gadījumos, kad viņi veic autordarbu. Kāpēc autoratlīdzības režīmu nedrīkst likvidēt? Pirmkārt, no juridiskā viedokļa ļoti svarīgi saprast, ka Latvijā eksistējošie nodarbinātības veidi būtiski atšķiras pēc formas, satura un izpildījuma. Katru no tiem reglamentē un regulē savs likums: darba attiecības — Darba likums, gabaldarbu — Civillikums un autordarbu — Autortiesību likums. Atbilstoši līguma priekšmetam tiek noslēgts darba līgums, uzņēmuma līgums vai...

Kad Bilance pirmo reizi nonāca pie lasītājiem, finanšu vide bija pilnīgi citāda. Ekonomiskā situācija mainījās strauji, un arī normatīvā regulācija un grāmatvedības normas piedzīvoja pastāvīgas pārmaiņas. Šajos mainīgajos apstākļos mūsu mērķis vienmēr ir bijis nodrošināt jums visaktuālāko un noderīgāko informāciju. Gadi ir gājuši, un līdz ar to ir mainījušās arī prasības jūsu darbam. Digitalizācija un tehnoloģiju attīstība ir ieviesusi jaunas iespējas un izaicinājumus. Mēs esam bijuši jūsu sabiedrotie arī šajās pārmaiņās, palīdzot saprast un pielāgoties jaunajiem risinājumiem, regulām un metodēm. Ar katru žurnāla numuru esam centušies sniegt vērtīgu un praktisku informāciju, kas palīdz ikdienas darbā un sekmē jūsu profesionālo izaugsmi. Oktobris ir arī laiks, kad žurnāla abonenti tradicionāli saņem vēstules ar abonēšanas piedāvājumu nākamajam gadam. Tā kā pēdējo gadu prakse liecināja, ka drukāto žurnālu Bilances Juridiskie Padomi visbiežāk abonē komplektā ar žurnālu Bilance un portālu BilancePLZ, izdevniecībā izšķīrāmies par lasītājiem ērtāku risinājumu — no 2025. gada Bilances Juridiskie Padomi saturs tiks integrēts...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Laiks pārmaiņām! Kad Bilance pirmo reizi nonāca pie lasītājiem, finanšu vide bija pilnīgi citāda. Ekonomiskā situācija mainījās strauji, un arī normatīvā regulācija un grāmatvedības normas piedzīvoja pastāvīgas pārmaiņas. Šajos mainīgajos apstākļos mūsu mērķis vienmēr ir bijis nodrošināt jums visaktuālāko un noderīgāko informāciju. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Ogre — valstspilsēta Rīgas pavēnīRAKSTS LASĀMS IKVIENAM Ogre ir pati jaunākā māsa Latvijas valstspilsētu saimē. Pie valsts svarīgākajām (iepriekš — par «republikas nozīmes» dēvētajām) pilsētām tā piepulcējusies pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas (ATR). Kā Ogre izmanto tai doto iespēju? Vai tā attaisno jauniegūto statusu un mērķtiecīgi attīstās par vienu no Latvijas ekonomikas «smaguma centriem»? Aiga Pelane: Ārpus Rīgas jaunus mājokļus ceļ kūtri, valsts sāk iesaistīties RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Kvalitatīvu mājokļu trūkums reģionos, tai skaitā arī teju visās valstspilsētās, ir viens no būtiskākajiem reģionu atpalicības iemesliem. Nav mājokļu, nav darbinieku un nav arī iespējas uzņēmējdarbības attīstībai, iedzīvotāji sāk pamest teritoriju, neatrodot kvalitatīvu dzīves...

Starp Latvijas Republikas (LR) Senāta Administratīvo lietu departamenta šī un aizvadītā gada laikā izskatītajām kasācijas sūdzībām ir lasāmi arī vairāki nozīmīgi spriedumi, kas var būt saistoši nodokļu piemērotājiem un grāmatvedības profesionāļiem. Strīdos starp Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un nodokļu maksātājiem ne vienmēr uzvarētājs ir VID, taču lielākajā daļā gadījumu Senāts VID praksi atzinis par pamatotu. Solidaritātes nodoklis kā atsevišķs nodokļa veids LR Senāta Administratīvo lietu departaments 2024. gada 28. februāra spriedums lietā Nr. A420280519, SKA25/2024, norādījis, ka no Solidaritātes nodokļa likuma un ar to saistītajiem grozījumiem likuma «Par nodokļiem un nodevām» 8. pantā nepārprotami izriet likumdevēja griba noteikt solidaritātes nodokli kā jaunu atsevišķu nodokli, nevis kāda jau esoša nodokļa paveidu. Tādējādi solidaritātes nodokļa daļa 10,5 procentpunktu apmērā, kas saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likuma 9. panta trešās daļas 2. punktu ir pārskaitīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) kontā Valsts kasē, nevar veidot IIN pārmaksu. Šai lietā VID atteica pieteicējam atmaksāt 22 155,41 eiro, kas...

