E-ŽURNĀLS BILANCE

Izlasīju, ka SIA gada pārskata iesniegšana ir pārcelta par trim mēnešiem un tas ir jāiesniedz VID nevis līdz 2. maijam, bet līdz 2. augustam. Manuprāt, tas nav pareizi. Lūdzu, precizējiet iesniegšanas datumu! Atbilde Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. pantu sabiedrībai jāiesniedz taksācijas gada pārskats ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām (..). Acīmredzot četru mēnešu termiņš pēc pārskata gada beigām (ja sabiedrības taksācijas gads sakrīt ar kalendāra gadu) ir aprīļa beigās, un apliecinājums tam atrodams Darba likuma 16. panta 3. un 5. daļā: termiņš, kas skaitāms mēnešos, izbeidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgajā datumā. Ja mēnešos skaitāms termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīgā datuma, termiņš izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā; ja termiņš izbeidzas nedēļas atpūtas dienā vai svētku dienā, par termiņa pēdējo dienu atzīstama nākamā darbdiena. Sakarā ar to,...

Esiet sveicināti, mīļie lasītāji un kolēģi! Šodien man ir kārtējā gadadiena, kalpojot jums. Pat neticas, cik nemanāmi aizritējuši veseli septiņi gadi un pienācis brīdis no jums šķirties, jo visam reiz pienāk beigas. Man bija labi un interesanti ar jums, biju pozitīvi motivēta censties jums palīdzēt ar padomu un ieteikumiem. Ar kādām tik tēmām bija jāsastopas, kādas tik problēmas bija jāatrisina! Jūs labāk par mani esat lietas kursā, cik «vienkārši» strādāt ar normatīvajiem aktiem, kā tos saprast un kā piemērot, ņemot vērā, ka tie mainās pat ne pa mēnešiem, bet pa dienām. Esmu pateicīga jums, ka brīvprātīgi un reizēm piespiedu kārtā kļuvu spēcīgāka zināšanās un ieguvu plašu pieredzi, jo bija jāatrod risinājums. Vienkārši jāatrod! Pēdējos gados mēģināju uzturēt žurnālā sadaļu «Jautājumi un atbildes», jo bieži vien darbavietā, īpaši mazajos uzņēmumos, grāmatveži tiek nodarbināti vienlaikus vairākos amatos un strīdīgās situācijās nav ar ko konsultēties. Bieži vien grāmatvežiem nav iespējams izmantot kolēģu pieredzi, jo tie...

2021. gada decembrī tika saņemts un apmaksāts avansa rēķins pamatlīdzekļa iegādei. Gala rēķins tika saņemts 2022. gada janvārī, tāpēc PVN deklarācijā tika iekļauts 2022. gada janvārī, nevis tad, kad saņemts avansa rēķins. Vai tas bija pareizi, ka PVN tika iekļauts 2022. gada janvāra PVN deklarācijā?Veidojot 2021. gada pārskatu, pamatlīdzekļu kustības pārskatā avansa maksājums par pamatlīdzekli tika uzrādīts ar PVN. Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 97. panta 1. daļu priekšnodoklis par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, izņemot no citas dalībvalsts nodokļa maksātājiem vai trešo valstu vai trešo teritoriju nodokļa maksātājiem saņemtos pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu, no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad saņemtas preces vai pakalpojumi un saņemts nodokļa rēķins vai atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ir samaksāta pirms preču vai pakalpojumu saņemšanas, bet ne vēlāk kā nākamajā taksācijas periodā, kas seko šim taksācijas periodam, ja šajā...

Cienījamie lasītāji! Izveidoju mazliet savādāku piemēra interpretāciju aprīļa Bilancē Nr. 4 (484) raksta «Kā gada laikā precizēt neapliekamo minimumu» 7. lpp. (labajā slejā, augšā esošajai formulai). Manuprāt, piemērs būtu korektāks šādā veidā: 2100 – 0,26923 × (800 × 6 – 3000) + 3000 / 6 × 3 – 0,38462 × (1000 × 3 – 3000 / 6 × 3) = 1615,39 + 923,07 = 2538,46 eiro Faktiski par 2022. gada deviņiem mēnešiem darbinieka ieņēmumiem atbilstošs neapliekamais minimums ir 2538,46 eiro, bet grāmatvedis piemēroja to Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktajā apmērā: (250 x 7) + (300 x 2) = 1750 + 600 = 2350,00 eiro — arī šajā gadījumā nav pamata uztraukumam (parāds neveidojas). Ja darbinieks 2022. gadā būtu nostrādājis tikai deviņus mēnešus, negūtu citus apliekamus ieņēmumus un, piemēram, sasniedza pensijas vecumu, reģistrējās par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju vai kļuva par apgādājamo (šajos periodos prognozētais neapliekamais minimums netiek piemērots), viņa neapliekamo minimumu 2022....

