E-BILANCE

Līdz 2023. gada 1. jūlijam, termiņam, līdz kuram saskaņā ar Grāmatvedības likumu ārpakalpojuma grāmatveži ir tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences, ir palicis mazāk par gadu. Viens no licences saņemšanas nosacījumiem ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas (turpmāk — IKS) izveide uzņēmumā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas, izvērtējot dokumentus licences saņemšanai, tieši IKS visbiežāk tiek konstatētas nepilnības vai neatbilstības. Grāmatvedības likums nosaka, ka IKS ir jābūt izveidotai atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri regulē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu. Pēdējo gadu laikā šis normatīvais regulējums ir būtiski grozīts. Tādēļ, pirms sniedz dokumentus ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai, ir svarīgi pārbaudīt IKS atbilstību spēkā esošajam normatīvajam regulējumam. Rakstā tiek aplūkoti jautājumi, kuriem būtu jāpievērš uzmanība, veicot IKS sagatavošanu ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai. Starptautisko standartu prasība Latvijā notiek ne tikai ārpakalpojuma grāmatvežu, bet arī citu...

Fiziskā persona, kura nav nodarbināta pie darba devēja, ir izdienas pensionārs un strādā ar autoratlīdzības līgumu. Kādi nodokļi ir jāmaksā? Saprotu, ka IIN jāskatās par ceturksni, ja nepārsniedz minimālo algu, vai arī tad, kad iesniedz IIN deklarāciju. Atbilde Saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 1. panta 3. punktu persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma, (..) un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, tiek uzskatīta par pašnodarbināto. Reģistrētajam autoram ir atļauts piemērot nosacītos autora izdevumus (25% vai 50% apmērā, MK noteikumi Nr. 899, 57. punkts), katru mēnesi noteikt ienākumu (ieņēmumi mīnus izdevumi), par katru ceturksni iesniegt VID ziņojumu par aprēķinātajām sociālajām iemaksām (līdz nākamā mēneša 17. datumam) un maksāt tās līdz nākamā (pēc ceturkšņa) mēneša 23. datumam. Šādi autori maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar gada ienākumu deklarāciju. Autoratlīdzības izmaksātājs par autoru līdz nākamā mēneša 15. datumam iesniedz VID paziņojumu par...

Nav noslēpums, kādā situācijā pēdējos gados atradās pasaules, t.sk. Latvijas ekonomika. Nepaspējām mazliet atvilkt elpu, kad nāca nākamā sērga — karš, turklāt kovids nekur nav pazudis, diez kā pārdzīvosim šo rudeni un ziemu. Biznesam arvien ir grūti ne tikai ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, jo no jauna vajadzēja piesaistīt speciālistus, atjaunot attiecības ar piegādātājiem, izveidot darba vidi, jo būtiskākais nosacījums jau ir nodokļu samaksa! Tādēļ aktualizējas jautājums par komunikāciju ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), saskaņojot iespēju nodokļu nomaksas termiņu pagarināšanai. Protams, pārsvarā nodokļus administrē VID (bet ne tikai). Tātad grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem ir tiesības lūgt VID sadalīt termiņos vai atlikt uz noteiktu laiku nodokļu maksājumus, iesniedzot rakstveida iesniegumu. Attiecīgi VID pieņem lēmumu atkarībā no problēmas rašanās iemesliem, cēloņiem un parāda apmēriem. Precizēsim, ka pirms 2020. gada nodokļu termiņa pagarinājumi tika piešķirti tikai saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 24. pantu. Savukārt 2020. gada 10. jūnijā spēkā stājās Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas...

MK noteikumu Nr. 343 12. punktā noteikts: ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam nepieciešami darba pienākumu veikšanai piemēroti speciāli medicīniski optiski redzes korekcijas līdzekļi (brilles), darba devējs nodrošina ar tiem attiecīgo nodarbināto. Vai darba devējs ir tiesīgs atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām brillēm? Ja ne, tad uz kāda normatīvā akta pamata. Atbilde No normatīvā regulējuma viedokļa priekšnodoklis par brillēm ir atskaitāms. Te būtu jāvērtē darījuma ekonomiskā būtība, līdzīgi darījumi, ja brilles nepieciešamas vairākiem darbiniekiem. Ja tās tik tiešām ir tikai un vienīgi brilles darbam un darbā, tad to paredz iekšējās kārtības noteikumos un priekšnodokli atskaita pilnībā. Bet tas izklausās diezgan utopiski un arī nav pārbaudāms. Velku paralēles ar automašīnu, kur ir noteikta īpaša kārtība, kā pierāda, ka auto izmanto saimnieciskajā darbībā. Atskaitāmā priekšnodokļa summas, protams, nav samērojamas. Pieļauju, ka kāds neatskaita vai atskaita priekšnodokli tikai daļēji, izlasot, ka brilles izmanto arī personiskajām vajadzībām. Līdzīgi daru arī es — mēs visiem kompensējam vienādu summu,...