Daudzi lasījuši pārpublicēto Finanšu ministrijas (FM) preses relīzi par ziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par darījumiem skaidrā naudā virs 750 eiro. Taču, kas svarīgs izriet no paša likumprojekta? Tas ir apjomīgāks par FM relīzē paustajām tēzēm. Kas mainīsies no 2025. gada 1. janvāra? Pasākumiem, kas minēti likumprojektā, kājas aug no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna. FM likumprojektā virza sekojošus pasākumus. Kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzēji sniegs VID informāciju par Latvijas fiziskajām personām, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa ir vismaz 7000 eiro. Ziņojumā VID norādīs maksājumu kontā ieskaitītās skaidras naudas kopējo summu iepriekšējā gadā. Ar šo aizstās ēnu ekonomikas apkarošanas plānā paredzēto pasākumu — kredītiestāžu pienākumu sniegt reizi ceturksnī informāciju VID par iemaksām un izmaksām bankomātos. Attiecīgos MK noteikumus plānots papildināt ar normu, ka Finanšu izlūkošanas dienests (FID) no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem, saņemtā deklarācija būs pārsūtama VID, ja cilvēka vai...

Reģistrētiem nodokļu maksātājiem svarīgi ir zināt, kādi ir darījumu veidi ar nekustamo īpašumu (NĪ), par kuriem jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kā arī to, par kādiem darījumiem jāaizpilda PVN 7 pārskats. PVN 7 pārskats sastāv no divām daļām, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) videoseminārā «Pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu (PVN 7) aizpildīšana» skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Pirmā daļa ir par NĪ reģistrāciju un izslēgšanu no reģistra. Tātad NĪ ir jāreģistrē VID, kad to iegādājas vai uzbūvē, un tad, kad kādu apstākļu dēļ NĪ ir jāizslēdz no uzskaites. Piemēram, tas tiek pārdots vai ir notikusi kāda nelaime — NĪ ir gājis bojā. Pirmajā daļā ir «A» un «C» sadaļas — attiecīgi par NĪ reģistrāciju un par izslēgšanu. Otrā sadaļa ir par NĪ izmantošanu. Ministru kabineta (MK) 2013. gada 15. janvārī noteikumos Nr. 40 «Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām» ir reglamentēta PVN 7 pārskata aizpildīšana pa konkrētām...

Augusta sākumā kļuva zināmi tie skaitļi (summas, rādītāji, koeficienti), kas tiek izmantoti, nosakot pensiju un atlīdzību palielināšanu 2024. gadā. Tātad jau bija iespējams noteikt, cik liela summa tiks ieskaitīta saņēmēja kontā oktobrī (par oktobri). Par to nav jāuztraucas, jo no saņēmējiem nekas netiek prasīts. Tātad darbības veic VSAA un indeksēto summu ieskaita saņēmējiem ierastajā pensijas (atlīdzības) saņemšanas dienā. NB! Jāņem vērā, ka pensija un piemaksa pie pensijas par stāžu, kas uzkrāts pagājušajā gadsimtā, tiek indeksētas atsevišķi un pēcāk saskaitītas kopā! Indeksējamā summa Pirmais rādītājs, kas izmantots aprēķinā, kļuva zināms jau jūlija beigās — maksimālā indeksējamā summa. 2024. gadā tā ir summa, kas nepārsniedz 683 eiro, kas ir 50% no iepriekšējā kalendārā gada noapaļotās (līdz veselajiem eiro) vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī pārskata periodā aprēķina VSAA, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem datiem pārskata periodā par sociāli apdrošināto personu apdrošināšanas iemaksu algu summu, no kuras veiktas vai bija jāveic...

