Žurnāls BILANCE

Uzņēmumiem nepieciešams labs matemātiķis, lai sarēķinātu — cik var atļauties šogad ziedot, lai nepalielinātos UIN slogs. Taču arī labi aprēķini nepalīdzēs tikt vaļā no UIN par ziedojumu, ja vēlaties piemērot UIN atlaidi pēc t.s. trešās metodes — tiesības samazināt dividenžu UIN par 85% no ziedojuma, bet ne vairāk kā 30% no šī UIN. Vismaz tā domā VID un FM. Pārējās divas UIN atlaides metodes ziedojumiem ir (drīkst izvēlēties tikai vienu): neiekļaut ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5% no iepriekšējā gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem; neiekļaut ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 2% no iepriekšējā gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti VSAOI. Kaut arī par ziedošanas nodokļu problēmām jau esmu rakstījis, nākas atkal pie tām atgriezties. Ņemsim trešās metodes piemēru: Dividendes — 100 000; Ziedojums — 50 000; UIN no dividendēm — 25 000; UIN drīkst samazināt par 85%...

Darbinieks veic darba pienākumus atkarībā no pasūtījumu skaita, konkrētu darba grafiku nav iespējams sastādīt. Darbiniekam noteikts garantētais apmaksātais darba laiks nedēļā, bet faktiski viņš strādā vairāk stundu. Kā aprēķināt atvaļinājuma naudu šādam darbiniekam? Atbilde Saskaņā ar grozījumiem Darba likumā (DL), kas stājās spēkā 2022. gada 1. augustā, beidzot ir pamanīta reālos darba apstākļos sastopama situācija: darbinieks tiek nodarbināts tieši tik daudz, cik darba devējam nepieciešams. Proti, darba līgumā norādāma šāda informācija: (..) Ja ir nolīgts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, norāda, ka darba grafiks ir mainīgs, kā arī ietver informāciju par to nolīgto darba laiku, kas ir garantētais apmaksātais darba laiks mēneša ietvarā, kā arī informāciju, kādā laikā darbinieks var veikt darbu vai viņam būtu pienākums veikt darbu, un informāciju par minimālo paziņošanas laiku pirms darba uzsākšanas vai tā atsaukuma. (Darba likuma 40. panta 2. daļas 7. punkts) Tātad nodarbinātības apstākļi ir fiksēti (uzrādīti) darba līgumā,...

Strādājot izglītības iestādē, autore ir novērojusi, ka pusaudži meklē iespējas, kā nopelnīt papildu kabatas naudu un gūt darba pieredzi ne vien vasaras brīvlaikā, bet arī mācību gada laikā. Nodarbinātības valsts aģentūras ikgadējā pasākuma «Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs» ietvaros ir izstrādāti vairāki informatīvie materiāli, lai gan darba devējs, gan pusaudzis un viņa vecāki var izvērtēt ieguvumus un trūkumus šādas peļņas iespējām. Informācijas par iespējām pelnīt mācību gada laikā ir salīdzinoši mazāk, tādēļ autore apkopojusi informāciju par pusaudžu iespējām pelnīt, gan strādājot algotu darbu, gan esot pašnodarbinātajiem mācību gada laikā. Algots darbs Kā viena no iespējām nopelnīt papildu kabatas naudu un gūt darba pieredzi ir strādāt algotu darbu kādā uzņēmumā. Darba devējam gan šādā situācijā ir jāievēro vairāki noteikumi, kas izriet no Darba likuma. Piemēram, ja persona, kura ir jaunāka par 18 gadiem un turpina iegūt izglītību, mācībās un darbā pavadītais laiks saskaitāms kopā...

