E-ŽURNĀLS BILANCE

Darba likuma (DL) 75. panta 4. daļas 2. teikumā ir minēts, ka summētā darba laika darbiniekam dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā. Vai no kalendāra darba dienu skaita ir jāatņem attaisnotā prombūtne pēc kalendāra vai pēc darbinieka noteiktā grafika? Atbilde Apmaksātās (attaisnotās) prombūtnes gadījumi Darba likumā ir aprakstīti gandrīz visās 74. panta daļās. Savukārt panta trešajā daļā noteikta minētās prombūtnes apmaksas kārtība (kad tiek izmaksāta noteiktā darba samaksa un kad — izmaksāta vidējā izpeļņa). Tātad, ja uzņēmuma grāmatvedības politikā noteikts, ka atsevišķi tiek apmaksāts darbinieka nostrādātais laiks un atsevišķi attaisnotā prombūtne, tad turpmākajos vidējās izpeļņas noteikšanas gadījumos aprēķinātā darba samaksa (par darbu) tiek dalīta ar nostrādātajām darba dienām. Proti, netiek ņemtas vērā nedz attaisnotās prombūtnes dienas (stundas), nedz arī šo dienu...

Programma «Radošā Eiropa» (Creative Europe) ir vienīgā ES mēroga programma kultūrai un radošajām nozarēm, kas izveidota, lai atbalstītu Eiropas kultūras un radošo nozaru attīstību un izaugsmi. «Radošā Eiropa» atbalsta filmu nozari kopš 1991. gada, bet kultūras nozari kopumā — kopš 1996. gada. Programmu koordinē Eiropas Komisija un EK Izglītības un kultūras izpildaģentūra (EACEA), projektu pieteikumi tiek sniegti un vērtēti Briselē. Ar vairāk nekā 2,4 miljardu eiro budžetu programma arī jaunajā periodā (2021–2027) veicinās kultūras un valodu daudzveidību, kultūras mantojuma saglabāšanu un konkurētspēju; turklāt kultūras un radošajām organizācijām un profesionāļiem tā pavērs kopīga radoša darba un pārrobežu sadarbības iespējas, sasniedzot plašāku auditoriju, pievēršoties aktuāliem sabiedriskiem jautājumiem un atbalstot jaunos māksliniekus. Programmai «Radošā Eiropa» ir divi galvenie mērķi: aizsargāt, attīstīt un veicināt Eiropas kultūras un valodu daudzveidību un mantojumu; palielināt kultūras un radošo nozaru, jo īpaši audiovizuālās nozares, konkurētspēju un ekonomisko potenciālu. «Radošā Eiropa» ir iedalīta trīs daļās: atzars KULTŪRA, kas aptver visas kultūras...

No šā gada 1. augusta godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kas nepārvaramas varas apstākļu dēļ saskaras ar finansiālām grūtībām, būs iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtu un pašlaik spēkā esošu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Šāda iespēja paredzēta ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām», lai mazinātu Covid–19 radītās krīzes un Krievijas Federācijas bruņotā uzbrukuma Ukrainai sekas, kas ir nepārvarama vara un apgrūtina nodokļu maksātāju iespējas sekmīgi pildīt uzņemtās saistības. Līdzās jau esošajam regulējumam, kas paredz iespēju lūgt atkārtotu pagarinājumu atliktiem nodokļu maksājumiem līdz sešiem mēnešiem, jaunais regulējums būs patstāvīgs risinājums gadījumiem, kad saimniecisko darbību būtiski un negatīvi ietekmējuši nepārvaramas varas apstākļi. Tāpat kā tas ir pašlaik, pagarinot nodokļu samaksas termiņu vispārējos gadījumos, arī atkārtota samaksas termiņa pagarinājuma laikā tiks aprēķināta nokavējuma nauda 0,0125% apmērā par katru kavēto dienu. Kā pieteikties atkārtotam termiņa pagarinājumam No augusta VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) būs pieejama īpaši izveidota pieteikuma forma motivētam iesniegumam....

