E-ŽURNĀLS BILANCE

Lai noskaidrotu un saprastu kādu problēmu likuma (–u) līkločos, ir svarīgi ievērot noteiktu terminoloģiju. Diemžēl ar terminoloģijas brīvu (paviršu) piemērošanu bieži vien īsti neveicas. Kas bija «normālais darba laiks»? Viens no it kā vienkāršiem terminiem, kas lietojams darba tiesiskajās attiecībās, ir «normālais darba laiks». Atgriežoties vairākus gadu desmitus atpakaļ, par normālo darba laiku tika uzskatīts darba laiks darba dienās no pirmdienas līdz sestdienai (vēlāk — līdz piektdienai) ar dažādu stundu skaitu darba dienā, bet konkrētu stundu skaitu nedēļā — 40 vai 35. Proti, ja svētku diena bija iekritusi kādā darba dienā (nedēļas vidū), tā netika iekļauta «normālā darba laikā», proti, tas kļuva mazāks. Tādējādi visas normālā darba laika stundas tika summētas un katram mēnesim noteikts savs normālais darba laiks. Pēc tāda principa gadiem ilgi (un arī patlaban) ik gadu tiek veidots darba laika kalendārs četriem pamata darba laikiem (40 vai 35 stundas nedēļā, kad jāstrādā 5 vai 6 darba dienas nedēļā). Šāds...

Darbinieks strādāja normālo darba laiku (40 st. nedēļā), bet pēc darba līguma grozījumiem būs jāstrādā nepilnu darba laiku (16 st. mēnesī). Darba samaksa arī izmainījās, tomēr kopumā stundas tarifa likme palika nemainīga. Mēnesī, kad stājās spēkā izmaiņas, darbinieks ir paņēmis atvaļinājumu — sešas darba dienas. Kā būtu pareizi aprēķināt atvaļinājuma atlīdzinājumu? Vidējo dienas izpeļņu pēdējos sešos mēnešos reizinot ar sešām dienām, vai atvaļinājuma laiku jāapmaksā par sešām stundām, jo tas ir reālais laiks, kas viņam būtu jānostrādā par tām dienām, kad ir atvaļinājums. Kurš no variantiem ir pareizs un taisnīgs? Atbilde Sākšu skaidrojumu no pretējās situācijas. Darbiniekam bija noteikta «maza alga», vai viņš bija nodarbināts nepilnu darba laiku. Šādos gadījumos parasti arī vidējā dienas/stundas izpeļņa ir «maza». Būdams darba attiecībās, darbiniekam uzkrājās laiks, kas «pelna» tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kura ilgums (pie jebkuras slodzes un algas) nav mazāks par četrām kalendāra nedēļām. Kādā brīdī viņam piedāvāts darbs ar pilnu slodzi un...

Rakstā «Skaidras naudas darījumu grāmatvedības uzskaite — kas mainījies no 2022. gada 1. janvāra?» (publicēts žurnāla Bilance 2021. gada decembra (480.) numurā) minēts, ka «Darījumu apliecina ar VID reģistrēto kvīti pēc darījuma partnera pieprasījuma.» Arī piemērs ar naudas iemaksu kasē ir, izmantojot VID kvītis. Taču ko tādā gadījumā, ja klients kvīti nepieprasa vai pat atsakās izpaust savus datus? Kā uzskaitīt darījumus un līdz ar to grāmatot kases ieņēmumus? Tāpat — par POS termināla darījumiem. Tiem arī pretī var izsniegt VID reģistrētu kvīti pēc klienta pieprasījuma. Bet, ja nepieprasa, — pretī pavadzīmi? Vai ko? Atbilde Ministru kabineta (MK) 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība» 82.1. punktā uzskaitīti gadījumi, kad, nodokļu maksātāji, saņemot samaksu par darījumiem skaidrā naudā vai ar maksājumu kartēm, vai izmantojot mobilās lietotnes, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot kases aparātus, hibrīda kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces...