Pašnodarbinātie saimnieciskās darbības veicēji pakalpojumus vai preču piegādes var sniegt ne tikai iekšzemē, bet arī citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī. Ja pārdod preces pircējiem no Spānijas, Lietuvas, Francijas u.c. vai arī sniedz, piemēram, būvniecības pakalpojumus, tas var radīt pienākumu reģistrēties kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam citā ES dalībvalstī vai īpašajā OSS režīmā, kas paredz atvieglotu PVN administrēšanu un samaksu. Videoseminārā «Kad pašnodarbinātajiem jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā» par PVN piemērošanu un reģistrēšanos OSS īpašajā režīmā stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Kas ir OSS režīms? One Stop Shop (OSS, latviski — vienas pieturvietas aģentūras režīms) ir savienības vai ārpussavienības režīms jeb īpašs PVN režīms precēm un pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātājiem. Kāpēc ir izdevīgi reģistrēties OSS režīmā? PVN īpašais režīms ir izmantojams brīvprātīgi, kas nodokļu maksātājam ļauj deklarēt PVN, kas parasti ir jāmaksā vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs, tikai vienā ES valstī. OSS režīmu...

Pēdējā desmitgadē jautājumi, kas saistīti ar ilgtspēju, ir kļuvuši arvien aktuālāki, līdz tas nonācis pie dažādu normatīvo aktu izveides gan globālā, gan nacionālā līmenī. Iemesls tam ir sabiedrības kvalitātes uzlabošana nākotnē gan apkārtējās vides, gan sociālajā virzienā. Sabiedrības kvalitātes uzlabošanu nākotnē ietekmē dažādi ekonomiskie procesi. Lai ekonomiskie procesi neveidotos haotiski, tiem ir nepieciešamas vadlīnijas, kas palīdzētu strukturizēt tos, vienlaikus attīstot to mērķus. Ekonomiskie procesi kļuvuši īpaši aktuāli saistībā ar globālo sasilšanu un citām vides problēmām. Tomēr ar laiku praksē tika secināts, ka ilgtspējīgai nav jābūt tikai videi, bet arī sabiedrības sociālajai videi. Gan vidi, gan sabiedrības sociālo vidi globāli ietekmē komerciālā puse, proti, uzņēmējdarbība. Vienas no pirmām vadlīnijām Eiropas Savienībā (turpmāk — ES) kā normatīvais akts bija izstrādāta un pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu, jeb Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīva (turpmāk — Nefinanšu...

Iepriekšējos pārskata periodos saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā tika pagarināts gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanas termiņš uzņēmumiem, biedrībām, sabiedriskā labuma organizācijām, nodibinājumiem un reliģiskajām orga-nizācijām. Šogad likumā šādi grozījumi nav paredzēti. Labā vēsts, ka konceptuāli atbalstītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā paredz gada pārskatu iesniegšanas termiņu pagarināšanu par vienu mēnesi (no 4 līdz 5 mēnešiem pēc pārskata gada beigām) tikai mazajām sabiedrībām. Taču pašlaik uz gada pārskatu iesniegšanas termiņu attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. pants. Gada pārskata mērķis: sniegt informāciju par sabiedrības finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un izmaiņām finansiālajā stāvoklī, kas gada pārskata lietotājiem noder, lai pieņemtu saimnieciska rakstura lēmumu. Gada pārskata lietotāji: potenciālie ieguldītāji, darbinieki, piegādātāji, aizdevēji, klienti, valsts institūcijas un jebkurš sabiedrības loceklis. Rakstā apskatītas gada pārskata sastāvdaļas un apkopoti gan ieteikumi, kam pievērst uzmanību, sastādot gada pārskatu, gan biežāk pieļautās kļūdas. Gada pārskata sastāvdaļa —...

