E-BILANCE

No 2025. gada 1. janvāra visiem uzņēmumiem, kuri nodrošina pakalpojumus un preces budžeta iestādēm, strukturētie elektroniskie rēķini būs obligāti. Bet, sākot no 2026. gada 1. janvāra, visiem uzņēmumiem, izsniedzot attaisnojuma dokumentu citam uzņēmumam preces vai pakalpojuma apmaksai (rēķinu), tas būs jānoformē kā strukturēts elektronisks rēķins. To paredz likumprojekts «Grozījumi Grāmatvedības likumā», kas 2024. gada 24. septembrī tika atbalstīts Ministru kabinetā, bet 30. septembrī iesniegts Saeimā. Grozījumi Grāmatvedības likumā izstrādāti, lai precizētu un noteiktu tiesisko regulējumu attaisnojuma dokumenta, kuru izsniedz preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai (rēķinu) noformēšanā, nosakot, ka rēķins noformējams kā strukturēts elektroniskais rēķins (turpmāk — arī e–rēķins). Likumprojektu izstrādājusi Finanšu ministrija, kuras pārstāvis oktobrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē norādīja, ka likumprojekts ir pilnībā saskaņots ar iesaistītām pusēm un saskaņošanās procesā ir ņemti vērā saņemtie iebildumi un priekšlikumi. Plānots, ka grozījumi Grāmatvedības likumā stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī. Izstrādes pamatojums Grozījumi Grāmatvedības likumā izstrādāti saskaņā ar Ministru...

Līzings mūsdienās ir kļuvis par populāru veidu, kā uzņēmums vai fiziskā persona var iegūt sev vēlamo mantu. Līzinga saņemšanas process ir vienkāršs un neaizņem daudz laika. Tā kā ir iespējami divi līzinga veidi, proti, finanšu vai operatīvais līzings, tad, lai varētu izdarīt izvēli, jāsaprot ar ko tie viens no otra atšķiras un, protams, jāizvērtē savas finansiālās iespējas. Turpmāk rakstā ar piemēriem parādīšu atšķirību starp šiem diviem līzinga veidiem. Finanšu līzings Finanšu līzings pēc savas būtības ir nomaksas pirkums. Piemēram, ja iegādāta automašīna uz finanšu līzinga nosacījumiem, tad pircēja īpašumā tā pāriet līgumā noteiktajā termiņā pēc visu līgumā noteikto maksājumu izdarīšanas. Līdz tam brīdim līzinga ņēmējs ir transportlīdzekļa turētājs. Līzinga ņēmējs ar ikmēneša maksājumiem sedz visu automašīnas vērtību, pēc tam kļūstot par tās īpašnieku. Līzinga perioda laikā jāmaksā aprēķinātie procenti saskaņā ar līgumā noteikto procentu likmi. Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. panta 17. punktu, finanšu līzingā iegādāta automašīna...

Nereti uzņēmēji, uzsākot uzņēmējdarbību, izvēlas dibināt tā saucamo mazkapitāla SIA jeb SIA, kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2800 EUR (turpmāk — sabiedrība). Iemesli šādai izvēlei var būt dažādi, piemēram, uzņēmējs uzsāk saimniecisko darbību nozarē, kurā nav nepieciešams liels sākotnējais ieguldījums vai uzņēmējam ir ierobežoti līdzekļi uzņēmējdarbības uzsākšanai. Sabiedrības reģistrācijas kārtība un tās nosacījumi jau iepriekš ir apskatīti citu autoru rakstos. Ņemot vērā, ka strauji tuvojas gada pārskatu laiks, kad gan grāmatvežiem, gan uzņēmējiem rodas jautājums, ko iesākt ar šādu sabiedrību peļņu, šajā rakstā autors pievērsīs uzmanību vienam no sabiedrībām izvirzītajiem nosacījumiem — peļņas novirzīšanai obligātās rezerves izveidošanai. Tiesiskais pamats Komerclikuma 185.1 panta otrajā daļā ir noteikts: «Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185. pantā noteikto, tā katru gadu veido obligāto rezervi, izdarot atskaitījumus vismaz 25 procentu apmērā no pārskata gada peļņas.» No tiesību normas izriet, ka sabiedrībai ir pienākums katru gadu veidot obligāto rezervi, novirzot tās izveidei vismaz 25% no...