Nesen Rīgā tika prezentēts jaunākais Pasaules ekonomikas foruma pētījums par darba tirgus nākotnes tendencēm. Pētījums atklāj, cik ļoti tehnoloģijas, tostarp mākslīgais intelekts, varētu ietekmēt darba sektora evolūciju nākamo piecu gadu laikā. Arī Latvijā var sagaidīt, ka daļai esošo darbavietu būs jāpiekāpjas jaunām profesijām. Tiek prognozēts, ka tehnoloģiju attīstība būtiski ietekmēs arī grāmatvedības un audita nozari. Ar mākslīgā intelekta un automatizācijas iespēju paplašināšanos daudzas tradicionālās grāmatvedības funkcijas kļūst aizvien vairāk automatizētas, un tas noved pie mazāka pieprasījuma pēc rutīnas darbiem, kas neprasa augstu kvalifikāciju. Turpmāk grāmatvežiem būs aizvien vairāk jāizmanto savas specializētās prasmes un zināšanas, lai analizētu kompleksus finanšu datus un sniegtu no tiem izrietošus padomus, atbalstot organizācijas stratēģisko lēmumu pieņemšanā. Papildu tam, «lielo datu» pieaugums un nepieciešamība pēc efektīvākas datu analīzes un vizualizācijas veicina izmaiņas grāmatveža profesijā. Tas nozīmē, ka grāmatvežiem ir jāapgūst «inteliģentāka» grāmatvedība, proti, automatizēta, digitalizēta, ar datu analītikas iespējām, datu vizualizāciju, lai sniegtu skaidru, reāllaika informāciju uzņēmumu īpašniekiem, investoriem...

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem (B2B) un komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm (B2G). Autors atgādina, ka jau pašlaik valsts un pašvaldību iestādēm publiskajos iepirkumos jāspēj pieņemt elektroniskie rēķini, kas atbilst Eiropas Savienībā (ES) noteiktai elektronisko rēķinu pamatelementu izmantošanas specifikācijai visā ES teritorijā. E–rēķinu apritei būs jānotiek atbilstoši Eiropas elektronisko dokumentu un e–rēķinu tīklam (PEPPOL), kas vienotā standartā ļauj nosūtīt un saņemt e–rēķinus. Tādējādi tiks panākta ērta un vienveidīga dokumentu sagatavošana un uzglabāšana, ātrāka un drošāka informācijas aprite starp komersantiem, kā arī vienlaicīga datu nodošana nodokļu administrācijai, kurai turpmāk nebūs nepieciešams šāda veida informāciju pieprasīt no nodokļu maksātājiem. Kā vēstīja ziņa FM mājaslapā: «Līdz ar ziņojumā minētās koncepcijas atbalstīšanu jau tuvākajā laikā tiks...

Vasara ir laiks, kad skolēniem nenotiek mācības un tādēļ tiek meklētas iespējas kā aizpildīt brīvo laiku — tātad, arī strādāt. Tāpat arī darba devējiem vasara ir laiks, kad nepieciešamas papildu darba rokas — gan vienkāršo darbu veikšanai, gan uzņēmuma pastāvīgo darbinieku atslogošanai. Skolēnu vasaras nodarbinātību veicina arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) ikgadējais pasākums «Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs». Pirms uzsākt skolēnu nodarbinātību jeb slēgt darba līgumu ar skolēnu, darba devējam ir jānoskaidro, ko dažādi normatīvie akti nosaka par nepilngadīgas personas algošanu. Šajā rakstā tiks apskatīta būtiskākā informācija, nodarbinot skolēnu vasaras brīvlaikā, un arī kāds ieguvums ir darba devējam, izmantojot NVA sniegtās iespējas. Cik vecus nodarbināt Pirms skolēna nodarbināšanas uzsākšanas darba devējam ir būtiski noskaidrot, no cik gadu vecuma skolēnus var nodarbināt. Darba likuma 37. pants par nodarbināšanas aizliegumiem, ierobežojumiem un atbildību nosaka, ka bērnus vecumā no 13 gadiem, ja viens no vecākiem (aizbildnis)...