1. piemērs Ārsts mēnesī saņem atalgojumu trijos dažādos apmaksas veidos: par pieņemšanu poliklīnikā 9 dienas x 5 stundas dienā = 45 stundas, kopā 3791,59 eiro; tajās pašās dienās viņš arī veic operācijas stacionārā, piemēram, 2 dienas x 4 stundas = 8 stundas, kopā 1633,76 eiro; tajos pašos datumos viņš dežurē arī uzņemšanas nodaļā, tai skaitā naktī, kur samaksu nosaka pēc faktiski nostrādātajām stundām – 4 dienas = 32 stundas (t. sk. 16 nakts stundas) = 338,04 eiro. Mēnesī kopā viņš ir nostrādājis deviņas dienas vidēji pa 15 stundām vienā dienā (virsstundas neveidojas). Dienas Stundas Apmaksa Sešos mēnešos 45 3791,59 Stundas Apmaksa 8 1633,76 32 338,04 ∑ = 9 ∑ = 85 ∑ = 5763,39 510 (85 × 6) 34 580,34 Pieņēmumi: šādā tempā ārsts strādāja pēdējos sešos kalendāra mēnešos (tabula papildināta ar darba samaksu pēdējos sešos kalendāra mēnešos); normālais darba dienu skaits aprēķina periodā ir 125 dienas; normālais darba laika stundu skaits...

Vai par valdes locekli 2022. gadā būtu jāmaksā nodokļi, ja firmas apgrozījums pārsniedz 2500 eiro mēnesī un ne par vienu firmas darba ņēmēju netiek maksāti nodokļi vismaz no minimālās mēneša darba algas (VSA likuma 1. panta 2. punkta m) apakšpunkts)? Likumā atrodams vien tas, ka nebija jāmaksā 2021. gadā. Vai šī norma ir/nav pagarināta par 2022. gadu? Atbilde Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 6. panta 3. daļa nosaka, ka 2021. taksācijas gadā nepiemēro likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta 2.9 daļu un pēc nodokļa maksātāja ieskata var nepiemērot likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 1. panta 2. punkta "m" apakšpunktu un 14. panta 12.1 daļu. Līdz ar to 2022. gadā piemēro minēto likuma normu (nodokļi ir jāmaksā). Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada jūnija (486.) numurā. Lasiet arī: Valdes locekļa darbnespēja

Lai izvairītos no pienākuma piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli par gadu, izmantoju dzirdēto ieteikumu atteikties no prognozējamā neapliekamā minimuma. Tomēr pēc ienākuma deklarācijas iesniegšanas saņēmu VID paziņojumu, ka esmu parādā. Summa nav liela, bet nesaprotu, kāpēc tā izveidojās. Atbilde Fiziskajai personai ir tiesības samazināt prognozēto neapliekamo minimumu vai vispār atteikties no tā. Šāda rīcība samazinās ienākuma nodokļa papildu maksājuma varbūtību pēc deklarācijas iesniegšanas. Biežāk tā jārīkojas, kad darbinieka ienākumi (salīdzinoši ar iepriekšējiem) ir pieauguši. Tomēr ne visi nodarbinātie ir lietas kursā, kādi ieņēmumi un par kādiem periodiem ir jāņem vērā. Turklāt "lielākā" minimuma piemērošana nav vienīgais iemesls "nelabvēlīgam" iznākumam. Varbūt ir lietderīgāk salīdzināt iepriekš piemēroto minimumu (kas neprasīja piemaksu) ar aktuālo un tad vērtēt ienākumus, ja tie kļuvuši lielāki. Ja darbiniekam tiek paziņots neapliekamais minimums, tas nozīmē, ka šajā darbavietā EDS ir atzīmēta kā galvenā ienākuma gūšanas vieta un ienākumam tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 20%. Savukārt, ja ienākuma kopsumma kādā brīdī...