Pirms pusotra gada — 2023. gada 30. jūnijā — spēkā stājās grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», lai veicināt ātrāku tiesiskā strīda atrisināšanu. Tie noteica jaunu kārtību, kā slēdzams nodokļu maksātāja vienošanās līgums ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai izbeigtu strīdu par nodokļu kontroles vai nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķinātajiem papildu maksājumiem budžetā vai konstatēto no budžeta atmaksājamās summas nepamatotu palielināšanu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vebinārā «Izlīgšanas iespējas nodokļu strīdos. Kā vienošanās līgums ar Valsts ieņēmumu dienestu samazina maksājumus» Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Trešās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas vadītāja Dace Studente norādīja, ka līdz 2023. gada 29. jūnijam likums «Par nodokļiem un nodevām» noteica, ka vienošanās līgumu var slēgt tikai pēc administratīvā akta izdošanas. Ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām» noteikts, ka nodokļu maksātājs jau līdz nodokļu kontroles rēķina izrakstīšanai vai lēmuma par nodokļa audita rezultātiem pieņemšanai var iesniegt iesniegumu VID ģenerāldirektoram, izsakot vēlmi vienoties...

Valdība ir atbalstījusi nodokļu likumos paredzētās izmaiņas no 2025. gada, likumprojektus oktobra nogalē turpināja izskatīt Saeimā. Visnopietnākās izmaiņas skar likumu «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» — tiek ieviestas divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes atkarībā no saņemtajiem ienākumiem, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma vietā tiek piedāvāts fiksēts neapliekamais minimums, ko piemēros visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma. Nodokļu konsultants Ainis Dābols uzskata, ka ar šo nodokļu reformu nepalielināsies Latvijas konkurētspēja Baltijā darbaspēku nodokļu ziņā. Tiesa, IIN aprēķināšana būs vienkāršāka, ar lielāku nodokli — 36% — tiks aplikti turīgākie. Kā kopumā vērtējat Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu reformu? Kuras izmaiņas uzskatāt par galvenajām? Ir vairāki būtiski aspekti, kas skar IIN: tiek ieviestas divu pakāpju IIN likmes — 25,5% ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8775 eiro mēnesī), 33% — ienākumiem virs šīs robežas. Tātad IIN no 20% un 23% tiek paaugstināts uz 25,5%, tos atvelk no darbinieka algas daļas. Būtiski, ka tiek atcelts diferencētais...

Šogad daudz tika apspriests, ka Latvijā stājas spēkā tekstila ražotāju atbildības sistēma, savukārt iepakojuma ražotāju atbildības sistēmas gadījumā būtiski mainās plastmasas uzskaites sistēma. Retāk gan ir skaidrots, kas tā ir par sistēmu, kā tā strādā, kāda ir ražotāju, tirgotāju un patērētāju loma, jo, runājot par vidi, mēs visi esam saistīti un mums visiem ir noteikta atbildība. Ar šiem jautājumiem Bilance vērsās pie SIA Zaļā josta pārdošanas vadītāja Mārtiņa Eglītes. Par ražotāju paplašinātas atbildības jeb ražotāju atbildības sistēmas «tēvu» tiek uzskatīts Tomass Lindkvists, kurš šo jēdzienu radīja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Viņš bija pirmais, kurš šo ideju ir piefiksējis rakstiski un devis tai konkrētu nosaukumu, jo domas par to, ka ražotājam, nevis pašvaldībām būtu jāuzņemas finanšu atbildība par tirgū laisto iepakojumu, virmoja vairākās Rietumeiropas valstīs — Vācijā, Austrijā, Nīderlandē, kā arī Skandināvijā. Pašlaik Eiropā pastāv daudz un dažādas ražotāju atbildības sistēmas. Latvijā patlaban ir četras ražotāju atbildības sistēmas — iepakojumam (plastmasas, metāla un...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Atā, Bilance! Esi sveicināta, Bilance! Šis žurnāla Bilance numurs ir īpašs — tas iezīmē mūsu kopīgā ceļa posma noslēgumu un vienlaikus arī jaunas ēras sākumu. Katrs Bilances izdevums līdz šim ir bijis kompass nodokļu un grāmatvedības jomā, sniedzot atbalstu brīžos, kad likumu un noteikumu labirinti šķiet sarežģīti. Taču, kā zināms, arī labam kompasam laiku pa laikam nepieciešama kalibrēšana, un pienācis laiks mūsu žurnālam kļūt plašākam, daudzveidīgākam un modernākam. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Latvijas pirmrindniece ValmieraRAKSTS LASĀMS IKVIENAM Latvijā netrūkst «Bermudu trijstūru», kuros mūžīgi kaut kas pazūd — finansējums, projektu realizācijas termiņi, saprātīgākie risinājumi, politiskie solījumi, rūpes par cilvēkiem utt. Turpretī Vidzemē ir kāds trijstūris: Cēsis–Smiltene–Valmiera, kur, šķiet, vairāk rodas, nekā pazūd — mērķtiecība, kompetence, organizētība. Valmiera ir šī trijstūra vadošā virsotne, valstspilsēta, kas jau kopš neatkarības atjaunošanas iezīmējusies kā viens no Latvijas reģionālās attīstības viedākajiem stūrakmeņiem. Vai tas ir tikai veiksmīgi popularizēts tēls, vai pamatots ar reāliem datiem? Ar...