Katram darba ņēmējam pastāv iespēja zaudēt darba ienākumus sakarā ar slimību, invaliditāti, vecumu vai bērnu kopšanu. Tādējādi ir ļoti svarīgi būt sociāli apdrošinātam, lai riska iestāšanās gadījumā cilvēks varētu saņemt valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus — pensiju un dažāda veida pabalstus. Ja no darba ņēmēja ienākumiem visus nodokļus, arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ietur, aprēķina un ieskaita valsts budžetā darba devējs, tad saimnieciskās darbības veicējiem, kuri sevi nodarbina paši, ir pašiem jāaprēķina sociālās iemaksas un tās jāiemaksā valsts budžetā. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vebinārā «Sociālās apdrošināšanas iemaksas pašnodarbinātajiem» VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas galvenā nodokļu inspektore Ināra Kopase stāstīja par pašnodarbinātā statusu un tā reģistrāciju, kādas ir sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes un no kādas ienākumu daļas šīs iemaksas jāveic. Kas ir pašnodarbinātais Likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» pašnodarbinātais ir definēts kā: fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja; autoratlīdzības saņēmējs,...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Sveiciens vasaras viducī! Šis ir tik skaists laiks, kad visa daba zied, gada pārskati nodoti un atvaļinājumi pienākuši! Šajā skaistā laikā atkal klāt ir Bilance ar svarīgiem tematiem tieši šobrīd, kā, piemēram, par skolēnu darbu vasarā, kas ir ļoti noderīgs kā pašiem skolēniem, tā arī darba devējiem, kuriem darbinieku īpaši trūkst sezonas laikā. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Vai kaimiņu muguras vēl redzam? Kopš 2008. gada globālās ekonomiskās krīzes beigām varētu rasties iespaids, ka Latvijas ekonomika kopumā diezgan sekmīgi attīstās — straujāk vai lēnāk, tomēr visu laiku pieaugot, un pat Covid–19 pandēmija šo kopumā pozitīvo tendenci spēja satricināt tikai īslaicīgi. Taču, salīdzinot Latvijas ekonomikas izaugsmi ar citām valstīm — Eiropas Savienības (ES), bet, jo īpaši tuvāko kaimiņvalstu kontekstā, — perspektīva vairs neizskatās tik pievilcīga. Tā atklāj ievērojamu mūsu valsts atpalicību ne tikai no Igaunijas, kuras loma Baltijas pirmrindnieces statusā jau bija pierasta, bet arī Lietuvas, ar kuru, šķiet, vēl tikai...

Šis ir tik skaists laiks, kad visa daba zied, gada pārskati nodoti un atvaļinājumi pienākuši! Šajā skaistā laikā atkal klāt ir Bilance ar svarīgiem tematiem tieši šobrīd, kā, piemēram, par skolēnu darbu vasarā, kas ir ļoti noderīgs kā pašiem skolēniem, tā arī darba devējiem, kuriem darbinieku īpaši trūkst sezonas laikā. Cik ilgi var nodarbināt skolēnus, cik par to jāmaksā un kādi nodokļi jārēķina? Par to visu uzzināsiet Ingas Jefrēmovas rakstā. Par svētku dienu apmaksu atvaļinājumu laikā lasiet Maijas Grebenko rakstā. Mākslīgais intelekts pamazām ienāk arī grāmatvežu ikdienā, kas, no vienas puses, dod iespēju vienkāršot daudzas tradicionālās grāmatvedības funkcijas, kuras kļūst aizvien vairāk automatizētas, un tas noved pie mazāka pieprasījuma pēc rutīnas darbiem, kas neprasa augstu kvalifikāciju, tomēr tas baida grāmatvežus — kā jau viss nezināmais. Ilze Zvirbule–Palmbaha ir papētījusi, kas ir tie aspekti, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu augstu profesionālo līmeni un sniegtu vērtīgu informāciju par grāmatvedības profesionāļu uzdevumiem un prasmēm nākotnē,...