Par tiesiskās aizsardzības procesa (turpmāk — TAP) plānu, par nepieciešamību pārbaudīt un saskaņot saistību apmērus ar kreditoriem, lai TAP plānā uzrādītu korektu informāciju, par TAP plāna saskaņošanu. Darbības pēc TAP lietas ierosināšanas Pirmā lieta, ko iegūst uzņēmums, ir divu mēnešu aizsardzības periods ar iespēju to pagarināt par vienu mēnesi. Šis laika periods jāizmanto, lai izstrādātu TAP plānu, to saskaņotu ar kreditoriem un iesniegtu tiesā apstiprināšanai. TAP plānā grūtībās nonākušajam uzņēmumam ir jāatspoguļo faktiskā finansiālā situācija un jāsniedz redzējums, kā no šīs situācijas izkļūt — ar kādām metodēm, norādot, kā šo metožu pielietojums veicinās naudas plūsmas uzlabošanos un attiecīgi parādu nokārtošanu. Lai sagatavotu kvalitatīvu plānu, ir jābūt sakārtotiem uzņēmuma grāmatvedības datiem. Šeit ir svarīga komunikācija starp uzņēmuma vadību un grāmatvedi, piemēram, lai pirms plāna izstrādes veiktu salīdzināšanos gan ar kreditoriem, gan ar debitoriem. Pēc TAP lietas ierosināšanas parādnieks nekavējoties nosūta visiem kreditoriem aktuālo kreditoru sarakstu, norādot katra kreditora prasījuma apmēru un kontaktinformāciju, kā...

Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 1160 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā» 10.5 punktu, saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu var izmantot arī kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijai. Spēkā ir stājušies jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā», bet šajos noteikumos šo punktu vairs neatrodam. Vai arī turpmāk iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu var izmantot arī kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijai? Atbilde Jā, arī turpmāk ierakstiem saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā var izmantot tos pašu dokumentus, kādi tika lietoti iepriekš. Jaunajos MK 31.05.2022. noteikumos Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā...

Nodokļa maksātājam ir tiesības piemērot nodokļa atvieglojumus, ja tam veidojas nodokļa bāze, uz kuru atvieglojums ir attiecināms, piemēram, atvieglojums ziedotājiem (UIN likuma 12. pants). Var ziedot: sabiedriskā labuma organizācijai (turpmāk tekstā — SLO), kurai piešķirts statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu (informācija VID mājaslapā https://www6.vid.gov.lv/SLO); budžeta iestādei; valsts muzejam — atvasinātai publiskai personai vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas; nevalstiskai organizācijai, kura reģistrēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanās un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Nodokļu atvieglojuma veidi ziedotājiem Pārskata gada laikā var izvēlēties piemērot tikai vienu no šiem atvieglojumiem: neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā piecu procentu apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem; neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā divus procentus no iepriekšējā pārskata gada...

Par grāmatveža lomu uzņēmumā, digitalizāciju, birokrātiju un profesijas prestižu sarunājas žurnāla Bilance galvenā redaktore Vita Zariņa un SIA Numeri valdes locekle Lilita Beķere. Kāda ir grāmatveža loma uzņēmumā? Varu vērtēt no diviem skatupunktiem: gan no ārpakalpojuma grāmatveža, gan uzņēmuma grāmatveža puses, jo man ir abas šīs pieredzes un mana kopējā pieredze grāmatvedībā ir vairāk nekā divdesmit četrus gadus. Šajā laikā grāmatveža loma ir būtiski mainījusies. Kādreiz grāmatvedis apstrādāja pagātnes datus, taisīja atskaites noteiktos termiņos VID un dažreiz vadībai, šodien grāmatvedim ir jāspēj strādāt pārsvarā onlainā, ja viņš grib palikt grāmatvedības pakalpojumu tirgū. Arī uzņēmuma iekšējam grāmatvedim jāspēj strādāt ar ikdienas datiem. Nav vairs runas par pagātnes datiem, tie nevienu neinteresē, jo laiks rit strauji un uzņēmumiem ir jāpieņem ātri lēmumi, tāpēc uzņēmumi prasa operatīvo informāciju. Ienākot tehnoloģijām, ļoti mainījās grāmatvežu funkcijas. Šodien uzņēmumam grāmatvedi vajag kā konsultantu un sabiedroto biznesā. Beidzot uzņēmēji sākt saprast, ka grāmatvedības uzskaite nav vajadzīga tikai VID, bet...