Darbiniece no 2020. gada 18. marta bija bērna kopšanas atvaļinājumā, 2022. gada 4. aprīlī šis atvaļinājums beidzās, darbiniece saslima, viņai ir A lapa no 2022. gada 5. aprīļa. No kura perioda vidējās izpeļņas rēķināma slimības nauda? Uz ko attiecas likuma termins «attaisnotā prombūtne» — uz laiku, kad viņa slimoja un bija A lapa, vai uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku? Vai vidējā izpeļņa A lapas apmaksai jārēķina no darba samaksas sešu mēnešu periodā no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada martam (kad viņa strādāja) vai jāatkāpjas no 5.04.2022. sešus mēnešus un tad no iepriekšējiem sešiem mēnešiem, ja nav izpeļņas, aprēķinu veic no minimālās darba algas? Atbilde Par attaisnoto prombūtni tiek uzskatīts jebkurš periods, kad nodarbinātā persona neveica darbu (arī — nespēja veikt darbu), jo tam ir attaisnojošs iemesls. Darba likuma 74. panta pirmajā daļā ir uzskaitīti vairāki šādi iemesli, tomēr šis uzskaitījums nav izsmeļošs, jo mēdz būt arī citi gadījumi. Lai jūs nemulsinātu...

Reliģisko organizāciju darbību Latvijā regulē Reliģisko organizāciju likums, kas Saeimā pieņemts 1995. gada 7. septembrī. Kā daudzos citos likumos, arī šajā likumā ir veikti vairāki grozījumi. Pēdējie likuma grozījumi Saeimā pieņemti 2002. gada 24. martā. Kārtojot grāmatvedības uzskaiti reliģiskajā organizācijā, ir svarīgi rūpīgi iepazīties ar Reliģisko organizāciju likumu un ar grozījumiem šajā likumā, jo reliģisko organizāciju darbība, tajā skaitā šo organizāciju saimnieciskā darbība, ir specifiska un būtiski atšķiras no visiem saprotamās saimnieciskās darbības t.s. laicīgajā dzīvē. Latvijas lielākās tradicionālās konfesijas, ņemot vērā savus kanoniskos noteikumus, patstāvīgi un bez iejaukšanās no ārpuses nosaka savu pārvaldes un organizatorisko struktūru, pārvalda savu mantu un kontrolē tās saglabāšanu. Tas noteikts Satversmes 99. pantā, Reliģisko organizāciju likuma 5. pantā, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likuma 3. panta 3. p. un 5. panta 4. p., Svētā Krēsla un Latvijas Republikas līguma 4. pantā, Romas katoļu baznīcas kanonisko tiesību kodeksā, kas savukārt ir saistošs Romas katoļu baznīcai visā pasaulē, u.c....

Iepriekšējā žurnāla Bilance numurā autore dalījās ar padomiem un pieredzi, kā sagatavot labu projekta pieteikumu, lai piesaistītu finansējumu no Eiropas Savienības (ES) fondiem vai citiem finanšu devējiem. Savukārt šajā rakstā tēma pētīta padziļināti, apskatot autores pieredzi, sagatavojot projekta finanšu plānus uzņēmējdarbības attīstības un sabiedriskā labuma projektos. Rakstā nav apskatīta būvniecības projektu finanšu plānu (kontroltāmju) sagatavošana, jo tā jāuztic būvniecības jomas profesionālim. Būvniecības projektos izmaksas rada ne vien pati būvniecība vai būvmateriālu iegāde, bet arī būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošana, ko vislabāk pārzina jomas profesionālis. Uzņēmējdarbības attīstības projektos parasti ir divas finanšu sadaļas, viena ir uzņēmuma finanšu plāns, bet otra — projekta finanšu plāns. Kā jau tas lielākoties ir visos projektos, iesniedzamās veidlapas jau ir sagatavotas un projekta iesniedzējam tās tikai jāaizpilda. Finanšu plāna veidlapās parasti jau ir iekļauti galvenie uzņēmējdarbības ieņēmumu un izdevumu posteņi, arī formulas, kas aprēķina, vai naudas plūsma ir pozitīva vai negatīva. Finanšu plāns atspoguļo gan plānoto uzņēmuma attīstību...