Vai likumos, Ministru kabineta (MK) noteikumos ir atrunāti gadījumi, kuros var tikt dzēsta pārmaksa? Piemēram, likumā par nodokļiem un nodevām ir atrunāts, ka nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pārmaksu var dzēst pēc 3 gadiem, ja šajā laikā persona nav pieteikusies un pieprasījusi atgriezt pārmaksu. Bet vai citos normatīvajos aktos ir atrunāti gadījumi un apstākļi, kad var dzēst nenodokļu pārmaksu? Atbilde Komerclikuma 406. pants «Noilgums». No komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, kas skaitāmi no brīža, kad atbildētājam iestājies pienākums veikt visas aizdevuma summas atmaksu, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Noilgums ir pārtraukts, ja tā tecējuma laikā parādnieks kaut kādā kārtā atzīst kreditora prasību vai ir izteikts pierādāms atgādinājums parādniekam. Ja darījums nav atzīstams par komercdarījumu, tad spēkā ir Civillikuma normas, proti, Civillikuma 1895. pants nosaka, ka visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto...

Līdz ar Covid–19 vīrusa uzliesmojumu ir pieaudzis kibernoziegumu skaits — kibernoziedzība vēršas plašumā visā pasaulē un arī Latvijā. Par kibernoziedznieku upuri var kļūt jebkurš uzņēmums un ikviens indivīds. Kibernoziegumu radītie zaudējumi veido 0,8% no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP), skaitļos tie ir 600 miljardi ASV dolāru. Kā uzņēmumam un katram indivīdam sevi pasargāt no kiberincidentiem? Zvērinātu advokātu biroja Sorainen vebinārā «Apdrošināšana pret kiberuzbrukumiem — kas jāzina uzņēmējiem?» tika sniegts ieskats par to, kādi ir būtiskākie kiberdraudi mūsdienās un kādus aspektus ir būtiski dokumentēt, ja uzņēmums ir cietis no kiberuzbrukuma. Ievainojams bezvadu tīkls Possible Security Latvijā tirgū darbojas jau desmit gadus un nodarbojas ar ielaušanās testiem un auditiem — apmeklē klientus, kas pasūta šādu pakalpojumu, uzlauž viņu datorsistēmas, atrodot vājās vietas un konsultē, kas būtu jādara, lai hakeri nevarētu izdarīt tieši to pašu, vebinārā stāstīja IT drošības uzņēmuma Possible Security vadītājs, viens no vadošajiem kiberdrošības ekspertiem Latvijā, Mg. sc. comp., Mg.phys. Kirils Solovjovs. Viņš...

Komandējuma izdevumu normas un ierobežojumi Atskaitē par komandējuma izdevumiem visbiežāk tiek minēta dienas nauda, naktsmītnes izdevumi un izdevumi par braucienu uz komandējuma vietu un atpakaļ. Plašāk par šo izdevumu daudzveidību var izlasīt Ministru kabineta (MK) 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi» 8. punktā (ar vairākiem apakš– un apakš–apakšējiem punktiem). Šeit apskatīsim tikai būtiskākos nosacījumus minētajiem izdevumu elementiem. Dienas nauda, naktsmītne, ceļa izdevumi Latvijā Ja komandējums bija Latvijā, tad dienas nauda (par katru dienu) ir noteikta 8 eiro apmērā (pārsnieguma summai jāpiemēro darbaspēka nodokļi — IIN un VSAOI). Atsevišķos gadījumos dienas nauda var būt izmaksāta 30%, 50% apmērā vai vispār neizmaksāta (sk. 13., 21.2. p.). Savukārt naktsmītnes izdevumi — saskaņā ar iesniegtajiem (faktiskajiem) samaksātajiem rēķiniem (privātajā biznesā). Tomēr budžeta iestāžu darbinieku izdevumiem maksimālā norma par viesnīcu Rīgā — 120 eiro par diennakti, citās apdzīvotās vietās — 60 eiro par diennakti (21.3. p.). Ir paredzēti gadījumi,...

