E-ŽURNĀLS BILANCE

Saeima 2023. gada 8. jūnijā pieņēma grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām», ar kuriem noteikts jauns nodokļu kontroles regulējums, kas stājās spēkā 30. jūnijā. Līdz šim esošais nodokļu kontroles process tika pilnveidots, lai to padarītu vienkāršāku, vieglāk saprotamu ikvienam — lielāka vai mazāka uzņēmuma īpašniekam, vadītājam vai grāmatvedim. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Procesu metodikas un atbalsta daļas Algas nodokļu un PVN nodaļas vadītāja Inese Laumane vebinārā «Kas ir nodokļu kontrole un kā vienošanās līgums ar VID samazina maksājumus?» skaidroja, ka grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām» sagatavojusi Finanšu ministrija sadarbībā ar VID, izmaiņas atbalstījušas arī lielākās nozaru asociācijas. Jauna pieeja nodokļu administrēšanā I. Laumane informēja, ka nekas nemainās attiecībā uz informācijas iegūšanu riska analīzei un nodokļu administrēšanas darbībām. Esošie informācijas iegūšanas veidi gan no pārbaudāmā nodokļu maksātāja, gan no viņa darījuma partneriem, gan arī citām personām saglabājas tādi paši. Iepriekšējā pieeja saglabājas arī nodokļu audita veikšanā. Izmaiņas skar...

Likuma «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» 1. punktā noteikts: Ja svētku dienas — 4. maijs, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena un 18. novembris — iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu. Ja minētie svētki iekrīt sestdienā vai svētdienā, tad nākamā darbdiena visbiežāk ir tieši pirmdiena. Šogad tādu dienu ir divas — 10. jūlijs un 20. novembris. Kā vērtēt brīvdienu pirmdienā? Ja darbiniekam noteiktais darba laiks ik nedēļu sākas pirmdienā, tad šī diena ir darbinieka darba diena. Un, ja likums šai dienai piešķir brīvdienas statusu, tad šāda situācija vērtējama kā attaisnotā prombūtne (nestrādāšanas iniciators ir nevis darbinieks, bet likuma panti): jo darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ja ir īpaši gadījumi. Gadījumi ir minēti Darba likuma (DL) 74. panta 1. daļā, bet, protams, visus tos nav iespējams uzskaitīt (saraksts nav galīgs). Savukārt, lai darbiniekam nerastos zaudējumi, par šo oficiālo prombūtni ir jāaprēķina atlīdzība — darba samaksa vai...

Preču viltojumi tautsaimniecībai nodara lielus zaudējumus, nerunājot nemaz par apdraudējumu cilvēku veselībai, dzīvībai un videi. Latvijas ekonomikai nodarītie zaudējumi pērn bija aptuveni 45 miljoni eiro, bet Eiropai kopumā — 121 miljards eiro. Atbildīgie dienesti kopā strādā, lai apkarotu un mazinātu viltojumu izplatību Latvijā, intervijā saka Agris Batalauskis, Patentu valdes direktors. Eiropas Intelektuālā īpašuma biroja 2023. gada sākumā veiktais pētījums atklāj, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viltotas preces apzināti ir iegādājušies 13% eiropiešu, kas, salīdzinot ar 2020. gadā veikto aptauju, ir par 8% vairāk. Latvijā šādu iedzīvotāju īpatsvars ir 16%. Kā vērtējat šādu Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret viltojumu iegādi? Vai par to būtu jāuztraucas? Iespējams, kādai valstij šie 16% ir niecīga proporcija, bet Latvijai ar tās iedzīvotāju skaitu, kas ir nepilni divi miljoni, tas ir liels skaits. Jāuztraucas ir ne tikai par šo proporciju, bet arī par to, ka, gadiem ejot, tā nemazinās — arī pirms trīs gadiem veiktajā aptaujā skaits bija aptuveni...