Vēl pirms gadiem trim katru rītu devāmies uz darbavietu cauri visai pilsētai, braucām uz citu pilsētu vai ciematu. Mūs uz galda gaidīja pavadzīmju, rēķinu un čeku kaudze. Un lieli plaukti pa visu sienu ar mapēm. Kabinets vienās mapēs un dokumentos. Gadam beidzoties, gudrojām, kā vecos dokumentus sašūt mazākās mapēs, lai atbrīvotu vietu jaunām mapēm un jauniem papīru kalniem. Tagad mūsu darba dzīve rit pavisam savādāk — darba vieta ir tur, kur tai brīdī atrodamies, mājās, laukos, viesnīcā… Jebkur, kur ir dators un internets. Pandēmijas laiks grāmatveža darbu pārcēla citā dimensijā. Dažās dienās pielāgojāmies pavisam citam darba stilam ar citiem darba instrumentiem: attālināts darbs, mākoņpakalpojumi, tiešraides tīkli, tiešsaistes datu apmaiņa, dokumentu digitalizācija u.c. Iemācījāmies to, ko, visticamāk, nemaz nebūtu centušies apgūt kā nevajadzīgu un sarežģītu vēl ilgu laiku. Atpakaļceļa vairs nav! Un mēs nemaz vairs negribam katru dienu doties uz biroju, tērēt laiku ceļam, pārcilāt papīru kalnus. Mēs labprāt darbojamies no mājām ar...

Par grāmatvedības dokumentu glabāšanu papīra formātā viss jau ir zināms. Salīdzinoši jauns dokumentu glabāšanas veids ir glabāšana elektroniskā vidē — datorā, cietajā datu nesējā vai digitālā formātā jeb e–vidē. Lai dokumentus varētu glabāt elektroniskā vidē, tie vispirms jāpārvērš formātā, kurā tie, tāpat kā papīra dokumenti, būtu lasāmi, izdrukājami un tajos esošā informācija nezustu un nebūtu maināma glabāšanas laikā. Un, protams, lai vieta un vide, kurā dokumentus glabājam, būtu droša un nepiederošām personām nepieejama. Kā visu sakārtot un nodrošināt, savu redzējumu un pieredzi izklāstīšu šajā rakstā. Vispirms jautājums — vai esam gatavi nākotnei? Parasti, lai sāktu ko jaunu, rodas jautājumi, ir neziņa, piezogas bailes. Esam pieraduši, un mums ir ērti strādāt, kā ierasts. Kāpēc būtu kaut kas jāmaina? Iedrošināšu ar mūsu uzņēmuma nu jau septiņu gadu pieredzi sākotnēji elektroniskā, pēc tam digitālā arhīva veidošanā un uzturēšanā. Īsumā — ir ērti un ātri sameklēt dokumentus, lai tos kādam nosūtītu vai paši tajos ieskatītos. Nav...

Kādi nodokļi piemērojami darba samaksai darbiniekam, kuram ir I grupas invaliditāte un nav atzīmēta algas nodokļa grāmatiņa? Atbilde Ja darbinieks nav atzīmējis ANG pie konkrēta darba devēja, grāmatvedis nedrīkst piemērot ienākuma nodokļa papildu atvieglojumu par invaliditāti, kā arī piemērot IIN likmi 20% apmērā arī mazai darba samaksai (līdz 1667 eiro). Iespējams, darba grāmatiņa ir iesniegta citam darba devējam, pensijas izmaksātājam vai arī nav iesniegta nekur (ar mērķi atgūt samaksāto IIN, deklarējot ieņēmumus par visu gadu). Ja personai ir piešķirta invaliditātes pensija, tai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piemēros neapliekamo minimumu (500 eiro), līdz ar to darbavietā netiks piemērots vispārējais neapliekamais minimums (patlaban tie ir vienādi). Ja invaliditātes pensijas apmērs ļauj, VSAA var piemērot pensijai arī IIN papildu atvieglojumu (I grupai — 154 eiro mēnesī), bet tad ANG jābūt iesniegtai (atzīmētai) aģentūrā. Iesniegt grāmatiņu VSAA ir lietderīgi, ja invaliditātes pensija ir lielāka par neapliekamā minimuma un papildu atvieglojuma kopsummu, jo personai ar invaliditāti...