Ja pusaudzis tiek nodarbināts vasarā, vai viņš drīkst veikt darbības ar kases aparātu? Atbilde Nodokļu un grāmatvedības normatīvie akti, tai skaitā normatīvie akti, kas nosaka nodokļu un citu maksājumu elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību, nenosaka īpašas prasības vai vecuma ierobežojumus personām, kas strādā ar kases aparātiem. Uzņēmuma pienākums ir nodrošināt personas, kas pilda kasiera pienākumus, apmācību darbam ar attiecīgo kases aparātu, kā arī rakstiski noteikt kasiera pienākumus (Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība» 13. punkts). Savukārt ierobežojumi pusaudžu nodarbināšanai ir noteikti MK noteikumos Nr. 206 «Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību». Piemēram, pusaudzi aizliegts nodarbināt, ja darbs ir tieši saistīts ar alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību un reklāmu (noteikumu 51. punkts). Ja darbības nav saistītas ar alkohola un...

Likumā «Par akcīzes nodokli» jauni subjekti, kuriem, saņemot Valsts ieņēmuma dienesta izsniegto sertifikātu, tiesības piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem. 2021. gada nogalē izsludināti grozījumi likumā «Par akcīzes nodokli», kuri stājās spēkā šogad 1. jūlijā. Ar šiem grozījumiem precizēts termins «pastāvīga mazā alus darītava», mainot tā nosaukumu uz «pastāvīgais mazais alus ražotājs», un paplašināts skaidrojums. Iekļauti papildu jauni likuma subjekti, proti: patstāvīgais mazais alus ražotājs — alus ražotājs, kurš ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs no citiem alus ražotājiem un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus ražotāju telpām, un kura saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā Latvijas Republikā (turpmāk — LR) vai attiecīgajā dalībvalstī noteikto apjomu; patstāvīgais vidējais vīna ražotājs — vīna ražotājs, kurš ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs no citiem vīna ražotājiem un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu vīna ražotāju telpām, un kura saražotā vīna apjoms nepārsniedz 100 hektolitru gadā LR vai attiecīgajā dalībvalstī noteikto...

No 2022. gada 1. augusta stājas spēkā būtiski grozījumi Darba likumā (sk. Bilance Nr. 5 (485), 2022. g., 22. lpp.). Vienlaikus arī saistītajos normatīvajos aktos bija nepieciešams precizēt dažas normas. Protams, tas pirmām kārtām skāra likumu «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu». Šā likuma 10.1 pantā atkārtojas DL norma, ka atvaļinājums bērna tēvam tiks piešķirts 10 darba dienas (kalendāra dienu vietā). Jāteic, ka pēc būtības pašam tēvam šis grozījums neko nemaina, jo arī iepriekš atvaļinājuma periodu tēvs varēja izmantot divas reizes no pirmdienas līdz piektdienai. Būtiskāks aspekts ir šā atvaļinājuma apmaksas kārtība, jo medijos parādījās skaidrojums, ka bērna tēvam tiks apmaksātas konkrētas viņa «darba dienas», kuras Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) nav zināmas, jo šī informācija nevienā VID iesniedzamā pārskatā nav paziņota. Ņemot vērā faktu, ka VSAA, aprēķinot īstermiņa sociālos pabalstus, nosaka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu kalendāra, nevis darba dienai (arī apmaksā kalendāra dienas), pagaidām neesam saņēmuši no aģentūras skaidrojumu par bērna tēvam...