Rakstā sniegts ieskats par galvenajām atziņām, kas gūtas, izstrādājot maģistra darbu «Nodokļu maksātāju tiesību un pienākumu pratības veidošana jauniešiem». Minētas dažas teorētiskas atziņas, ēnu ekonomikas statistika un pašu jauniešu, kā arī finanšu jomas ekspertu un skolotāju aptaujas rezultāti. Nodokļu sistēmas izpratne kā iespēja ēnu ekonomikas mazināšanai Pašvaldību un valsts budžeta ieņēmumu viena no komponentēm ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Valsts speciālajā budžetā tiek iekasētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). IIN maksātāji šī nodokļa maksāšanas labumus saņem netieši — kas izpaužas kā pilsētvides un valsts labklājības veicināšana, t.sk., izglītības sistēmas nodrošināšana. Savukārt VSAOI ietekmē katru nodokļu maksātāju. Sociālās iemaksas tiek novirzītas speciālajos budžetos, no kuriem tiek finansēti slimības pabalsti, vecuma pensijas u.c. nodokļu maksātājiem svarīgas izmaksas. Mūsdienu pasaulē ir svarīgi apzināties savu viedokļu nozīmīgumu un izprast, kādas sekas rodas katra iedzīvotāja pieņemtajiem lēmumiem. Turklāt svarīgi veidot ne tikai esošo nodokļu maksātāju apziņu, bet arī rūpēties par to, lai nākamie nodokļu maksātāji spētu...

Raksts veidots, balstoties uz Latvijas transfertcenu (turpmāk arī — TC) auditiem pēdējo 15 gadu laikā, pēc kuriem ir risināti strīdi tiesā, kā arī, kuri atrisināti jau audita laikā. Turpmāk minētās situācijas un rīcības varianti ir modelēti, ņemot vērā jauno nodokļu kontroles pasākumu regulējumu Latvijā, labāko starptautisko praksi un daudzsološo tendenci, kas izriet no nozīmīga starptautiskā nodokļu strīda, kas attiecas uz Latviju. Publikācijā netiks detalizēti apskatīta finanšu darījuma tirgus vērtības noteikšana, kas jāveic, pamatojoties uz pieejamajiem datiem (tā sauktā salīdzināmo datu analīze), par ko rakstīsim citreiz (šajā publikācijā norādītās procentu likmes ir tikai indikatīvas). * Šajā rakstā apkopotas un papildinātas atziņas, kuras norādītas autora LinkedIn profilā publicētajā rakstu sērijā par aizdevumiem transfertcenu jomā. Situācijas apraksts: 2022. gada aizdevuma darījumu pārbaude Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsāk pārbaudi attiecībā uz šādiem Latvijas komercsabiedrības kontrolētajiem darījumiem ar ārvalstu saistītām sabiedrībām: 1 1 000 000 EUR aizdevums Latvijas komercsabiedrībai par 6% gadā īstermiņa apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, noformējot...

Gandrīz ceturtā daļa Latvijas uzņēmumu pauž, ka kavēta rēķinu apmaksa komersantu savstarpējos darījumos ir drauds to izdzīvošanai, bet vairāk nekā puse atzīst, ka pēdējā gada laikā tiem nācies piekrist paildzinātiem norēķinu termiņiem, kas viņu biznesam ir kaitējoši, liecina kompānijas Intrum veiktā aptauja1. Šajā aptaujā uzņēmumi arī atzinuši, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc neizdodas efektīvāk tikt galā ar kavēto maksājumu problēmu, ir novecojušu un nepilnīgu tehnoloģiju (finanšu uzskaites, resursu vadības u.tml. sistēmu) izmantošana. Par ko liecina aptauja Ja pirms dažiem gadiem situāciju ar savlaicīgu rēķinu apmaksu pasliktināja Covid–19 pandēmija un tās izraisītās piegāžu ķēžu problēmas, tagad negatīvās tendences pastiprina vēl arī inflācija. Aptaujā 69% Latvijas uzņēmumu apgalvo, ka inflācijas dēļ tiem kļūst arvien grūtāk samaksāt piegādātājiem noteiktajā termiņā. Jāpiebilst, ka tas ir krietni augstāks rādītājs nekā Eiropā vidēji, kur šādas grūtības ir 56% uzņēmumu. Latvijā 43% aptaujāto pieļauj, ka nāksies prasīt garākus apmaksas termiņus par tiem, kas noteikti līgumos. Salīdzinoši maz gan...