Žurnāla Bilance iepriekšējos sešos numuros varējāt lasīt intervijas ar dažādu nozaru uzņēmējiem par viņu pieredzi, saskaroties ar energoresursu un vispārējo inflāciju, ar karu Ukrainā saistītajiem sarežģījumiem, kā arī citiem strukturāliem Latvijas ekonomikas izaicinājumiem. Publikāciju cikla noslēguma daļā vēlējāmies saņemt atbildes no Finanšu ministrijas, jautājot par ministrijas atbildības lokā ietilpstošajiem risinājumiem uzņēmumu izvirzītajām problēmām, kas saistītas ar nodokļu politiku un finanšu sistēmas jautājumiem. Tomēr Finanšu ministrija interviju atteica, pamatojot ar to, ka diskusijas par nodokļu politikas pārmaiņām esot tikai sākušās. Tāpēc uz sarunu aicinājām Saeimā jaunievēlētās opozīcijas partijas Progresīvie pārstāvi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekli, ekonomikas antropologu un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju Andri Šuvajevu, kurš aktīvi publiski analizējis valdības virzīto valsts budžetu. Latvijas ekonomikas konkurētspēja uz Baltijas fona izskatās bēdīgi — laika izteiksmē ekonomisti runā pat par desmit gadu atpalicību no Lietuvas un Igaunijas. Kas, jūsuprāt, ir šīs atpalicības galvenie cēloņi? Izvēles, kuras veicām pēc neatkarības atjaunošanas deviņdesmitajos gados, ilgtermiņā nebija pareizākās....

Darbiniecei 2021. gada 11. maijā sākās maternitātes atvaļinājums, kas vēlāk pārtapa par bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 2023. gada janvārim. No 2023. gada 16. līdz 31. janvārim darbiniece izmantoja ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Kā pareizi noteikt periodu, no kura darba samaksas jānosaka vidējā izpeļņa atvaļinājuma apmaksai? Atbilde Darba likuma 75. panta 1. daļā noteikta vispārējā kārtība: visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem. Ja darbiniekam nav darba samaksas minētajā periodā, tā jāmeklē iepriekšējos sešos mēnešos. Tomēr ir daži izņēmumi (75. panta 2. un 6. daļa), kad aprēķina periods ir nosakāms īsākajā (faktiskajā) nodarbinātības laikā. Piemēram, ja pēdējo sešu vai vairāk mēnešu laikā darbiniece nav strādājusi un viņai nav izmaksāta darba samaksa (jo bijusi attaisnotā prombūtne), vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu sešos kalendāra mēnešos pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma. Darbinieces maternitātes un bērna kopšanas atvaļinājums ir attaisnota (pamatota) prombūtne. Tādēļ periods,...

Inventarizācijā sen vairs neizmanto skaitīkļus un biezas papīru klades. Tagad viss notiek digitāli. Biezo papīru vietā ir elektronisks preču katalogs. Elektroniskajā inventarizācijā preces var saskaitīt bez kļūdām un daudz ātrāk. Par e–inventarizācijas priekšrocībām stāsta SIA Data zoom, kas strādā ar zīmolu «e–inventarizācija.lv», īpašnieki Janeks Bergs un Artūrs Platpīrs. Nesen gribēju iepirkties sava rajona vietējā veikaliņā, taču to nevarēju izdarīt, jo durvis rotāja uzraksts «Inventarizācija». Ko parasti saprot ar vārdu «inventarizācija»? Janeks Bergs: Tā ir uzņēmumā esošo preču krājumu skaita fiziska fiksēšana noteiktā brīdī. Šie dati tiek salīdzināti ar tiem, kas ir noliktavas uzskaites sistēmā, tiek identificētas nesakritības. Tieši nesakritību iemeslu atrašana ir galvenā inventarizācijas vērtība, jo pēc tās var noteikt, kur var ietaupīt, kura prece noliktavā glabājas pārāk ilgi vai kuras ātri tiek pārdotas un ir par maz. Ir iespējams noteikt preču zudumus, organizatoriskās problēmas — kāpēc prece divus mēnešus stāv noliktavā. Mana vecmāmiņa bija grāmatvede un veica inventarizāciju, izmantojot lielus koka...