Valde sadalījās, un tika nodibināta jauna SIA. 2022. gadā tika izstrādāts reorganizācijas līgums par sadalīšanos. Reorganizācijas līgumā tika atrunāts, ka: iegūstošā sabiedrība palielina pamatkapitālu; no sadalāmās sabiedrības pārņem pamatlīdzekļus (vilcējautomobiļus + piekabes); kā arī sadalāmā sabiedrība iegūstošajai sabiedrībai ieskaita norēķinu kontā peļņu, kas radusies no sadalāmās sabiedrības darījumiem, kurā izmantoti pārņemtie PL. Jautājumi 1) Kā iegrāmatot iegūstošajai SIA pārņemtos PL? (PL tika novērtēti 228 595,04 + PVN 21% – 48 004,96 = 276 600 EUR). 2) Kā iegrāmatot no sadalāmās SIA saņemto peļņu? 3) Kā iegrāmatot pamatkapitāla palielinājumu? (bija 9000 EUR, palielināja par 35 987 EUR = 44 987 EUR). Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādīts daļu apmaksas veids — mantisks ieguldījums. Atbilde Sabiedrībām, kā arī tajās eksistējošajām sistēmām un procedūrām, kas nodrošina ikdienas darbību un paredz rīcību nestandarta situācijās, vajadzētu būt tādām, lai pēc iespējas vieglāk būtu rīkoties brīžos, kad nepieciešams adaptēties mainīgajai ekonomiskajai situācijai vai izmaiņām, kas ieviestas vadības lēmumu rezultātā. Tas...

Mūsdienu dinamiskajā darba vidē daudzus darbus var veikt no jebkuras pasaules vietas, savukārt Latvijā arvien vairāk strādā nerezidenti no citām valstīm. Līdz ar to aktuāli ir jautājumi, kā jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) nerezidenta algota darba ienākumam, tajā skaitā, ja darbs tiek veikts attālināti. Par šiem jautājumiem Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vebinārā «Nerezidentu ienākumi un attālinātais darbs» stāstīja Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Otrās metodikas nodaļas galvenais nodokļu inspektors Dzintars Kobitjevs. Normatīvie akti Galvenie nodokļu normatīvie akti, kas ir piemērojami attālinātā darba un nerezidenta algota darba ienākumam: likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», kurā ir noteikti nerezidentu ar IIN apliekamie ienākumu veidi, nodokļa ieturēšanas un pārskata aizpildīšanas kārtība, pārskata iesniegšanas termiņi, nodokļa ieturēšanas termiņi; Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība», kurā ir sīkāk aprakstīta IIN piemērošanas kārtība; MK noteikumi Nr. 178 «Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu...

Uzņēmumiem, kuru darbības nodrošināšanai ir nepieciešami materiāli, izejvielas, preces vai arī saražotā produkcija pārdošanai, dažkārt rodas jautājumi, kā šos krājumus reģistrēt, skaitīt, uzskaitīt, uzrādīt finanšu pārskatos, galu galā, cik detalizētai ir jābūt krājumu uzskaitei. Krājumi bilancē tiek uzrādīti apgrozāmo līdzekļu sastāvā, jo tie ir līdzekļi, manta, ar ko uzņēmums gūst savus ikdienas saimnieciskās darbības ieņēmumus, kas ir regulāri, un veido peļņas vai zaudējumu aprēķina neto apgrozījumu (ieņēmumus bez PVN). Šajā rakstā nerakstīšu par krājumu novērtēšanas metodēm (FIFO un vidējās svērtās cenas), arī par materiālu jeb krājumu analītisko uzskaiti kartītēs, kura ir nenoliedzami saistīta arī ar finanšu uzskaiti kontos, atskaitēs, pārskatos, kopsavilkumos. Šoreiz mēģināšu detalizētāk aprakstīt finanšu uzskaiti krājumiem. Skolās māca, ka ir divas krājumu uzskaites metodes — nepārtrauktās un periodiskās inventarizācijas metode. Man ir bijis tas kauns šīs metodes neatšķirt teorijā, bet praksē lietot un pielietot, neko nenojaušot par to «vārdiem». Pieļauju, ka tāda neesmu vienīgā. Tāpēc mēģināšu atšķetināt, ko katra metode...