Regulējums par pārmaksāto nodokļu dzēšanu No likuma «Par nodokļiem un nodevām» 25.1 panta izriet, ka pārmaksātās nodokļu summas, ja nodokļu maksātājs triju gadu laikā no konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa nav pieprasījis pārmaksātās nodokļa summas atmaksu vai novirzīšanu kārtējo vai nokavēto nodokļu maksājumu segšanai, dzēš. Ja lieta saistīta ar transfertcenu korekcijām, tad pārmaksātā nodokļa summa tiek dzēsta, ja nodokļu maksātājs piecu gadu laikā no konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa nav pieprasījis pārmaksātā nodokļa pārmaksu. Tātad no minētās tiesību normas izriet, ka pārmaksātās nodokļu summas dzēš, ja iestājas šādi apstākļi: iestājas likumā noteiktais maksāšanas termiņš un nav pieprasīta pārmaksas atmaksa. Gramatiski tulkojot tiesību normu, ir iespējams secināt, ka likumdevējs ir vēlējies noteikt tieši maksāšanas termiņu kā konkrēto atskaites punktu, kurš ņemams vērā, lai pieņemtu lēmumu dzēst pārmaksātās nodokļu summas. Par termiņa noteikšanu, lai pieprasītu pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu Likuma «Par nodokļiem un nodevām» 16. panta pirmās daļas 10. punkts paredz nodokļu...

Temats, kas bieži vien paliek novārtā, fokusējoties uz nomnieka uzskaiti (īpaši pēc 16. Starptautiskā finanšu pārskatu standarta «Noma» stāšanās spēkā), — kā vispareizāk atspoguļot nomas darījumu iznomātāja uzskaitē. Latvijā nomas uzskaiti regulē Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu piemērošanas noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi), kuros noma tiek definēta kā «līgums, saskaņā ar kuru iznomātājs par atlīdzību nomas maksas veidā piešķir nomniekam aktīva lietošanas tiesības uz līgumā noteikto laikaposmu». Iznomātājs līdz ar to ir tāda nomas līgumslēdzēja puse, kurai pieder aktīvs un kura piešķir tiesības lietot savu aktīvu kādai trešajai pusei uz kādu noteiktu laiku. Iznomātāja uzskaiti izvērtēsim tieši MK noteikumu un Latvijas likumdošanas prasību kontekstā. Nomas darījums sākas vai nu brīdī, kad tiek parakstīts nomas līgums, vai arī brīdī, kad iznomātājs un nomnieks vienojas par galvenajiem nomas noteikumiem (ja tas ir ātrāk par līguma parakstīšanu). Nomas darījuma uzsākšana nereti nav viens un tas...

Latvijas valdības parāds ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības, tai skaitā arī eiro zonas valstu vidū — pavasarī tas sasniedza 17,448 miljardus eiro un bija 40% no šogad prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP). Lai arī parāda apmērs rada iespaidu, ka Latvija varētu aizņemties vēl un beidzot atrisināt virkni problēmu, kurām naudas ļoti trūkst, gan politiķi, gan eksperti uz to raugās ļoti atturīgi. Ir pagājis laiks, kad premjers Krišjānis Kariņš, sagaidot Covid–19 pandēmijas pirmo vilni, 2019. gada rudenī optimistiski teica: «Naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis!» No vienas puses — Latvija ir to nedaudzo Eiropas valstu vidū, kuras iekļaujas tā saucamajos Māstrihtas kritērijos, kuri tai skaitā arī nosaka, ka valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no valsts IKP. Turklāt pašreizējais parāda apmērs rada arī papildu drošību, ka krīzes gadījumā aizņemties mēs varētu vēl. Taču, no otras puses, eksperti brīdina, ka ar jaunu aizņemšanos vajadzētu tomēr būt ļoti uzmanīgiem, ja vien nauda nebūtu vajadzīga...