Vai ir jādeklarē dividendes, kas izmaksātas skaidrā naudā? Atbilde Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas nosacījumi ir atkarīgi no tā, vai dividendes skaidrā naudā tiek izmaksātas fiziskajai personai, kurai nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, vai juridiskajai personai. Ja dividendes skaidrā naudā izmaksā juridiskajai personai, tad dividenžu izmaksātājam ir jāievēro nosacījumi: nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro; pienākums līdz nākamā pēc izmaksas mēneša 15. datumam deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus, kuru summa pārsniedz 1500 eiro. Savukārt, ja dividendes skaidrā naudā ir izmaksātas fiziskajai personai, kurai nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, tad šāds skaidras naudas darījums ir jādeklarē tikai tad, ja vienas operācijas summa pārsniedz 3000 eiro. Papildus skaidras naudas darījumu deklarēšanai sabiedrībai līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. februārim ir nepieciešams iesniegt VID "Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām". Paziņojumā ir nepieciešams norādīt sabiedrības dalībniekiem — fiziskajām personām izmaksāto dividenžu summu, deklarējot to ar ienākumu kodu 3011. Publicēts žurnāla “Bilance” 2022....

Lai gan Pievienotās vērtības nodokļa likums (turpmāk — PVN likums) ir spēkā jau kopš 2013. gada 1. janvāra, tomēr joprojām praksē grāmatvežiem rodas jautājumi un neizpratne par pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu, īpaši darījumos ar ES dalībvalstu vai trešo valstu nodokļa maksātājiem. Pirms ķeros pie PVN likuma normu praktiskiem skaidrojumiem attiecībā uz pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu, vispirms īss atgādinājums, kā likums definē terminus, kas saistoši šai tēmai. Definīcijas PVN likuma 1. panta 1. daļas 14. punkts nosaka: pakalpojumu sniegšana ir darījums, kas nav preču piegāde. Saskaņā ar PVN likuma 5. panta 1. daļu attiecībā uz pakalpojumiem ar nodokli apliekamie darījumi ir saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi, t.i., pakalpojumu sniegšana par atlīdzību. PVN likuma 3. pants definē, kas ir nodokļa maksātājs šā likuma izpratnē: nodokļa maksātājs ir persona, kura patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisko darbību neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta. Vispirms likums visus nodokļa maksātājus sagrupē trīs grupās: iekšzemes, citas...

Darbinieks no 07.12.2018. līdz 30.04.2022. bija ievēlēts par valdes priekšsēdētāju. 2022. gada 1. maijā viņš atsāks strādāt par nodaļas vadītāju (nav pārvēlēts), ir palicis neizmantots atvaļinājums pirms stāšanās amatā par valdes priekšsēdētāju. Rēķinot maijā atvaļinājuma naudu, kuri periodi ir jāņem vērā? Atbilde Jautājumā nav minēts, uz kāda līguma pamata bija noteikta valdes priekšsēdētāja funkciju veikšanas apmaksa. Ja pieņem, ka tas nebija darba līgums, tad uzskatu, ka periods no 2018. līdz 2022. gadam vērtējams kā attaisnotā prombūtne. Un attiecīgi iepriekšējos periodos aprēķinātā darba samaksa var būt ņemta par pamatu vidējās izpeļņas noteikšanai (atvaļinājuma apmaksai), proti, saskaņā ar Darba likuma 75. panta otro daļu (vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu sešos kalendāra mēnešos pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma). Jautājums varētu būt tikai par to, vai nodarbinātības periodā (pirms ievēlēšanas) tika "nopelnīts" atvaļinājums. Ieteikums izmaksāt atvaļinājuma kompensāciju naudā pirms ievēlēšanas amatā nav korekts, jo likums atļauj to darīt, tikai izbeidzot darba attiecības. Publicēts...

1. Gribētos saprast, kā matemātiski iegūts koeficients 1,67. Manuprāt, tajā ir kļūda. Vajadzētu būt koeficientam par katru darba līguma esamības dienu. 2. Kāpēc tiek apmaksātas tikai 20 darba dienas? Vai tas ir korekti — jo brīvdienās var iekrist svētku dienas, gan arī ja divu nedēļu atvaļinājumu izmanto pa vienai dienai? Mūsu uzņēmumā tas izpaužas, vienkārši dodot atvaļinājumu tikai par darba dienām. Mani piedāvājumi: jāpaskaidro un jāveicina "atņemto" atvaļinājuma dienu piešķiršana; jāapdomā iespēja un vajadzība grozīt Darba likuma 71. pantu "Darba samaksas aprēķins", piedāvājot aprēķinā iekļaut arī nostrādāto dienu skaitu, lai darbinieks, nepieprasot papildu informāciju, varētu pats izrēķināt vidējo dienas izpeļņu. Atbilde Pirms sniedzam skaidrojumus, precizēsim dažus Darba likumā (DL) esošos apgalvojumus, jo šī tēma ir diezgan plaša. Komentējot kādu konkrētu situāciju, parasti nāk prātā nepieciešamība minēt arī citus iespējamos gadījumus (salīdzināšanai), jo praksē ir neskaitāmi varianti. Gan darbinieki nodarbināti saskaņā ar darba devēja vajadzībām (nevis kā likumā aprakstīti standarta gadījumi), gan nostrādāto...