Šis žurnāla Bilance numurs ir īpašs — tas iezīmē mūsu kopīgā ceļa posma noslēgumu un vienlaikus arī jaunas ēras sākumu. Katrs Bilances izdevums līdz šim ir bijis kompass nodokļu un grāmatvedības jomā, sniedzot atbalstu brīžos, kad likumu un noteikumu labirinti šķiet sarežģīti. Taču, kā zināms, arī labam kompasam laiku pa laikam nepieciešama kalibrēšana, un pienācis laiks mūsu žurnālam kļūt plašākam, daudzveidīgākam un modernākam. Lai arī līdzšinējā formātā Bilance ir palīdzējusi tūkstošiem grāmatvežu un finanšu profesionāļu orientēties nodokļu sistēmas labirintos, pārmaiņas ir nepieciešamas. Mēs augam, un arī mūsu saturs kļūs vēl bagātāks. Turpmāk piedāvāsim paplašinātu skatījumu, aptverot plašākus ekonomikas, finanšu un juridiskās pasaules jautājumus, rosinot diskusijas par ilgtspējīgu grāmatvedību un padziļināti aplūkojot aktuālākās tendences. Grāmatveža profesija mainās, un mēs līdzi ar to! Mūsu mērķis ir sniegt arvien dziļāku ieskatu gan ikdienā svarīgos jautājumos, gan arī aktuālajās nozarē notiekošajās pārmaiņās, kas ietekmē katra uzņēmuma darbību. Arī turpmāk būsim līdzās, lai atbalstītu un informētu jūs...

Izlasot Bilances 2024. augusta numura interviju «Cīņā ar ēnu ekonomiku: veselīgs uzturs vai ķirurģija», radās pārdomas par 16. lpp, kreisās kolonnas, otrajā rindkopā minēto apgalvojumu, ka uzturlīdzekļu nemaksātājs «pēc ieturējumu uz rokas viņš saņem vienu un to pašu summu — 560 eiro». Lūdzu paskaidrot, kur tāds cipars rodas? Civilprocesa likuma 594. panta 1. daļas 1. punkts nosaka, ka uzturlīdzekļu parādnieks var saņemt darba samaksu 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas. Man sanāk, ka 50% no 700 EUR (minimālā darba alga) = 350 EUR. Ko arī katru mēnesi pārskaitu darbiniekam. Varbūt es kaut ko nezinu/ nesaprotu/ neesmu informēta? Atbilde uz jautājumu Skaidrojums ir šāds: Parādniekam apgādībā ir divi nepilngadīgie bērni, tādēļ viņam pienākas ne vien 350 eiro (50% no 700), bet arī 210 eiro (2 x (15% no 700)), kopā 560 eiro. Šāda informācija ir uzrādīta tiesas lēmumā par uzturlīdzekļu piešķiršanu, un tas varbūt lieku reizi bija jāatkārto autora rakstā, lai katram...