Darbinieks pieņemts darbā 2023. gada 26. maijā, darba līgumā minēts normālais darba laiks ar summēto darba laika uzskaiti, ar minimālo stundas tarifa likmes piemērošanu, un pirmā darba diena noteikta 28. maijā (skat. kalendāru). Datumi atšķiras sakarā ar to, ka darba devējam jāiesniedz VID «ziņas par darba ņēmēju» pirms darbinieks uzsāk strādāt, un to grāmatvedis nevar izdarīt ne sestdien, ne svētdien. Darbinieks iepazīstināts ar grafiku (brīvdienās — no 8.00 līdz nākamās dienas 8.00, kopā — 24 stundas, darbdienās — no 20.00 līdz nākamās dienas 8.00, kopā — 12 stundas). 1 Darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes (DL 68. pants). 2 Darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumos, kad darbinieks: 8) neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā (DL...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: 500! Nu jau 500. reizi žurnāls Bilance dodas pie saviem lasītājiem. Šajā laikā esam rakstījuši par visdažādākajām tēmām — sākot no visvienkāršākjām lietām iesācējiem un beidzot ar sarežģītiem nodokļu risinājumiem un praksēm. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Ko atklāj Baltijas valstu IKP un eksporta struktūra Paņemot lupu, lai pētītu, kas ekonomikas lācītim vēderā, rodas vilinājums uzskatīt, ka atbilde, kāpēc viena valsts ir bagātāka, bet otra — nabadzīgāka, slēpjas to iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūrā, citiem vārdiem, — tajā, ar ko valsts iedzīvotāji visaktīvāk nodarbojas. Arī ekonomisti savos rakstos nereti kā piemērus min gan «labās», gan «sliktās» nozares, vētī to īpatsvaru valsts tautsaimniecībā un izdara no tā tālejošus secinājumus. Tas šķiet loģiski, jo ikdienas pieredze apliecina, cik ļoti turība atkarīga no izvēlētās profesijas — ja nodarbosies ar ielas slaucīšanu, malkas skaldīšanu vai citu mazkvalificētu darbu, tad uz labklājību necerēt, bet, ja spēsi programmēt vai pārvaldīt finanses, pavērsies daudz lielākas iespējas to sasniegt....

Nu jau 500. reizi žurnāls Bilance dodas pie saviem lasītājiem. Šajā laikā esam rakstījuši par visdažādākajām tēmām — sākot no visvienkāršākjām lietām iesācējiem un beidzot ar sarežģītiem nodokļu risinājumiem un praksēm. Žurnāls šajā laikā ir audzis un attīstījies, kļuvis digitālāks — gan rakstos, gan formā. Šobrīd katrs var lasīt žurnālu sev pieejamā formā un atrast interesējošās tēmas. Paldies mūsu abonentiem un jebkuram lietotājam, kurš kaut reizi žurnālu ir atvēris un atradis tajā ko lietderīgu. Lai tas būtu iespējams, esam pateicīgi mūsu plašajam autoru kolektīvam, visiem, kuri kaut reizi kaut ko ir uzrakstījuši mūsu lasītājiem, arī turpmāk mūsu sadarbība ir ļoti svarīga. Tāpēc, ja kadam no pašreizējiem žurnāla lasītājiem ir svarīgas lietas ar ko padalīties no savas grāmatvedības darba ikdienas, priecāšos par jūsu e–pastiem. Tāpat esmu pateicīga bijušajiem žurnāla redaktoriem un visam kolektīvam, kas ir kādreiz strādājis pie žurnāla sagatavošanas, izdošanas, pārdošanas un/ vai dara to vēl joprojām. Novēlu žurnālam kļūt tikai labākam,...