Šajā rakstā autors apskata gadījumus, kad tiek samaksāts avanss par nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iegādi, par pakalpojumiem vai par preču (krājumu) iegādi, kā arī gadījumus, kad šādi avansi tiek saņemti. Samaksātie avansi Kā zināms, bilances aktīvā ir atsevišķi posteņi "Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem", "Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem" un "Avansa maksājumi par krājumiem". Savukārt samaksātos avansus par pakalpojumiem uzrāda bilances postenī "Citi debitori". Visos gadījumos samaksātos avansus šajos bilances posteņos iekļauj kopā ar pievienotās vērtības nodokli (ja tas ir samaksāts). Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" noteikts: 158. Reģistrēts nodokļa maksātājs kā priekšnodokli atskaita arī nodokli par nodokļa rēķinā norādītajām precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, par kuriem samaksa veikta avansā. Tādējādi tajos gadījumos, kad avanss samaksāts par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, nodokļa maksātājam tiek...

Bilances maija numurā (Nr. 5 (485), 2022. g.) lasītājiem tika piedāvāts iepazīties ar likumprojektu par būtiskajiem grozījumiem Darba likumā (DL). Patlaban grozījumi gaida apstiprināšanu Saeimā. Dažu DL pantu jaunā redakcija vai papildinājums tiešā veidā saistīti ar citiem normatīvajiem aktiem. Šajā rakstā apskatīti grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (M/S apdrošināšanas likums). Norma, kas jau ir spēkā Vispirms atgādinām minētā likuma jau spēkā esošo 36. panta grozījumu, kas stājās spēkā 2022. gada 1. aprīlī: darba devējam jāizmaksā no saviem līdzekļiem slimības nauda ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā — par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par deviņām kalendāra dienām. Tātad slimības pabalsts, ko aprēķina un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), tiks noteikts no darbnespējas desmitās (nevis vienpadsmitās) dienas. NB! Tomēr likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"...

Nodaļas vadītājs (ārsts) strādā pilnu darba laiku nodaļā un papildus ārpus darba laika pieņem ambulatorajā nodaļā pacientus (mēnesī 12 stundas), saņemot algu un piemaksu par īpašiem darba apstākļiem šajās stundās. Vai minētās 12 stundas ir virsstundas un ir jāveic dubultā samaksa? Atbilde Papildu darba apmaksas jautājumam Darba likumā veltīts 65. pants ("Piemaksa par papildu darbu"): darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu par šāda darba veikšanu; piemaksas apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā. Līdz ar to pusēm jāvienojas par visiem nodarbinātības noteikumiem, tajā skaitā ņemot vērā, vai papildu darbs veicams pamatdarba laika ietvaros vai ārpus tā. Uzskatu, ka jautājumā minētajai personai neveidojas virsstundas, kuras būtu jāapmaksā dubulti, jo par papildu darbu tiek slēgts atsevišķs līgums (pielikums pie esošā darba līguma vai speciāls rīkojums), kurā ietverts arī apmaksas jautājums. Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada jūnija (486.) numurā. Lasiet arī:...

Naudas atmazgāšana un terorisma finansēšana ir pamatproblēmas, ar kurām cīnās visās pasaules valstīs. Galvenā loma šajā cīņā ir efektīvai finanšu iestāžu uzraudzībai, jo tās nedrīkst tikt pakļautas noziedzīgu grupu kontrolei, naudas atmazgāšanai un sankciju apiešanas mēģinājumiem. Naudas atmazgāšana un sankciju režīmi Latvijai pēc Eiropas Padomes Moneyval sniegtā ziņojuma 2018. gadā 23. augustā tika konstatētas neatbilstības 10 no 11 efektivitātes rādītājos, līdz ar to tika noteikts uzraudzības statuss un prasību neizpildes gadījumā pastāvēja risks iekļūt "pelēkajā sarakstā". Moneyval ir Eiropas Padomes ekspertu komiteja, lai novērtētu naudas atmazgāšanas pasākumus, ir reģionālā grupa pēc FATF tipa, kuras uzdevums ir izplatīt starptautisko standartu politiku naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas jomā Eiropas valstīs. Reaģējot uz Moneyval ziņojumu, Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā 2018. gada tika veikti grozījumi. Par likuma subjektiem ir kļuvuši grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji, apdrošināšanas kompānijas, maksātnespējas administratori, nekustamā īpašuma aģenti un vairāki citi uzņēmēji. Tas finanšu sektoram rada...