Žurnāla Bilance septembra numurā tika apkopoti un izvērtēti būtiski faktori, kas jāņem vērā, plānojot aktīvu vērtības pārbaudi pirms finanšu pārskata perioda noslēguma un sagatavojot finanšu pārskatu. Rakstā bija ne tikai izcelti šie faktori, bet arī piedāvāti ieteikumi un metodes, ko praksē plaši izmanto, lai novērtētu aktīvu vērtības atbilstību to uzskaites vērtībai. Aktīvu vērtības samazināšanās testiem tika apkopotas dažādas metodes, kuras tiek lietotas visbiežāk praksē, bet, analizējot teoriju, bieži rodas dažādi jautājumi, piemēram, kā tad praktiski pielietot konkrēto metodi un vai tā ir piemērota jebkurai nozarei un uzņēmumam kādas zināšanas un dati nepieciešami, kā novērtēt iegūtos rezultātus, vai tomēr ir nepieciešama speciālista jeb konsultanta piesaiste. Šajā publikācijā paskatīsimies vairāk praktiski, kā veikt vērtības samazināšanās testus, izmantojot dažādas metodes, lai noteiktu, vai aktīva uzskaites vērtība ir atbilstoša, vai tā, piemēram, nav jāpalielina vai jāsamazina. Turpmāk ir apkopotas dažas populārākās vērtības samazināšanās testu metodes, kuras visbiežāk tiek lietotas praksē: 1. Diskontēto naudas plūsmu metode (DCF...

Debitoru norakstīšana budžeta iestādēs ir īpašs process no tāda viedokļa, ka tiek norakstīti budžetā negūti vai, precīzāk, neapmaksāti ieņēmumi. Debitoru klasificēšana par šaubīgu vai bezcerīgu ir noteikta Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 87). Saskaņā ar šiem noteikumiem, norakstīt var tādus debitoru parādus, kuru piedziņa saskaņā ar tiesību aktiem ir neiespējama, jo parādnieks ir likvidēts vai miris vai ir iestājies parāda piedziņas noilgums, kā arī citos tiesību aktos noteiktajos gadījumos. Vebināros un tiekoties ar grāmatvežiem, esmu saņēmusi jautājumus — vai budžeta iestādēm ir kāds summas slieksnis debitora parādam, ko var norakstīt bez piedziņas, jo dažkārt piedzenamās summas ir tik mazas, ka neatmaksājas šo piedziņu veikt. Jāsaka uzreiz, ka budžeta iestāde nevar pati noteikt summas slieksni, no kuras norakstīt debitora parādu un neveikt piedziņu. To drīkst darīt tikai privātais sektors un arī tur ir savi ierobežojumi un nosacījumi, kas jāizpilda,...

Droši vien, izlasot virsrakstu, mūsu pirmā reakcija ir — jā! Protams, vienkārši. Mums taču ir programmas un daudz dažādu tehnisko palīgrīku, ko varam izmantot. Atliek ievadīt darījuma partnera rekvizītus, vēl daži datora tastatūras «klikšķi» un nodokļa rēķins gatavs. Vai vienmēr tik vienkārši? Manuprāt, tomēr nē. Ir tikai apsveicami, ka mums ir šie ērtie palīgrīki, cerams, nākotnē būs vēl vairāk, un tehniskais darbs tiks samazināts līdz minimumam. Tomēr ir svarīgi dot precīzus norādījumus, kā jāizraksta nodokļa rēķins katrā konkrētā situācijā, lai būtu ievērotas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma prasības un nodoklis tiktu piemērots korekti. Tālāk izskatīsim situācijas, kā mainās PVN piemērošana vienai un tai pašai precei, atkarībā no pircēja statusa un piegādes vietas. Latvijas uzņēmums nodarbojas ar malkas realizāciju. PVN likuma 141. pantā ir noteikts «Īpašs nodokļa piemērošanas režīms kokmateriālu piegādei un ar to saistītajiem pakalpojumiem». Tas nozīmē, ka, notiekot darījumam starp diviem reģistrētiem nodokļa maksātājiem iekšzemē, atbildīgais par nodokļa nomaksu ir preces...