Nenomaksātu nodokļu gadījumā būs saprotamāks Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktās pārbaudes process, kas atvieglos situācijas izpratni un komunikāciju ar iestādi. Tāpat pilnveidots vienošanās princips, kas pie ātrākas nenomaksāto nodokļu nomaksas paredzēs ievērojami samazināt nokavējuma naudu un soda naudu, ja tāda ir aprēķināta. Atsevišķi grozījumi attiecināmi arī uz atbalstu grūtībās nonākušiem godprātīgajiem nodokļu maksātājiem. Paredzēts, ka jau šogad spēkā stāsies grozījumi, kas vienkāršo kārtību, kādā VID pārbauda uzņēmēju nodokļu nomaksas atbilstību tā reālajam darbam. Tāpat gadījumos, ja tiks konstatēti nenomaksāti nodokļi, uzņēmējiem būs iespēja slēgt vienošanos ar VID un līdz pat 85% samazināt nokavējuma naudu, vai līdz pat 60% samazināt soda naudu, ja viņš tos nomaksās ātrāk. Savukārt no 2024. gada godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, kas saskārušies ar grūtībām veikt maksājumu, būs iespēja saņemt tūlītēju un automātisku nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Iespēja vienoties un samazināt soda maksājumus No grozījumu izsludināšanas brīža uzņēmējiem, kam nenomaksātu nodokļu dēļ varētu tikt piemērota nokavējuma nauda vai soda procenti,...

2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas pilnveido akciju reģistrācijas un uzskaites kārtību, uzlabo informācijas pieejamību par akcionāriem, modernizē akcionāru sapulču sasaukšanas un sapulces norises kārtību, dalībnieku un akcionāru sapulču dokumentu pieejamību, pārskata akciju un pamatkapitāla daļu apmaksas kārtību, kā arī papildina Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktās prasības kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju atklāšanai. Zvērinātu advokātu biroja COBALT vebinārā «Jauns Komerclikuma regulējums: izaicinājumi akciju sabiedrībām» vecākā speciāliste, zvērināta advokāte Marija Berdova un biroja partneris, zvērināts advokāts Gatis Flinters informēja par būtiskākajām izmaiņām akciju sabiedrību regulējumā. Salīdzinot esošo regulējumu ar jauno, galvenā atšķirība ir: ja agrāk statūtos bija jāparedz gan akciju veids, gan forma, tad jaunajā regulējumā likumdevējs piedāvā atteikties no formas norādīšanas un turpmāk visas vārda akcijas kļūst par reģistrētajām akcijām, savukārt uzrādītāja akcijas ir uzskatāmas par dematerializētajām akcijām. Akciju uzskaite/iegrāmatošana notiek akcionāru reģistrā (reģistrētajām akcijām) vai Centrālajā Vērtspapīru depozitārijā (CVD) (dematerializētajām akcijām). Ja...

Arvien vairāk grāmatvedības dzīvē ienāk mākslīgais intelekts (MI) vai dažādi digitālie risinājumi. Vairāki kolēģi jau iepriekšējos žurnāla numuros ir rakstījuši, kā digitalizācija jau atvieglo vai atvieglos nākotnē grāmatveža ikdienu, daudz dzirdam par digitālo transformāciju, procesu digitalizāciju u. tml. Arī es personīgi esmu PAR digitalizāciju, kas ir sinonīms vārdam efektivitāte. Tomēr, lai papētītu dziļāk, ko par digitalizāciju domā paši grāmatveži un grāmatvedības biroju vadītāji un īpašnieki, veicu grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju un nozares ekspertu aptauju (n=135), kuras mērķis bija noskaidrot, vai, lietojot digitālos rīkus, iespējams paaugstināt grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju biznesa efektivitāti, un kāda ir kopējā nostāja pret digitālajiem rīkiem. Latvijas vieta Eiropā — ir kur augt Respondentu aptaujas rezultāti norādīja uz faktu, ka galvenais ārpakalpojumu grāmatveža uzdevums ir klienta datu apkopošana un ievadīšana uzskaites sistēmā, atskaišu un gada pārskatu sagatavošana un iesniegšana, kā arī konsultēšana nodokļu un citu saistīto normatīvo aktu piemērošanas jautājumos. Aptauju dalībnieki norādīja, ka no katra klienta individuālajām vēlmēm un izpratnes...