Reti kuru nozari pēdējo gadu ekonomikas nebūšanas skārušas tik mērķēti kā viesmīlības — naktsmītņu un ēdināšanas — nozari. Beidzoties Covid–19 krīzei, kas saprotamu iemeslu dēļ ievērojami bremzēja viesmīlības pakalpojumu izmantošanu, vietā nāca Krievijas kara Ukrainā izraisītais efekts, kas «sita» tieši pa Latviju kā agresora kaimiņvalsti, atbaidot tūristus. Arī energoresursu cenas, lai gan viesnīcas un restorānus neietekmē gluži tik dramatiski kā ražojošos uzņēmumus, tomēr rada ļoti nopietnas grūtības, jo šajā biznesā nepieciešams uzturēt un apsildīt lielas telpu platības. Par to, kā viesmīlības nozarei izdodas tikt galā ar tās ceļā mestajiem izaicinājumiem, žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā saruna ar Santu Graiksti, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektori. Sāksim ar atskatu uz Covid–19 krīzi. Tūrisms un ēdināšana bija vienas no krīzes vissmagāk skartajām jomām. Cik būtisks bija šis iespaids, un kādas sekas ilgtermiņā tas atstājis uz viesmīlības nozari? Tie nav tikai skaļi paziņojumi, ka viesmīlības nozare bija Covid–19 krīzē visvairāk cietusī tautsaimniecības joma — tā...

Sakarā ar to, ka vairākus gadus esmu publikāciju un lekciju autore un par to saņemu autoratlīdzību, esmu piedzīvojusi dažādus nodokļu piemērošanas variantus autoratlīdzībai, arī tos, kas tika ieviesti 2021. un 2022. gadā. Pēdējā laikā uz savas ādas nācies izjust sociālās jomas likumdošanas «draudzīgumu» pret fizisko personu. Kā zināms, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA likumā) autori (personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuras gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma) definēti kā pašnodarbinātās personas (PNP)1, tātad viņiem ir jāreģistrē saimnieciskā darbība, jākārto grāmatvedība un jāmaksā nodokļi (IIN un VSAOI) kā visiem pārējiem saimnieciskās darbības veicējiem (SDV)2. Savukārt tikai reģistrētajiem autoriem — SDV, nosakot ienākuma nodokli, ir atļauts piemērot autoru nosacītos izdevumus 25% vai 50% apmērā (MK noteikumu Nr. 899 58. punkts), un VSAOI tiem jāaprēķina par katru mēnesi atsevišķi, bet jāatskaitās VID un jāmaksā — reizi ceturksnī. Iemaksu likme ir atkarīga no atlīdzības summas, bet par to — sk. tālāk. Jāsaka, ka...

Vēlēšanas ir beigušās, dalība tajās labāka nekā iepriekšējās, kas noteikti vērtējams pozitīvi — esam kļuvuši apzinīgāki. Kā jau vienmēr, ir tādi, kas apmierināti ar rezultātu, un tādi, kuri nav, bet, kādi ir vēlētāji, tāda ir Saeima. Paši ievēlējām, un nav ko čīkstēt! Atliek jaunajai Saeimai novēlēt ražīgu darbu tautas labā. Bet mēs turpinām savu iesākto darbu un informējam jūs par aktualitātēm grāmatvedībā, nodokļos un finansēs. Šajā numurā varēsiet lasīt par grāmatvedības uzskaiti dzīvokļu biedrībās. Par šo tēmu saņēmām vairākus jautājumus, tāpēc likās, ka vieglāk atbildēt ar veselu rakstu, nekā skaidrot pa mazam gabaliņam. Tāpat interesants un aktuāls temats ir par gada pārskatu termiņiem nākotnē, posteņu periodizāciju un VSAOI dažādās situācijās. Turpinām tematu par tiesiskās aizsardzības procesu, kas bija iesākts iepriekšējā numurā, par ziedojumu ietekmi uz UIN un citiem jautājumiem. Šoreiz piedāvājam veselas trīs intervijas. Sarunā ar Lilitu Beķeri spriežam par grāmatveža lomu un darbu uzņēmumā un to, ka vispirms jāparūpējas par sevi,...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Apsveicu visus ar jauno Saeimu! Vēlēšanas ir beigušās, dalība tajās labāka nekā iepriekšējās, kas noteikti vērtējams pozitīvi — esam kļuvuši apzinīgāki. Kā jau vienmēr, ir tādi, kas apmierināti ar rezultātu, un tādi, kuri nav, bet, kādi ir vēlētāji, tāda ir Saeima. Paši ievēlējām, un nav ko čīkstēt! Atliek jaunajai Saeimai novēlēt ražīgu darbu tautas labā. NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš sarunājas ar Santu Graiksti, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektori: Krīzē noturējās tie, kas bija maksājuši nodokļus. Reti kuru nozari pēdējo gadu ekonomikas nebūšanas skārušas tik mērķēti kā viesmīlības — naktsmītņu un ēdināšanas — nozari. Beidzoties Covid–19 krīzei, kas saprotamu iemeslu dēļ ievērojami bremzēja viesmīlības pakalpojumu izmantošanu, vietā nāca Krievijas kara Ukrainā izraisītais efekts, kas «sita» tieši pa Latviju kā agresora kaimiņvalsti, atbaidot tūristus. Arī energoresursu cenas, lai gan viesnīcas un restorānus neietekmē gluži tik dramatiski kā ražojošos uzņēmumus, tomēr rada ļoti nopietnas grūtības, jo šajā biznesā nepieciešams uzturēt...