Mūsdienu uzņēmējdarbības vide prasa efektīvu līdzekļu pārvaldību, tas attiecas arī uz skaidras vai bezskaidras naudas avansa norēķiniem. Lai arī arvien vairāk uzņēmumu izmanto bankas kartes izdevumu apmaksai, skaidras un bezskaidras naudas izsniegšana darbiniekiem saimnieciskiem pirkumiem joprojām ir izplatīta prakse. Grāmatvežiem ir svarīgi izprast šīs jomas nianses un pareizi uzskaitīt saimnieciskos darījumus atbilstoši normatīvajiem aktiem, lai izvairītos no nodokļu riskiem. Šajā rakstā tiks aplūkoti avansa norēķinu uzskaites principi, galvenās grāmatošanas situācijas un ar to saistītie nodokļu riski. Atbildi meklēsim normatīvajos aktos, tos mazliet detalizēti paanalizējot, proti, Grāmatvedības kārtošanas noteikumu (MK 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877) 36. punkts saka, ka, skaidras vai bezskaidras naudas avanss ir maksājums fiziskajai personai — uzņēmuma darbiniekam, valdes vai padomes loceklim, īpašniekam, dalībniekam vai biedram (turpmāk — avansa norēķinu persona) — uzņēmuma saimniecisko darījumu nodrošināšanai: no uzņēmuma kases (skaidra nauda), vai šīs avansa norēķinu personas bankas kontā no uzņēmuma bankas konta (bezskaidra nauda), lai šī avansa norēķinu...

Darba līgumā darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks. Atlīdzība ir noteikta 4,20 EUR/stundā pirms nodokļu nomaksas. 2024. gada jūnijā darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi — 152 darba stundas, no tām 10 stundas nostrādātas svētku dienā. Kā veicams darba samaksas aprēķins šajā situācijā? Atbilde Summētais darba laiks ir elastīgāks normālā darba laika organizēšanas veids, pieļaujot dienā vai nedēļā strādāt vairāk par Darba likumā noteiktajām normālā darba laika stundām, nodrošinot, ka pārskata periodā darbinieka stundu skaits tiek izlīdzināts un atbilst attiecīgajā periodā darbiniekam noteiktajam normālajam darba laikam. Būtībā summētā darba laika organizācija ir piesaistīta normālajam darba laikam. Tomēr summētā darba laika pielietošana dažkārt rada izaicinājumus grāmatvedībā darba samaksas aprēķināšanā. Saskaņā ar praktisko piemēru izskatīsim darba samaksas aprēķināšanas kārtību un arī attiecīgās normatīvo aktu normas, kas nosaka, kā aprēķināma darba samaksa summētā darba laika gadījumā, kad iekrīt svētku dienas, kad darbinieks ir strādājis svētku dienā un ja attiecīgajā mēnesī tiek konstatēts, ka darba alga ir...

Ar plānotajiem grozījumiem Administratīvās atbildības likumā paredzēts uzņēmumiem atteikties no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) saņemto vēstuļu dublēšanas elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) un oficiālajā elektroniskajā adresē (e–adrese), kā arī VID paredzēta automatizēta lēmumu pieņemšana saistībā ar administratīvo pārkāpumu par valsts amatpersonas deklarācijas vai gada pārskata iesniegšanas termiņa neievērošanu, vai šādas deklarācijas vai gada pārskata neiesniegšanu. Likumu paredzēts papildināt ar jaunu 42. nodaļu «Automatizēta lēmuma pieņemšana». Grozījumus Administratīvās atbildības likumā (AAL) pirmajā lasījumā Saeima pieņēma šī gada 20. jūnijā. Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Administratīvās atbildības politikas nodaļas jurists Sandis Vilcāns skaidro, ka patlaban AAL 164. pantā ir noteikts, ka VID informācijas sistēmās var fiksēt administratīvos pārkāpumus un pieņemt lēmumus par soda piemērošanu saistībā ar nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu vai minēto deklarāciju neiesniegšanu. Tādējādi automatizēta lēmuma pieņemšana ir paredzēta tikai saistībā ar šiem administratīvajiem pārkāpumiem. Neskarot redakcionālos precizējumus, likumprojekts «Grozījumi Administratīvās atbildības likumā» papildina AAL 164. pantu ar vairākiem jauniem pārkāpumu veidiem,...

2024. gada 13. augustā izdoti grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumos Nr. 336 «Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem», kuri 2024. gada 21. augustā publicēti oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 512 (2024/162.2) un stājās spēkā 2024. gada 22. augustā. Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumos Nr. 336 «Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem» gramatiski un redakcionāli precizēti attaisnotie izdevumi, par kuriem var atgūt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Būtiskākās izmaiņas: attaisnotajos izdevumos ietverami izglītības izdevumi par augstākās izglītības un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu, kā arī par specialitātes (profesijas, kvalifikācijas vai tās daļas, amata, aroda) iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai valsts akreditētos studiju virzienos, vai veicot ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; attaisnotajos izdevumos ietverami izglītības izdevumi par valsts valodas (latviešu valodas) apgūšanu pie izglītības pakalpojumu...