Saistībā ar notikumiem Ukrainā, Valsts ieņēmumu dienests informē par pašlaik spēkā esošo kārtību nodokļu piemērošanā situācijā, ja uzņēmums sniedz palīdzību personām Ukrainā. Pievienotās vērtības nodoklis Vispārīgā gadījumā ziedojumiem pievienotās vērtības nodokli nepiemēro. Tas nozīmē, ka PVN par ziedoto preču iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem nav atskaitāms kā priekšnodoklis. Reģistrēti PVN maksātāji, kuri ziedo preces, par kuru iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem bija atskaitīts priekšnodoklis, korektai PVN piemērošanai izvēlas vienu no šādiem risinājumiem: koriģē iepriekš atskaitīto priekšnodokli; aprēķina PVN par ziedotajām precēm kā par pašpatēriņu, izrakstot sev nodokļa rēķinu. Latvijas Republikas Saeima 2022. gada 10. martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kurā, tostarp, ietverta arī PVN 0% likmes piemērošana ziedojumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam. Atbilstoši minētajam likumam PVN 0% likmi piemēro tādai preču piegādei, ko reģistrēts nodokļa maksātājs bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai, kas: šīs preces eksportē no Eiropas Savienības teritorijas kā daļu no savām humānām, labdarības...

Darbinieks noslēdzis līgumu par pilnu slodzi ar algu 850 eiro. 23. un 24. jūnijs ir svētku dienas. Vai darba devējam jāmaksā par šīm dienām, ja darbiniekam tajās nebija jāstrādā? Atbilde Darba likuma (DL) 74. panta 1. daļas 8. punkts nosaka darba devēja pienākumu apmaksāt tās svētku dienas, kas sakrīt ar darbinieka darba dienām, lai darba līgumā norādītā alga nebūtu samazināta attaisnotās prombūtnes (svētku dienu) dēļ. Jāpiebilst, ka minētajā pantā ir arī citi attaisnotās prombūtnes gadījumi ar analoģisku «likteni», tomēr par tiem grāmatvežiem nerodas jautājumi. Likumā nav precizēts, uz kādiem darbiniekiem un uz kādu darba laiku būtu jāattiecina minētā norma. No tā izriet, ka DL prasībai jābūt izpildītai pret visiem nodarbinātajiem. Tātad, ja darba līgumā noteikts, ka darba laiks ir piecas dienas nedēļā, turklāt no pirmdienas līdz piektdienai, tad darbiniekam būtu jāstrādā arī ceturtdien un piektdien (23. un 24. VI). Protams, tas nenozīmē, ka šīs dienas jāapmaksā papildus noteiktajai algai. Normas būtība —...

Ikdienas darbā grāmatvedībā nākas apstrādāt dažādus darījumu dokumentus. Droši vien daudziem šķiet, ka tas ir vienmuļš darbs — katru mēnesi vienas un tās pašas dokumentu plūsmas, vieni un tie paši darījumi. Tā tas ir, jāpiekrīt. Ikvienā uzņēmumā viss rit mierīgi, pat garlaicīgi, kamēr atgadās neparedzamais. Grāmatvedis kopā ar uzņēmuma vadītāju nedrīkst ļauties rutīnai, gluži tāpat, kā pa mežu vai tumsā ejot, ir jābūt piesardzīgam, uzmanīgam un vērīgam. Katrs darījums ar mums runā nodokļu un risku valodā. Nodokļu maksātājiem (arī nemaksātājiem) ir jābūt kā policistiem, jāizvērtē katrs darījuma partneris katrā darījumā, darījums un veicamās darbības, tajā skaitā maksājamā summa un konts, uz kuru nauda tiek pārskaitīta. Debitori — pircēji, pasūtītāji, klienti Vispirms par galvenajiem aspektiem darījumos ar debitoriem — mūsu pircējiem un pasūtītājiem. Tos uzmanām vairāk nekā kreditorus, jo tiem esam uzticējuši savas preces, mantu un sniegtos pakalpojumus ar pēcapmaksas nosacījumiem. Tātad šajos darījumos galvenie riski ir zaudēt resursus — preci, naudu, laiku....