Pašvaldībai tiek izrakstīts rēķins saskaņā ar līgumu par finansējumu dotācijas veidā skolēnu nodarbināšanai vasarā. Vai minētais rēķins ir jāuzrāda PVN deklarācijā? Atbilde Nē, saņemtā dotācija no pašvaldības nav jāuzrāda PVN deklarācijā, jo PVN piemērošanas kārtību nosaka atkarībā no darījuma ekonomiskā satura un būtības. Tā kā dotācija pēc ekonomiskās būtības nav uzskatāma par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, uz tiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas nav attiecināmas. Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada septembra (489.) numurā.

Šķiet, par pamatlīdzekļiem pietiekami daudz ir runāts semināros, rakstīts publikācijās, taču praksē pārliecinos, ka grāmatvežiem arvien šī tēma sagādā galvassāpes. Mācot jaunos grāmatvežus, tieši pamatlīdzekļi ir visplašākā un vissarežģītākā mācību programmas daļa. Protams, vislabāk var izprast un iemācīties, pildot praktiskus piemērus. Šajā rakstā apskatīšu ar pamatlīdzekļu izslēgšanu saistīto saimniecisko notikumu atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē. Lai gan normatīvajos aktos, t.i., 22.12.2015. Ministru kabineta (turpmāk — MK) noteikumos Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» pamatlīdzekļu izslēgšanai veltīti vien trīs punkti, tomēr praksē iespējamas vairākas atšķirīgas situācijas, kas raksta turpinājumā apskatītas ar piemēriem. Mazliet no teorijas Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 775 101. punktu pamatlīdzekli izslēdz no grāmatvedības uzskaites, kad tas: atsavināts (pārdots vai apmainīts, nodots finanšu nomā, ziedots vai dāvināts, ieguldīts citas kapitālsabiedrības kapitālā); likvidēts, jo no tā lietošanas vai atsavināšanas nākotnē vairs netiek gaidīti saimnieciskie labumi (arī zādzības vai avārijas dēļ). Tātad iemesls pamatlīdzekļa izslēgšanai var būt vai nu...

Uzņēmuma īpašnieks viņam pienākošās dividendes izņem skaidrā naudā ATM ar uzņēmuma kontam piesaistītu norēķinu karti. Vai uz šiem darījumiem attiecas skaidras naudas darījumu ierobežojums 7200 eiro apmērā? Atbilde Jā, attiecas, jo darījuma dalībniekam nav atļauts izmaksāt skaidrā naudā dividendes par vienu pārskata gadu, kuru summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā vai vairākās operācijās), tā kā sabiedrības dalībnieku sapulces pieņemtais lēmums par dividenžu izmaksāšanu par vienu pārskata gadu ir uzskatāms par vienu darījumu. Par skaidrā naudā veikto darījumu nedeklarēšanu, ja darījumu summa pārsniedz mēnesī 1500 eiro, bet nepārsniedz 7200 eiro, izņemot kuģu un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību darījumus un starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas darījumus, uzliek naudas sodu fiziskajām personām trīs procentu apmērā no nedeklarētās summas, bet juridiskajām personām — piecu procentu apmērā no nedeklarētās summas. Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada septembra (489.) numurā.