Arī grāmatvedība straujiem soļiem dodas digitalizācijas virzienā. Mums ir daudz uzņēmumu, kuri jau dzīvodigitalizācijā, tomēr arī ļoti daudz ir tādu, kuri gribētu, bet īsti nezina, ko darīt un kādi ir risinājumi. Tāpēc centīsimies rakstīt un stāstīt par digitalizācijas piedāvātajām iespējām. Par grāmatvedības dokumentu glabāšanu papīra formātā viss jau ir zināms. Salīdzinoši jauns dokumentu glabāšanas veids ir glabāšana elektroniskā vidē — datorā, cietajā datu nesējā vai digitālā formātā jeb e–vidē. Lai dokumentus varētu glabāt elektroniskā vidē, tie vispirms jāpārvērš formātā, kurā tie, tāpat kā papīra dokumenti, būtu lasāmi, izdrukājami un tajos esošā informācija nezustu un nebūtu maināma glabāšanas laikā, — par to šajā žurnāla numurā raksta Ita Bekerte. Arī inventarizācija var notikt e–formā. Elektroniskajā inventarizācijā preces var saskaitīt bez kļūdām un daudz ātrāk, par to, kā tas notiek, skaidro Janeks Bergs un Artūrs Platpīrs. Vēl pirms gadiem trim mūs uz galda gaidīja pavadzīmju, rēķinu un čeku kaudze. Un lieli plaukti pa visu sienu...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Digitalizācija — zaļāk un ērtāk! Arī grāmatvedība straujiem soļiem dodas digitalizācijas virzienā. Mums ir daudz uzņēmumu, kuri jau dzīvodigitalizācijā, tomēr arī ļoti daudz ir tādu, kuri gribētu, bet īsti nezina, ko darīt un kādi ir risinājumi. Tāpēc centīsimies rakstīt un stāstīt par digitalizācijas piedāvātajām iespējām. NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš sarunājas ar SaeimasBudžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekli Andri Šuvajevu: Dogmatisms, kas apdraud Latvijas nākotni. Žurnāla Bilance iepriekšējos sešos numuros varējāt lasīt intervijas ar dažādu nozaru uzņēmējiem par viņu pieredzi, saskaroties ar energoresursu un vispārējo inflāciju, ar karu Ukrainā saistītajiem sarežģījumiem, kā arī citiem strukturāliem Latvijas ekonomikas izaicinājumiem. Publikāciju cikla noslēguma daļā vēlējāmies saņemt atbildes no Finanšu ministrijas, jautājot par ministrijas atbildības lokā ietilpstošajiem risinājumiem uzņēmumu izvirzītajām problēmām, kas saistītas ar nodokļu politiku un finanšu sistēmas jautājumiem. Tomēr Finanšu ministrija interviju atteica, pamatojot ar to, ka diskusijas par nodokļu politikas pārmaiņām esot tikai sākušās. Tāpēc uz sarunu aicinājām Saeimā...

2022. gada 1. decembrī ir pieņemti grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» un likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kas 2022. gada 8. decembrī publicēti oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis Nr. 238 (2022/238.1). Grozījumi stājās spēkā 2022. gada 9. decembrī. Līdz 2023. gada beigām tiek pagarināts pārejas periods, kurā autoratlīdzību saņēmējiem ir iespēja maksāt nodokļus no autoratlīdzības, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem. Tas nozīmē, ka autoratlīdzību izmaksātājs (kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija) ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli izmaksas vietā no autoratlīdzības ienākuma, nepiemērojot izdevumu normas, un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot nodokļa likmi: autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 eiro — 25%;vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu; vai Apliecinājumā norāda laika periodu, par kuru prognozē ienākumus (konkrētus mēnešus vai ceturkšņus, vai gadu, kad ienākums nesasniegs 620 eiro mēnesī vai 1860 eiro ceturksnī). Ja šādu apliecinājumu neiesniedz, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās veicamās minimālās iemaksas. Publicēts žurnāla...