Lai efektīvāk uzraudzītu skaidras naudas apriti un veicinātu bezskaidras naudas izmantošanu darījumos, Finanšu ministrija izstrādājusi grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām». Grozījumi paredz vairākas būtiskas izmaiņas, un tie ir sagatavoti, izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam iekļautos pasākumus. Likumprojekts ir iekļauts likumprojekta «Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam» pavadošo likumprojektu paketē. Tādējādi tā spēkā stāšanās termiņš ir 2025. gada 1. janvāris. Izmaiņas ziņojumos par aizdomīgiem darījumiem Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz izmaiņas aizdomīgu darījumu ziņošanas regulējumā. Grozījumi izstrādāti, lai risinātu «Stratēģijā par samērīgu NILLTPFN prasību praktiskai piemērošanai godprātīgiem klientiem, lai novērstu pārmērīgu izvairīšanos no risku uzņemšanās» norādīto identificēto problēmu, kas prasa izmaiņas normatīvajā regulējumā. Ministrija identificējusi problēmu, ka klienti tiek apgrūtināti ar izpētes darbībām situācijās, kurās potenciālā pārkāpuma summa nesasniedz kriminālatbildības slieksni, piemēram, kredītiestāde nepētītu potenciālo nodokļu nenomaksāšanu, personai izīrējot personīgo dzīvokli vai pārdodot savu automašīnu. Līdz ar to paredzēts izslēgt likuma «Par nodokļiem un...

Lauksaimniecībā strādājošie uzņēmumi un pašnodarbinātie saņem dažāda veida atbalsta maksājumus. Atbalsti tiek saņemti gan no valsts budžeta, gan no Eiropas Savienības līdzekļiem. Piešķirto atbalsta maksājumu nosaukumi un saņemšanas nosacījumi periodiski mainās, bet grāmatvedim ir svarīgi izprast saņemtās atbalsta summas būtību, jo atkarībā no tās atbalsta maksājumi ir atspoguļojami uzskaitē un arī tiem piemērojami nodokļu maksājumi. Svarīgi ievērot, ka rakstā minētais attiecas uz maksājumiem, kas saņemti kā valsts atbalsts vai Eiropas Savienības (ES) atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Cita veida atbalstiem ne visi rakstā apskatītie nosacījumi ir piemērojami. Lauksaimniecības nozarē darbojas un attiecīgi arī saņem atbalsta maksājumus gan juridiskās, gan fiziskās personas. Fiziskajām personām (gan saimnieciskās darbības veicējiem, gan individuālajiem komersantiem) ir jāievēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) normas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības ienākumu. Tāpat IIN attiecas uz vienu daļu no zemnieka saimniecībām (ZS). Sāksim ar to normatīvo aktu apskatīšanu, kas nosaka atbalsta summu uzskaiti grāmatvedībā un aplikšanu ar ienākuma nodokļiem. Personu grupa...

Pērnā gada vidū, pieņemot grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām», tika ieviests jauns nodokļu kontroles regulējums. Nodokļu kontroles process ir kļuvis vienkāršāks un vieglāk saprotams, uzsver Valsts ieņēmumu dienests (VID). Turklāt nodokļu maksātājs jau līdz nodokļu kontroles rēķina izrakstīšanai vai lēmuma par nodokļa audita rezultātiem pieņemšanai var iesniegt iesniegumu VID ģenerāldirektorei, izsakot vēlmi vienoties par nodokļu kontroles vai nodokļa audita gadījumā papildus aprēķinātajiem maksājumiem budžetā. Izmaiņas, kas saistās ar jauno nodokļu kontroles regulējumu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Izlīgšanas iespējas nodokļu strīdos. Kā vienošanās līgums ar Valsts ieņēmumu dienestu samazina maksājumus» akcentēja Inese Laumane, VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Procesu metodikas un atbalsta Algas nodokļu un PVN nodaļas vadītāja. Optimizēja nodokļu kontroles un inspekciju veidus Saeima 2023. gada 8. jūnijā pieņēma grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām», kuri daļā par jauno nodokļu kontroles regulējumu stājās spēkā pērn 30. jūnijā. Esošā regulējuma pilnveidošanas mērķis bija optimizēt nodokļu kontroles un inspekciju veidus,...