Vasara ir laiks, kad gandrīz ik dienu notiek dažādi publiski pasākumi, kuru ietvaros apmeklētājiem ir iespēja iepirkties tirdziņā. Regulāri tiek organizēti arī gadatirgi, mājražotāju tirdziņi un citi tamlīdzīgi pasākumi. Drīz jau klāt rudens ar ražas svētkiem, tad Ziemassvētku tirdziņi... Tirgotājiem ir jābūt pārliecinātiem par to, ka ar dokumentiem viss kārtībā. Viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem ir par to, kādos gadījumos un kam ir nepieciešams kases aparāts. Likuma «Par nodokļiem un nodevām» 15. pantā kā viens no nodokļu maksātāja pienākumiem ir noteikts pienākums likumā un MK noteikumos paredzētajā kārtībā reģistrēt nodokļus un citus maksājumus ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām. 11.02.2014. MK noteikumi Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība» arī ir vieni no MK noteikumiem, kas tirgotājiem jāievēro. Šie noteikumi nosaka, ka gadījumos, kad nodokļu maksātāji, saņemot samaksu par darījumiem vai amata atlīdzību par normatīvajos aktos noteiktajām darbībām skaidrā naudā, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot...

Mūsu firmas nodarbības veids ir objektu celtniecība. Rēķini, kas saistīti ar celtniecību, grāmatojami kontā 1240, veidojot objekta pašizmaksu. Vai, saņemot rēķinu no būvuzrauga par objekta būvuzraudzību, arī to drīkst grāmatot uz to pašu kontu? Atbilde Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» satur informāciju, kas būtu piemērojama pamatlīdzekļu uzskaites kārtošanai. Tam ir veltīta piektā nodaļa «Pamatlīdzekļu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un kārtība, kādā finanšu pārskatā norāda ar tiem saistītās izmaksas un vērtības izmaiņas». Saskaņā ar minēto noteikumu 73. punktu pamatlīdzekļa iegādes izmaksās iekļauj uz pamatlīdzekli tieši attiecināmās izmaksas: 73.1. pirkšanas cenu (atskaitot saņemtās atlaides), muitas nodokli un citus ar pirkumu saistītus neatskaitāmus nodokļus un nodevas; 73.2. izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa piegādi līdz izmantošanas vietai un sagatavošanu paredzētajiem mērķiem (piemēram, vietas sagatavošanas izmaksas, uzstādīšanas un montēšanas izmaksas, atlīdzība speciālistiem par profesionālo pakalpojumu sniegšanu) un kas radušies līdz brīdim, kad...

Žurnāla Bilance redaktore Vita Zariņa sarunājas ar SIA Kamelota (grāmatvedības ārpakalpojumi) vadītāju Sigitu Keišu par to, kā sadarboties grāmatvedim ar vadītāju, vai tas ir viegli un ko vajadzētu darīt profesijas popularizēšanai. Kas, pēc tavām domām, vajadzīgs, lai grāmatveža un vadītāja sadarbība būtu veiksmīga? Jebkura sadarbība sākas ar sarunu. Kad tiekos ar klientiem un stāstu par savu uzņēmumu, parasti uzsveru, ka šajā kabinetā tiek apspriests viss — jāzina gan labais, gan sliktais. To varētu salīdzināt ar laulību. Mans mērķis nav par varītēm iegūt jaunu klientu, bet vispirms pārrunāt potenciālo sadarbību un tikai tad vienoties par «kopdzīvi», ja noteikumi apmierina abas puses. Tas ir priekšnoteikums veiksmīgai uzņēmēja un grāmatveža sadarbībai. Tālāk ejot, atsaucība un līdzdalība iet roku rokā. Kopīgiem spēkiem jāpārvar grūtības, lai varētu svinēt sasniegumus un uzvaras. Svarīgākais ir nevis strādāt tā, kā jau iepriekš ir strādāts, bet uzlabot procesus, lai ne tikai grāmatvedim būtu vieglāk, bet arī vadītājam. Kā piemēru varam aplūkot...