Ikviens darba devējs vēlas būt pasargāts no birokrātiskiem strīdiem, kļūdām dokumentācijā un problēmām ar valsts uzraugošajām iestādēm. Lai tā būtu, noder orientēties darba likumdošanā. Lūk, neliels ceļvedis svarīgākajos noteikumos un biežāk pieļautajās kļūdās, pieņemot darbā jaunus darbiniekus. Kas jāņem vērā, pieņemot darbā jaunu darbinieku? Domājams, nevienam nebūs noslēpums, ka darbinieku pieņem darbā, iepriekš noslēdzot darba līgumu. Rūpīgi izveidots līgums palīdzēs sakārtot arī vairākus saistītos procesus, piemēram, algu un nodokļu aprēķinus un citus darba attiecību noteikumus. Pirms ķeramies pie līgumā obligāti iekļaujamās informācijas izklāsta, svarīgi saprast, kad, kā un kuram īsti jāslēdz darba līgums. Ekspertes ieteikums Uzņēmumam vismaz vienreiz vajadzētu rūpīgi un pa punktam pārlasīt un pārbaudīt visu darba līguma pamata tekstu. Ja māk lasīt likumu, to var darīt pats. Ja nē, pieaiciniet palīgā juristu vai darba tiesību ekspertu! 1 Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli,...

Vasarai straujiem soļiem tuvojoties beigām, aktuāls kļūst jautājums ne tikai par rudens atnākšanu un to, kas mūs sagaidīs, iestājoties aukstākam laikam, bet arī uzņēmuma vadība sāk vairāk domāt un vērtēt, kā tiks noslēgts kārtējais finanšu gads, kā arī pārskatīt aktīvus, ar kuriem tad tiek nodrošināta uzņēmuma saimnieciskā darbība. Rakstā vēlējos apkopot, manuprāt, pēc 2023. gada revīzijas sezonas spilgtākās atziņas, kas būtu jāņem vērā, plānojot darbu ar aktīvu vērtības pārbaudi, inventarizāciju, gada slēgumu un finanšu pārskata sagatavošanu, pirms finanšu gads ir noslēdzies. Faktori, kas var ietekmēt aktīvu vērtību Uzskaitot svarīgākās jomas, kas būtu jāņem vērā, noteikti varētu minēt šīs, kas, protams, nav vienīgās: 1 Ja finanšu pārskats tiek sagatavots, izmantojot Starptautiskos finanšu pārskatu standartus (SFPS), noteikti jāpārskata un jāņem vērā jebkuras izmaiņas, kas stājušās spēkā 2024. gadā. Jaunie noteikumi vai izmaiņas attiecībā uz aktīvu vērtēšanu, piemēram, nekustamo īpašumu vai ilgtermiņa materiālajiem aktīviem, var ietekmēt jūsu aktīvu novērtējumu. Konkrēti, svarīgi ir sekot līdzi jaunākajiem...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Dienas ar rudens smaržu Vai esat pamanījuši, cik rīti jau pilni ar rasu un ka diena smaržo pēc rudens? Tas ir laiks ne tikai skolēniem atgriezties pie saviem pienākumiem, ne tikai atvaļinājumu beigām, bet tas ir laiks, kad jāsāk domāt par grāmatvedību no gada pārskata skatpunkta. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Lielais pastarītis RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Lai gan iedzīvotāju skaits Daugavpilī no kādreizējiem vairāk nekā simts tūkstošiem cilvēku patlaban samazinājies līdz 78 tūkstošiem, tā šī kritērija ziņā aizvien ir Latvijas otra lielākā pilsēta aiz Rīgas. Tomēr ekonomikas un vispārējās attīstības rādītājos Daugavpils jau ilgstoši (vēl kopš laika, kad Centrālā statistikas pārvalde apkopoja teritoriju attīstības indeksu) ieņēmusi vienu no pēdējām vietām starp valstspilsētām. Kas varētu būt cēloņi šai situācijai, ko pilsēta plāno un ko tai vajadzētu darīt, lai atpalicību mazinātu un varbūt pat izrautos savam izmēram atbilstošās pozīcijās Latvijas valstspilsētu konkurencē? Aiga Pelane: Valstspilsētu turīgums būtiski atšķiras RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Lai...